Court convicts defendant of misappropriation of entrusted property and imposes six-month prison sentence with compensation.

NORAKSTS

Lietas Nr. 11310006411

Lietas arhīva Nr. K24-0042-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2016.gada 25.janvārī

Ogres rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Zeltīte Kusiņa,

piedaloties prokurorei Ilonai Rudovskai,

aizstāvim Henrijam Ulmim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2016.gada 25.janvārī krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.).

Tiesa konstatēja

/pers. A/ izdarīja prettiesisku svešas mantas iegūšanu un izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta (piesavināšanās), šādos apstākļos:

2011.gadā laika periodā no 14.janvāra līdz 15.janvārim persona/pers.A/ ieradās pie /pers. B/ mājā /adrese A/, kur mutiski vienojās, ka /pers. B/ pārdos sev piederošos metāllūžņus, kuri atradās minētajā mājā.

2011.gada 16.janvārī persona I.K., /pers. A/ un citas pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas personas ieradās pie /pers. B/ minētajā adresē, kur, mutiski vienojoties, uzkrāva /pers. B/ piederošos metāllūžņus un

par tiem norēķinājās ar /pers. B/. Tā kā /pers. B/ bija vēl metāllūžņi, tad persona I.K. vienojās ar /pers. B/, ka atlikušos metāllūžņus arī aizvedīs nodot.

2011.gada 24.janvārī persona I.K. neieradās /pers. B/ mājā, bet vienojās ar /pers. B/, ka atlikušos metāllūžņus paņems /pers. A/ un citas pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas personas, kuras 2011.gada

24.janvārī /pers. B/ piederošos metāllūžņus iekrāva automašīnā MAN, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs A/.

/pers. A/, būdams persona, kurai uzticēta /pers. B/ manta, 2011.gada 25.janvārī minēto automašīnu nosūtīja uz metāllūžņu pieņemšanas un nodošanas punktu SIA /Nosaukums A/ /adrese B/, kur, klāt neesot /pers.

B/, viņam piederošie metāllūžņi tika nodoti. Naudu par nodotajiem metāllūžņiem 1116,57 Ls (1588,74 EUR) apmērā saņēma SIA /Nosaukums B/ un skaidrā naudā 885 Ls (1259,24 EUR) apmērā samaksāja /pers. A/, lai

viņš atdotu minētos finanšu līdzekļus /pers. B/.

/pers. A/, mantkārīgu tieksmju vadīts, /pers. B/ neatdeva naudu, bet prettiesiski piesavinājās /pers. B/ nododamo naudu.

Tādā veidā /pers. A/ piesavinājās /pers. B/ mantu 885 Ls (1259,24 EUR) apmērā, nodarot materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar tādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.).

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas atzina pilnīgi, t.i., atzina apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un to juridisko kvalifikāciju,

atzina radītā kaitējuma novērtējumu un pamatojumu izvirzītās apsūdzības apjomā.

/pers. A/ izdarīto nožēloja, lūdza un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, pilnībā apzinādamies pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, ka spriedums ir pārsūdzams tikai

daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, kas viņam tiesas izmeklēšanā izskaidrots.

Apsūdzētais atzina kaitējuma atlīdzināšanas pienākumu cietušā /pers. B/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas 885 Ls jeb 1259,24 EUR apmērā.

Ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ attieksmi pret izvirzīto apsūdzību un izvērtējot aizstāvja H.Ulmja, cietušā /pers. B/ pārstāvja, zvērināta advokāta G.Štauera un prokurores I.Rudovskas iztiesāšanā izteiktos viedokļus,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnīgi atzīst sevi par vainīgu izvirzītajā apsūdzībā. Tiesai, kas ir

iepazinusies ar lietas materiāliem un ir pārbaudījusi tos, nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu izvirzītās apsūdzības apjomā pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz

01.04.2013.), apsūdzētais piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, apzinādamies izskaidroto procesuālo būtību un sekas.

Apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.) tiesa atzīst par pilnībā pierādītu un saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek norādīts.

Pirmstiesas procesā doto juridisko vērtējumu apsūdzētā /pers. A/ darbībām, kvalificējot tās pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.), tiesa atzīst par

pareizu juridisko kvalifikāciju.

Apsūdzības faktiskie apstākļi, kurus pilnībā atzīst apsūdzētais, atbilst Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.) dispozīcijā norādītā noziedzīgā nodarījuma sastāvu

veidojošo pazīmju nepieciešamajam un pietiekamajam kopumam. Par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojoši dati: dzimis /datums/ Rīgā, Latvijas nepilsonis (lietas 1.sējuma 37.lapa), 9

klašu izglītība, sertifikāts metāla griezēja ar propāna gāzi specialitātē, neprecējies (lietas 2.sējuma 22.lapa), nav pienākuma apgādāt bērnus (lietas 2.sējuma 20.lapa), pēc apsūdzētā vārdiem – rūpējas par faktiskās

dzīvesbiedres 6 gadus veco dēlu, nestrādā, uzskaitē pie psihiatra un narkologa nav reģistrēts (lietas 1.sējuma 53.-54.lapa), līdz apcietināšanai bez darba līguma nodarbojies ar ēku un dažādu konstrukciju demontāžu,

deklarētajai dzīvesvietai (/adrese C/ (lietas 1.sējuma 140.lapa)) zudis tiesiskais pamats, 2015.gada 24.septembrī dzīvesvietas deklarācijas anulēšana (lietas 2.sējuma 21.lapa), līdz apcietināšanai dzīvoja faktiskajā

kopdzīvē ar /pers. C/ /adrese D/, bet dzīvokļa numuru apsūdzētais neatceras.

/pers. A/ uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku bija administratīvi sodīts trīs reizes 2010.gadā (lietas 1.sējuma 48.lapa).

/pers. A/ tiesāts (lietas 2.sējuma 15.-18.lapa) 2014.gada 27.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem, spriedums stājies spēkā 2014.gada 21.novembrī (lietas 1.sējuma 206.-208.lapa), atbrīvots pēc soda izciešanas 2014.gada 16.novembrī (lietas 2.sējuma

16.lapa).

Pirmstiesas procesā ar Ogres rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša 2012.gada 12.novembra lēmumu /pers. A/ bija piemērots apcietinājums kā drošības līdzeklis un noteikta /pers. A/ meklēšana (lietas 1.sējuma 147.-

148.lapa).

Pirmstiesas procesā /pers. A/ faktiski apcietināts 2012.gada 14.decembrī (lietas 1.sējuma 152., 155.lapa), bet 2012.gada 13.decembrī bija aizturēts Kriminālprocesa likuma 264.panta kārtībā citā kriminālprocesā

Nr.11520088512 (lietas 1.sējuma 167.lapa).

Ar Ogres rajona prokuratūras prokurores I.Rudovskas 2013.gada 10.janvāra lēmumu /pers. A/ drošības līdzeklis – apcietinājums – grozīts uz drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana un piemērots papildu

drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts (lietas 1.sējuma 161.-162.lapa).

Iztiesāšanā ar Ogres rajona tiesas 2015.gada 29.janvāra lēmumu drošības līdzeklis –dzīvesvietas maiņas paziņošana – un papildu drošības līdzeklis – aizliegums izbraukts no valsts – grozīti uz – apcietinājums,

nosakot /pers. A/ meklēšanu un apturot kriminālprocesu (lietas 1.sējuma 233.-234.lapa). /pers. A/ atrasts un apcietināts 2015.gada 26.novembrī (lietas 2.sējuma 2., 6.lapa).

Tiesas izvērtētais soda noteikšanā.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi un Krimināllikuma 46.panta nosacījumus, kuru ietvaros tiesa vērtē izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību un atbildību ietekmējošos apstākļus.

Noziedzīgā nodarījuma rakstura novērtējums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.) izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas klasificējas kā mazāk smags noziegums,

par kura izdarīšanu likums paredzēja brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadiem, kā arī vieglākus soda veidus.

Analoga klasifikācija ir arī spēkā esošajā redakcijā, bet soda sankcijā brīvības atņemšanas soda maksimālā robeža ir divi gadi, kā arī paredzēts papildsods – mantas konfiskācija, kura piemērošana nav obligāta.

Saskaņā ar klasifikāciju šim noziedzīgajam nodarījumam vidēja līmeņa sabiedriskās bīstamības pakāpe jeb apdraudējuma raksturs. Šādai klasifikācijai atbilstošo noziedzīgo nodarījumu gadījumos kriminālprocesu veic

sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums, ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 7.panta pirmajā daļā noteikto.

Radītā kaitējuma novērtējums.

Ar apsūdzētā /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas radīts kaitējums tiešā mantiskā zaudējuma veidā cietušajam /pers. B/ 885 Ls jeb 1259,24 EUR apmērā.

Minēto kaitējumu tiesa novērtē kā tādu, kas pārsniedz vairāk kā 4 reizes neliela apmēra zaudējuma augstāko robežu 2011.gadā, kas bija 200 Ls (284,57 EUR), bet nesasniedz ievērojamu mantisko zaudējumu, t.i.,

nesasniedz zaudējuma apmēru, kas nodarījuma brīdī pārsniegtu piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā 2011.gadā Latvijas Republikā noteiktā

minimālā mēnešalga bija 200 Ls saskaņā ar Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumiem Nr.1096.

Novērtējuma pamatojumam tiesa izmanto likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” par mantisko zaudējumu apmēru 22.pantā noteikto par nelielu apmēru un 23.panta otrajā daļā

noteikto par ievērojama mantiskā zaudējuma kritēriju.

Atbildību ietekmējošie apstākļi.

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punkts (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.) paredz atbildību mīkstinošu apstākli, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un

nožēlojis izdarīto. Pēc likuma jēgas šo apstākli par atbildību mīkstinošu var atzīt, ja pastāv visu triju likumā norādīto darbību kopums, bet šajā kriminālprocesā nav konstatēta noziedzīga nodarījuma izdarītāja pieteikšanās par

vainīgu. Tomēr apstākli, ka apsūdzētais /pers. A/ vaļsirdīgi atzinies izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā un izdarīto nožēlojis, tiesa uzskata par iespējamu atzīt kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma

47.panta otrajā daļā paredzēto.

Krimināllikuma 48.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.) izsmeļoši uzskaitītos atbildību pastiprinošus apstākļus apsūdzētā /pers. A/ rīcībā tiesai konstatēt nav pamata.

Apsūdzētā personības novērtējums.

Vērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa ņem vērā noskaidrotās ziņas par apsūdzētā personu raksturojošā aspektā. Tiesa vērtē paša apsūdzētā attieksmi, kas ir tiesas izmeklēšanā paustā nožēla, atvainošanās

cietušajam un solījums respektēt likumu prasības, kā arī vēlme būt sabiedrībai noderīgam.

Apsūdzētā/pers. D/ personībā tiesa saskata problēmas cēloņu un seku kopsakarību izvērtēšanā un izpratnē, vienaldzību pret citu personu mantiskajām interesēm un tiesībām, bezatbildību pret saviem pienākumiem kā

sabiedrības loceklim, tā arī apsūdzētā pienākumiem jau konkrētajās krimināltiesiskajās attiecībās.

Par minēto liecina apsūdzētā neizpildītie solījumi atlīdzināt nodarīto zaudējumu cietušajam vēl līdz iztiesāšanas uzsākšanai, strādāšana bez darba līguma, kas ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas pienākuma, kā arī

izvairīšanās no ierašanās tiesā.

Tiesas ieskatā apsūdzētajam būs recidīva risks, ja neizpratīs likumpaklausību un legālu nodarbinātību kā prioritāti.

Tiesas izvērtētais un motīvi soda veida un apmēra noteikšanai.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa izvērtēja valsts apsūdzētājas viedokli, ka apsūdzētais jāsoda ar brīvības atņemšanu piecu mēnešu apmērā par Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā (likuma

redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Pie soda noteikšanas prokurore lūdza piemērot Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikumus un /pers. A/ šajā spriedumā

noteikto sodu saskaitīt daļēji ar sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra spriedumu, un galīgo sodu lūdza noteikt brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz trīs gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Cietušā /pers. B/ pārstāvis G.Štauers pievienojās prokurores prasītajam viedoklim par soda veidu, bet uzskatīja, ka brīvības atņemšanas soda apmērs jānosaka lielāks par pieciem mēnešiem. Apsūdzētā /pers. A/

aizstāvis kopumā neiebilda prokurores prasītajam soda veidam, bet soda apmēru lūdza samazināt.

Izvērtējot minēto, kas noskaidrots par apsūdzētā personu un pārējiem apstākļiem, kas ņemami vērā pie soda noteikšanas, tiesa uzskata, lai sasniegtu soda mērķi, šajā kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms

Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas soda sankcijā paredzētais sods – brīvības atņemšana.

Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas soda sankcijā paredzēto citu pamatsodu piemērošanai tiesa nesaskata pamatu, ņemot vērā apsūdzētā personības novērtējumu, kas minēts šajā spriedumā. Tiesas vērtējumā

vieglāki soda veidi, kurus paredz soda sankcija, nesasniegs soda mērķi, kas /pers. A/ noziedzīgā nodarījuma laikā bija sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas

pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, bet šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Brīvības atņemšanas soda apmēru pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pietiekamu noteikt sešu mēnešu apmērā, ņemot vērā to, ka tas ir soda sankcijas bargākais soda vieds un to, ka nav

konstatējami atbildību pastiprinoši apstākļi. Šādu brīvības atņemšanas soda apmēru, kas ir ¼ no bargākā soda veida maksimālā apmērā šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā, tiesa atzīst par pietiekamu soda mērķa

sasniegšanai.

Soda noteikšanā šajā kriminālprocesā tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punktu, kurš noteic, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas brīdī, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru

vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, nav apspriežams jautājums par Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas soda sankcijā šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā paredzēto papildsodu – mantas konfiskācija.

Tiesa konstatē, ka šajā spriedumā /pers. A/ jānosaka galīgais sods, ņemot vērā sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra spriedumu, kurš stājies spēkā 2014.gada

21.novembrī.

Galīgā soda noteikšanā ir jāpiemēro Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikumi, jo šajā lietā iztiesāto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ izdarīja pirms Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada

27.oktobra sprieduma spēkā stāšanās.

Piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, jāizvēlas viens no trim galīgā soda noteikšanas principiem atbilstoši minētā panta pirmajā daļā paredzētajiem, t.i., vieglākā soda ietveršana smagākajā vai daļēja vai

pilnīga piespriesto sodu saskaitīšana.

No Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā paredzētajiem galīgā soda noteikšanas principiem tiesa izraugās pilnīgas saskaitīšanas principu, t.i., pie šajā spriedumā noteiktā soda pilnībā pieskaitīt sodu, kurš noteikts ar

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra spriedumu.

Galīgā soda noteikšanas principa izvēli tiesa pamato ar to, ka tiesa saskata recidīva risku /pers. A/ personībā, turklāt par šo nodarījumu tiek piespriests samērā neliela apmēra brīvības atņemšanas sods un pamatsods

pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra sprieduma ir izciests.

Valsts apsūdzības prasītā daļēja piespriesto sodu saskaitīšana faktiski nav iespējama, jo daļēji var saskaitīt tikai vienāda veida pamatsodus un/vai vienāda veida papildsodus.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra spriedumu kā papildsods /pers. A/ noteikts – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kura, t.i., papildsoda daļēja pieskaitīšana šajā

spriedumā noteiktajam sodam nav iespējama, jo šajā spriedumā tāda veida papildsods netiek noteikts.

Kaitējuma kompensācija.

Cietušais /pers. B/ pirmstiesas procesā pieteica kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu 885 Ls apmērā, kuru iztiesāšanā 885 Ls jeb 1259,24 EUR apmērā uzturēja cietušā pārstāvis, zvērināts

advokāts G.Štauers.

Cietušā pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmērs tiešā veidā izriet no apsūdzības un ir izmantots apsūdzības apjoma noteikšanai. Kaitējuma kompensācijas apmēru atzina apsūdzētais /pers. A/ un atzina savu

atlīdzināšanas pienākumu.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atzīst cietušā /pers. B/ kaitējuma kompensāciju par pamatotu un nosakāmu tās pieteiktajā un uzturētajā 1259,24 EUR

apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu pienākumu samaksāt tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju tiesa uzliek apsūdzētajam /pers. A/, kurš tiek atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, ar kuru nodarīts tiešais mantiskais zaudējums noteiktās kompensācijas apmērā.

Pienākums samaksāt tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju īstenojams piedziņas veidā, jo līdz iztiesāšanai zaudējums nav labprātīgi atlīdzināts.

Procesuālie izdevumi.

Šajā kriminālprocesā apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību pirmstiesas procesā īstenoja zvērināti advokāti I.Marķitāne un H.Ulmis, iztiesāšanā īstenoja zvērināts advokāts H.Ulmis. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība sniegta

pēc apsūdzētā lūguma atbilstoši Kriminālprocesa likuma 71.panta 2.punktā paredzētajām apsūdzētā tiesībām.

Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu samaksas kārtība un apmērs nosakāms atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem

Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību” pēc juridiskās palīdzības sniedzēja paziņojuma par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (paziņojums).

Saskaņā ar aizstāves I.Marķitānes paziņojumu darba samaksa par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. A/ pirmstiesas procesā ir 56,91 EUR. Saskaņā ar aizstāvja H.Ulmja paziņojumiem darba samaksa par

valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. A/ pirmstiesas procesā ir 69,44 EUR un iztiesāšanā ir 145,86 EUR.

Pavisam procesuālie izdevumi, kas saistīti ar aizstāvju sniegto juridisko palīdzību /pers. A/ pirmstiesas procesā un iztiesāšanā, kopā ir 272,21 EUR.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu tiesa noteic /pers. A/ procesuālo izdevumu atlīdzināšanai labprātīgas izpildes termiņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ja labprātīgas izpildes termiņā procesuālie izdevumi 272,21 EUR netiks atlīdzināti, ieskaitot minēto summu valsts budžetā, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi

272,21 EUR apmērā piedzenami valsts labā no /pers. A/, jo tiesai nav pamata lemt par apsūdzētā atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja juridisko palīdzību.

Šajā procesā tiesai nav izlemjamu jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem.

Drošības līdzeklis un soda izciešanā ieskaitāmais laiks.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes. Ņemot vērā, ka /pers. A/

izvairījās no ierašanās tiesā, viņam piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – jāsaglabā līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai, jo piespriests brīvības atņemšanas sods, lai nodrošinātu šā sprieduma izpildi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ soda izciešanā jāieskaita iztiesātajā kriminālprocesā apcietinājumā pavadītais laiks pirmstiesas procesā no 2012.gada 14.decembra līdz 2013.gada

10.janvārim un iztiesāšanā no 2015.gada 26.novembra līdz 2016.gada 25.janvārim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu /pers. A/ soda izciešanā jāieskaita pilnībā izciestais īslaicīgās brīvības atņemšanas sods 2 (divu) mēnešu apmērā pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2014.gada 27.oktobra sprieduma.

Atbilstoši Sodu reģistra informācijai par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra sprieduma spēkā stāšanos 2014.gada 21.novembrī /pers. A/ sāka izciest piespriesto papildsodu

2014.gada 21.novembrī, jo bija jau atbrīvots pēc pamatsoda izciešanas 2014.gada 16.novembrī.

Ja spriedumā nosaka galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikumiem, tad jāieskaita ne tikai izciestā pamatsoda daļa, bet arī izciestā papildsoda daļa, kas transportlīdzekļa vadīšanas

tiesību atņemšanai kā papildsodam ir laika periods no pirmā sprieduma, kas ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra spriedums, spēkā stāšanās dienas 2014.gada 21.novembrī līdz

2015.gada 26.novembrim, kas ir /pers. A/ apcietināšana šajā lietā.

Pareizi nosakot izciesto papildsoda daļu, netiek mākslīgi pagarināts vai nepamatoti saīsināts piespriestais papildsoda laiks ar pirmo spriedumu, kas faktiski arī nav pieļaujams, ja ar jauno spriedumu šāds papildsods

netiek piemērots vai nav daļēja vai pilnīga abos spriedumos noteikto vienāda veida papildsodu saskaitīšanas situācija, kad varētu būt pieļaujams un loģiski matemātiski cits papildsoda termiņš.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520.panta pirmo daļu, 523.-524., 527., 528.panta pirmo daļu, 529., 530.panta pirmo, otro daļu

tiesa nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu ar šo spriedumu noteiktajam sodam pilnībā pievienot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra

spriedumu, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem.

Soda izciešanu /pers. A/ skaitīt no 2016.gada 25.janvāra un saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ soda izciešanā ieskaitīt iztiesātajā kriminālprocesā apcietinājumā pavadīto

laiku no 2012.gada 14.decembra līdz 2013.gada 10.janvārim un no 2015.gada 26.novembra līdz 2016.gada 25.janvārim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu /pers. A/ soda izciešanā ieskaitīt pilnībā izciesto īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu 2 (divu) mēnešu apmērā pēc Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra sprieduma, kā arī ieskaitīt daļēji izciestā papildsoda laiku – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2014.gada 27.oktobra sprieduma, kas ir papildsoda laiks no 2014.gada 21.novembra (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.oktobra sprieduma spēkā stāšanās datums) līdz 2015.gada

26.novembrim (apcietināšana iztiesātajā krimināllietā Nr.11310006411).

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – saglabāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Cietušajam /pers. B/ kaitējuma kompensāciju noteikt 1259,24 EUR (viens tūkstotis divi simti piecdesmit deviņi euro un 24 centi) apmērā.

Tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju EUR 1259,24 (viens tūkstotis divi simti piecdesmit deviņi euro un 24 centi) apmērā /pers. B/ labā piedzīt no /pers. A/.

Piedzīt valsts labā no /pers. A/ procesuālos izdevumus 272,21 EUR (divi simti septiņdesmit divi euro un 21 cents) apmērā.

Sprieduma izpildei daļā par procesuālo izdevumu piedziņu noteikt /pers. A/ labprātīgas izpildes termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Procesuālos izdevumus 272,21 EUR (divi simti septiņdesmit divi euro un 21 cents) apmērā kriminālprocesā Nr.11310006411 labprātīgi atlīdzināt: Valsts kase NMR90000050138, BIC kods TRELLV22,

konta Nr.LV68TREL1060001239300 un dokumentu, kas apliecina samaksu, iesniegt vai nosūtīt Ogres rajona tiesas kancelejai, Ogrē, Brīvības ielā 6, 301.kabinets.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Ogres rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2016.gada 8.februāris.

Tiesnese (personiskais paraksts) Z.Kusiņa