Court dismissed tax appeal, ruling VAT fine lawful due to lack of taxpayer cooperation and missing documentation.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42578906

Nr.A1585-08/4

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 25.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,

ar tulku Sergeju Mališevu,

piedaloties pieteicējam J.M., pieteicēja pārstāvim A.K. un atbildētāju Latvijas

Republiku pārstāvošās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – pilnvarotajam

pārstāvim Imantam Lubānam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu J.M. pieteikumā par Valsts ieņēmumu

dienesta ģenerāldirektora 2006.gada 10.novembra lēmuma Nr.19/29756 atcelšanu

daļā par papildus nomaksai aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 7 877,60 un

soda naudu Ls 7 877,60 apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) 2006.gada 10.novembra

lēmumu Nr.19/29756 (turpmāk – Lēmums) nolemts: 1) atcelt VD Kurzemes reģionālās

iestādes (turpmāk – KRI) direktora 2006.gada augusta lēmumu Nr.1-5/176 daļā par

papildu nomaksai noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) Ls 63 un soda

naudu Ls 63; 2) atstāt negrozītu VID KRI direktora 2006.gada 28.augusta lēmumu Nr.1-

5/176 daļā par papildu nomaksai noteikto IIN Ls 7877,6 un soda naudu Ls 7877,6; 3)

nesamazināt pārbaudes rezultātā papildu nomaksai noteikto soda naudu.

[1.1] Lēmumā konstatēts:

VID KRI no 2006.gada 22.maija līdz 4.jūlijam veica J.M. vienkāršu IIN auditu

par 2003.gadu un papildu nomaksai noteica Ls 15 881,2, no tiem: IIN Ls 7940,6 un

soda naudu Ls 7940,6. J.M. līdz audita uzsākšanai nav iesniedzis VID papildu

deklarācijas par 2002. un 2003.gadu, kā arī ieņēmumu un izdevumu apliecinošos

dokumentus.

VID atzina, ka J.M. līdzekļu avotus 2003.gadā Ls 19 566,71 apmērā veidoja

alga SIA „Siverts” Ls 1066,7, aizdevums no AS „Latvijas Unibanka” Ls 17 000, SIA

„Siverts” aizdevumu atmaksa Ls 1500, bet līdzekļu izlietojums sastādīja Ls 50 925,1

(Ls 17 000 nekustamā īpašuma iegāde, aizdevums SIA ”Siverts” Ls 29 500, valsts

kancelejas nodeva Zemesgrāmatā Ls 1636,3, iztikas minimums Ls 1122,48 un soda

nauda Ls 22). Tātad ir atzīstams līdzekļu izlietojuma pārsniegums pār līdzekļu

avotiem Ls 31 358,5. Līdz ar to iestāde pamatoti saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli” 3.panta pirmo daļu, 7.pantu, 8.panta trešās daļas 11.punktu,

15.panta pirmo un otro daļu noteica papildus nomaksai budžetā Ls 7877,6.

[1.2] Lēmumā secināts, tā kā J.M. nav iesniedzis papildu deklarācijas un tam

nav pievienojis papildu informāciju par noslēgtajiem aizdevumu līgumiem, tad VID

KRI pamatoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22.panta ceturto

daļu nav atzinusi aizdevumu līgumos norādītās summas par J.M. līdzekļu avotiem.

Turklāt no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" 2001.gada

11.aprīļa aizdevuma līguma Nr.38831/01 kopijas un kredītoperāciju izziņas kopijas

nav iespējams konstatēt aizdevuma atlikumu uz 2003.gada 1.janvāri un nav pamata

uzskatīt, ka aizdevuma summa nav iztērēta līdz 2003 .gada l janvārim.

[2] 2006.gada 11.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.M.

(turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā par papildus nomaksai

aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 7 877,60 un soda naudu Ls 7 877,60

apmērā. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi.

[2.1] VID veiktā ienākumu pārbaude (t.i. nodokļu revīzija vai audits, saskaņā

ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 16.punktā doto definīciju) ir notikusi,

pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību un procesuālos termiņus. VID KRI šo

pārbaudi faktiski uzsāka 2005.gada 27.oktobrī, kad pieteicējam tika nosūtīta Kuldīgas

nodaļas vadītājas vēstule ar prasību iesniegt deklarācijas par 2002. un 2003.gadu. VID

KRI Kuldīgas rajona nodaļas vadītājai nebija tiesības no pieteicēja pieprasīt iesniegt

papildus deklarācijas par 2002. un 2003.gadu, jo 2005.gada 27.oktobrī nebija

pieņemts VID KRI direktora lēmums par pārbaudes uzsākšanu, kā to paredz likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 18.panta 10.punkts un likuma "Par Valsts ieņēmumu

dienestu" 5.panta otrās daļas 4.punkts.

[2.2] VID ģenerāldirektora lēmumā nepamatoti norādīts, ka VID KRI

Kuldīgas rajona nodaļas vadītāja varēja pieprasīt no pieteicēja iesniegt papildus

deklarācijas, pamatojoties uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās

daļas 5.punktu, jo papildus deklarāciju iesniegšanu reglamentē nevis vispārējā likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 5.punkts, bet gan speciālā

likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta un Ministru kabineta 2000.gada

26.septembra noteikumu Nr.331 „Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz

aprēķinu pamata nosaka fizisko personu apliekamo ienākumu” (turpmāk – Noteikumi

Nr.331). Saskaņā ar Noteikumu Nr.331 4.punktu papildus deklarācijas aizpildīt tiek

pieprasīts, uzsākot pārbaudi.

[2.3] 2005.gada 27.oktobrī uzsāktā pieteicēja 2003.gadā gūto ienākumu pārbaude

ir pabeigta, pārkāpjot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešajā daļā

noteikto procesuālo termiņu – 90 dienas, jo pārbaude faktiski uzsākta 2005.gada

27.oktobrī, bet pabeigta 2006.gada 5.jūlijā, tas ir, vairākkārtīgi pārsniedzot likumā

noteikto termiņu.

Tādējādi VID nevarēja pieteicējam uzlikt papildus maksājamos nodokļus un

soda naudas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 49.panta

ceturto daļu, jo adresātam nelabvēlīgs administratīvs akts nevar tikt izdots pēc

normatīvajos aktos noteiktā procesuālā termiņa izbeigšanās.

[2.4] VID KRI direktora 2006.gada 10.maija lēmumā Nr.5.1.1.-11/3690 "Par

nodokļu audita veikšanu" no pieteicēja netiek prasīts, lai viņš iesniegtu papildus

deklarācijas. Līdz ar to nepareizs ir VID ģenerāldirektora lēmumā izteiktais

apgalvojums, ka pieteicējs nav iesniedzis papildus deklarācijas, kā arī apgalvojums,

ka VID, pamatojoties uz Noteikumu Nr.331 2., 11. un 17.3.punktu var neatzīt, ignorēt

pieteicēja iesniegtos pierādījumus par aizņēmuma Ls 80 000 apmērā saņemšanu no

U.J. un aizņēmuma 12 112,7 USD apmērā saņemšanu no VAS "Latvijas Hipotēku un

zemes banka". Pieteicējs norāda, ka VID KRI ir veikusi U.J. ienākuma pārbaudi,

kuras laikā ir apstiprinājies fakts, ka U.J. pieteicējam ir izsniedzis aizdevumu Ls 80

000 apmērā.

Pieteicējs VID ir iesniedzis pierādījumus, kas apliecina, ka nekādus slēptus

ienākumus 2003.gadā nav guvis un ka papildus maksājamais IIN Ls 7 877,60 un soda

naudu Ls 7 877,60 ir aprēķināta nepamatoti.

[3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde – Valsts ieņēmumu dienests - rakstveida

paskaidrojumā tiesai prasību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem

apsvērumiem, un uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs un pieteicēja pārstāvis pieteikumā ietverto prasījumu

uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem, papildus norādot,

ka atsauc iebildumus par to, ka VID, veicot pārbaudi, neņēma vērā 2001.gada

kredītlīgumu ar VAS „Hipotēku un zemes banka”. Tāpat pieteicējs norādīja, ka

saņēma VID KRI 2005.gada 27.oktobra vēstuli par lūgumu iesniegt papildus

deklarācijas. Pieteicējs vairākkārt ieradies VID, taču nav saņēmis informāciju, kā

deklarācijas aizpildīt.

Pieteicēja pārstāvis papildus norādīja, ka ir izbeigts kriminālprocess par J.M.

iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jo nodarījumā nav noziedzīga

nodarījuma sastāva, ka ir pārbaudīts fakts, ka U.J. ir izsniedzis aizdevumu

pieteicējam, līdz ar to VID nepamatoti noteicis, ka pieteicējs 2003.gadā ir guvis

slēptus ienākumus, no kuriem jāmaksā IIN Ls 7 877,6 un soda nauda. Tāpat pieteicēja

pārstāvis norādīja, ka būtībā strīds lietā ir par to, ka VID neņēma vērā brīvos līdzekļus

no līgumiem starp pieteicēju un VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” un

pieteicēju un U.J.

[5] Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis pieteikumu neatzina

un lūdza to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem

apstākļiem, papildus norādot, ka VID veicis auditu atbilstoši normatīvo aktu

prasībām, ka ir vērtējis visu viņu rīcībā esošo informāciju, bet informācija attiecībā

uz U.J. izsniegto aizdevumu netika ņemta vērā, jo VID neradās pārliecība par šī

līguma ticamību.

[6] Tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks, U.J. liecināja, ka J.M. ir viņa

bērnības draugs. J.M. bija nepieciešama nauda biznesam, tādēļ liecinieks 2002.gadā

aizdeva Ls 80 000 skaidrā naudā. Līgumu slēdza pie liecinieka vecāku mājās, Sabilē,

kur tolaik dzīvoja arī liecinieks. Naudu lieciniekam iedeva vecāmāte, kurai naudu

atstāja Ungārijā mirušais brālis. Naudu 300 000 USD apmērā uz Latviju pirms

deviņdesmitajiem gadiem atveda liecinieka vecāmāte un arī samainīja. J.M. no

aizdotās summas ir atmaksājis Ls 250 ar pārskaitījumu uz bankas kontu. Liecinieks

norādīja, ka viņam tika veikts audits kā privātpersonai un pārkāpumi netika konstatēti.

Nodokļi Latvijā netiek maksāti, jo liecinieks strādā Ukrainā.

[7] Tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks, L.Ž. liecināja, ka bija klāt pie

darījuma noslēgšanas, kas notika gadus 5 atpakaļ. Darījums tika noslēgts Sabilē Ulda

mājās, kur liecinieks bija pirmo reizi. Liecinieks ar pieteicēju ir kaimiņi un draugi, arī

kopējs bizness ir bijis. Ar U.J. liecinieks nav labi pazīstams, bet U.J. ir draugs J.M.

Liecinieks liecināja, ka J.M. bija minējis, ka grib aizņemties naudu. Sabilē J.M.

liecinieku pasauca un teica, ka drošības pēc vajag parakstīties. Vienīgais, ko liecinieks

redzēja, bija “Rīgā” un summu Ls 80 000. J.M. tas apmierināja, un liecinieks

parakstījās. Līgums jau bija sastādīts. J.M. rokā bija maisiņš ar naudu dažādās

banknotēs, bet tās nebija saliktas paciņās kā bankā. Vai tur bija Ls 80 000, liecinieks

nezina. U.J. pazīst kā J.M. draugu. J.M. bieži aizņēmās naudu. Datumu, kad darījums

tika noslēgts neatceras, taču tas notika mājā, pēc pieteicēja teiktā, tās bija viņa mājas,

ka tās bija U.J. mājas, liecinieks nevar apgalvot.

[8] Tiesas sēdē A.I. liecināja, ka viņš bija klāt kā liecinieks, kad U. aizdeva

naudu. Laikam Ls 80 000. Naudu skaitīja J.M. un U.J., bet liecinieks līdzi neskaitīja.

Darījums notika Sabilē, adresi nezina, 2002.gada ziemā. J.M. pazīst kā J. draugu. No

kurienes J. šī nauda, liecinieks nezina. Nauda bija caurspīdīgā maisiņā 20, 50, 100

zīmju banknotēs. Līgums bija latviešu valodā, liecinieks latviešu valodā nesaprot, taču

saprata, ka tas ir U.J. darījums, un vienkārši līgumu parakstīja. Liecinieks liecināja, ka

J.M. ir U.J. draugs un liecinieks ir U.J. draugs.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības

un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[10] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[11.1] VID KRI 2005.gada 27.oktobrī ar vēstuli Nr.5.2.6.2/903p pieprasa

pieteicējam iesniegt papildu deklarāciju par 2002. un 2003.gadu (lietas lapa 7).

2005.gada 5.decembrī VID Kurzemes reģionālā iestāde nosūta atkārtotu uzaicinājumu

Nr.5.2.6.2/10523 J.M. (lietas lapa 87) iesniegt papildus deklarāciju par 2002. un

2003.gadu.

[11.2] Ar VID KRI direktora 2006.gada 10.maija lēmumu Nr.1-4/2415

nolemts no 2006.gada 22.maija līdz 2006.gada 19.augustam veikt J.M. IIN auditu par

2003.gadu (lietas lapa 8). Par audita veikšanu ar VID KRI 2006.gada 10.maija vēstuli

Nr.5.1.1.-11/3690 paziņots pieteicējam (lietas lapa 9).

[11.3] 2006.gada 22.maija audita sākuma sarunā (lietas lapa 11-12) J.M.

norāda, ka ir kredītsaistības ar Unibanku.

[11.4] 2006.gada 4.jūlija audita nobeiguma sarunā ( lietas lapa 13) J.M.

norāda, ka nepiekrīt audita protokolam.

[11.5] Laika periodā no 2006.gada 22.maija līdz 2006.gada 4.jūlijam veikts

J.M. vienkāršais iedzīvotāju ienākuma nodokļa audits par laika periodu no 2003.gada

1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim (lietas lapa 14-23).

[11.6] Ar VID KRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces

2006.gada 5.jūlija lēmumu Nr.5.1.1-8/132 „Par J.M. nodokļu audita rezultātiem”,

pamatojoties uz audita pārskatu, papildus aprēķināts IIN Ls 7 940,6 un soda nauda Ls

7 940,6 (lietas lapa 24-25).

[11.7] Nepiekrītot šim lēmumam, 2006.gada 27.jūlijā pieteicējs to apstrīdēja

VID KRI direktoram (lietas lapa 26-28).

[11.8] Ar VID KRI direktora 2006.gada 28.augusta lēmumu Nr.1-5/176 atstāts

negrozīts VID KRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces 2006.gada

5.jūlija lēmuma Nr. 5.1.1-8/132 (lietas lapa 32-40).

[11.9] VID Kurzemes reģionālās iestādes direktora 2006.gada 28.augusta

lēmumu Nr.1-5/176 pieteicējs apstrīdēja VID ģenerāldirektoram (lietas lapa 41-43).

[11.10] 2006.gada 10.novembrī pieņemts Lēmums (lietas lapa 44-52).

[11.11] 2001.gada 11.aprīlī starp VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”

un pieteicēju tiek noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru banka aizdod

pieteicējam naudas summu, kas nepārsniedz 16 100 USD (lietas lapa 237-238).

Saskaņā ar VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” sniegto informāciju saskaņā ar

šo līgumu 2001.gada 12.jūnijā izsniegtā aizdevuma summa 12 112,70 USD tika

ieskaitīta O.J. kontā (lietas lapa 236).

[11.12] Saskaņā ar 2002.gada 4.janvāra aizdevumu līgumu U.J. aizdod

pieteicējam Ls 80 000 (lietas lapa 53-54).

[11.13] Ar VID Finanšu policijas pārvaldes 2007.gada 24.septembra lēmumu

(lietas lapa 143-144) izbeigts kriminālprocess par J.M. iespējamo izvairīšanos no

nodokļu nomaksas, jo nav noziedzīga nodarījuma sastāva (lietas lapa 143-144).

[11.14] 2002.gada 16.februārī pieteicējs aizdod SIA „Siverts” Ls 10 000

(lietas lapa 149-150), 2003.gada 30.aprīlī - Ls 2000 (lietas lapa 162-163), 2.jūnijā -

Ls 1500 (lietas lapa 167-168), 11.jūnijā Ls - 1000 (lietas lapa 169), 2.jūlijā - Ls 1000

(lietas lapa 172-173), 1.augustā - Ls 2500 (lietas lapa 175-176), 1.septembrī - Ls 7000

(lietas lapa 179-180), 10.septembrī - Ls 2500 (lietas lapa 189-190), 2.novembrī - Ls

12 000 (lietas lapa 184-185).

[11.15] 2003.gada 30.jūnijā SIA „Siverts” samaksājusi pieteicējam Ls 1500

(lietas lapa 166).

[11.16] 2003.gada 26.augustā starp AS „Latvijas Unibanka” un pieteicēju

noslēgts kredīta līgums (lietas lapa 199-200), saskaņā ar banka aizdod pieteicējam Ls

17 000.

[11.17] Saskaņā ar VID KRI sniegto informāciju (lietas lapa 206-207) iestādes

rīcībā nav informācijas par U.J. ienākumiem no 2001. līdz 2002.gadam, t.i., U.J.

neuzrādās kā darba ņēmējs, nav saņemts neviens paziņojums par aprēķināto, ieturēto

un budžetā pārskaitīto IIN ienākumu gūšanas vietā, nav saņemti paziņojumi par

neapliekamajiem ienākumiem, nav sniegta arī iedzīvotāju ienākuma deklarācija. Par

2003.gadu U.J. ir iesniedzis iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, norādot ar

nodokli neapliekamos ienākumus Ls 7500 apmērā. Arī 2003.gadā U.J. neuzrādās kā

darba ņēmējs, nav saņemti paziņojumi par aprēķināto, ieturēto un budžetā pārskaitīto

IIN.

[12] Lietā nav strīda par to, ka J.M. nav iesniedzis VID papildus deklarācijas

par 2002. un 2003.gadu.

Lietā ir strīds par to, vai VID ir pieļāvis procesuālus pārkāpumus, veicot

auditu, un vai pieteicēja rīcībā 2003.gadā bija brīvie līdzekļi no līgumiem starp

pieteicēju un VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” un pieteicēju un U.J., t.i., vai

audita rezultātā aprēķinātais un nomaksai valsts budžetā noteiktais iedzīvotāju

ienākuma nodoklis un soda nauda ir aprēķināta pamatoti un likumīgi.

[13] Lēmums, kas ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, ir pamatots

ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 5.punktu, likuma „Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta pirmo daļu, 7.pantu, 8.panta trešās daļas

11.punktu, 15.panta pirmo un otro daļu, 22.panta otro, trešo un ceturto daļu,

31.3pantu, Noteikumu Nr.331 5., 7.,11. un 17.3 punktu (redakcijā, kas bija spēkā

attiecīgo procesuālo darbību un lēmumu pieņemšanas brīdī).

[13.1] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 5.punkts

noteic, ka nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir ziņot par visiem saviem

ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu

atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu

aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas

ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus.

[13.2] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta pirmā daļa noteic,

ka ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja (turpmāk - maksātājs)

taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms. Algas nodokļa

objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.

[13.3] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 7.pants noteic, ka

maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto

naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

[13.4] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas

11.punkts noteic, ka pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir

jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.

[13.5] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta pirmā daļa noteic,

ka gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada

ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un

13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām

likmēm, bet otrā daļa noteic, ka nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā

ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu

apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

[13.6] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta otrā daļa noteic,

ja VID rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai

maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts

ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu,

Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu

uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un Valsts

ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja

darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības).

[13.7] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta trešā daļa noteic,

ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos

pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem

taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa šā panta 3.1daļā noteiktajā termiņā

iesniegt: 1) papildu deklarāciju (atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai veidlapai)

par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to

vērtības maiņu (turpmāk - papildu deklarācija); 2) taksācijas gada ienākumu

deklarāciju, ja tā nav iesniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

[13.8] Noteikumu Nr.331 5.punkts noteic, ka maksātājs papildu deklarācijai

var pievienot jebkuru citu informāciju par saviem ienākumiem, izdevumiem, to

struktūru un īpatnībām, kuru tas uzskata par nepieciešamu sniegt Valsts ieņēmumu

dienestam pirms ienākuma aprēķina veikšanas.

[13.9] Noteikumu Nr.331 7.punkts noteic, ja maksātājs papildu deklarācijai

nav pievienojis informāciju par ienākumiem vai izdevumu īpatnībām, ienākumu

aprēķināšanai ir izmantojama VID rīcībā esošā informācija un Centrālās Statistikas

pārvaldes statistikas dati.

[13.10] Noteikumu Nr.331 11.punkts noteic, ja maksātājs bez attaisnota

iemesla neiesniedz aizpildītu papildu deklarāciju, ir uzskatāms, ka VID rīcībā esošā

informācija atbilst papildu deklarācijā iekļaujamajai informācijai.

[13.11] Noteikumu Nr.331 17.3.punkts noteic, ka VID nosakot ar IIN

apliekamo ienākumu uz aprēķinu pamata, izmanto izdevumu metodi, ar kuru

maksātāja apliekamais ienākums tiek aprēķināts kā kopējo izdevumu īpašumu iegādei,

saimnieciskās darbības, kā arī personas dzīvesveida nodrošināšanai un maksātāja

deklarēto ienākumu starpība. Šo metodi lieto gadījumos, kad VID rīcībā esošā

informācija par maksātāja iegādāto īpašumu, saimnieciskās darbības izdevumiem,

personiskā patēriņa izdevumiem liecina par izdevumu kopējā apjoma neatbilstību

deklarēto ienākumu apjomam.

[14] Pieteicējs apstrīd, vai pieteicējam bija jāiesniedz papildu deklarācijas par

2002. un 2003.gadu pēc VID KRI Kuldīgas nodaļas vadītājas pieprasījuma, proti,

pirms lēmuma par audita veikšanu pieņemšanas.

[14.1] No lietas materiāliem redzams, ka, veicot analīzi par VID KRI

reģistrētā nodokļu maksātāja J.M. izdevumu atbilstību ienākumiem, konstatēts, ka

personas izdevumi pārsniedz ienākumus, tādēļ VID Kuldīgas rajona nodaļai lūgts

pieprasīt J.M. iesniegt papildu deklarācijas par 2002. un 2003.gadu (lietas lapa 95).

Pieteicējam 2005.gada 27.oktobrī un atkārtoti 2005.gada 5.decembrī pieprasīts

iesniegt papildu deklarācijas par 2002. un 2003.gadu. Ar VID KRI direktora

2006.gada 10.maija lēmumu Nr.1-4/2415 nolemts veikt IIN auditu par 2003.gadu

J.M. Par audita veikšanu ar VID KRI 2006.gada 10.maija vēstuli Nr.5.1.1.-11/3690

paziņots pieteicējam.

Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmo daļu

visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:

izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko

un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un

budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus

un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un

kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo

vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā (2.punkts) un pieprasīt uzrādīt

dokumentu oriģinālus un saņemt no komersantiem, iestādēm, organizācijām,

pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu norakstus ar nodokli

apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu

pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un

dokumentu norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas

nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un

saņemt attiecīgus paskaidrojumus (5.punkts).

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta trešā daļa noteic, ja

maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos

(paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas

gadā, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa šā panta 3.1daļā noteiktajā termiņā iesniegt

papildu deklarāciju (atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai veidlapai) par

ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības

maiņu.

Ņemot vērā minētās tiesību normas, tiesa uzskata, ka VID KRI Kuldīgas

nodaļas vadītājai bija tiesības pieprasīt no J.M. iesniegt papildu deklarācijas pirms

nodokļa audita uzsākšanas, savukārt pieteicējam bija pienākums tās iesniegt.

Tiesas ieskatā tas, ka saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

22.panta astoto daļu (noteic, ka kārtību, kādā uz aprēķinu pamata Valsts ieņēmumu

dienests nosaka apliekamā ienākuma lielumu, un kārtību un termiņu, kādā Valsts

ieņēmumu dienestam iesniedzama informācija par maksātāja ieņēmumiem, naudas

uzkrājumiem un īpašumiem un to vērtības maiņu, nosaka Ministru kabinets) un

Noteikumu Nr.331 4.punktu (noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests likuma "Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā rakstiski

brīdina maksātāju par pārbaudes uzsākšanu un nosūta maksātājam aizpildīšanai

papildu deklarācijas (1.pielikums) par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas

uzkrājumiem un īpašumiem (turpmāk — papildu deklarācija) veidlapu (veidlapas))

VID reizē ar 2006.gada 10.maija lēmumu par nodokļu audita veikšanu J.M. (lietas

lapa 8) nenosūtīja aizpildīšanai papildus deklarāciju veidlapas, nav atzīstams par tādu

procesuālo pārkāpumu, kas varēja ietekmēt Lēmuma saturu. Tiesas ieskatā tas, ka

lūgums iesniegt papildus deklarācijas tika nosūtīts pirms lēmuma par audita

uzsākšanu pieņemšanas, neietekmē lēmumu pēc būtības un nav atzīstams par tādu

procesuālu pārkāpumu, kura dēļ Lēmums būtu atceļams. Turklāt, kā tiesas sēdē

norādīja pieteicējs, viņš saņēma 2005.gada 27.oktobra VID lūgumu iesniegt papildus

deklarācijas par 2002. un 2003.gadu.

Kā izriet no lietas materiāliem un par ko lietā nav strīda, pieteicējs papildu

deklarācijas par 2002. un 2003.gadu neiesniedza, tādējādi pārkāpjot likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto nodokļu maksātāja

pienākumu pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma iesniegt pieprasītos

dokumentus.

[15] Lietā ir strīds par to, vai VID nodokļa auditu veica likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 23.panta trešajā daļā (noteic, ka nodokļu administrācija

pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā

no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu

administrācijas augstākā amatpersona pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu par 30

dienām, lai iegūtu papildu informāciju nodokļu revīzijas (audita) veikšanai. Ja

nepieciešams iegūt papildu informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām vai

citām kompetentām ārvalstu iestādēm, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt

vēl līdz 30 dienām pēc attiecīgās informācijas saņemšanas) noteiktajā termiņā.

No lietas materiāliem redzams, ka ar VID KRI direktora 2006.gada 10.maija

lēmumu Nr.1-4/2415 nolemts no 2006.gada 22.maija līdz 2006.gada 19.augustam

veikt J.M. IIN auditu par 2003.gadu (lietas lapa 8). Par audita veikšanu paziņots

pieteicējam 2006.gada 10.maijā (lietas lapa 9), bet 2006.gada 5.jūlijā ir pieņemts VID

KRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces lēmums par J.M. nodokļu

audita rezultātiem (lietas lapa 24-25), tādējādi iekļaujoties 90 dienu termiņā. Tas, kas

VID pieprasīja pieteicējam iesniegt papildus deklarācijas 2005.gada 27.oktobrī, nav

atzīstams par tādu apstākli, ka arī audits uzsākts šajā dienā, jo VID lēmumu par audita

uzsākšanu ir pieņēmis 2006.gada 10.maijā. Līdz ar to tiesa noraida kā nepamatotu

pieteicēja argumentu, ka nodokļa audits veikts, vairākkārtīgi pārsniedzot likumā

noteikto termiņu, un tādēļ VID nevarēja aprēķināt papildus maksājumus un soda

naudu saskaņā ar APL 49.panta ceturto daļu.

[16] Lietā ir strīds par to, vai, aprēķinot pieteicēja ienākumus un izdevumus

2003.gadā, ir ņemami vērā starp pieteicēju un U.J. (lietas lapa 53-54) un pieteicēju un

VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (lietas lapa 237-238) noslēgtie līgumi un

vai pieteicēja rīcībā bija naudas līdzekļi no šiem līgumiem.

[16.1] Kā redzams no lietas materiāliem, tad VID neņēma vērā aizdevuma

līgumu starp pieteicēju un U.J. apliekamo ienākumu noteikšanā, jo atzina, ka

līgumam ir tikai informatīvs raksturs, tam nav pilnīgas ticamības un līgums netika

iesniegts reizē ar papildu deklarāciju.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta ceturtās daļas otrais

teikums (tiesību norma, kas bija spēkā audita veikšanas laikā) noteica, ka par

maksātāja pierādījumiem nodokļa summas apstrīdēšanai ir atzīstami tikai tie

maksātāja ieņēmumu un izdevumu attaisnojuma dokumenti (iesniegtie dokumentu

noraksti), kā arī citi dokumenti un pierādījumi, kas uzrādīti (iesniegti) reizē ar gada

ienākumu deklarāciju, deklarācijas precizējumu un papildu deklarāciju. Proti,

attaisnojuma dokumenti, kas tika uzrādīti pēc VID noteiktā deklarācijas vai tās

precizējuma iesniegšanas termiņa, netika ņemti vērā.

Savukārt Satversmes tiesa atzina, ka tiesai nav liegts administratīvā procesa

ietvaros pieņemt attaisnojuma dokumentus, ko maksātājs iesniedzis pēc VID noteiktā

termiņa un nosprieda atzīt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta

ceturtās daļas otro teikumu par neatbilstošu Satversmes 92.panta, un spēkā neesošu no

2007.gada 1.oktobra (skat. Satversmes tiesas 2007.gada 11.aprīļa sprieduma Nr.

2006-28-1 „Par likuma „par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta ceturtās daļas

otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta” secinājumu daļas

10.punktu). Līdz ar to tiesa vērtē šo abu līgumu ticamību, attiecināmību un

pieļaujamību.

[16.2] Saskaņā ar APL 154.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas

iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem

pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un taisnības principiem. APL 161.panta pirmā daļa noteic, ka

administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz

kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos

apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Līdz ar to tiesa vērtē šo abu līgumu

ticamību, attiecināmību un pieļaujamību.

[16.3] No tiesas sēdē sniegtajām U.J. liecībām izriet, ka J.M. ir liecinieka

bērnības draugs. J.M. bija nepieciešama nauda biznesam, tādēļ liecinieks 2002.gadā

aizdeva Ls 80 000 skaidrā naudā. Naudu lieciniekam iedeva vecāmāte, kurai naudu

atstāja Ungārijā mirušais brālis. Naudu 300 000 USD apmērā uz Latviju pirms

deviņdesmitajiem gadiem atveda liecinieka vecāmāte un arī samainīja. Šobrīd U.J.

strādā Ukrainā. Savukārt VID KRI sniegtā informācijā norādīts, ka iestādes rīcībā nav

informācijas par U.J. ienākumiem 2001., 2002., 2003.gadā t.i., viņš neuzrādās kā

darba ņēmējs, nav saņemts neviens paziņojums par aprēķināto, ieturēto un budžetā

pārskaitīto IIN ienākumu gūšanas (saņemšanas) vietā, nav saņemti paziņojumi par

neapliekamajiem ienākumiem (lietas lapa 207 -207).

Tiesa kritiski vērtē apstākli, ka ievērojamas naudas summas Ls 80 000 apmērā

aizdošana notikusi nevis ar bankas starpniecību, ieskaitot naudu kontā, bet gan mājas

apstākļos, aizdodot skaidrā naudā. Turklāt tiesas ieskatā kritiski ir vērtējams arī tas

apstāklis, ka pieteicējs šo līgumu neiesniedza uzreiz pēc iestādes pieprasījuma

2005.gada 27.oktobrī vai 5.decembrī, bet gan tikai audita laikā.

Savukārt gan liecinieks L.Ž., gan liecinieks A.I., nopratināti kā liecinieki,

varēja apstiprināt tikai faktu, ka parakstījušies līgumā kā liecinieki un ka redzējuši

maisu ar skaidro naudu. Taču neviens no lieciniekiem neliecināja, ka būtu

pārskaitījuši šo naudu un ka var apgalvot, ka maisā tiešām atradās Ls 80 000. Līdz ar

to tiesa kritiski vērtē to apstākli, ka, parakstot līgumu, pieteicējam reāli tika nodoti Ls

80 000 skaidrā naudā. Tas, ka liecinieki redzēja maisu ar naudas zīmēm, nepierāda

konkrētas naudas summas Ls 80 000 nodošanu pieteicējam. Tāpat tiesa kritiski vērtē

visu trīs liecinieku liecības, jo pieteicējs un liecinieki ir savstarpēji pazīstami, viņi ir

draugi, kā arī viņus ir saistījis kopējs bizness, līdz ar to liecinieki var būt ieinteresēti

sniegt liecības par labu savam draugam J.M.

Pieteikumā pieteicējs norāda, ka VID ir veikusi U.J. ienākumu pārbaudi,

kuras laikā ir apstiprinājies fakts, ka U.J. pieteicējam ir aizdevis Ls 80 000. Ne līdz

tiesas sēdei, ne arī tiesas sēdē pieteicējs neiesniedza pierādījumus, kas apstiprinātu šī

apgalvojuma patiesumu, līdz ar tiesa to noraida kā nepamatotu. Turklāt, pat ja VID

būtu atzinis, ka U.J. ir saņēmis Ls 80 000 no vecāsmātes, lietā esošie pierādījumi

neapstiprina aizdevuma faktu J.M.

[16.4] Kā izriet no lietas materiāliem, tad jau sākotnēji pieteicējs nav izpildījis

viņam noteikto pienākumu sniegt informāciju iestādei par saviem ienākumiem un

izdevumiem, proti, pēc VID pieprasījuma nav iesniedzis papildu deklarācijas par

2002. un 2003.gadu. Līdz ar to uzskatāms, ka pieteicējs nav aktīvi sadarbojies ar VID,

lai pierādītu savus ienākumus un izdevumus, kas rada pamatu šaubām par minētā

darījuma faktu. Kā redzams no audita sākuma sarunas protokola (lietas lapa 11-12),

tad pieteicējs par 2003.gadu VID sniedza informāciju, ka kredītsaistības viņam ir tikai

ar Unibanku, taču nekas netiek norādīts par kredītsaistībām ar U.J. Norādes uz līgumu

ar U.J. VID tiek sniegtas tikai pēc audita pārskata un sākotnējā un pieteicējam

nelabvēlīgā lēmuma pieņemšanas, kurā atzīts, ka pieteicēja izdevumi pārsniedz

ieņēmumus. Tiesas ieskatā sākotnēji sniegtiem paskaidrojumiem, arī liecībām ir

piešķirama lielāka ticamība, nekā vēlāk, pēc sākotnēja lēmuma audita lietā sniegtajai

informācijai, kad jau ir pieņemts personai nelabvēlīgs lēmums.

Tāpat tiesas ieskatā kritiski ir vērtējams apgalvojums, ka pieteicēja rīcībā

2003.gadā bija naudas līdzekļi no aizdevuma līguma ar U.J., jo pieteicējs 2003.gadā ir

noslēdzis aizdevuma līgumu ar AS „Latvijas Unibanka” par Ls 17 000 aizņēmumu

nekustamā īpašuma iegādei, kas liecina, ka pieteicējam 2003.gadā nebija brīvo naudas

līdzekļu. Savukārt no lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs SIA „Siverts” 2003.gadā

ir ieguldījis personīgos līdzekļus tikai Ls 29 500 apmērā. Tātad, ja pieteicēja rīcībā

būtu bijuši naudas līdzekļi Ls 80 000 apmērā, tad pēc ieguldījuma SIA „Siverts” būtu

palicis pietiekami daudz brīvo līdzekļu, ko izmantot arī nekustamā īpašuma iegādei.

Izvērtējot pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa uzskata, ka

nav apstiprinājies darījuma fakts ar U.J. par Ls 80 000 aizņēmumu. Līdz ar to tiesa

atzīst, ka pieteicēja rīcībā 2003.gadā nebija naudas līdzekļu no šī aizdevuma līguma.

[16.5] 2001.gada 11.aprīlī starp VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” un

pieteicēju tiek noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru banka aizdod pieteicējam

naudas summu, kas nepārsniedz 16 100 USD (lietas lapa 237-238). Saskaņā ar VAS

„Latvijas Hipotēku un zemes banka” sniegto informāciju saskaņā ar šo līgumu

2001.gada 12.jūnijā izsniegtā aizdevuma summa 12 112,70 USD tika ieskaitīta O.J.

kontā (lietas lapa 236). Tātad uz 2003.gadu pieteicēja rīcībā faktiski neatradās brīvie

naudas līdzekļi no šī aizdevuma līguma, jo jau 2001.gada 12.jūnijā tie tika ieskaitīti

citas personas kontā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka aizdevums saskaņā ar 2001.gada

11.aprīļa līgumu starp VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” un pieteicēju nav

vērtējami kā tādi līdzekļi, kas bija pieteicēja rīcībā 2003.gadā. Turklāt arī pieteicējs

tiesas sēdē atsauca iebildumus par to, ka VID, veicot pārbaudi, neņēma vērā

2001.gada 11.aprīļa kredītlīgumu ar VAS „Hipotēku un zemes banka”.

[16.6] Tādējādi tiesa atzīst, ka VID pamatoti atzina, ka J.M. līdzekļu avotus

2003.gadā Ls 19 566,71 apmērā veidoja alga SIA „Siverts” Ls 1066,7, aizdevums no

AS „Latvijas Unibanka” Ls 17 000, SIA „Siverts” aizdevumu atmaksa Ls 1500, bet

līdzekļu izlietojums sastādīja Ls 50 925,1 (Ls 17 000 nekustamā īpašuma iegāde,

aizdevums SIA ”Siverts” Ls 29 500, valsts kancelejas nodeva Zemesgrāmatā Ls

1636,3, iztikas minimums Ls 1122,48 un soda nauda Ls 22). Tātad ir atzīstams

līdzekļu izlietojuma pārsniegums pār līdzekļu avotiem Ls 31 358,5. Līdz ar to iestāde

pamatoti saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta pirmo daļu,

7.pantu, 8.panta trešās daļas 11.punktu, 15.panta pirmo un otro daļu noteica papildus

nomaksai budžetā Ls 7877,6.

[17] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3panta pirmā daļa

noteic, ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa

apliekamā ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, izņemot tos

ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai citai

personai, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa un soda nauda iztrūkstošās

nodokļa summas apmērā. Savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 33.1panta

pirmā daļa redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas laikā, noteica, ka nodokļu

administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu,

to, kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu,

gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, ir

tiesības samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audits) un pārbaudes] rezultātā

uzlikto soda naudu līdz 70 procentiem, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā.

Tātad nodokļu administrācijai ir tiesības samazināt kontroles rezultātā

uzlikto soda naudu līdz 70% vienu reizi gadā, izvērtējot šādus apstākļus: 1)

pārkāpuma būtību un raksturu, 2) kuru reizi pārkāpums izdarīts, 3) radīto kaitējumu,

4) nodokļu maksātāju godprātīgumu. Līdz ar to tiesai ir jāizvērtē, vai VID ir izvērtējis

likuma “Par nodokļiem un nodevām” 33.1panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

[17.1] Tiesa, izvērtējot Lēmumu, atzīst, ka Lēmumā ir konstatēti un norādīti

pieteicēja pārkāpumi: pieteicējs ir guvis ienākumus, neieturot un budžetā

nenomaksājot IIN. Tāpat Lēmumā secināts, ka pieteicēja pārkāpuma raksturs

neliecina par personas neapzinātu rīcību. Tādējādi, ņemot vērā auditā konstatētos

faktus, pārkāpumu būtību un raksturu, atzīts, ka saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un

nodevām" 33.1pantu soda nauda šajā gadījumā nav samazināma.

[17.2] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada

7.novembra sprieduma lietā SKA-410 9.4.punktā ir norādīts, ka likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 33.1panta pirmā daļa neprasa expressis verbis izteiktu

nodokļa maksātāja lūgumu samazināt uzlikto soda naudu. Tādējādi nodokļu

administrācija šādu lēmumu var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas objektīvas lietas

izmeklēšanas ietvaros, ja konstatē, ka pastāv priekšnosacījumi soda naudas

samazināšanai. Turklāt atbilstoši samērīguma principam nodokļu administrācijai šāds

lēmums ir jāpieņem gadījumā, ja pārkāpuma būtība un raksturs ir tāds, ka

maksimālais sods būtu acīmredzami nesamērīgs (sk. 2005.gada 11.oktobra sprieduma

lietā Nr.SKA-292 10.punktu). Iepriekš minētais nenozīmē, ka jebkurā Valsts

ieņēmumu dienesta lēmumā par soda naudas uzlikšanu expressis verbis ir jābūt

atspoguļotiem visiem likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.1panta pirmajā daļā

minētajiem apsvērumiem, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta lēmumam jābūt tādam, ka

tiesa, veicot kontroli pār šī lēmuma tiesiskumu, varētu gūt pārliecību, ka minētie

apsvērumi ir izdarīti (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2005.gada 11.oktobra blakus lēmuma lietā Nr.SKA-292 9.punktu).

[17.3] Tiesa konstatē, ka iestāde Lēmumā ir norādījusi uz izdarītajiem

pārkāpumiem un secinājusi, ka pieteicējs nav sadarbojies ar VID, nav iesniedzis

papildu deklarācijas, no kā ir secināms, ka iestāde ir vērtējusi nodokļu maksātāja

godprātīgumu.

Tiesa, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, proti, to, ka pieteicējs nav

sadarbojies ar VID, nav iesniedzis papildu deklarācijas, kas ir arī konstatēts Lēmumā,

atzīst, ka VID, pieņemot lēmumu par atteikumu samazināt soda naudu, ir izdarījis

apsvērumus par konstatēto pārkāpumu būtību un raksturu. Lai arī tiešā tekstā Lēmumā

nav sniegta iepriekš pieminētā likuma normas pārējo kritēriju analīze, tiesa nekonstatē

acīmredzamu soda naudas nesamērību. Tādējādi Lēmums daļā par pieteicējam

papildu nomaksai budžetā noteikto soda naudu Ls 7877,6 apmērā ir tiesisks un

lēmuma atcelšanai minētajā daļā nav pamata. Pieteikums minētajā daļā nav pamatots

un ir noraidāms.

[18] Līdz ar to tiesa atzīst Lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet J.M.

pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2006. gada

10.novembra lēmuma Nr.19/29756 atcelšanu daļā par papildus nomaksai aprēķināto

iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 7 877,60 un soda naudu Ls 7 877,60 apmērā – par

nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.- 251., 289. - 291.pantu

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt J.M. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora

2006. gada 10.novembra lēmuma Nr.19/29756 atcelšanu daļā par papildus nomaksai

aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 7 877,60 un soda naudu Ls 7 877,60

apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā

no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā

rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese ________________________________ D.Ābele

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2008.gada 25.jūlijā