Court orders DNB Bank to collect debt from three individuals and exercise mortgage rights on their properties.

Lieta Nr.C31469011

AIZMUGUR IS KS S P R IE D UMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 27.novembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa,

ar tiesas sēžu sekretāri A. Orlovsku,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “DNB banka” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2011.gada 19.septembrī AS “DNB banka” (turpmāk tekstā – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs), /pers. B/

(turpmāk tekstā – atbildētāja Nr.1) un /pers. C/ (turpmāk tekstā – atbildētāja Nr.2) par parāda piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1669., 1670., 1672., 1692., 1698., 1702., 1753., 1756., 1759., 1763., 1943., 1946. pantiem un

Kredītiestāžu likuma 1.p.5.punktu, Civilprocesa likuma 25.p.2.d., 41.p.1.d., 75.p.1.d., 93., 128., 134.p.1.d. un 195.pantu.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem parāda pamatsummu Ls 1 588,34, pamatsummas, kuras samaksas termiņš nav iestājies, Ls

35 708,44, kavētiem procentiem par kredīta izmantošanu Ls 4 131,24, procentiem, kuru samaksas termiņš nav iestājies Ls 189,73, līgumsoda Ls 1 118,91,

kopā Ls 42 736,65, kas izriet no 15.06.2007. Kredīta līguma Nr.4935/7H16, atzīt prasītājai tiesības solidāri saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei no

parāda pamatsummas Ls 37 296,78, piedzīt solidāri no atbildētājiem parāda pamatsummu Ls 1 749,20, pamatsummas, kuras samaksas termiņš nav iestājies,

Ls 21 743,10, kavētiem procentiem par kredīta izmantošanu Ls 741,58, procentiem, kuru samaksas termiņš nav iestājies Ls 58,85, līgumsoda Ls 704,77, kopā

Ls 24 997,51, kas izriet no 15.06.2007. Kredīta līguma Nr.4931/7P16, atzīt prasītājai tiesības solidāri saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei no

parāda pamatsummas Ls 23 492,30, un piedzīt solidāri no atbildētājiem samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja un atbildētājs 2007.gada 15.jūnijā noslēdza Kredīta līguma Nr.4935/7H16 par 54 500,00 euro izsniegšanu.

Tāpat 2007.gada 15.jūnijā prasītāja un atbildētāja Nr.1 noslēdza Ķīlas līgumu Nr.4935/7H16-1 par nekustamā īpašuma – /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, ieķīlāšanu. 2007.gada 15.jūnijā prasītāja un atbildētāja Nr.1 noslēdza Galvojuma līgumu Nr.4935/7H16-2, bet

prasītāja un atbildētāja Nr.2 – Galvojuma līgumu Nr.4935/7H16-3. Atbildētājs kavē pamatsummas maksājumus kopš 2009.gada 27.februāra un procentu

maksājumus kopš 2009.gada 29.jūnija. Prasītāja ar 2011.gada 19.janvāra brīdinājumiem lūdza atbildētājus samaksāt parādu līdz 2011.gada 29.janvarim.

Prasītāja un atbildētājs 2007.gada 15.jūnijā noslēdza Kredīta līguma Nr.4931/7P16 par 35 500,00 euro izsniegšanu. Tāpat 2007.gada 15.jūnijā

prasītāja un atbildētājs noslēdza Ķīlas līgumu Nr.4931/7P16-1 par nekustamā īpašuma – /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs B/, ieķīlāšanu. 2007.gada 15.jūnijā prasītāja un atbildētāja Nr.1 noslēdza Galvojuma līgumu Nr.4931/7P16-2, bet prasītāja un atbildētāja Nr.2 –

Galvojuma līgumu Nr.4931/7P16-3. Atbildētājs kavē pamatsummas maksājumus kopš 2009.gada 29.jūnija un procentu maksājumus kopš 2010.gada

29.marta. Prasītāja ar 2011.gada 19.janvāra brīdinājumiem lūdza atbildētājus samaksāt parādu līdz 2011.gada 29.janvarim.

Atbildētāji savas saistības nav izpildījuši, saistību izpilde brīvprātīgā ceļā nav sagaidāma.

[2] Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesnieguši.

[3] 2014.gada 13.martā tiesā saņemti prasības grozījumi, kuros prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā

solidāri no atbildētājām, parāda pamatsummu 53 068,54 euro, aprēķinātos procentus par kredīta izmantošanu 5 065,35 euro, kopā 58 133,89 euro, kas izriet

no 15.06.2007. Kredīta līguma Nr.4935/7H16, atzīt prasītājai tiesības realizēt atbildētājai Nr.1 piederošo par labu prasītājai ieķīlāto nekustamo īpašumu –

/adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, nepārsniedzot reģistrēto hipotēku 54 500,00 euro apmērā un atzīt tiesības no

atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no atbildētājām, saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei no parāda pamatsummas

53 068,54 euro, piedzīt no atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no atbildētājām, parāda pamatsummu 33 426,53 euro, aprēķinātos

procentus par kredīta izmantošanu 802,02 euro, kopā 34 228,55 euro, kas izriet no 15.06.2007. Kredīta līguma Nr.4931/7P16, atzīt prasītājai tiesības realizēt

atbildētājam piederošo par labu prasītājai ieķīlāto nekustamo īpašumu – /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/,

nepārsniedzot reģistrēto hipotēku 35 500,00 euro apmērā un atzīt tiesības no atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no atbildētājām,

saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei no parāda pamatsummas 33 426,53 euro, un piedzīt no atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā

solidāri no atbildētājām, samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

[4] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. D/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un 2014.gada 13.marta prasības grozījumos norādītajiem

apstākļiem un motīviem. Paskaidroja, ka maksājumus atbildētāji nav veikuši, uz banku nav nākuši vienoties.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniedzis, nav lūdzis izskatīt lietu pēc būtības bez viņa

klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi atbildētājam paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētāja Nr.1 uz tiesas sēdi nav ieradusies, neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniegusi, nav lūgusi izskatīt lietu pēc būtības bez

viņas klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi atbildētājai Nr.1 paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētāja Nr.2 uz tiesas sēdi nav ieradusies, neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniegusi, nav lūgusi izskatīt lietu pēc būtības bez

viņas klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi atbildētājai Nr.2 paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56. un 156.pantu tiesa uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

M o t ī v u d a ļ a

[5] Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi lietas materiālus kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[6] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Saskaņā ar šī likuma 208.1panta

otro daļu, aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem

strīda izšķiršanai.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos

līgumos. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[8] Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja un atbildētājs 2007.gada 15.jūnijā noslēdza Kredīta līguma Nr.4935/7H16 par 54 500,00 euro, kas, saskaņā ar

Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 noteikto maiņas kursu (1euro =0.702804 lati), sastāda Ls 38 302,82, izsniegšanu. Lietā nav strīds, ka

2007.gada 15.jūnijā, starp prasītāju un atbildētāju Nr.1, noslēgts Ķīlas līgums Nr.4935/7H16-1 par nekustamā īpašuma – /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, ieķīlāšanu.

Tāpat lietā nav strīds, ka prasītāja un atbildētājs 2007.gada 15.jūnijā noslēdza Kredīta līguma Nr.4931/7P16 par 35 500,00 euro izsniegšanu. Nav

strīds, ka 2007.gada 15.jūnijā prasītāja un atbildētājs noslēdza Ķīlas līgumu Nr.4931/7P16-1 par nekustamā īpašuma – /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, ieķīlāšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāju kopējā parāda summas apmēru, jo atbildētāji pret summu nav pamatoti iebilduši. Līdz ar to

tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tāpat atbildētāji

iebildumus pret noslēgto līgumu pēc būtības nav izteikuši un līgumu nav apstrīdējuši ne kopumā, ne kādā tā daļā ceļot prasību.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama parāda

pamatsumma 53 068,54 euro, kas izriet no 2007.gada 15.jūnija Kredīta līguma Nr.4935/7H16 un parāda pamatsumma 33 426,53 euro, kas izriet no

2007.gada 15.jūnija Kredīta līguma Nr.4931/7P16.

[9] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus,

jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Puses ar 2007.gada 15.jūnija Kredīta līguma Nr.4935/7H16 II daļas 3.punktu pielīgušas aizņēmējam pienākumu maksāt prasītājai procentus, saskaņā

līguma pamatnoteikumu 3.punktu.

Puses ar 2007.gada 15.jūnija Kredīta līguma Nr.4931/7P16 II daļas 3.punktu pielīgušas aizņēmējam pienākumu maksāt prasītājai procentus, saskaņā

līguma pamatnoteikumu 3.punktu.

Pie šādiem apstākļiem, ņemot vērā, ka atbildētājs ir kavējis maksājumu termiņus, kā rezultātā prasītāja lauzusi aizdevuma līgumu, atzīstams, ka,

saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, no atbildētāja piedzenami procenti par kredīta izmantošanu 5 065,35 euro apmērā, kas izriet no 2007.gada 15.jūnija

Kredīta līguma Nr.4935/7H16 un procenti par kredīta izmantošanu 802,02 euro apmērā, kas izriet no 2007.gada 15.jūnija Kredīta līguma Nr.4931/7P16.

[10] Lietā nav strīda, ka 2007.gada 15.jūnijā parādnieka saistību pastiprināšanai, kas izriet no 2007.gada 15.jūnija Kredīta līguma Nr.4935/7H16,

atbildētāja Nr.1 a r prasītāju noslēdza Galvojuma līgumu Nr.4935/7H16-2 un atbildētāja Nr.2 a r prasītāju noslēdza Galvojuma līgumu Nr.4935/7H16-3, un

saskaņā ar minēto līgumu 3.punktu, puses vienojās, ka galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Tāpat lietā nav strīda, ka 2007.gada 15.jūnijā parādnieka saistību pastiprināšanai, kas izriet no 2007.gada 15.jūnija Kredīta līguma Nr.4931/7P16,

atbildētāja Nr.1 a r prasītāju noslēdza Galvojuma līgumu Nr.4931/7P16-2 un atbildētāja Nr.2 a r prasītāju noslēdza Galvojuma līgumu Nr.4931/7P16-3, un

saskaņā ar minēto līgumu 3.punktu, puses vienojās, ka galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda. Ņemot vērā minēto tiesa secina, ka atbildētāja Nr.1 ar 2007.gada 15.jūnija Galvojuma līgumiem Nr.4935/7H16-2 un Nr.4931/7P16-2,

un atbildētāja Nr.2 ar 2007.gada 15.jūnija Galvojuma līgumiem Nr.4935/7H16-2 un Nr.4931/7P16-2, ir uzņēmušās subsidāru atbildību par visām atbildētāja

saistībām, kas izriet no aizdevuma līguma, tādā pat apmērā kā pats parādnieks.

Tādejādi spriedumā prasītājai nosakāmas tiesības, piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja, vērst solidāru piedziņu pret galvotājiem –

atbildētāju Nr.1 un atbildētāju Nr.2.

[11] Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka prasītājai atzīstamas tiesības izmantot savas ķīlas tiesības saskaņā ar 2007.gada 15.jūnija Ķīlas līgumu Nr.4935/7H16-

1, vēršot piedziņu uz ķīlas priekšmetu – atbildētājai Nr.1 piederošo nekustamo īpašumu – /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs A/, ar kadastra Nr./numurs C/, un saskaņā ar 2007.gada 15.jūnija Ķīlas līgumu Nr.4931/7P16-1, vēršot piedziņu uz ķīlas priekšmetu –

atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu – /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, ar kadastra Nr./numurs D/.

[12] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka

procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka

procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam

pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma

izpildei, saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

[13] Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).

No atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no atbildētājas Nr.1 un atbildētājas Nr.2, prasītājas labā piedzenami prasītājas

samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 1 376,40 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 euro (par prasības pieteikuma noraksta un tiesas

paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu), kopā 1 387,36 euro apmērā.

[14] Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,46 euro apmērā un valsts nodeva 848,37 euro apmērā, kurus nesedz prasītājas iemaksa piedzenami no

atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no atbildētājas Nr.1 un atbildētājas Nr.2, valsts labā.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 35.panta 1.daļas 1.punkta, 41.panta 1.daļas, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu,

195., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt.

Piedzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un

/pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS “DNB banka”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parāda pamatsummu 53 068,54 euro (Ls

37 296,78), aprēķinātos procentus par kredīta izmantošanu 5 065,35 euro (Ls 3 559,95), kas izriet no 15.06.2007. Kredīta līguma Nr.4935/7H16, parāda

pamatsummu 33 426,53 euro (Ls 23 492,30), aprēķinātos procentus par kredīta izmantošanu 802,02 euro (Ls 563,66), kas izriet no 15.06.2007. Kredīta

līguma Nr.4931/7P16, un tiesas izdevumus 1 387,36 euro (Ls 975,04), kopā 93 749,80 euro (deviņdesmit trīs tūkstoši septiņi simti četrdesmit deviņus euro un

80 centus) (Ls 65 887,73 – sešdesmit pieci tūkstoši astoņi simti astoņdesmit septiņi lati un 73 santīmi).

Atzīt AS “DNB banka”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības izmantot savas ķīlas tiesības saskaņā ar 2007.gada 15.jūnija Ķīlas līgumu

Nr.4935/7H16-1, vēršot piedziņu uz ķīlas priekšmetu – /pers. B/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu – /adrese/, kas ierakstīts

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, ar kadastra Nr./numurs C/.

Atzīt AS “DNB banka”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības izmantot savas ķīlas tiesības saskaņā ar 2007.gada 15.jūnija Ķīlas līgumu

Atzīt AS “DNB banka”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības izmantot savas ķīlas tiesības saskaņā ar 2007.gada 15.jūnija Ķīlas līgumu

Nr.4931/7P16-1, vēršot piedziņu uz ķīlas priekšmetu – /pers. A/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu – /adrese/, kas ierakstīts

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, ar kadastra Nr./numurs D/.

Atzīt AS “DNB banka”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus

procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un

/pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 848,37 euro (astoņi simti četrdesmit astoņus euro un 37 centus), kas iemaksājami Valsts

kases kontā Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un

/pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,46 euro (sešus euro un 46 centus), kas iemaksājami Tiesu

administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas un ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu prasītāja ir tiesīga pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sagatavošanas dienas – 2014.gada 11.decembra,

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no

aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas

izskatīšanu no jauna.

Tiesnese: E. Stelte-Auziņa