Court partially allowed access to planning guidelines and green balance data under freedom of information law.

Lietas Nr. A420182016

Lietas arhīva Nr. A42-01820-16/25

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 8.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Markovs,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Jūrmalas Aizsardzības biedrības pieteikumu (reģ.Nr.2755) par Jūrmalas pilsētas

domes faktisko rīcību, sniedzot atbildi uz pieteicējas 2015.gada 27.janvāra un 2015.gada 16.septembra iesniegumiem

Aprakstošā daļa

[1] Jūrmalas pilsētas dome pamatojoties uz SIA “Vējš no jūras” izstrādātajām vadlīnijām teritorijas plānojuma aktualizēšanai un darba uzdevumu

teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei un saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes Attīstības un vides jautājumu komitejas 2014.gada 9.maija atzinumu

(protokols Nr.1.2-21/8), 2014.gada 15.maijā pieņēma lēmumu Nr.236, ar kuru citastarpā nolēma uzsākt Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma

grozījumu izstrādi.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība (turpmāk – pieteicēja) 2015.gada 27.janvārī vērsās Jūrmalas pilsētas domē ar iesniegumu, kurā citastarpā lūdza

izsniegt vai norādīt, kur var iepazīties ar SIA “Vējš no jūras” izstrādāto vadlīniju dokumentu.

Jūrmalas pilsētas dome uz iepriekš minēto iesniegumu pieteicējai 2015.gada 11.novembrī sniedza atbildi Nr.1.1-36/5061.

Pieteicēja 2015.gada 16.septembrī vērsās Jūrmalas pilsētas domē ar iesniegumu, kurā lūdza sniegt informāciju par teritoriju sarakstu ar veco un

jauno zonējuma kodu, kas palīdzētu iedzīvotājiem saprast teritorijas plānojuma izmaiņas, kā arī sniegt informāciju par Jūrmalas dabas pamatņu

novietojumu zonējumu statistiku, jeb pilsētas “zaļo” bilanci atsevišķos pilsētas rajonos, ņemot vērā veiktos grozījumus pilsētas teritorijas plānojumos,

dabas pamatnes pārveidojot par apbūves teritorijām katrā no Jūrmalas pilsētas rajoniem.

Jūrmalas pilsētas dome uz iepriekš minēto iesniegumu pieteicējai 2015.gada 28.septembrī sniedza atbildi Nr.1.1-36/4076.

[2] Uzskatot, ka Jūrmalas pilsētas dome uz iepriekš minētajiem pieteicējas iesniegumiem sniegusi nepienācīgu atbildi, proti, nav sniegusi

iesniegumos pieprasīto informāciju, pieteicēja 2016.gada 16.martā vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts turpmāk

minētais.

[2.1] Jūrmalas pilsētas dome atbildi uz pieteicējas 2015.gada 27.janvāra vēstuli Nr.1/2015 ir sniegusi tikai ar 2015.gada 11.novembra vēstuli

Nr.1.1-36/5061, tomēr atbildē nav sniegta informācija par SIA “Vējš no jūras” izstrādāto dokumentu par izstrādātajām vadlīnijām teritorijas plānojuma

aktualizēšanai.

[2.2] Jūrmalas pilsētas dome nav sniegusi informāciju, cik daudz dabas pamatnes teritoriju samazināsies katrā atsevišķā Jūrmalas teritorijas rajonā,

veicot grozījumus dabas pamatņu teritorijās uz apbūves teritorijām. Tāpat nav saņemta objektīva informāciju par dabas pamatņu bilanci katrā Jūrmalas

rajonā.

[2.3] Jūrmalas pilsētas dome nav sniegusi pieprasīto informāciju – datus par plānoto atļautās teritorijas izmantošanas maiņu Jūrmalas pilsētas

teritorijas plānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2016.gada 29.aprīlī saņemts Jūrmalas pilsētas domes paskaidrojums. Jūrmalas pilsētas dome pieteikumu neatzīst

un lūdz to noraidīt. Paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Pieteicēja ir nokavējusi Jūrmalas pilsētas domes faktiskās rīcības – atbildes nesniegšanu uz pieteicējas 2015.gada 27.janvāra pieteikumu

pārsūdzības termiņu, minēto faktisko rīcību pieteicēja varēja pārsūdzēt līdz 2016.gada 29.februārim.

[3.2] Attiecībā uz pieteicējas iebildumiem, ka tā nav varējusi iepazīties ar SIA “Vējš no jūras” izstrādātajām vadlīnijām, Jūrmalas pilsētas dome

norādījusi, ka, ņemot vērā pieteicējas aktivitāti saistībā ar būvniecības procesiem un teritorijas plānojuma jautājumiem Jūrmalas pilsētā, pieteicējai

vajadzēja zināt, ka ar SIA “Vējš no jūras” izstrādātajām vadlīnijām ir iespējams iepazīties Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas arhīvā

attiecīgos laika posmos, tāpat Jūrmalas pilsētas dome norādījusi, ka ir iespējams saņemt dokumentu kopijas, veicot samaksu par dokumentu kopiju

izgatavošanu.

[3.3] Attiecībā uz pieteicējas pieprasījumu, izstrādāt teritorijas plānojumu saraksta veidā, Jūrmalas pilsētas dome norāda, ka saskaņā ar Ministru

kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem” 7.punktu, teritorijas plānojuma un

lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz topogrāfiskās pamatnes, izmantojot aktuālo pieejamo Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturēto

topogrāfisko karti. Kā palīgmateriālu var izmantot Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturēto ortofoto karti.

[3.4] Jūrmalas pilsētas dome informējusi pieteicēju, ka ir sagatavotas spēkā esošā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma, kas apstiprināts ar

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 10.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu “, kartes Nr.1 “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” un Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma

grozījumu 1.redakcijas, kura ar Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 13.augusta lēmumu Nr.347 “Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu

pirmās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai, kartes “Funkcionālais zonējums” izdrukas. Pieteicēja nav veikusi samaksu par kopiju izgatavošanu

un minētās karšu izdrukas nav saņēmusi.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,

ja likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar iepriekš minētā panta ceturto daļu tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs, trešā

persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs — privātpersona lietās par publisko tiesību līgumiem.

Lietā pieteicējs nav izteicis lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā un tiesa nekonstatē apstākļus, kuri dēļ lieta būtu izskatāma tiesas sēdē, tāpēc lietā

tika mainīts procesa veids un lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Tiesa, no lietas materiāliem secina, ka pieteicējas mērķis, vēršoties Jūrmalas pilsētas domē ar 2015.gada 27.janvāra un 2015.gada

16.septemba iesniegumiem ir saņemt vai iepazīties ar SIA “Vējš no jūras” izstrādātajām vadlīnijām un saņemt informāciju par plānotajām izmaiņām

teritorijas plānojumā.

Ņemot vērā minēto, lietā izvērtējams, vai pieteicējai ir tiesības saņemt pieprasīto informāciju un vai tā tikusi izsniegta atbilstoši Informācijas

atklātības likumam. Lai arī pieteicēja pieteikumā un tiesa sākotnēji ierosināšanas lēmumā norādījusi, ka strīds ir par atbildes sniegšanu pēc būtības uz

iepriekš minētajiem iesniegumiem, izskatot lietu pēc būtības atzīstams, ka pieteicējas mērķis ir izvērtēt informācijas nesniegšanas tiesiskumu.

[7] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 3.pantu informācija iedalāma vispārpieejamajā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā.

Informācijas atklātības likuma 10.panta trešajā daļā noteikts, ka vispārpieejamo informāciju sniedz pēc jebkuras privātpersonas pieprasījuma, kas to

vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to

viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu 4.pantu vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības

informācija.

Savukārt ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzēta

ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ

apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Informācijas atklātības likums informāciju klasificē divās grupās - vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā.

Pamatnostādne ir, ka informācija ir vispārpieejamā, ja vien tā nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Tas nozīmē, ka personai nav

jāpamato savas tiesības uz pieeju šai informācijai, bet šīs tiesības tiek prezumētas (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 17.februāra sprieduma lietā

Nr.SKA-53/2012 8.punktu).

Gadījumā, ja pieprasītā informācija nav atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju, nav pamata vērtēt arī to, vai pieteicēja ir izpildījusi

Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus, vispirms ir noskaidrojams jautājums par pieprasītās informācijas statusu.

Tiesības brīvi saņemt informāciju ietilpst tiesībās uz vārda brīvību, kas ir nostiprinātas Satversmes 100.pantā (sk. Satversmes tiesas 2003.gada

5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktu, Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007

14.punktu).

Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas cita starpā Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos,

lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

No Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmās un trešās daļas izriet, ka sabiedrībai ir pieejama visa informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru

iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Informācijas atklātības likuma 5.pantā noteikti informācijas pieejamības ierobežojumi, nosakot, ka noteikta veida informācijai sabiedrības pieeja ir

ierobežota.

Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt

informāciju iztulkojams iespējami šauri (sk. Satversmes tiesas 1999.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.04-02(99) 2.punktu).

Tātad lietā vispirms noskaidrojams, vai pieteicēja pieprasītā informācija atzīstama par vispārpieejamu informāciju vai par ierobežotas pieejamības

informāciju.

[8] Jūrmalas pilsētas dome nav norādījusi, ka pieteicējas pieprasīta informācija būtu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, proti, ne

2015.gada 28.septembra vēstulē Nr.1.1-36/4076, ne 2016.gada 29.aprīļa vēstulē Nr.11-36/2222 nav norādīts, ka informācija par plānotajām izmaiņām

teritorijas plānojumā iestādes ieskatā būtu atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju. Tāpat arī 2016.gada 23.novembra vēstulē

Administratīvajai rajona tiesai norādīts, ka SIA “’Vējš no jūras” izstrādātajām vadlīnijām ir vispārpieejamas informācijas statuss.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.panta trešo daļu vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu

informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par

vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Ņemot vērā, ka pieteicējas pieprasītajai informācijai nav noteikts statuss, kas varētu ierobežot tās izsniegšanu, pieprasītā informācija pieteicējai bija

izsniedzama.

[10] No lietas materiāliem izriet 2015.gada 27.janvārī vērsās Jūrmalas pilsētas domē ar iesniegumu, kurā citastarpā lūdza izsniegt vai norādīt, kur

var iepazīties ar SIA “Vējš no jūras” izstrādāto vadlīniju dokumentu, kurš norādīts 2014.gada 15.maija lēmumā Nr.236.

Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 15.maija lēmumā Nr.236 norādīts, ka tas pieņemts, izskatot SIA “Vējš no jūras” izstrādātās vadlīnijas.

Saskaņā ar Informācijas atklātībās likuma 12.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida

atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmo daļu iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:

1) septiņu dienu laikā sniedz šā likuma 11. 2 panta ceturtajā daļā, 12.panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi (proti, uzaicina personu

iepazīties ar pieprasīto informāciju, izsniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu, ja tā nav iestādes rīcībā, norāda, kur tā pieejam internetā vai noformē

atteikumu izsniegt informāciju, ja pēc tās paziņojuma par iespējamo informācijas izsniegšanas veidu saņemšanas informācijas pieprasītājs rakstveidā

informē iestādi, ka nepiekrīt tās piedāvātajam informācijas izsniegšanas veidam.

2) 10 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informāciju pieprasīts sniegt tikai elektroniskā veidā un tai nav nepieciešama papildu apstrāde;

3) 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde;

4) 30 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka Jūrmalas pilsētas domei bija pienākums izsniegt pieteicējai pieprasīto informāciju ne vēlāk kā 30

dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas vai sniegt motivētu atteikumu.

Jūrmalas pilsētas dome uz iepriekš minēto iesniegumu pieteicējai 2015.gada 11.novembrī sniedza atbildi Nr.1.1-36/5061, kurā ir sniegta atbilde uz

iesniegumu, bet nav nekas norādīts attiecībā uz iestādes viedokli par vadlīniju izsniegšanu.

Jūrmalas pilsētas dome tikai 2016.gada 4.aprīlī vēstulē Nr.1.1-36/1742 pieteicējai sniegusi informāciju, ka ar SIA “Vējš no jūras” izstrādātajām

vadlīnijām var iepazīties Pilsētplānošanas nodaļas arhīvā vai arī iespējama dokumentu kopiju saņemšana, veicot samaksu par dokumentu kopiju

izgatavošana. Atbilde pieteicējai sniegta tikai pēc tam, kad Jūrmalas pilsētas domei no Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 24.marta pieprasījuma

kļuva zināms, ka pieteicēja vērsusies ar pieteikumu tiesā.

No iepriekš minētā secināms, ka Jūrmalas pilsētas dome, saņemot pieteicējas 2015.gada 27.janvāra iesniegumu attiecībā uz lūgumu sniegt

informāciju, nav ievērojusi Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmo daļu. Tas nozīmē, ka Jūrmalas pilsētas domes faktiskā rīcība, neizsniedzot

pieteicējai 2015.gada 27.janvāra iesniegumā norādīto informāciju, atzīstama par prettiesisku.

Tiesas secinājumu nemaina Jūrmalas pilsētas domes norādītais, ka SIA “Vējš no jūras” sagatavotās vadlīnijas bija pieejamas Pilsētplānošanas

nodaļā, jo tādā gadījumā Jūrmalas pilsētas domei bija pienākums informēt pieteicēju par iespēju iepazīsties ar informāciju saskaņā ar Informācijas

atklātības likuma 11.2 panta ceturto daļu, kas noteic, ka iestāde var uzaicināt privātpersonu iestādei un privātpersonai abpusēji pieņemamā laikā iepazīties

ar pieprasīto informāciju iestādē, ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs vai informācijas izsniegšana ārpus iestādes nav iespējama

informācijas uzglabāšanas nosacījumu dēļ. No lietas materiāliem neizriet, ka šāds uzaicinājums pieteicējai nosūtīts Informācijas atklātības likuma 14.panta

pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

[11] Pieteicēja 2015.gada 16.septembrī vērsās Jūrmalas pilsētas domē ar iesniegumu, kurā lūdza sniegt informāciju par teritoriju sarakstu ar veco

un jauno zonējuma kodu, kas palīdzētu iedzīvotājiem saprast teritorijas plānojuma izmaiņas, kā arī sniegt informāciju par Jūrmalas dabas pamatņu

novietojumu zonējumu statistiku, jeb pilsētas “zaļo” bilanci atsevišķos pilsētas rajonos, ņemot vērā veiktos grozījumus pilsētas teritorijas plānojumos,

dabas pamatnes pārveidojot par apbūves teritorijām katrā no Jūrmalas pilsētas rajoniem.

Jūrmalas pilsētas dome uz iepriekš minēto iesniegumu pieteicējai 2015.gada 28.septembrī sniedza atbildi Nr.1.1-36/4076, kurā norādīja, ka

teritorijas plānojuma izstrādes procesā nav paredzēta informācijas sagatavošana teritoriju saraksta veidā un pieteicējs informēts, ka ir sagatavotas spēkā

esoša Jūrmalas teritorijas plānojuma, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 10.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42, kartes Nr.1

“Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”, un Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu 1.redakcijas , kuras ar Jūrmalas pilsētas domes

2015.gada 13.augusta lēmumu nodotas publiskajai apspriešanai, kartes “Funkcionālais zonējums” izdrukas. Iepriekš minētās izdrukas iestādes pārstāvis

tiesas sēdē iesniedza tiesai.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta otro daļu, likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12.panta otro daļu, ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par informācijas

atrašanās vietu un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka iestādes pienākumus ir izsniegt informāciju, kas ir tās rīcībā. Savukārt, ja iestādes rīcībā nav

pieprasītās informācijas vai tā būtu speciāli jārada izsniegšanai privātpersonai, iestādei nav pienākums to radīt pēc privātpersonas pieprasījuma.

Pieteicējas informācijas pieprasījums ir saistīts ne vien ar informācijas izsniegšanu, bet arī ar tās radīšanu. Jūrmalas pilsētas domes ikdienas darba

uzdevumos neietilpst apkopot informāciju tādā formātā, kādā to ir pieprasījusi pieteicēja. To neparedz arī normatīvie akti, kas regulē teritorijas plānojuma

izstrādes procesu, proti, ne Teritorijas attīstības plānošanas likums, ne no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi.

Konkrētajā gadījumā pieteicējai ir sniegta atbilde, ka pieprasītā informācija norādītajā aspektā nav iestādes rīcībā. Pieteicējai piedāvāts saņemt

informāciju, no kuras var izdarīt secinājumus, par jautājumiem, par kuriem pieteicēja interesējas. Tas tiesas ieskatā nozīmē, ka Jūrmalas pilsētas dome ir

rīkojusies tiesiski.

Jūrmalas pilsētas dome 2016.gada 29.aprīlī pieteicējai sniedza atbildi Nr.11-36/2222, kurā sniedza informāciju par dabas teritorijas bilanci un

kurai pievienoja SIA “Grupa 93” sagatavoto informāciju no stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata. Pievienotā informācija datēta ar

2016.gada martu. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka informācija šādā griezumā bija iestādes rīcībā jau 2015.gada septembrī.

[12] Jūrmalas pilsētas dome lietā norāda, ka pieteicēja nokavējusi pieteikuma iesniegšanas termiņu.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt

informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta ceturto daļu, ja iestādei, kas veikusi attiecīgo faktisko rīcību, nav augstākas iestādes vai tā ir

Ministru kabinets, pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt gada laikā no dienas, kad pieteicējam par to kļuvis zināms.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka gadījumos, kad tiek apstrīdēta iestādes konkrēta rīcība (darbība vai bezdarbība), apstrīdēšanas termiņš nav tik

viegli nosakāms. Proti, atšķirībā no administratīvā akta faktiskā rīcība nestājas spēkā, tā vienkārši notiek vai – bezdarbības gadījumā – nenotiek. Ja ir

skaidri nosakāms brīdis, kad persona uzzina par attiecīgo iestādes darbību vai bezdarbību, apstrīdēšanas termiņš ir gads no šā brīža. Ja šis brīdis nav

skaidri nosakāms, par faktiskās rīcības apstrīdēšanas termiņu uzskatāms saprātīgs termiņš, kas nosakāms konkrētajā gadījumā (sk. K.Aperāne 79.

panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 768. lpp).

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja Jūrmalas pilsētas domē ar iesniegumu vērsusies 2015.gada 27.janvārī. Attiecībā uz faktisko rīcību saistībā

ar šo iesniegumu pieteikuma iesniegšanas termiņš nav nokavēts, jo Jūrmalas pilsētas dome pieteicējai atbildi sniegusi 2015.gada 11.novembrī. Tiesas

ieskatā pieteikuma iesniegšanas termiņš skaitāms no šī datuma, jo saņemot šo vēstuli pieteicējai kļuva zināms, ka Jūrmalas pilsētas dome ir izskatījusi

2015.gada 27.janvāra iesniegumu, bet ignorējusi tajā norādīto lūgumu par informācijas sniegšanu.

Attiecībā par 2015.gada 16.septembra iesniegumu tiesa konstatē, ka arī ir ievērots pieteikuma izsniegšanas termiņš. Saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 188.panta ceturto daļu pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt mēneša laikā no dienas, kad spēkā stājies augstākas iestādes

lēmums par apstrīdēto faktisko rīcību. Ja šajā lēmumā nav norādīta pārsūdzības kārtība un termiņi, pieteikumu var iesniegt gada laikā no šā lēmuma spēkā

stāšanās dienas.

Sniedzot pieteicējai 2015.gada 28.septembra atbildi Jūrmalas pilsētas dome nav norādījusi faktiskās rīcības pārsūdzēšanas kārtību. Tas nozīmē, ka

pieteikuma iesniegšanas termiņš ir viens gads, kas lietā ir ievērots.

[13] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteikums ir apmierināms daļā.

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts vai tiesvedība lietā izbeigta,

pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu (tostarp arī par pagaidu

aizsardzības lūgumu samaksāto valsts nodevu).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā

Administratīvā procesa likuma 126. pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs samaksājis valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu 28,46 euro .

Administratīvajā lietā atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē tiesa pieaicinājusi Jūrmalas pilsētas domi. Līdz ar to samaksātā valsts nodeva

ir piespriežama no Jūrmalas pilsētas pašvaldības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. - 251.pantu, 254.pantu, 289.-291.pantu un Informācijas atklātības

likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt daļā Jūrmalas aizsardzības biedrības pieteikumu (reģ.Nr.2755) par Jūrmalas pilsētas domes faktisko rīcību.

Atzīt par prettiesisku Jūrmalas pilsētas domes faktisko rīcību nesniedzot Jūrmalas Aizsardzības biedrībai 2015.gada 27.janvāra iesniegumā

pieprasīto informāciju.

Pārējā daļa pieteikumu noraidīt.

Uzlikt par pienākumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai atlīdzināt Jūrmalas Aizsardzības biedrībai samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību

iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Markovs