Defendant found guilty of petty theft by confession; court waived evidence examination and imposed suspended sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of petty theft after he confessed to stealing items worth EUR 87.46 from a store. Both the prosecution and defense agreed to skip the evidence examination phase under Criminal Procedure Law Article 499. Consequently, the court ruled the defendant guilty and sentenced him to two months' imprisonment, later reduced to one year due to prior convictions.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 499. pants: When a defendant fully confesses to the charged offense and agrees to skip evidence examination, the court may rule on guilt without examining evidence, provided no reasonable doubt remains.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Kriminālprocess Nr.11095164614
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 21.maijā
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja E.Leitāne,
piedaloties prokurorei V.Darviņai,
aizstāvei zvērinātai advokātei Ievai Timermanei,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Tiesa
k o n s t a t ē j a
/pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā šādos apstākļos:
2014.gada 16.augustā ap plkst.19.24, atrodoties AS /Nosaukums A/ piederošā veikala /Nosaukums A/ tirdzniecības zālē, /adrese/, veikala
darba laikā /pers. B/, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, no tirdzniecības stendiem paņēma:
- vienu pēdu vīles komplektu „Scholl”, 5052197029444, EUR 39,99 vērtībā;
- vienu komplektu nagu sēnītes ārstēšanai „Scholl”, 5038483963074, EUR 19,99 vērtībā;
- vienu dezodorantu pēdām „Scholl 3 in 1”, 5052197030464, EUR 7,49 vērtībā;
- vienu pēdu vīli „Fusswohl” EUR 19,99 vērtībā.
Pēc kā /pers. B/, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, minētās preces paslēpa zem sava apģērba un izgāja no veikala /Nosaukums A/
tirdzniecības zāles, nesamaksājot par precēm un tādējādi tās nolaupot.
Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. B/ slepeni nozaga cietušajai AS /Nosaukums A/ piederošo kustamo mantu par kopējo vērtību EUR
87,46, tas ir, nelielā apmērā.
Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas atzina pilnībā, izdarīto
nožēloja. Lūdza lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, kā arī norādīja, ka viņam pilnībā saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība
un sekas.
Procesā iesaistītās personas uzturēja apsūdzētā /pers. B/ lūgumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi.
Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas, saskaņā ar Krimināllikuma 499.pantu nolēma
neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un piekrīt
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, kā arī tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības kvalificētas pareizi, un viņa vaina ir pierādīta pilnībā, līdz ar to /pers. B/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms par
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Atbilstoši 527.panta trešās daļas noteikumiem pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Tiesas sēdē, pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimis /datums/, Latvijas Republikas nepilsonis, neprecējies,
apgādībā esošu personu nav, ar 9 klašu izglītību, strādā gadījuma darbus celtniecībā, nenoformējot darba tiesiskās attiecības, dzīvojošs /adrese A/,
deklarētās dzīvesvietas nav, ir konstatēti administratīvie pārkāpumi, agrāk sodīts vienpadsmit reizes (lietas 39., 40., 41., 49.-56., 59.-61., 69.-76., 85.-
86):
1) ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007.gada 25.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas nosacījumus, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu;
2) ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2008.gada 10.novembra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, 52.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 1 mēnesi;
3) ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2009.gada 25.maija spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, 253.2panta pirmās
daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, 50.panta piekto daļu, 52.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 1
mēnesi;
4) ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 20.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, 52.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 4 mēnešiem, atbrīvots pēc soda izciešanas
2011.gada 14.jūnijā;
5) ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora 2012.gada 4.janvāra priekšrakstu par sodu pēc
253.2panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 120 stundām;
6) ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 11.aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, 175.panta trešās daļas,
piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, 51.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 2 mēnešiem;
7) ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 6.jūnija spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, 52.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 4 mēnešiem, atbrīvots pēc soda izciešanas
2013.gada 7.jūnijā;
8) ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 9.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, 52.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem, spriedums stājies spēkā 2015.gada
17.martā, sodāmība nav dzēsta;
9) ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 2.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 2 mēnešiem, spriedums stājies spēkā 2015.gada 16.janvārī, sodāmība nav dzēsta;
10) ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 12.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem, spriedums stājies spēkā 2015.gada 24.februārī, sodāmība nav
dzēsta;
11) ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem, uz krimināllietas izskatīšanas brīdi spriedums nav stājies
spēkā.
Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas
laikā.
Ar Krimināllikuma 2012.gada 13.decembra likuma redakciju, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas
sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, izvērtējot lietas materiālos esošos /pers. B/ personību raksturojošos datus, noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu, atzīst, ka vainīgajam par izdarīto noziegumu, ir nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods, kā to lūdza arī prokurore tiesas
debatēs.
Izvērtējot izvēlētā soda veida lietderības aspektu, tiesa uzskata, ka kāds no pantu sankcijās paredzētajiem alternatīvajiem sodiem nesasniegs
Krimināllikuma 35.pantā definētos speciālās un ģenerālās prevencijas uzdevumus, jo /pers. B/ personība liecina par to, ka apsūdzētais pēc vairakkārt
izciestajiem sodiem, tai skaitā analoģiska rakstura noziegumu izdarīšanā, jau ilgstošā laika posmā joprojām neprot faktus, notikumus un sekas izvērtēt
objektīvi, un viņam ir būtiskas grūtības integrēties sociālajā vidē, pieņemot sabiedrībā pastāvošās tiesību normas, ko faktiski apliecina soda efektivitātes
kritērijs – recidīvs.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un
nožēlojis izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums
veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Turklāt, nosakot /pers. B/ sodu, tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis savas Krimināllikuma 21.pantā paredzētās tiesības uz
sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku
krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču minētais apstāklis nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta
izpratnē.
Nosakot /pers.B/soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis,
lietā nav ziņu, ka apsūdzētajam būtu konstatēti tādi veselības traucējumi, kas liegtu viņam izciest sodu brīvības atņemšanas iestādē, tādēļ /pers. B/ brīvības
atņemšanas sods ir nosakāms, pietuvinot to panta sankcijas minimālajam apmēram.
Krimināllikuma 50.panta piektā daļa paredz, ka tiesa nosaka sodu, ja pēc sprieduma taisīšanas konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā
nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma taisīšanas pirmajā lietā.
No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 9.oktobra sprieduma redzams, ka /pers. B/ sodīts pēc
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. B/ soda termiņā ieskaitīta atrašanās apcietinājumā no 2014.gada 21.februāra līdz 2014.gada
23.februārim, no 2014.gada 14.aprīļa līdz 2014.gada 15.aprīlim un no 2014.gada 5.septembra līdz 2014.gada 8.oktobrim. Spriedums stājies spēkā
2015.gada 17.martā, sods nav izciests, sodāmība nav dzēsta.
N o lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 12.februāra sprieduma redzams, ka /pers. B/ sodīts pēc
Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods
noteikts pēc noziedzīgu nodarījumu kopības ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 2.decembra spriedumu - brīvības atņemšana uz 3
mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. B/ soda termiņā ieskaitīta atrašanās apcietinājumā n o 2014.gada 11.jūlija līdz 2014.gada
13.jūlijam un no 2014.gada 2.decembra līdz 2015.gada 16.janvārim. Spriedums stājies spēkā 2015.gada 24.februārī, sods nav izciests, sodāmība nav
dzēsta.
Ievērojot minēto, galīgais sods apsūdzētajam ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas prasībām, piemērojot sodu daļējas
saskaitīšanas principu.
Konkrētā kriminālprocesa ietvaros apsūdzētais netika aizturēts.
Papildus Krimināllikuma 50.panta piektā daļa paredz, ka, nosakot galīgo sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem,
soda laikā ieskaita sodu, kas pilnīgi vai daļēji izciests pēc pirmā sprieduma.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.pantu apsūdzētajam /pers. B/ soda termiņā ir ieskaitāms apcietinājumā
pavadītais laiks un izciestais sods pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 9.oktobra sprieduma no 2014.gada 21.februāra līdz 2014.gada
23.februārim, no 2014.gada 14.aprīļa līdz 2014.gada 15.aprīlim, no 2014.gada 5.septembra līdz 2014.gada 8.oktobrim un no 2014.gada 9.oktobra līdz
2015.gada 17.martam, kā arī apcietinājumā pavadītais laiks pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 12.februāra sprieduma no 2014.gada
11.jūlija līdz 2014.gada 13.jūlijam un no 2014.gada 2.decembra līdz 2015.gada 16.janvārim.
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores 2015.gada 23.janvāra lēmumu /pers. B/
piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildus drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana (lietas 37.-38.lapa). Minētais
drošības līdzeklis un papildus drošības līdzeklis pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā ir atceļami.
Pirmstiesas procesā par cietušo atzīta AS /Nosaukums A/ (lietas 12.lapa), kuras pārstāve /pers. E/ par nodarīto mantisko
zaudējumu pieteikusi kaitējuma kompensāciju EUR 87,46 apmērā (lietas 13.lapa).
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta otrās daļas noteikumiem kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko
apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.
Tiesa, izvērtējot konkrētā kriminālprocesa ietvaros cietušās A S /Nosaukums A/ pārstāves /pers. E/ pieteikumu par nodarītā mantiskā
zaudējuma EUR 87,46 apmērā, kā arī faktu, ka radīto kaitējumu apsūdzētais uz lietas izskatīšanas brīdi labprātīgi nav atlīdzinājis, atzīst, ka tas ir
apmierināms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, izlemjot jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka lietiskie pierādījumi – CD disks
ar videonovērošanas kameru ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās ir iznīcināms.
Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. B/ aizstāvību īstenoja zvērināta advokāte Valsts amatpersona A, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu
un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,
atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR 66,88. Minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.pantu uzliekams apsūdzētajam /pers. B/.
Tiesa, pretēji apsūdzētā aizstāves viedoklim, neatrod likumīgu pamatu /pers. B/ atbrīvošanai no izdevumu samaksas par advokāta piedalīšanos
tiesas sēdē, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtās daļas noteikumiem procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no
kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta, kā arī tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja
piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā. Savukārt krimināllietas materiāliem nav pievienoti
dokumenti, kas apstiprina maznodrošinātas personas statusa piešķiršanu /pers. B/, kā arī krimināllietas iztiesāšanas gaitā noskaidrots, ka apsūdzētajam
nav apgādībā esošu personu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512. un 520.pantu, tiesa
n o s p r i e d a
/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriesto sodu daļēji saskaitot ar sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas
2014.gada 9.oktobra spriedumu, kā arī ar sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 12.februāra spriedumu, galīgo sodu
pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu bez mantas konfiskācijas.
Soda izciešanas termiņu /pers. B/ skaitīt no 2015.gada 21.maija.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. B/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto sodu pēc Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 9.oktobra sprieduma no 2014.gada 21.februāra līdz 2014.gada 23.februārim, no 2014.gada 14.aprīļa līdz 2014.gada
15.aprīlim, no 2014.gada 5.septembra līdz 2014.gada 8.oktobrim un no 2014.gada 9.oktobra līdz 2015.gada 17.martam, kā arī apcietinājumā pavadīto
laiku pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 12.februāra sprieduma no 2014.gada 11.jūlija līdz 2014.gada 13.jūlijam un no 2014.gada
2.decembra līdz 2015.gada 16.janvārim.
/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildu drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana – atstāt negrozītus
līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Noteikt AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 87,46 euro (astoņdesmit
septiņi euro, 46 centi) apmērā.
Piedzīt tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju 87,46 euro (astoņdesmit septiņi euro, 46 centi) apmērā no /pers. B/ par labu AS /Nosaukums A/,
reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.
Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij EUR 66,88 (sešdesmit seši euro, 88 centi) par advokāta darbu pirmās instances tiesas sēdē, nosakot termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei — 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Lietiskos pierādījumus – CD disku ar videonovērošanas kameru ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā
stāšanās iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu
kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums pieejams 2015.gada 4.jūnijā.
Tiesnese E. Leitāne