Court imposes 50 EUR fine on cafe for retransmitting TV without copyright license, noting damages were remedied.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant cafe guilty of violating copyright laws by retransmitting television content commercially without a license. Although the defendant argued the incident was accidental and that they had since obtained necessary permissions, the court acknowledged the initial breach. The court decided to impose a 50 EUR fine but recognized the subsequent signing of contracts with collective management organizations as a mitigating circumstance that prevented further harm.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8 pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. pants: A court may impose a fine for copyright infringement but may mitigate the penalty if the defendant has subsequently remedied the harmful consequences by obtaining necessary licenses.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0783-18/17
ECLI:LV:RVPT:2018:1003.130078318.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 3.oktobrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar tiesas sēžu sekretāri J.Paļuļinu,
piedaloties Sabiedrības ar ierobežotu atbildību SIA „/Nosaukums A/’’ valdes locekļiem /pers. A/ un /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret Sabiedrību ar ierobežotu atbildību SIA „/Nosaukums A/’’, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.
Aprakstošā daļa
2018.gada 9.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk - VP RRP RTI KPN)
inspektors A.Augustāns sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 366050 (turpmāk – Protokols), attiecībā pret Sabiedrību ar ierobežotu
atbildību „/Nosaukums A/’’ (turpmāk - Sabiedrība). Protokolā norādīts, ka 2018.gada 20.februārī plkst.17.55 konstatēts, ka /adrese/, Sabiedrībai
piederošajā kafejnīcā /Nosaukums B/, saimnieciskās darbības vietā, ar televizora „Sony TV’’ palīdzību, tika retranslēta televīzija komerciālos nolūkos
bez attiecīgās “Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas autoru apvienības” (turpmāk – AKKA/LAA) licences un bez noslēgta
līguma ar „Latvijas izpildītāju un producentu apvienību” (turpmāk - LaIPA). Pārkāpumu pierāda VP RRP RTI KPN inspektora A.Augustāna dienesta
ziņojums, pārbaudes akts, administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokols, /pers. B/ paskaidrojums, atbildes no AKKA/LAA un LaIPA.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 155. 8panta par
autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana, saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu, ir pakļauta tiesai.
Sabiedrības valdes loceklis /pers. B/ lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka uzņēmums strādā nesen. Pēc viesu lūguma translēja Olimpiskās spēles
bez skaņas. Kamēr darbinieks bija virtuvē, kāds no viesiem ieslēdza skaņu un tajā laikā ienāca policijas darbinieki. Policija konstatēja pārkāpumu un
sastādīja protokolu. Izdarīto nožēlo. Visus dokumentus nokārtoja.
Motīvu daļa
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā
panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka Sabiedrības darbībā ir saskatāms Latvijas APK 155. 8pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma sastāvs, kas pierādīts ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem:
Protokolā fiksēto;
VP RRP RTI KPN inspektora A.Augustāna ziņojumā norādīto, ka 2018.gada 20.februārī reida laikā kopā ar VP RRP RTI KPN inspektoru
J.Podiņu-Podu, veica preventīvos pasākumus apkalpojamajā teritorijā par autortiesību un blakustiesību noteiktumu ievērošanu. Plkst.17.55 /adrese/,
pārbaudīja Sabiedrības kafejnīcu. Konstatēja, ka kafejnīcā tiek translēta televīzija. Kafejnīcas viesmīlis /pers. C/ nevarēja uzrādīt līgumu ar
kabeļtelevīzijas operatoru, biedrības AKKA/LAA licenci un LaIPA atļauju;
2018.gada 20.februāra pārbaudes aktā /adrese/ konstatēto, ka Sabiedrības saimnieciskās darbībās vietā, ēdnīcas telpā tiek konstatēta audiovizuālā
satura plūsma – televīzijas programmu publiskošana, ļaujot tīkla apmeklētājiem televīzijas programmas uztvert vizuāli vai akustiski. Viesmīlis /pers. C/
nevarēja uzrādīt līgumu ar televīzijas pakalpojumu sniedzēju, biedrības AKKA/LAA licenci un LaIPA atļauju;
2018.gada 20.februāra administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolā konstatēto, ka veicot apskati /adrese/, kas vienlaikus ir arī pieslēguma
punkts, konstatēts, ka pieejama galalietotājiem atbilstoša piekļuve komercdarbības publiski nodrošinātajam elektronisko sakaru tīklam (turpmāk - Tīkls).
Apskates laikā, izmantojot televizoru „Sony TV’’, tiek veikta galalietotājam atbilstoša pieslēgšanās Tīklam. Tīklā tiek konstatēta audiovizuāla satura
plūsma. Apskatot tīklā plūstošo audiovizuālo saturu, tiek konstatēta televīzijas programmu publiskošana, ļaujot tīkla galalietotājiem televīzijas
programmas uztvert vizuāli un akustiski;
2018.gada 14.augusta LaIPA atbildes Nr. 1/1-1379 kopijā norādīto, ka informē, ka starp LaIPA un Sabiedrību 2018.gada 26.martā tika noslēgts
līgums par maksājamo atlīdzību izpildītājiem un fonogrammu producentiem par mūzikas (no jebkura veida legāla avota) atskaņošanu kafejnīcā
/Nosaukums B/, kas atrodas /adrese/. Līgums ar LaIPA tika noslēgts tikai pateicoties VP veiktajai pārbaudei un brīdī, kad notika pārbaude kafejnīcā,
līgums nebija noslēgts;
2018.gada 13.augusta AKKA/LAA atbildē Nr. 2/1P 138-18 un 2018.gada 21.marta licencē norādīto, no kuras izriet, ka Sabiedrība 2018.gada
21.martā ir noslēgusi licences līgumu Nr. 2/1P 138-18 un saņēmusi licenci autoru darbu izmantojumam publiskā izpildījumā kafejnīcā /Nosaukums B/,
kura atrodas /adrese/. Pēc stāvokļa uz 2018.gada 20.februāri, Sabiedrībai nebija saņemta licence autoru darbu izmantojumam publiskā izpildījumā;
/pers. C/ paskaidrojumā norādīto, ka strādā Sabiedrības ēdnīcā /Nosaukums B/, /adrese/ par viesmīli. Minētajā ēdnīcā translē televīziju. Ar kādu
kabeļtelevīzijas operatoru ir noslēgts līgums nezina, tāpat nezin, vai ir AKKA/LAA vai ir LaIPA atļauja. Nevar uzrādīt līgumu ar televīzijas pakalpojumu
sniedzēju. Par šiem jautājumiem atbild uzņēmuma menedžeris;
/pers. B/ paskaidrojumā norādīto, ka ir Sabiedrības valdes loceklis. Sabiedrības kafejnīca /Nosaukums B/atrodas /adrese/. Informēts, ka
2018.gada 20.februārī kafejnīcā veica pārbaudi sakarā ar autortiesību un blakustiesību ievērošanu. Var paskaidrot, ka minētajā laikā notika Olimpiskās
spēles un kafejnīcas apmeklētāji lūdza uzstādīt televizoru, lai varētu skatīties Olimpiskās spēles. 2018.gada 15.februārī uzstādīja televizoru klientu
apkalpošanas telpā, un sāka risināt jautājumu par attiecīgo atļauju iegūšanu. Līdz 2018.gada 20.februārim tās nepaspēja iegūt, tas ir biedrības
AKKA/LAA licenci un LaIPA līgumu, kā arī līgumu ar kabeļoperatoru par televīzijas kanālu translēšanu. Sabiedrība savu vainu izdarītajā atzīst, labprātīgi
nožēlo. Tāpat var piebilst, ka pārkāpumi uzreiz tika novērsti un uz doto brīdi ir visas nepieciešamās atļaujas un līgumi.
Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma 3.panta otrās daļas 1. un 7.punkts nosaka, ka autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības
tikai kolektīvi pārvalda attiecībā uz publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās un
komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu.
Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma 3.panta trešā daļa nosaka, ka mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta otrajā daļā
norādīto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai viena katras autortiesību un blakustiesību subjektu grupas izveidota
kolektīvā pārvaldījuma organizācija.
Autortiesību likuma 47.panta pirmā daļa nosaka, ka blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju
tiesības. Panta otrā daļa nosaka, ka blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums. Panta trešā daļa nosaka, ka šajā
nodaļā noteikto tiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki. Panta
desmitā daļa nosaka, ka attiecībā uz blakustiesību objektu izmantošanu piemērojami šā likuma 40.—45.panta noteikumi. Panta vienpadsmitā daļa
nosaka, ka blakustiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.
Autortiesību likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas
veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību subjekta atļauja,
izņemot likumā noteiktos gadījumus. Panta otrā daļa nosaka, ka autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā. Panta
trešā daļa nosaka, ka darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.
Saskaņā ar Autortiesību likuma 52.panta pirmo daļu, izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos
nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver raidīšanu, publiskošanu, publisko izpildījumu, no komerciālos nolūkos publicētām
fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu, retranslāciju pa kabeļiem un citus publiskošanas veidus. Par komerciālos nolūkos publicētām
fonogrammām uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kuras ir likumīgi padarītas pieejamas sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var
piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā. Saskaņā ar minētā panta otro daļu dokumentam, kas apliecina šā panta pirmajā daļā
paredzēto tiesību ievērošanu, jāatrodas pie izmantotāja komerciālos nolūkos publicēto fonogrammu izmantošanas brīdī.
Autortiesību likuma 68.panta pirmās daļas 1. un 6.punktā ir noteikts, ka par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru
aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, to skaitā, autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to
publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas; šā likuma 34., 35., 52. un
62.3 pantā paredzētās atlīdzības nesamaksāšana.
Kā izriet no lietas materiāliem, tad Sabiedrības kafejnīcā /Nosaukums B/, saimnieciskās darbības vietā, ar televizora „Sony TV’’ palīdzību tika
retranslēta televīzija, komerciālos nolūkos, bez attiecīgās AKKA/LAA licences un noslēgta līguma ar LaIPA, līdz ar ko, tās darbībā ir saskatāmi
autortiesību un blakustiesību noteikumu pārkāpumi un Sabiedrības vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 155. 8pantā ir
pierādīta.
Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 2.punktu, tiesa par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst, ka ir novērstas kaitīgās sekas, jo
Sabiedrība ir noslēgusi līgumus ar kolektīvās pārvaldības organizācijām un saņēmusi nepieciešamās atļaujas. Saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu atbildību
pastiprinoši apstākļi lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti.
Rezolutīvā daļa
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 14. 1, 22.-24., 26., 32.- 34., 155.8, 213., 243.-
244., 268.1, 274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un
nosprieda
Sabiedrību ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/’’, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 155.8pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu 50 EUR (piecdesmit euro).
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta
Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru –
130078318).
Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 3.oktobrī.
Tiesnese I.Millere