Court allows VAT refund to company after rejecting tax authority's denial based on insufficient evidence of business use.

Lietas arhīva Nr. A42-01073-24/22

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0924.A420107324.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 24.septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandija Audzere,

piedaloties pieteicējas SIA “/NOSAUKUMS/” valdes loceklim /pers. A/ un pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/, atbildētājas Latvijas

Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA “/NOSAUKUMS/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

2023.gada 29.decembra lēmuma Nr. 30.1/22.8/4950 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja SIA “/NOSAUKUMS/” iegādājās nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/(turpmāk – nekustamais īpašums vai

dzīvoklis), to labiekārtoja un 2023.gada 31.jūlijā dzīvokli iznomāja uzņēmumam /NOSAUKUMS B/. Pieteicēja lūdza Valsts ieņēmumu dienestu

(turpmāk – dienests) atmaksāt darījumos ietverto pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) kopsummā 34 937,32 euro (29 177,17 euro par

2022.gada jūliju, 4746,71 euro par 2023.gada martu un 1013,44 euro par 2023.gada aprīli), tomēr dienests atteica atmaksu. Dienesta vērtējumā

pieteicēja nav pierādījusi, ka tā nekustamo īpašumu izmantojusi turpmākos ar PVN apliekamos darījumos. Izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, dienesta

ģenerāldirektore 2023.gada 29.decembrī ar lēmumu Nr.30.1/22.8/4950 (turpmāk – Lēmums) atstāja zemākas iestādes lēmumu negrozītu.

[2] Lēmumā norādīti turpmāk minētie iebildumi.

[2.1] No pieteicējas paskaidrojuma izriet, ka pieteicēja informāciju par /NOSAUKUMS B/ ieguva no interneta mājaslapas /LINKS/, taču nav

saprotams, kā no minētās mājaslapas pieteicēja guva pārliecība, ka tajā norādītā informācija ir konkrēti par /NOSAUKUMS B/, jo tajā nav norādīta

nekāda uzņēmuma identificējoša informācija. Pieteicēja informāciju par /pers. G/ ieguva no interneta portāliem taču, iepazīstoties ar minētajās interneta

adresēs norādīto informāciju, nav konstatējama jebkāda informācija, kas varētu liecināt par minēto personu tiesībām pārstāvēt /NOSAUKUMS B/.

Tādējādi nav saprotams, kā pieteicēja guva pārliecību par /pers. H/ un /pers. G/ tiesisko pārstāvību /NOSAUKUMS B/. Tātad pieteicējai nebija svarīgi

gūt pārliecību par potenciālo nomnieku, it sevišķi pie apstākļiem, ka tas pozicionēts kā ārvalsts uzņēmums.

[2.2] Nomas līgums parakstīts 2023.gada 31.jūlijā, savukārt dzīvoklis nomā nodots pirms līguma noslēgšanas, t.i., 2023.gada 27.jūlijā. Minētais rada

aizdomas par nomas līguma un pieņemšanas-nodošanas akta noformēšanas simulatīvo raksturu. Tāpat nav loģiski izskaidrojuma pieteicējas rēķina Nr.

277-182 par drošības naudu un rēķina Nr. 277-183 par dzīvokļa nomu 2023.gada augustā izrakstīšana /NOSAUKUMS B/ 2023.gada 27.jūlijā un to

apmaksas veikšana minētajā datumā, ņemot vērā, ka nomas līgums, saskaņā ar kuru izrakstīti minētie rēķini un veikta to apmaksa, parakstīts tikai

2023.gada 31.jūlijā. Tātad rēķini izrakstīti un to samaksa veikta pirms uzņēmumu nodoma veikt dzīvokļa iznomāšanu. Konstatētais rada pamatotas

šaubas par noformētā nomas darījuma faktisko esību. Tāpat norādāms, ka pieteicēja nav izrakstījusi rēķinus pa dzīvokļa nomu no 27. līdz 31.jūlijam un

komunālajiem pakalpojumiem par 2023.gada augustu. Notikušu nomas darījumu gadījumā iznomātājs būtu ieinteresēts kompensēt komunālo

pakalpojumu izdevumus, kā arī saņemt nomas maksu par visu periodu. Tas papildus ļauj secināt par noformēto dokumentu simulatīvo raksturu.

[2.3] No brošūras par dzīvokļa reklamēšanu konstatējama norāde par tā izīrēšanu. Tāpat, vērtējot pieteicējas 2023.gada 15.novembra paskaidrojumam

pievienoto brošūru par nekustamā īpašuma reklamēšanu, tajā konstatējama norāde ar piedāvājumu to īrēt, nevis nomāt. Tādējādi nav viennozīmīgi

gūstama pārliecība, ka pieteicējai bija nodoms to tikai iznomāt, jo dzīvojamo telpu īre ir ar PVN neapliekams darījums. Dzīvokļa sludinājumos, kas

sludinājumu portālā ss.lv ievietoti 2023.gada 18.septembrī un 11.decembrī, norādīts, ka dzīvoklī vēl neviens nav dzīvojis, kas papildus pastiprina

aizdomas par ar /NOSAUKUMS B/ noformētā darījuma par nekustamā īpašuma nomu mākslīgo raksturu. Savukārt 2023.gada 1.jūnija (atjaunots

2023.gada 4.jūlijā) sludinājumā, nav norādes, ka tas tiek piedāvāts konkrēti iznomāšanai. Tā kā no dzīvokļa iegādes brīža (viens gads un seši mēneši),

neskatoties uz pieteicējas veiktajiem pasākumiem dzīvokļa reklamēšanā, nav izdevies atrast nomniekus (tikai viens noslēgts nomas līgums, kas izbeigts

pēc mēneša), turklāt lietā konstatētie apstākļi rada aizdomas par tā mākslīgo raksturu, ļauj secināt, ka dzīvokļa iznomāšana nav pieprasīta juridisko

personu vidū.Tātad nav saskatāms komercdarbības definīcijā ietvertais darbības sistemātiskums. Konstatētais ļauj apšaubīt pieteicējas nodoma –

nekustamo īpašumu iznomāt tikai juridiskajām personām – īstenošanu.

[2.4] Rēķinos par dzīvokļa apsaimniekošanu redzams, ka no 2023.gada maija līdz septembrim elektrība un ūdens tiek patērēts katru mēnesi, lai gan

dzīvoklis iznomāts bija tikai no jūlija beigām un augustā. Turklāt 2023.gada augustā, kad dzīvoklis tika iznomāts /NOSAUKUMS B/, elektrība patērēta

mazāk, nekā jūlijā, kad dzīvoklis bija iznomāts piecas dienas. Tādējādi secināms, ka dzīvoklis tiek apdzīvots visu periodu, pārējā periodā izmantojot

mērķiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, iespējams, privātām vajadzībām.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsusies tiesā. Pieteicēja balstās uz turpmāk norādītiem argumentiem.

[3.1] Pieteicēja dzīvokli nopirka ar mērķi izmantot to pieteicējas turpmākajos ar PVN apliekamajos darījumos. No 2022.gada rudens līdz 2023.gada

vasarai tika veikti dzīvokļa labiekārtošanas darbi un nomnieka meklējumi. Savukārt 2023.gada jūlijā tika parakstīts nomas līgums ar Maurīcijas

uzņēmumu /NOSAUKUMS B/. Tādējādi pieteicēja no 2022.gada jūlija saistībā ar dzīvokli veic ar PVN apliekamus darījumus.

[3.2] Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli izriet no PVN neitralitātes principa. Pretēji tam dienests liedz pieteicējai

izmantot tiesības atskaitīt priekšnodokli nekavējoties, izvirzot Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai neatbilstošas un nesamērīgas prasības, lai pamatotu

plānotās “nākotnes darbības” jeb “nodomu” iznomāt dzīvokli. Arī sagatavošanas darbi apliekamo darījumu veikšanai ir uzskatāmi par saimniecisko

darbību, un personai par tiem ir tiesības saņemt priekšnodokli, ja nodokļa maksātāja nodoms veikt saimniecisko darbību ir pietiekami ticams, ko var

apliecināt gan viņa iepriekšējie sagatavošanās darbi, gan citi pierādījumi kopumā. Arī PVN regulējošie normatīvie akti neprasa kādus īpašus

pierādījumus, lai pierādītu nodomu. Atbilstoši jaunākajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai apvienotajās lietās C-45/20 un C-46/20 norādīts, ka

jāpierāda nodoms, nevis to, ka tas noteikti realizēsies. Nodoma izteikšana (paziņojums) pati par sevi ir pietiekams pierādījums priekšnodokļa

atskaitīšanai. Pieteicēja ir sniegusi pieprasītos paskaidrojumus, ka tiek meklēts nomnieks un plānots dzīvokli iznomāt, kas ir ar PVN apliekams darījums.

Pieteicējas nodomu apliecina pieteicējas komercdarbība kopumā un iesniegtie pierādījumi. Turklāt šobrīd nomnieks ir arī atrasts – nodoms ir realizējies.

[3.3] Pēc iegādes un pirms iznomāšanas uzsākšanas dzīvoklis tika labiekārtots. Papildus daudzdzīvokļu ēkā, kurā dzīvoklis atrodas, notika remonta darbi

– dzīvojamās ēkas cokola stāva pārbūve un liftu izbūve, dzīvojamās ēkas jumta stāvu pārbūve. Remonta darbi tika veikti ēkas ārpusē, kāpņu telpā un

dzīvoklī. Attiecīgi pieteicēja nevarēja dzīvokli iznomāt uzreiz pēc iegādes. 2022.gada pārskata Vadības ziņojumā norādīts: “2023. gadā vadība paredz

uzsākt nekustamā īpašuma iznomāšanu” (nevis izīrēt). Pēc remonta un labiekārtošanas darbiem 2023.gadā tika meklēti nomnieki, uzrunājot (mutiski vai

rakstiski) konkrētus potenciālos nomniekus un izvietojot sludinājumu. Dzīvoklis tika piedāvāts privāti zināmiem kontaktiem – uzņēmumiem, piemēram,

SIA “Circle K Latvia”, kura valdē ir tostarp ārzemnieki, kuri ierodas Latvijā, lai veiktu darba (valdes) pienākumus un kuriem varētu būt aktuāla dzīvokļa

noma, /pers. K/ u.c. Dzīvoklis piedāvāts arī biedrībām, piemēram, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamerai. Pielikumā ir pievienota sarakste ar biedrības

darbinieci, kurā skaidri norādīts, ka tiek nosūtīta iznomājamā dzīvokļa informācija. Papildus uzdots jautājums Somijas vēstniecībai saistībā ar dzīvokļa

ilgtermiņa iznomāšanas sludinājumu iespējamo izvietošanu. Dzīvoklis piedāvāts arī tiešsaistē, izmantojot sludinājumu portālu ss.lv . Papildus tika piesaistīts

starpnieks SIA “RIR Office”, ar kuru noslēgts starpniecības līgums, kas izvieto sludinājumus Rent in Riga portālā. Papildus nomnieku meklēja arī SIA

“Blate Consulting” (saziņa notika ar /pers. O/).

[3.4] SIA “Blate Consulting” (/pers. O/) caur portālu ss.lv atrada potenciālo nomnieku – /NOSAUKUMS B/. Nomas līgums tika noslēgts, ņemot vērā,

ka nomnieks bija pirmais, kas piekrita nomas piedāvājumam atbilstoši sludinājumiem. Pirms nomas līguma noslēgšanas, pieteicēja pārbaudīja, ka

Maurīcija nav uzskatāma par zemu nodokļu valsti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un Finanšu ministrijas publicētajam sarakstam. Nomnieks vai

amatpersona nav arī sankciju sarakstos. Sākotnēji nomnieka vārdā dzīvokli apskatīja un pieņemšanas-nodošanas aktu parakstīja /pers. G/, kurš ilgstoši

darbojas kuģniecības jomā, par ko informācija ir pieejama publiski, tostarp personas Linkedin portālā un presē. Arī nomnieka darbības joma ir saistīta ar

kuģniecību, kura savukārt tika pārbaudīta atbilstoši Nomnieka mājaslapai. Minēto apstākļu kopums deva pieteicējai pārliecību par piedāvājuma

nopietnību. 2023.gada 27.jūlijā tika piestādīts rēķini par nomas maksu ar PVN (900 euro un PVN 189 euro) un drošības naudu (900 euro). Samaksa

tika saņemta jau 2023.gada 27.jūlijā. Normatīvie akti neregulē, ka samaksu nevar veikt cita persona. Attiecīgi pieteicējai nebija pamata nepieņemt

samaksu no nomnieka valdes locekles /pers. H/. Tā ir nomnieka kompetence, kā tas veic norēķinus ar personu, kura veikusi apmaksu nomnieka vietā.

Minētajā datumā tika parakstīts arī pieņemšanasnodošanas akts. Attiecīgi dzīvoklis tika nodots nomniekam un līgums bija noslēgts jau 2023.gada

27.jūlijā (nomas līgums ir civiltiesisks līgums, kas neprasa rakstveida formu). Galīgā līguma redakcija, kas regulē nomas attiecības, tika saskaņota un

parakstīta 2023.gada 31.jūlijā. Pieteicēja saņēma drošības naudu un nomas maksas maksājumus ar PVN. Darījums tika atbilstoši deklarēts PVN

deklarācijās un PVN nomaksāts budžetā. Lai gan pieteicēja vēlējās noslēgt nomas līgumu vismaz uz vienu gadu, nomnieks uzreiz nebija gatavs to darīt.

Turklāt saskaņā ar pieteicējai pieejamo informāciju nomnieks plānoja, iespējams, ienākt Latvijas tirgū, tomēr šādu domu, izvērtējot visus apstākļus, ir

atmetis. Ņemot vērā minēto, nomas līgums pēc mēneša, ar 2023.gada 31.augusta vienošanos tika izbeigts. Nomniekam tika atgriezta samaksātā nomas

maksa par 2023.gada septembri.

[3.5] SIA “Blate Consulting” (/pers. O/) caur portālu ss.lv ir atradis jaunu nomnieku – SIA “Right course”. Minētais vēl jo vairāk apliecina un pierāda

pieteicējas nodoma ticamību.

[3.6] Noteiktas iekārtas dzīvoklī strādā neatkarīgi no atrašanās dzīvoklī, piemēram, dzīvoklī darbojas rekuperators, kas patērē elektroenerģiju.

Elektroenerģijas un ūdens patēriņš varētu rasties periodiski, ierodoties dzīvoklī un, piemēram, ieslēdzot gaismu vai nomazgājot rokas. Ūdens patēriņš un

uzsildīšana apskatītajā periodā ir ļoti neliels, izņemot 2023. gada augustu – vienīgais pilnais mēnesis apskatītajā periodā, kad dzīvoklis tika nomāts.

Dienests ir apskatījis un izcēlis jūlijā un augustā patērēto elektroenerģiju. Tomēr, lai izdarītu kādus pieņēmumus, Lēmumā bija jāapskata nevis atsevišķi

kāda pozīcija, bet visi iesniegtie komunālo pakalpojumu rēķinu mainīgās pozīcijas, kas varētu raksturot dzīvokļa izmantošanu attiecīgajā mēnesī. Dienests,

izdarot secinājumus, nav ņēmis vērā, ka ūdens izmaksas dzīvoklī nepārsniedz 1 euro, izņemot augusta mēnesi, kad dzīvoklis tika nomāts un aukstā ūdens

izmaksas sasniedz 13,59 euro (ūdens uzsildīšana 27,47 euro). Attiecīgi secinājumi par to, ka dzīvoklis tiek apdzīvots visu periodu ir nepamatoti. Gluži

pretēji, no minētā izriet pilnīgi pretējs secinājums. Proti, tieši 2023.gada augustā (vienīgais pilnais mēnesis, kad dzīvoklis bija iznomāts), dzīvoklī kāds

uzturējās. Savukārt citus mēnešus ūdens patēriņš ir minimāls, kas ir skaidrojams ar veiktajiem labiekārtošanas darbiem, tādēļ dzīvoklī neviens pastāvīgi

neuzturējās – tas netika izmantots.

[4] Paskaidrojumā tiesai dienests pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji prasību uzturēja, norādot uz pieteikumā minētiem argumentiem. Savukārt atbildētāja pārstāve prasību neatzina, minot

rakstveidā izteiktos argumentus.

Motīvu daļa

[6] Pieteicēja dibināta 2017.gada 15.augustā, tā ir neliels uzņēmums. Tās vienīgais darbinieks ir grāmatvede. Pieteicējas valdes loceklis no dibināšanas

brīža ir /pers. A/. Sākotnēji pieteicējas reģistrētais komercdarbības veids bija “Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana”, vēlāk tas

kļuva par vienu no papildu darbības veidiem; no 2022.gada reģistrētais pamatdarbības veids ir “Datu apstrāde, uzturēšana un ar to saistītās darbības”.

/pers. A/ paskaidroja, ka tās lielāko apgrozījumu (70% no kopējā) veido atbalsta programmatūras uzturēšana degvielas uzpildes stacijai, tās klienti ir

“Neste” un “Virši”. Pieteicējas klienti ir tikai juridiskas personas.

2021.gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pieteicējas nākotnes perspektīva ir “izvērtēt investīciju iespējas NĪ” un 2022.gada pārskatā norādīts,

ka 2023.gadā vadība paredz uzsākt nekustamā īpašuma iznomāšanu (kopīgi aplūkots internetā Lursoft datu bāzē lietas izskatīšanas laikā tiesas sēdē).

Pieteicēja norāda, ka tās nodoms bija iegādāties elitāru dzīvokli kā ilgtermiņa investīciju. Dzīvokli bija plānots labiekārtot un iznomāt. To, ka pieteicējas

iecere bija iznomāt dzīvokli, apliecina iesniegtie bukleti (lietas 49.lapa). Sludinājumi par iespēju nomāt dzīvokli ir izvietoti portālā ss.lv (lietas 200.-

207.lapa).

[7] 2022.gada 14.jūlijā pieteicēja iegādājās nekustamo īpašumu no SIA “/NOSAUKUMS C/” par 141 161,71 euro, PVN 29 643,96 euro. Lietas

materiālos ir pirkuma līgums Nr. K13-16 un rēķins Nr. 13/16 (lietas 34. un 39.lapa). Pieteicēja labiekārtoja dzīvokli. 2023.gada 20.martā no SIA

“MildaSun” nopirka matraci pa 573,55 euro, PVN 120,45 euro (pavadzīme Nr. P0320-1) (lietas 115.lapa); 2023.gada 21.martā no SIA “Canto”

mēbeles pa 24 015,00 euro, PVN 5043,15 euro (pavadzīme Nr. P962, 2022.gada 3.novembra tāme Nr. M 17) (lietas 118.lapa); 2023.gada 21.martā

no SIA “Lakful” spoguli ar frontālo apgaismojumu pa 233,06 euro, PVN 48,94 euro (pavadzīme Nr. LF 1622) (lietas 116.lapa); 2023.gada 16.martā

no SIA “First Media” mēbeles, (2023.gada 16.marta pavadzīme Nr. FM2023/1603-01) (3630,94 euro, PVN 762,50 euro) (lietas 113.lapa) un

5.aprīļa pavadzīme Nr. FM2023/0504-01 (6325 euro, PVN 1328,25 euro), 2022.gada 8.decembra pirkuma līgums Nr. FM/22/12/08-1 (lietas

109.lapa).

Pieteicēja paskaidroja, ka nekustamais īpašums atrodas komerciāli izdevīgā un reprezentatīvā vietā, no dzīvokļa paveras panorāmas skats uz Vecrīgu un

Daugavu. Pieteicēja nekustamā īpašuma nomu piedāvāja mutiski caur pazīšanās loku citiem uzņēmumiem un biedrībām. Kā arī piesaistījusi starpnieku

SIA “RIR Office”(lietas 53.lapa) un starpnieku SIA “Blate Consulting”

Pieteicēja atrada nomnieku /NOSAUKUMS B/ ar SIA “Blate Consulting” palīdzību, kas, savukārt, izmantoja portālu ss.lv (ss.com), un 2023.gada

31.jūlijā noslēdza līgumu. Nomnieka /NOSAUKUMS B/vārdā līgumu 2023.gada 31.jūlijā parakstīja tās valdes locekle/pers. H/ (lietas 54.lapa).

Pieteicēja apstiprina, ka pārbaudījusi, ka Maurīcija nav zemo nodokļu valsts, nomnieks vai amatpersona nav sankciju sarakstos. Lietas materiālos ir

2023.gada 27.jūlija nomas maksas rēķins 900 euro un PVN 189 euro un 900 euro drošības nauda. Samaksa tika veikta 2023.gada 27.jūlijā un to veica

/NOSAUKUMS B/ valdes locekle /pers. H/. No lietas materiāliem redzams, ka puses līguma nosacījumus apspriedušas jau iepriekš, 2023.gada

26.jūlijā, (lietas 232.-238.lapa), tādējādi tiesas ieskatā nav izšķiroša nozīme tam, ka pirmais maksājums par dzīvokļa īri un drošības nauda veikta jau

2023.gada 27.jūlijā un līgums formāli parakstīts nedaudz vēlāk – 2023.gada 31.jūlijā. Ja izveidojušās uzticības saites starp darījuma dalībniekiem, tad ir

saprotams, ka dokumentu noformēšana vairāk formalitāte.

Jāpiekrīt, ka pieteicēja savu sadarbības risku mazināja, nomas līgumā ietverot nosacījumus, ka /NOSAUKUMS B/ jāmaksā drošības nauda (līguma

3.1.punkts), kā arī ietverot iespēju atkāpties no līguma, ja nomas maksa netiek maksāta (6.4.2.punkts).

Pieteicēja paskaidroja, ka sākotnēji nekustamo īpašumu apskatīja un nodošanaspieņemšanas aktu parakstīja /pers. G/ (kas ir /pers. H/ dēls) (lietas

57.lapa). Savukārt /pers. H/ paskaidro (lietas 156.lapa), ka dzīvokli apskatījusi viņa un kontaktējusies ar /pers. A/ un aģentu Lauri. Tiesas vērtējumām

šīm nesakritībām nav būtiskas nozīmes. Svarīgākais ir apstāklis, ka /pers. H/ 2023.gada 24.novembrī izskaidroja /NOSAUKUMS B/ nodomu

nodarboties ar saimniecisko darbību Latvijā un tāpēc tika iznomāts dzīvoklis. Tas sakrīt ar pieteicējas paskaidroto, ka vēlējās noslēgt nomas līgumu

vismaz uz vienu gadu, tomēr /NOSAUKUMS B/ tikai izpētīja Latvijas tirgu. Tāpēc nomas līgums izbeigts 2023.gada 31.augustā (lietas 132.lapa). Lietas

materiālos ir pietiekami pierādījumi tam, ka pieteicējai bija nodoms iznomāt dzīvokli un šāda iecere bija patiesa. Tiesa arī nepiešķir vērību tam, ka

brošūrās un sludinājumos, kuros reklamēts dzīvoklis, minēts, ka to var izīrēt (nevis iznomāt). Pirmkārt, sludinājumus izvietojuši starpniecības pakalpojuma

sniedzēji, tādēļ viņi varēja nepievērst uzmanību precīzai terminoloģijai. Otrkārt, uzņēmējdarbībai raksturīgais risks nosaka to, ka varēja pastāvēt arī

iespēja, ka pieteicēja maina plānus un dzīvokli tomēr izīrē, ja konkrētajā situācijā tas būtu atbilstošākais risinājums. Tā kā šīs nianses ir izgaismotas ar

konkrētiem lietas apstākļiem, tad tiesa tām nepiešķir svaru.

Turklāt SIA “Blate Consulting” kā starpniecības firma ir atradusi jaunu nomnieku – SIA “Right course”. 2024.gada 22.janvārī noslēgts nomas līgums līdz

2025.gada 20.janvārim (lietas 71.lapa). Tātad pieteicēja ir atradusi jauno nomnieku un nodoms ir realizējies. Tas kā jaunais nomnieks izmanto dzīvokli ir

šī uzņēmuma ziņā un būtu pārspīlēti prasīt, lai pieteicēja sekotu līdzi SIA “Right course” dzīvokļa izmantošanas vajadzībai. Mūsdienās ir vispārzināms

fakts, ka dzīvoklis var būt arī reizē birojs un ir ļoti izplatīti strādāt attālināti, t.i., mājas apstākļos veikt darbu.

[8] Apkopojot minēto, tiesa secina, ka svarīgs ir pieteicējas nodoms iznomāt nekustamo īpašumu un, ņemot vērā novērtētos apstākļus, redzams, ka šāds

nodoms ir bijis patiess. Savukārt PVN nesamaksāšanas risks tiek novērsts ar PVN koriģēšanas mehānismu, kas ir nodokļu atskaitīšanas sistēmas

sastāvdaļa. Koriģēšanas pienākumu ietver Pievienotās vērtības nodokļa likuma 102.pants.

[9] Dienests norāda, ka dzīvoklī 2023.gadā no maija līdz septembrim elektrība un ūdens tiek patērēti katru mēnesi. Savukārt pieteicēja ir izskaidrojusi,

ka elektrība tiek patērēta, jo dzīvoklī pastāvīgi darbojas rekuperācija, kas patērē elektroenerģiju. Tiek patērēts ūdens, tomēr šāds patēriņš ir neliels un

atbilst vajadzībai nomazgāt rokas un izmantot dzīvokļa labiekārtošanas procesā (ūdens patēriņa izmaksas ir ap 1 euro). Kā atšķirību var redzēt, ka

2023.gada augustā ūdens patēriņš ir salīdzinoši lielāks, jo dzīvoklis bija apdzīvots (aukstā ūdens izmaksas sasniedz 13,59 euro un ūdens uzsildīšana

27,47 euro).

Tiesa piekrīt pieteicējai, ka elektrības konstantu patēriņu ik mēnesi var saistīt ar dzīvoklī esošām iekārtām, kas izmanto elektroenerģiju. Savukārt ūdens

patēriņš būtiski atšķiras tieši 2022.gada augusta mēnesī, kad tika iznomāts dzīvoklis. Līdz ar to tiesa saskata, ka pieteicēja ir saprotami izskaidrojusi

enerģijas patēriņu un šāds dienests arguments nevar kalpot par iebildumu PVN nodokļa atmaksai.

[10] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka PVN ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksājumiem saņemtajos

nodokļa rēķinos norādītas nodokļa summas par iegādātām precēm un saņemtiem pakalpojumiem, ja šīs preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar

nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. Tiesa no lietas materiāliem secināja, ka pieteicējai bija nodoms nekustamo īpašumu izmantot saimnieciskā

darbībā, līdz ar to ir atskaitāms PVN par dzīvokļa iegādi un tā labiekārtošanu. Lietā nav pierādījumi, kas norādītu uz pieteicējas ļaunprātību PVN

sistēmas izmantošanā. Dienests Lēmumā norādījis uz atsevišķām niansēm, kuras pieteicēja ir izskaidrojusi un kuras ir izprotamas no darījuma konteksta.

Tāpēc tiesas vērtējumā šiem argumentiem nav piešķirama izšķiroša nozīme.

Tādējādi pieteicējai ir tiesības saņemt pārmaksāto PVN par 2022.gada jūliju 29 177,17 euro un 2023.gada martu 4746,71 euro, un 2023.gada aprīli

1013,44 euro, kopā 34 937,32 euro.

[11] Līdz ar to Lēmums ir atzīstams par prettiesisku un atceļamu, savukārt pieteikums ir apmierināms.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu

pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr. 85 “Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina

valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē

Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro par pieteikumu par lietu ierosināšanu tiesā. Tā kā pieteicējas pieteikums ir apmierināts,

tad no Latvijas Republikas par labu pieteicējai piespriežama tās samaksātā valsts nodeva, atlīdzinot to no dienesta budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu, 253.panta pirmo daļu, un

289. – 291.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt SIA “/NOSAUKUMS/” pieteikumu;

atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2023.gada 29.decembra lēmumu Nr. 30.1/22.8/4950 ar tā pieņemšanas dienu;

piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA “/NOSAUKUMS/” (reģ. /numurs/) tās samaksāto valsts nodevu 30 euro, atlīdzinot to no Valsts

ieņēmumu dienesta budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S. Audzere