Court dismissed appeal against tax authority's decision to impose social insurance contributions on a company director. The court upheld the first instance ruling that the director performed duties beyond mere representation. The court found the director's actions constituted actual work requiring social insurance contributions. The court rejected the company's argument that the director was only a nominal representative. The court emphasized that evidence of payments and contracts proved actual employment. The court ruled that the tax authority's calculation was correct based on these facts.

Lietas Nr. A420334714

Lietas arhīva Nr. AA43-0904-16/22

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 27.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Zariņa,

tiesneses L.Konošonoka un L.Vīnkalna,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei /pers.O/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Zaita” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2014.gada 9.maija lēmuma Nr.22.10/L-12687 atcelšanu,

sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu

daļā, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2014.gada 9.maija lēmums Nr.22.10/L-12687 atcelts daļā par

aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī par ar valsts

sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu saistīto summu iekļaušanu SIA „Zaita” saimnieciskās darbības izmaksās un

attiecīgi noteiktajiem maksājumiem budžetā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde no 2013.gada 18.jūlija līdz 21.oktobrim pieteicējai

SIA „Zaita” veica pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto

iemaksu auditu par 2011.gada janvāri – 2013.gada martu, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu par 2011. un

2012.gadu.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu pirmās audita daļas galvenā nodokļu

inspektore 2013.gada 21.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.23.7/L-1131, ar kuru pieteicējai nomaksai budžetā noteikts

pievienotās vērtības nodoklis 27 042,15 euro (19 005,33 Ls), nokavējuma nauda 8045,93 euro (5654,71 Ls) un soda nauda

8112,66 euro (5701,61 Ls), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 65 945,24 euro (46 346,58 Ls), nokavējuma

nauda 20 037,56 euro (14 082,48 Ls) un soda nauda 25 978,85 euro (18 258,04 Ls), iedzīvotāju ienākuma nodoklis 37

773,22 euro (26 547,17 Ls), nokavējuma nauda 12 060,79 euro (8476,37 Ls) un soda nauda 11 331,99 euro (7964,17 Ls),

kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis par 917,99 euro (645,17 Ls) un saistībā ar to

aprēķināta soda nauda 275,4 euro (193,55 Ls), uzņēmumu ienākuma nodoklis par 21 euro (15 Ls), palielināti 2011.gada

zaudējumi par 67 061 euro (47 131 Ls), samazināts 2012.gada uzņēmumu ienākuma nodoklis par 166 euro (117 Ls),

palielināti 2012.gada zaudējumi par 19 984 euro (14 045 Ls) un noteikti uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamie

zaudējumi 93 742 euro (65 882 Ls).

Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja.

[2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2014.gada 9.maija lēmumu Nr.22.10/L-12687 sākotnējais lēmums

atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts tālāk minētais.

[2.1] Pieteicējas darījumi ar SIA „Cats”, SIA „Visus 100”, SIA „Gaf”, SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA „Agroms”

par šūšanas pakalpojumu sniegšanu nav notikuši. Pieteicēja pārkāpa likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta

pirmās daļas 1.punktu un Gada pārskatu likuma 22.panta pirmo daļu.

[2.2] Strīdus līgumos norādīta vispārīga informācija, neidentificējot šūšanas pakalpojumus, līgumu saturs,

noformējums, kļūdas un neatbilstības tajos (izņemot līgumu ar SIA „Agroms”) ir identiskas.

[2.3] Pārbaudei nav uzrādīti dokumenti, kas apliecina audumu, komplektējošo materiālu, paraugu, šablonu un

apstrādes norādījumu nodošanu apakšuzņēmējiem, kā arī dokumenti, kas apliecina audumu un komplektējošo materiālu

pārpalikumu atgriešanu.

[2.4] Rēķini par šūšanas pakalpojumu sniegšanu izrakstīti ātrāk, nekā pakalpojumi tika saņemti.

[2.5] Pieteicējas grāmatvedības uzskaitē konstatētas neatbilstības un darbinieku paskaidrojumos ir pretrunas. /pers. D/

norādīja, ka produkciju pieņēma gatavās produkcijas kontroliere /pers. E/. Savukārt /pers. E/ paskaidroja, ka viņas rīcībā

nav informācijas par apakšuzņēmējiem.

Pieteicējas darījumu partneru amatpersonas Valsts ieņēmumu dienesta uzaicinājumus sniegt paskaidrojumus atstāja bez

ievērības un nesniedza informāciju par darījumiem.

[2.6] Pieteicējas darījuma partneri nevarēja sniegt strīdus pakalpojumus, jo tiem nebija atbilstoša darbaspēka un

materiāltehnisko resursu šūšanas pakalpojumu sniegšanai un gatavās produkcijas transportēšanai, kā arī tie nevarēja

pakalpojumus saņemt no SIA „Tigers”, SIA „Lesimpex”, SIA „ABB Noma”, SIA „Bex”, SIA „Jilkko” un SIA „Neilul”,

SIA „Wolfman” un SIA „Flenna”. Minēto sabiedrību saimnieciskās darbības veidi neatbilst strīdus darījumiem, tām nebija

darbaspēka un materiāltehnisko resursu, amatpersonas ir Latvijas nerezidenti bez noteiktas dzīvesvietas vai arī noliedz

saimnieciskās darbības veikšanu, sabiedrības nav iesniegušas gada pārskatus, apliecinot saimnieciskās darbības

neveikšanu. Minētās sabiedrības ir iesaistītas faktiski neesošu darījumu ķēdēs, kas izveidotas, lai gūtu fiskālas

priekšrocības un samazinātu nodokļu maksājumus budžetā.

[2.7] /pers. D/ sniegtā informācija par apakšuzņēmēju iesaistīšanu pakalpojumu sniegšanā ir apstrīdama, jo, izsniedzot

pasūtītājam piederošus materiālus citiem uzņēmumiem, pieteicējai bija jānodrošina to kustības precīza uzskaite un jābūt

pārliecībai, ka visi izsniegtie materiāli gatavās produkcijas veidā tiks atdoti pieteicējai. Ir apšaubāmi, ka sabiedrība slēdz

darījumus, kuru vērtība kopsummā ir pietiekoši liela un veido būtisku ražošanas izmaksu daļu, kā arī akceptē rēķinus

samaksai, kontaktējoties tikai pa telefonu un nepārliecinoties par darījumu partneru identitāti un iespējām veikt attiecīgos

darījumus.

[2.8] /pers. D/ faktiski nav veicis samaksu par darījumu partneru prasījumiem, nav pārņēmis prasījuma tiesības, un

noformētie aizdevuma līgumi ir fiktīvi.

Konstatētās pretrunas ļauj apstrīdēt vekseļu faktisku iegādi, kā arī liecina par formālu dokumentu noformēšanu, lai

iegūtu vekseļus, kas tiktu izmantoti darījumos ar sadarbības partneriem. Apšaubāmi, ka sabiedrības naudas līdzekļu vietā

pieņem nepārbaudītus vekseļus. Netika identificēti Jaunzēlandē reģistrētā uzņēmuma Garwen Agency Limited un Panamā

reģistrētā uzņēmuma Sabkonvert S.A. likumīgie pārstāvji. Auditam netika iesniegti dokumenti, kas apliecina minēto

uzņēmumu vārdā noformēto vekseļu juridisko spēku un atbilstību norādītajai vērtībai. Tāpēc šo uzņēmumu vārdā

noformētie dokumenti nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem un tie nav derīgi norēķiniem.

[2.9] Cesijas līgumu noformēšana un norēķināšanās ar spēkā neesošiem vērtspapīriem liecina, ka pieteicēja un

sadarbības partneri veica saskaņotu darbību ar nolūku samazināt nodokļu maksājumus budžetā. Pieteicēja zināja, ka

piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski nenotikušiem darījumiem.

[2.10] /pers. D/ darbības pieteicējas labā liecina, ka viņš faktiski bija pieteicējas darbinieks, nevis pilnvarnieks. /pers.

D/, parakstot rēķinus un darbu pieņemšanas un nodošanas aktus pieteicējas vārdā, nepamatoti tika nodarbināts bez

atlīdzības.

[2.11] Pieteicēja no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada septembrim /pers. D/ izmaksāja 146 096,21 euro (102 677 Ls),

pamatojumā norādot, ka tā ir aizdevuma atmaksa. Tā kā starp /pers. D/ un pieteicēju, izmantojot bezvērtīgus vekseļus,

noformētas fiktīvas parādsaistības un /pers. D/ faktiski nav aizdevis pieteicējai noformētajos dokumentos norādītās naudas

summas, kā arī periodā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada oktobrim nav konstatēts, ka /pers. D/ būtu minētos naudas

līdzekļus atmaksājis, /pers. D/ ir guvis ienākumus 146 096,21 euro (102 677 Ls). No šiem ienākumiem pieteicējai bija jāveic

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 9.jūnijā saņemts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektores 2014.gada 9.maija lēmuma Nr.22.10/L-12687 atcelšanu. Pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.

[3.1] Auditā laikā bija jāvērtē nevis pieteicējas deklarētie darījumu partneri, bet jāveic preču un pakalpojumu

izsekošana, noskaidrojot, vai preces tika izmantotas tālāk saimnieciskajā darbībā.

[3.2] Pieteicēja, izmantojot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, vadījās no tās rīcībā esošās informācijas, proti,

preces un pakalpojumi tika saņemti, saņemšanu faktu apstiprina izrakstītie nodokļa rēķini. Pieteicēja nav atbildīga par

apakšuzņēmēju darījuma partneriem.

[3.3] Nav nozīmes tam, ka līgumos ir pieļautas neprecizitātes. Atbilstoši Civillikuma 1473.pantam tiesiska darījuma

forma atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Civillikums nenoteic preču piegādes

darījumu rakstisku formu.

[3.4] Valdes loceklim, veicot pārvaldes funkcijas, nav jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

[3.5] Piegādātāji atzīst, ka prasījuma tiesības ir pārgājušas /pers. D/. /pers. D/ pamatoti saņēma no pieteicējas parādu

atmaksu neatkarīgi no tā, vai viņš bija norēķinājies ar piegādātājiem.

[3.6] Pieteicējas sūdzības izskatīšanas termiņš tika pagarināts līdz 2014.gada 21.martam. Pārsūdzētais lēmums

tika pieņemts 2014.gada 9.maijā. Valsts ieņēmumu dienests nav ievērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 37.panta

ceturtajā daļā noteikto sūdzības izskatīšanas termiņu.

[4] Valsts ieņēmumu dienests iesniedza paskaidrojumu, kurā norādīts, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu pieteicējas pieteikums apmierināts daļā un Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2014.gada 9.maija lēmums Nr.22.10/L-12687 atcelts daļā par aprēķinātajām valsts

sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī par ar valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu saistīto summu iekļaušanu pieteicējas saimnieciskās darbības izmaksās un attiecīgi

noteiktajiem maksājumiem budžetā. Pārējā daļā pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem apsvērumiem.

[5.1] No likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmās un otrās daļas un 7.panta pirmās daļas izriet, ka uzņēmuma

grāmatvedība ir jākārto tā, lai no tās varētu gūt skaidru priekšstatu par konkrētā uzņēmuma darījumiem, to norisi,

grāmatvedībā ir jāatrodas dokumentiem, kas satur nepieciešamo informāciju par darījumiem. Dokumentus, kuros norādīta

nepatiesa informācija, nevar atzīt par ticamiem darījumu esības apliecinošiem dokumentiem, neskatoties uz to, kura persona

ir vainojama nepatiesas informācijas uzrādīšanā.

Lai varētu izmantot likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesības, nodokļu rēķiniem ir jāatbilst faktiski notikušiem darījumiem, gan grāmatvedības attaisnojuma

dokumentiem ir jāatbilst tiesību normās noteiktajām prasībām, gan pašiem darījumiem ir jābūt faktiski notikušiem tieši ar

rēķinos norādītajiem darījumu partneriem.

[5.2] Valsts ieņēmumu dienests pamatoti neatzina pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar SIA

„Cats”, SIA „Visus 100”, SIA „Gaf” un SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA „Agroms”.

No 2010., 2011. un 2012.gadā noslēgtajiem sadarbības līgumiem izriet, ka pieteicēja piegādā minētajām sabiedrībām

izejmateriālus un šablonus, no kuriem tās saražo dažādus apģērbus. SIA „Cats”, SIA „Visus 100”, SIA „Gaf” un

SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA „Agroms” izrakstīja pieteicējai no viena līdz pieciem rēķiniem par šūšanas pakalpojumu

sniegšanu. Par minētajiem rēķiniem ir sastādīti pieņemšanas un nodošanas akti.

[5.3] /pers. D/ sniegtie paskaidrojumi par gatavās produkcijas pieņemšanu ir pretrunā ar pieteicējas darbinieces /pers.

E/ paskaidrojumiem, jo viņa norādīja, ka nepārbaudīja un nepieņēma produkciju no apakšuzņēmējiem. Lielāka ticamība

piešķirama /pers. E/ paskaidrojumam, jo /pers. D/ ir ieinteresēts sniegt nepatiesas ziņas.

[5.4] No SIA „Cats” amatpersonas /pers. H/ liecības izriet, ka viņa neveica saimniecisko darbību. Viņa nevarēja sniegt

būtiskas ziņas par sabiedrību un pieteicēju, tās valdes locekļa vārdu neatceras. Tāpat /pers. H/ nezina, kas ir cesija vai

vekselis. No lietā esošajiem pierādījumiem par darījumiem ar SIA „Cats” nav iespējams gūt priekšstatu par darījuma

faktiskajiem apstākļiem un tā izpildi.

[5.5] SIA „Gaf” valdes loceklis /pers. I/ liecināja, ka par pieteicēju neko nezina, līgumus vai rēķinus nav parakstījis.

[5.6] SIA „Agroms” valdes loceklis /pers. J/ tiesas sēdē par pieteicēju, /pers. D/ vai šūšanas pakalpojumu sniegšanu

neko pastāstīt nevarēja. Tāpat liecinieks nevarēja sniegt ziņas par to, kāda ir sabiedrības juridiskā adrese vai to, kura

persona kārtoja grāmatvedību. Liecinieks paskaidroja, ka SIA „Agroms” vārdā darījumus nav slēdzis, neatceras, kādus

dokumentus ir parakstījis. Informācija par SIA „Agroms” darījuma partneriem liecina, ka tie nesniedza pieteicējas nolīgtos

pakalpojumus.

[5.7] SIA „Visus 100” valdes locekļa /pers. K/ (tagad /pers. L/), SIA „Kitix” valdes locekļa /pers. M/ un SIA

„Aldreks” valdes locekļa /pers. N/ liecības nebija iespējams iegūt.

Pieteicēja nav sniegusi paskaidrojumu par darījumiem ar SIA „Visus 100”. SIA „Kitix” deklarētais darbības veids

neatbilst strīdus darījumu būtībai. SIA „Aldreks” Valsts ieņēmumu dienestam nodevusi tikai darījumu dokumentus, bet nav

sniegusi informāciju par darījuma noslēgšanas un izpildes apstākļiem.

SIA „Visus 100”, SIA „Kitix” un SIA „Aldreks” nebija darbaspēka un materiāltehnisko resursu strīdus darījumu

veikšanai. Informācija par minēto sabiedrību deklarētajiem darījumu partneriem liecina, ka tie nevarēja sniegt pieteicējas

nolīgtos pakalpojumus. Minētais un konstatētās pretrunas produkcijas pieņemšanas procesā liecina par darījumu mākslīgo

raksturu.

[5.8] Pieteicēja, ievērojot strīdus darījumu būtību, nevarēja nezināt, ka darījumi ar SIA „Cats”, SIA „Visus 100”,

SIA „Gaf” un SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA „Agroms” faktiski nav notikuši.

[5.9] Pārsūdzētajā lēmumā, pamatojoties uz likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 32.pantu un likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, veiktais soda un nokavējuma naudas aprēķins ir pareizs.

[5.10] Tā kā strīdus darījumu dokumenti nav uzskatāmi par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem atbilstoši likuma

„Par grāmatvedību” 2. un 7.pantam, Valsts ieņēmumu dienests pamatoti samazināja peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītās

izmaksas 2011. un 2012.gadā, koriģējot uzņēmumu ienākuma nodokli.

[5.11] Pieteicēja un /pers. D/ 2009.gada 22.maijā noslēdza pilnvarojuma līgumu, ar kuru /pers. D/ apņemas pārzināt

visas pieteicējas lietas un pārstāvēt tās intereses visos ar šīm lietām saistītajos jautājumos. /pers. D/ pārstāvību veica bez

atlīdzības.

/pers. D/ nebija uzņēmies veikt tādus pienākumus, par kuriem ir slēdzams darba līgums. Viņš komunicēja ar

sadarbības partneriem, parakstīja darījumu dokumentus. Nav konstatējams, ka /pers. D/ parakstīja dokumentus bez

atlīdzības nolūkā izvairīties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa

maksājumu veikšanas. /pers. D/ nebija pakļauts noteiktai darba kārtībai un darba devēja norādījumiem, jo viņš ir pieteicējas

kapitāldaļu īpašnieks un augstākā amatpersona, kura pati nosaka darba kārtību uzņēmumā. /pers. D/, uzdodot sev pārzināt

visas pieteicējas lietas un pārstāvēt tās intereses, nav ar pieteicēju vienojies par būtiskajiem darba līguma nosacījumiem.

Turklāt Valsts ieņēmumu dienests, neatzīstot strīdus darījumus, apstrīdēja arī to, ka /pers. D/ faktiski veicis darījumu

organizēšanai un izpildei nepieciešamās darbības. Pārsūdzētais lēmums daļā par papildus aprēķinātajām valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām, nokavējuma un soda naudu ir atceļams.

[5.12] /pers. D/ noformēja cesijas līgumus ar SIA „Cats”, SIA „Visus 100”, SIA „Gaf”, SIA „Kitix”, SIA „Aldreks”

un SIA „Agroms” par prasījuma tiesību nodošanu pret pieteicēju. Puses vienojās, ka atlīdzību par prasījuma tiesību

nodošanu /pers. D/ samaksā, izmantojot savā īpašumā esošos ārvalstīs reģistrēto uzņēmumu Garvven Agency Limited vai

Sabkonvent S.A. vekseļus. Prasījuma tiesību dzēšanai starp /pers. D/ un pieteicēju tika noformēti aizdevuma līgumi.

Pieteicējai par /pers. D/ gūto ienākumu ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

/pers. D/ vekseļus iegādājās no /pers. P/ un /pers. R/, maksājot par tiem skaidrā naudā. /pers. D/ nav paskaidrojis, kā

viņš pārbaudīja, vai iegādātie vērtspapīri nav viltoti, vai personas, kas tos pārdeva, bija to likumīgās turētājas. Ir apšaubāmi,

ka kreditori savu prasījumu dzēšanai, kuru vērtība ir ievērojama, pieņemtu vekseļus, nepārbaudot to segumu un

nepārliecinoties par to juridisko spēku. Sabiedrības naudas līdzekļu vietā pieņēma nepārbaudītus vekseļus, iepriekš nezinot,

kā tie izskatās, jo saskaņā ar /pers. D/ norādīto viņš apsprieda darījumus telefoniski, vekseļi tika nodoti šoferiem, kuru vārdi

viņam nav zināmi. Minētais liecina par saskaņotu darbību, lai noformētu fiktīvas pieteicējas parādsaistības pret /pers. D/.

Par darījumu mākslīgo raksturu liecina arī tas, ka vekseļu izsniegšanas datumā Garwen Agency Limited nav bijusi

reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, personai, kura parakstīja vekseļus, nebija paraksta tiesības. Turklāt uz

vekseļiem nav atzīmju par viņa pilnvarojumu un par valsts nodevas samaksu. Savukārt par uzņēmuma Sabkonvent S.A.

vekseļiem nav iesniegti dokumenti, kas apliecina to juridisko spēku. Turklāt nav pierādījumu tam, ka tos parakstījusi tiesīgā

persona.

[5.13] Saskaņā ar likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienests

nepamatoti palielinājis administrācijas izmaksas par 150 700,62 euro (105 913 Ls) un 4103,56 euro (2884 Ls). Uzņēmumu

ienākuma nodokļa apmērs ir koriģējams.

[5.14] Pārsūdzētais lēmums bija jāpieņem līdz 2014.gada 21.martam. Nokavējot minēto termiņu, Valsts ieņēmumu

dienests pieļāva procesuālu pārkāpumu. Tā kā pārkāpums nav ietekmējis pārsūdzētā lēmuma saturu, tas nav pamats tā

atcelšanai.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru pieteicējas pieteikums apmierināts un

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2014.gada 9.maija lēmums Nr.22.10/L-12687 atcelts daļā par aprēķinātajām

valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī par ar valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu saistīto summu iekļaušanu pieteicējas saimnieciskās darbības izmaksās un attiecīgi

noteiktiem maksājumiem budžetā, Valsts ieņēmumu dienests iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīti tālāk

minētie argumenti.

[6.1] /pers. D/ ne tikai vadīja un pārstāvēja pieteicēju, bet arī faktiski veica pārējo uzņēmuma darba organizāciju,

kontaktējās ar pasūtītājiem un piegādātājiem, piedalījās pasūtījumu saņemšanā un nodošanā izpildītājiem. Minētās darbības

neietilpa /pers. T/ vai /pers. E/ pienākumos. Neatkarīgi no tā, ka strīdus darījumi netiek atzīti, nav apstrīdēta pakalpojumu

faktiska saņemšana un preču tālāka realizācija. /pers. D/ tāpat bija jāveic attiecīgās darbības, lai nodrošinātu pieteicējas

saistību izpildi.

/pers. D/ veiktās darbības, kas nav ietvertas Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā, ir uzskatāmas par darba ņēmēja

pienākumiem, par kuriem bija jāizmaksā atalgojums.

[6.2] Tā kā /pers. D/ bija pieteicējas darbinieks, par viņa saņemtajiem naudas līdzekļiem 146 096,21 euro (102 677 Ls)

pieteicējai ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Līdz ar to Valsts

ieņēmumu dienests pamatoti koriģēja uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēru.

[7] Pieteicēja paskaidrojumu par Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību nav iesniegusi.

[8] Apgabaltiesas sēdē atbildētājās pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Pieteicējas

pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies, lūdza lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes. Apgabaltiesas sēdē kā liecinieki nopratināti

/pers. D/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. E/.

Motīvu daļa

[9] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar

procesa dalībnieku argumentiem, atzīst, ka atbildētājas apelācijas sūdzība ir pamatota, pieteikums pārsūdzētajā daļā ir

noraidāms.

[10] Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta pirmā daļa noteic, ja darba devējs ir nodarbinājis vai

nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, un ir aprēķinājis vai izmaksājis

vai viņam bija jāaprēķina un jāizmaksā darba ņēmējam ienākums, no kura bija jāaprēķina obligātās iemaksas, bet šis

ienākums nav uzrādīts grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no tā nav aprēķinātas obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu

dienests piedzen no darba devēja obligātās iemaksas no summas, kas atbilst Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai

informācijai par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par Ministru kabineta

noteikto minimālo mēneša darba algu, vai no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja aprēķināmā

atlīdzība ir vienāda vai mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt, un soda naudu trīskāršā obligāto

iemaksu apmērā. Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba,

uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, uzskatāms, ka persona ir jau nodarbināta trīs mēnešus, ieskaitot to

kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums atklāts, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt īsāku darba tiesisko attiecību

pastāvēšanas ilgumu.

Minētā tiesību norma piemērojama tikai tad, ja persona ir nodarbināta atbilstoši šajā normā tieši uzskaitītajiem

līgumiem, proti, ja persona ir bijusi nodarbināta uz darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līguma pamata (sal.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 23.marta sprieduma lietā Nr.SKA-69/2011 7.punkts ).

Lai atzītu, ka Valsts ieņēmumu dienests pamatoti šajā lietā piemērojis likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1pantu,

ir jāpierāda, ka pieteicējas kā darba devējas un /pers. D/ kā darbinieka starpā bija nodibinātas tieši darba tiesiskās attiecības.

[11] Civillikuma 2178.pants paredz, ka ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību.

Civillikuma 2179.panta otrā daļa noteic, ja saistības mērķis ir nevis darbs vispār, bet kāds noteikts darba rezultāts, tad

līgums par to nav uzskatāms par darba līgumu, bet par uzņēmumu.

Darba līgums ir civiltiesisks līgums un puses to slēdz pēc savas brīvas izvēles. Turklāt atbilstoši tiesiskajam

regulējumam personas no vairākiem līgumu veidiem var izvēlēties, tieši ar kuru sevi saistīt, uzņemoties par atlīdzību veikt

kādu noteiktu darbu (uzdevumu) citas personas labā. Tādējādi, no vienas puses, ir jārespektē privātpersonu griba nedibināt

darba tiesiskās attiecības (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 23.marta sprieduma lietā

Nr.SKA-69/2011 9.punktu).

Lai pareizi konstatētu, vai konkrēta darba (uzdevuma) veikšana notikusi tieši darba tiesisko attiecību ietvaros, ir

vērtējams, vai pastāv darba tiesisko attiecību iezīmju kopums. Viena no iezīmēm ir, ka tās ir atlīdzības attiecības. Taču par

darba tiesisko attiecību esību var liecināt arī citas iezīmes, kas vērtējamas kopumā, piemēram, ka svarīgāks ir darba

process, nevis tikai darba rezultāts; ka darbinieks ir pakļauts noteiktai darba kārtībai un darba devēja norādījumiem; ka tās ir

ilgstošas, turpinātas tiesiskās attiecības, jo tās parasti nenodibina uz vienu darba izpildījumu. Taču darba veikšana pati par

sevi vien neliecina par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2011.gada 3.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-36/2011 9.punktu).

[12] Komerclikuma 221.panta pirmā daļa noteic, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv

sabiedrību. Komerclikuma 221.panta astotā daļa noteic, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa

pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai

nav padomes, ar dalībnieku lēmumu.

Viss, kur sabiedrība stājas attiecībās ar trešo personu, attiecas uz pārstāvību. Valde ir sabiedrības kā juridiskas

personas likumiskais pārstāvis. Savukārt sabiedrības vadības funkcija izpaužas kā uz sabiedrības darbības nodrošināšanu

vērsto pasākumu kompleksa realizācija, kas notiek sabiedrības iekšienē. Valdes veiktā sabiedrības vadīšana ietver,

piemēram, lēmumu pieņemšanu, darbības organizēšanu un nodrošināšanu, darba iekšējās kārtības noteikumu un instrukciju

apstiprināšanu, dalībnieku sapulču sasaukšanu un noturēšanas organizēšanu un nodrošināšanu, dokumentu sagatavošanu,

grāmatvedības kārtošanu, dalībnieku reģistra kārtošanu, gada pārskata sastādīšanas nodrošināšanu utt. (sk. Strupišs A.

Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata. Rīga: Dienas Bizness, 2003). Valdes locekļa funkcijās neietilpst faktisku darbību

veikšana, ciktāl tā nav nepieciešama, lai nodrošinātu iepriekš minēto pienākumu izpildi (sk., piem., Lielkalne B. Valdes kā

sabiedrības likumiskā pārstāvja funkcijas. Jurista vārds Nr.9 (708), 2012.gada 28.februāris).

[13] /pers. D/ no 2009.gada 22.maija ir pieteicējas valdes loceklis. 2009.gada 22.maijā /pers. D/ saskaņā ar

pilnvarojuma līgumu ir apņēmies pārzināt visas pieteicējas lietas, pārstāvēt pieteicēju, veikt šos pienākumus bez atlīdzības

(lietas 2.sējuma 3.lapas otrais atvērums) . /pers. D/ 2009.gada 22.maijā pilnvaroja /pers. T/ veikt visas nepieciešamās

darbības, lai pārstāvētu SIA „Zaita”, noformēt un parakstīt tās vārdā visus dokumentus (lietas 2.sējuma 3.lapa).

2011.gada 10.janvārī ir noformēta arī darba instrukcija, tajā minēts, ka /pers. T/ ir ražošanas direktore, viņas pienākumos

ietilpst vadīt SIA „Zaita” darbību, pārstāvēt to, parakstīt visus līgumus S IA „Zaita” vārdā u.c. (lietas 1.sējuma 48.,

49.lapa). No noformētajiem dokumentiem izriet, ka /pers. T/ faktiski vadīja un pārstāvēja SIA „Zaita”, arī parakstīja visus

dokumentus. /pers. D/ uz pilnvarojuma līguma pamata pārstāvēja un vadīja pieteicēju bez atlīdzības.

Vienlaikus lietā ir virkne dokumentu par darījumiem ar SIA „Cats”, SIA „Visus 100”, SIA „Gaf”, SIA „Kitix”, SIA

„Aldreks” un SIA „Agroms”. Visus darījumu ap liecinošos dokumentus (līgumus, rēķinus, darbu pieņemšanas aktus) ar

minētajām uzņēmējsabiedrībām no pieteicējas puses ir parakstījis /pers. D/ (lietas 1.sējuma 102.-130.lapa). No /pers. T/

liecības apelācijas instances tiesas sēdē izriet, ka /pers. T/ kopumā organizēja SIA „Zaita” darbu, sadarbojās ar

pasūtītājiem, parakstīja visas pavadzīmes, pati pieņēma piegādātās preces. Tajā pašā laikā /pers. T/ neatceras darījumus ar

SIA „Cats”, SIA „Visus 100”, SIA „Gaf”, SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA „Agroms”, neko konkrētāk par šo darījumu

noslēgšanu un izpildi viņa pastāstīt nevar. Apgabaltiesai nav pamata uzskatīt, ka /pers. T/ būtu organizējusi darījumu

noslēgšanu un piedalījusies darījumu izpildē ar minētajām uzņēmējsabiedrībām. Arī no /pers. AB/ liecības izriet, ka viņas

pienākumos neietilpa dokumentu sagatavošana, viņa nepiedalījās preču pieņemšanā, viņa uzņēmumā pārbaudīja saražotās

produkcijas kvalitāti, atbilstību pasūtījumam (lietas 4.sējuma 242.lapas otrais atvērums).

Tā kā /pers. D/ ir parakstījis visus darījumu apliecinošos dokumentus ar SIA „Cats”, SIA „Visus 100”, SIA „Gaf”,

SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA „Agroms”, bet /pers. T/ un citi pieteicējas darbinieki nav informēti ne par darījuma

noslēgšanas, ne izpildes apstākļiem ar minētajām uzņēmējsabiedrībām, apgabaltiesa secina, ka pats /pers. D/ ir piedalījies

darījumu noslēgšanā un izpildē ar SIA „Cats”, SIA „Visus 100”, SIA „Gaf”, SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA

„Agroms”.

Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. D/ noliedz, ka viņš ir bijis informēts par darījumiem ar SIA „Cats”, SIA „Visus

100”, SIA „Gaf”, SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA „Agroms”, faktiski piedalījies darījumu izpildē , taču minētā liecība ir

pretrunā ar /pers. D/ sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem Valsts ieņēmumu dienestā. /pers. D/ sniegtajos paskaidrojumos

Valsts ieņēmumu dienestā norādīts, ar kādām personām pieteicējas pārstāvji kontaktējas, kā tika noslēgti līgumi, kā notika

vienošanās par izpildāmajiem darbiem, kā minētie darbi tika pieņemti (lietas 1.sējuma 134.-140.lapa). No minētajiem

paskaidrojumiem izriet, ka /pers. D/ ir bijis iesaistīts darījumu noformēšanā un izpildē ar SIA „Cats”, SIA „Visus 100”, SIA

„Gaf”, SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA „Agroms”. Apstāklis, ka pirmās instances tiesa šos darījumus atzinusi par

fiktīviem, nav pietiekams, lai atzītu, ka /pers. D/ nav piedalījies fiktīvo darījumu organizēšanā.

Turklāt no lietā esošajiem pierādījumiem arī izriet, ka /pers. D/ ir saņēmis atlīdzību par darbu SIA „Zaita”. Pirmās

instances tiesa sprieduma 17.3.punktā ir pamatoti secinājusi, ka /pers. D/ noslēgtie cesijas līgumi ar SIA „Cats”, SIA „Visus

100”, SIA „Gaf”, SIA „Kitix”, SIA „Aldreks” un SIA „Agroms” par prasījuma tiesību pret pieteicēju nodošanu /pers. D/ ir

fiktīvi. Par fiktīviem pirmās instances tiesa atzina arī noslēgtos aizdevuma līgumus starp pieteicēju un /pers. D/ prasījuma

tiesību dzēšanai. Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma 17.3.punktā norādītajam pamatojumam

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu. Pieteicēja minētos tiesas secinājumus nav apšaubījusi, jo

tiesas spriedumu pieteicēja nepārsūdzēja.

Attiecīgi /pers. D/ skaidrā un bezskaidrā naudā izmaksātās summas (lietas 4.sējuma 6.-48.lapa) nav saistītas ar

aizdevuma atmaksu, tā faktiski ir samaksa par darbu uzņēmējsabiedrībā. Lai arī /pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka šādi

aizdevumi nav noformēti, summas viņš nav saņēmis, lietā esošie pierādījumi (noformētie cesijas un aizdevuma līgumi, kases

izdevumu orderi, konta pārskati) liecina par pretējo. Ievērojot minēto, /pers. D/ ir strādājis SIA „Zaita” par atlīdzību. Veikto

darbu apjoms ir pārsniedzis Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā minēto valdes funkciju apjomu vadīt un pārstāvēt

sabiedrību. Iestāde pamatoti aprēķināja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, soda naudu un nokavējuma

naudu. Pieteicēja nav norādījusi uz iestādes veikto aprēķinu nepareizību. Arī apgabaltiesa šādus apstākļus nekonstatē.

[14] Ievērojot minētos apsvērumus, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2014.gada 9.maija lēmums

Nr.22.10/L-12687 pārsūdzētajā daļā atzīstams par tiesisku. Pirmās instances tiesa daļēji nav pareizi novērtējusi lietas

faktiskos un tiesiskos apstākļus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Zaita” pieteikumu daļā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores

2014.gada 9.maija lēmuma Nr.22.10/L-12687 atcelšanu daļā par aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām, soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī par ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu saistīto summu

iekļaušanu SIA „Zaita” saimnieciskās darbības izmaksās un attiecīgi noteiktajiem maksājumiem budžetā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Zariņa

Tiesneses L.Konošonoka

L.Vīnkalna