Court dismissed request to cancel municipal land use decision based on zoning law and planning autonomy.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the company's request to cancel a municipal council decision regarding land privatization. The plaintiff argued the land was needed for their cafe, while the defendant claimed it was essential for future cultural functions under local planning laws. The court ruled that the municipality has the legal authority to designate land for public functions and that the proposed land division would violate specific zoning regulations.
Legislator headnote
AI generatedTeritorijas plānošanas likuma 1.pants; 4.panta 5.punkts; 5.panta 4.punkts: The municipality possesses the legal authority to designate land for public functions in long-term planning, and such designation prevails over private claims when consistent with zoning laws.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42447608 A4476-08/16 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 6.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,
piedaloties pieteicējas – akciju sabiedrības „Fēnikss” pilnvarotajam pārstāvim J.D., atbildētāja – Jūrmalas pilsētas pašvaldības pilnvarotajai pārstāvei Guntai Putņai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Fēnikss” (turpmāk – pieteicēja) pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 6.decembra lēmuma Nr.1106 (protokols Nr.23, 63.punkts) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2008.gada 7.janvārī Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) saņemts pieteicējas pieteikums par Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – atbildētājs vai pašvaldība) 2007.gada 6.decembra lēmuma Nr.1106 (protokols Nr.23, 63.punkts) atcelšanu (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. 2008.gada 7.janvārī ar tiesneses lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta (lietas 2.lapa).
[2] Pieteikumā (lietas 3.-6.lapa) norādīti šādi argumenti: [2.1] Zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, kopējā platība ir 17956 m2; uz tā, bez pieteicējas īpašumā esošās ēkas, atrodas arī Dzintaru koncertzāle un tās palīgēkas (garāža, tualete, skatītāju zāle un kases telpa). Ar pašvaldības 1996.gada 12.decembra lēmumu Nr.1172 „Par domāto daļu noteikšanu pie kafejnīcas ēkas Jūrmalā, Turaidas ielā 1” noteikts, ka minētā zemes gabala daļa
219 m2 platībā (turpmāk – Zemesgabals) nepieciešama kafejnīcas ēkas uzturēšanai. Zemesgabalu pieteicēja nomā no pašvaldības kopš 1995.gada 5.maija; līgums noslēgts uz laiku līdz 2014.gada 31.decembrim. [2.2] 2005.gada 29.aprīlī pieteicēja vērsās pašvaldībā ar Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu, bet atbildētājs ar 2005.gada 22.jūnija lēmumu to noraidīja. [2.3] 2006.gada 16.maijā tika reģistrēts pieteicējas iesniegtais Zemesgabala privatizācijas ierosinājums, bet 2007.gada 6.decembrī ar pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs privatizācijas ierosinājumu atkārtoti noraidīja.
[2.4] Pieņemot pārsūdzēto Lēmumu, pašvaldība nav ievērojusi, ka Zemesgabals netiek izmantots pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Uz Zemesgabala atrodas pieteicējas īpašumā esoša ēka, kuras apbūves laukums ir 67,7 m2, un zemi zem ēkas pat teorētiski nav iespējams izmantot, lai rūpētos par kultūru. Pārējo Zemesgabala platību pašvaldība atzinusi par nepieciešamu kafejnīcas ēkas uzturēšanai jau ar 1996.gada 12.decembra lēmumu Nr.1172. [2.5] Zemesgabals no 1995.gada 5.maija līdz 2014.gada 31.decembrim iznomāts pieteicējai ar mērķi - kafejnīcas ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai. Nomas līgumā nav iekļauta atruna, ka Zemesgabals varētu tikt izmantots kultūras pasākumu vajadzībām. [2.6] Zemesgabals ir pilnībā nodalīts no pārējās Dzintaru koncertzāles teritorijas; tas nav iesaistīts Dzintaru koncertzālē notiekošajos pasākumos, bet tiek izmantots vienīgi kafejnīcas vajadzībām. [2.7] Pieteicēja uzskata, ka Zemesgabala nodošana privatizācijai nevar ietekmēt pašvaldības iespējas sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un apsaimniekot, saglabāt un uzturēt tās īpašumā esošo kultūras pieminekli - Dzintaru koncertzāles ēku. [2.8] Pieteicēja nepretendē kļūt par visa zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, kopīpašnieci. Tieši pretēji - pieteicēja vairākkārt ir ierosinājusi atdalīt kafejnīcas uzturēšanai nepieciešamo Zemesgabalu (219 kvadrātmetru platībā) no pārējā zemes gabala, tādējādi izslēdzot kopīpašuma rašanās iespēju. [2.9] Saistībā ar detālplānojuma projekta izstrādi, pieteicēja atkārtoti vērsusies pašvaldībā ar lūgumu detālplānojuma paredzēt kafejnīcas uzturēšanai nepieciešamo zemes gabalu atdalīt no zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, un izveidot par atsevišķu zemes gabalu. Ņemot vērā, ka zemes gabalu sadales apstiprināšana ietilpst pašvaldības kompetencē, pieteicēja uzskata, ka pastāv visi priekšnoteikumi, lai nepieļautu Dzintaru koncertzāles nonākšanu kopīpašumā, tādēļ tas nevar būt par pamatu zemes privatizācijas atteikumam.
[3] Ar pārsūdzēto Lēmumu (lietas 8. – 9.lapa):
1) noraidīts 0,01 domājamas daļas no atsevišķa apbūvēta zemesgabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/; visa zemesgabala kopējā platība 17956m2) privatizācijas ierosinājums;
2) noteikts, ka viss zemesgabals Turaidas ielā 1, Jūrmalā, ir saglabājams pašvaldības īpašumā Dzintaru koncertzāles turpmākai attīstībai un apsaimniekošanai, lai atbilstoši likuma ,”Par pašvaldībām” 15.panta 5.punkta prasībām nodrošinātu pašvaldības funkcijas - rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu (atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanā), izpildi;
3) Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram risināt jautājumu par pamatceltnes ar litera Nr.1 Turaidas ielā 1, Jūrmalā atpirkšanu no pieteicējas. Pārsūdzētajā Lēmumā ietverti šādi apsvērumi: [3.1] Pašvaldības privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 16.maijā ar Nr.538/181 reģistrēts pieteicējas iesniegtais Zemesgabala privatizācijas ierosinājums, tas ir, par 0,01 domājamās daļas no zemesgabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, privatizācijas ierosinājums. [3.2] Ar pašvaldības 1995.gada 9.februāra lēmumu Nr.157 „Par zemesgabalu izveidošanu un zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalā, Turaidas ielā 1 un Smiltenes ielā 1” izveidots nekustamais īpašums Turaidas ielā 1, Jūrmalā Dzintaru koncertzālei ar zemesgabalu 17956 m2 platībā (tai skaitā tauvas josla 1690 m2), atjaunojot īpašuma tiesības uz to Jūrmalas pilsētas pašvaldībai. [3.3] Ar pašvaldības domes 1996.gada 12.decembra lēmumu Nr.1172 „Par domāto daļu noteikšanu pie kafejnīcas ēkas Jūrmalā, Turaidas ielā 1” noteikts, ka zemesgabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, 1/100 domājamās daļas 219 kvadrātmetru platībā ir nepieciešama PU „Fēnikss” valdījumā esošās kafejnīcas ēkas Turaidas ielā 1, Jūrmalā, uzturēšanai. [3.4] Ar Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas 1995.gada 28.februāra lēmumu īpašuma tiesības uz zemesgabalu Turaidas ielā 1, Jūrmalā, ar platību 17956 m2 (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/) nostiprinātas Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, zemesgrāmatas nodalījums Nr.435. [3.5] Ar Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas 1997.gada 23.aprīļa lēmumu īpašuma tiesības uz kafejnīcas ēku ar litera Nr.1, kas piesaistīta zemesgabalam Turaidas ielā 1, Jūrmalā, ar kadastra apzīmējumu /dzēsts kadastra numurs/, nostiprinātas uz pieteicējas vārda, zemesgrāmatas nodalījums Nr.1853. [3.6] Zemesgabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, lietošanas mērķis ir 0908 - pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve; saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības plānu, zemesgabals atrodas sabiedrisko iestāžu teritorijā. [3.7] Pārsūdzētais Lēmums pamatots ar likuma „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” 6.pantu un likuma „Par pašvaldībām” 14.pantu un 15.pantu, kā arī ņemot vērā Jūrmalas pilsētas privatizācijas komisijas 2007.gada 17.jūlija lēmumu (protokols Nr.7).
[4] 2008.gada 18.februārī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 37. – 39.lapa), kurā norādīts, ka atbildētājs pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Papildus paskaidrots tālāk minētais. [4.1] Pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanā ievērots Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.pants. Atteikums pamatots ar to, ka zemes gabals Turaidas ielā 1, Jūrmalā, ir nepieciešams pašvaldībai valsts pārvaldes funkciju veikšanai vai komercdarbībai visā tā platībā.
Jebkādi citi lietderības apsvērumi nav nepieciešami, ja tiek konstatēts kaut viens no atteikuma pamatojumiem atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam. [4.2] Tā kā pārsūdzētais Lēmums izdots saskaņā ar speciālu normatīvu aktu privatizācijas jomā, tad, atbildētājaprāt, tas nav uzskatāms par klasisku administratīvu aktu, tas atbilst tiesību aktos nosakāmajam. Konstatējot kaut vienu likumā noteiktu pamatu privatizācijas atteikumam, privātpersonas viedoklim nevar būt izšķiroša nozīme, jo atteikuma pamats vai nu pastāv, vai nepastāv.
Atbildētājs arī uzskata, ka nav noskaidrojamas tās personas, kuru viedoklis šajā jautājumā būtu uzklausāms, jo lēmums attiecas pilnīgi uz visām privātpersonām, kurām var rasties interese privatizēt attiecīgo īpašumu (tas līdzinātos sava veida sabiedriskajai apspriešanai, bet tādu normatīvais akts neparedz). [4.3] Likumdevējs ir paredzējis tikai pašvaldībai, lemt - noteikt nodot vai nenodot zemesgabalu privatizācijai. Līdz ar to, būtu jānosaka persona, kuras lēmumu par zemes gabala nenodošanu privatizācijai, kurš ir nepieciešams pašvaldības funkciju realizācija, drīkstētu apstrīdēt.
Lai gan pieteicēja tika informēta par pašvaldības nolēmumu attiecībā uz Zemesgabala privatizācijas iespējām, tomēr pārsūdzētajā Lēmumā pieteicēja nav norādīts kā administratīvā akta adresāts. Līdz ar to, pieteicējas intereses attiecībā uz Zemesgabala privatizāciju nav vērtējamas augstāk kā jebkuras citas privātpersonas iespējamās intereses šajā jautājumā. [4.4] Privatizācijas ierosinājums (tajā skaitā arī pieteicējas privatizācijas ierosinājums) ir pamats pašvaldībai skatīt jautājumu un pieņemt attiecīgu lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustama īpašuma nodošanu vai nenodošanu privatizācijai.
Privatizācijas ierosinātājam (gadījumā, ja pašvaldība lemj par īpašuma nodošanu privatizācijai) nav subjektīvu tiesību prasīt, lai īpašums tiek privatizēts tikai un vienīgi ierosinātājam, tā kā šādos apstākļos privatizētājs teorētiski var būt jebkura cita ieinteresētā privātpersona. Tas nozīmē, ka pārsūdzētais Lēmums ir tulkojams nevis kā atteikums pieteicējai privatizēt Zemesgabalu, bet kā tiesību akts, kas nosaka visa zemes gabala statusu - nepieciešamību pašvaldības funkciju veikšanai, kura dēļ tas netiek nodots privatizācijai.
Pieļaujams, ka šāds lēmums ir pretējs pieteicējas subjektīvajai gribai, bet tas nav uzskatāms par nelabvēlīgu administratīvu aktu attiecībā pret pieteicēju administratīvā procesa izpratnē. Līdz ar to atbildētājs uzskata, ka pieteicējai nav tiesību pārsūdzēt pārsūdzēto Lēmumu, un tiesvedība dotajā administratīvajā lietā būtu izbeidzama atbilstoši APL 282.panta 2.punktam. [4.5] Zemes gabals nav dalāms, jo Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves notikumu (būvnoteikumu) 4.1.5.3. punktā ir noteikts - ka atļauts veidot tikai tādus jaunu zemesgabalu, kas sadalīšanas rezultātā veido rajonam raksturīgu zemesgabala konfigurāciju un lielumu, un zemesgabalā iespējams realizēt atļauto izmantošanu saskaņā ar apbūves noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem. [4.6] Pieteicēja kafejnīcas ēkas uzturēšanai no atbildētājas nomā Zemesgabalu, šīs zemesgabala daļas platība un konfigurācija neatbilst Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (būvnoteikumu) 4.1.5. punktā atļautajai jauna zemesgabala veidošanai. [4.7] Dzintaru koncertzāle ir sabiedriski svarīgs objekts un, lai nodrošinātu tās apsaimniekošanu un attīstību, ir nepieciešams zemes gabals visā tā platībā, līdz ar to nav ieteicams veidot kopīpašumu, tāpēc pašvaldība ir ieinteresēta risināt jautājumu par pieteicējas īpašumā esošās kafejnīcas ēkas atsavināšanu.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja un papildus pieteikumā minētajiem argumentiem norādīja, ka atbildētājs nav izvērtējis privatizācijas pieteikumu pēc būtības un ir nonācis pretrunā ar savu iepriekšējo rīcību, - gan pieņemot lēmumus, gan slēdzot darījumus. Piemēram, pašvaldības 1999.gada 12.decembra lēmumā nav norādīts, ka Zemesgabals būtu nepieciešams kultūras vērtību saglabāšanai; pašvaldība atzinusi, ka zeme nepieciešama tikai kafejnīcas uzturēšanai. Arī nomas līgumā nav noteikti nekādi papildus pienākumi, kas nomniekiem būtu jāveic kultūras funkciju nodrošināšanai. Līdz ar to pieteicējai rodas jautājums - kādā veidā Zemesgabals var tikt izmantots pārsūdzētajā Lēmumā norādītās funkcijas veikšanai.
[6] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem. Zemesgabals pieteicējai iznomāts kā 0,01 domājamā daļa no visa zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā. Zemesgabals atrodas jūras krasta kāpu aizsargjoslā; detālplānojuma izstrādāšana zemes gabalam nav pabeigta; Valsts kultūras inspekcija iesniegusi noteikumus, ka zemes gabals nav dalāms. Normatīvajos aktos nav noteikts – tieši kādā veidā pašvaldībai būtu jāīsteno tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas funkcija.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietas materiālus, nonāca pie secinājuma, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.
[8] Tiesa konstatēja lietā šādus apstākļus: [8.1] 1995.gada 5.maijā starp pašvaldību un pieteicēju ticis noslēgts zemes nomas līgums Nr.464 (lietas 33. – 34.lapa) līdz 1998.gada 4.maijam, saskaņā ar kuru pieteicēja nomāja no pašvaldības daļu zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, 210 kvadrātmetru platībā. [8.2] 2001.gada 21.novembrī atbildētājs pieņēmis lēmumu Nr.736 (lietas 32.lapa) par zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, 0.01 domājamās daļas 219 kvadrātmetru platībā iznomāšanu pieteicējai. [8.3] 2001.gada 22.decembrī starp pieteicēju un pašvaldību noslēgts zemes nomas līgums Nr.769/1-3 (lietas 29. – 31.lapa) līdz 2002.gada 21.novembrim, saskaņā ar kuru pieteicēja nomā no pašvaldības 0,01 domājamo daļu 219 kvadrātmetru platībā no zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā. Minētā līguma termiņš vairākkārt ticis pagarināts (lietas 25. – 28.lapa). [8.4] 2005.gada 29.aprīlī pieteicēja vērsusies pašvaldībā ar Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu (lietas 24.lapa), bet 2005.gada 22.jūnijā pieteicējas iesniegtais privatizācijas ierosinājums noraidīts (lietas 23.lapa).
[8.5] Pašvaldība 2005.gada 25.jūlijā nosūtījusi pieteicējai vēstuli Nr.11- 37/6540, lūdzot izvērtēt iespējas atsavināt pieteicējai piederošo īpašumu par labu pašvaldībai vai arī risināt sarunas par maiņas variantiem (lietas 22.lapa). [8.6] 2006.gada 16.maijā atbildētājs saņēmis pieteicējas iesniegto Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu, bet ar pašvaldības privatizācijas komisijas 2007.gada 17.jūlija lēmumu Nr.7 iesniegtais Zemesgabala privatizācijas ierosinājums noraidīts (lietas 21.lapa). [8.7] Lietā ir zemesgrāmatu nodalījuma noraksta kopija un zemesgrāmatu apliecības kopija, no kurām redzams, ka pieteicēja ir kafejnīcas (kas atrodas uz Zemesgabala) ēkas īpašniece (lietas 12.lapa). [8.8] Ar pašvaldības 2007.gada 4.oktobra lēmumu Nr.888 (protokols Nr.19, 25.punkts) noteikts uzsākt detālplānojuma projekta izstrādi zemes gabalam Turaidas ielā 1, Jūrmalā, kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ (lietas 18.lapa). [8.9] Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2007.gada 13.novembrī nosūtījusi pieteicējai paziņojumu par to, ka tiek uzsākta zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, detālplānojuma projekta izstrāde un tiek uzsākts detālplānojuma sabiedriskās apspriedes pirmais posms (lietas 20.lapa). [8.10] 2007.gada 26.novembrī pieteicēja vērsusies pašvaldībā ar iesniegumu, lūdzot atdalīt nomāto Zemesgabalu (219 kvadrātmetru platībā) no zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, un izveidot to par atsevišķu īpašumu (lietas 17.lapa). [8.11] 2007.gada 6.decembrī pašvaldība izskatījusi 2006.gada 16.maijā saņemto Zemesgabala privatizācijas ierosinājumu un atbildētājs pieņēmis pārsūdzēto Lēmumu, ar kuru pieteicējas iesniegtais privatizācijas ierosinājums noraidīts (lietas 8. – 9.lapa). [8.12] 2008.gada 7.janvārī tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu atbildētājam – pieņemt lēmumu par Zemesgabala nodošanu privatizācijai (lietas 3. – 6.lapa).
[9] Tiesa konstatē, ka lieta ierosināta par pārsūdzētā Lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu atbildētājam izdot pieteicējas pieprasīto labvēlīgo administratīvo aktu. Vienlaikus jāatzīst, ka ar pārsūdzētā Lēmuma atcelšanu tiesiskā situācija nekādā veidā nevar tikt izmainīta, jo pieteicēja vēl aizvien neiegūst to labumu, ko ir vēlējusies iegūt. Judikatūrā ir atzīts (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 2.novembra spriedumu lietā SKA-415/2006), ka skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt. Tādu dod vienīgi labvēlīga akta izdošana. Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, iepriekš izdotais atteikums automātiski zaudē spēku. Tādējādi atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu atcelšana, vienlaikus neuzliekot pienākumu izdot labvēlīgu administratīvu aktu, ir bezjēdzīga, jo tā nerada tiesiskas sekas. Līdz ar to atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu tiesiskums pārbaudāms, skatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nevis vērtējams kā patstāvīgs prasījums par administratīvā akta atcelšanu. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka ir nepieciešams precizēt prasījumu, tas ir, lietā konstatējams tikai viens prasījums - par labvēlīga administratīvā akta izdošanu - pienākuma uzlikšanu atbildētājam - pieņemt lēmumu par Zemesgabala nodošanu privatizācijai. Tādejādi tiesai ir jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz minēto labvēlīgo administratīvo aktu.
[10] Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 1.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka šis likums piemērojams pašvaldību īpašuma objektiem. Saskaņā ar minētā likuma pirmajā daļā noteikto, pašvaldības īpašuma objekts ir nekustamais īpašums, kas ir pašvaldības īpašumā. Civillikuma 994.pantā citastarp ir noteikts, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka Zemesgabals (219 kvadrātmetru platībā), par kura nodošanu privatizācijai pieteicēja iesniegusi pašvaldībā privatizācijas ierosinājumu, kā atsevišķs pašvaldības īpašuma objekts nepastāv. Kā atsevišķs pašvaldības īpašuma objekts pastāv zemes gabals Turaidas ielā 1, Jūrmalā, ar kopējo platību 17956 kvadrātmetri, uz kura atrodas Dzintaru koncertzāle (lietas 13.lapa). No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja nekad nav vēlējusies, lai privatizācijai tiktu nodots minētais zemes gabals visā tā platībā, bet gan – lai pašvaldība pieņem lēmumu par zemes gabala sadalīšanu, izveidojot divus atsevišķus nekustamos īpašumus (lietas 17.lapa). Šādu pieteicējas pozīciju tiesas sēdē apstiprināja pieteicējas pilnvarotais pārstāvis, norādot, ka līdzīgus lēmumus pašvaldība ir pieņēmusi arī iepriekš. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka būtībā pieteicēja vēlas, lai privatizācijai tiktu nodota iznomātā zemes platība - 219 kvadrātmetri (uz kuras atrodas pieteicējai piederoša ēka) no zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā. Ievērojot konstatētos faktus, tiesai vispirms ir jāpārbauda, vai ir tiesiski iespējams pieteicējas piedāvātais risinājums – zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, sadalīšana divos atsevišķos īpašumos, un secīgi pieteicējas pieprasītās zemes gabala daļas nodošana privatizācijai tieši pieteicējai kā attiecīgās zemes gabala daļas nomniecei.
[11] Primāri izvērtējot jautājumu par iespējamo zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, sadalīšanu, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieprasītajām darbībām pastāv tiesisks šķērslis. Šāds tiesas secinājums ir balstīts uz tālāk norādītajiem apsvērumiem. Pieteicēja vēlas, lai no zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, ar kopējo platību 17956 kvadrātmetri, tiktu atdalīts iznomātais Zemesgabals (219 kvadrātmetru platībā). Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 1.punkts cita starp noteic, ka pilsētās jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos [..]. Zemesgabals, kuru pieteicēja lūdz atdalīt no zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, un izveidot par atsevišķu īpašumu, atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī – valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, (skat. http://www.jurmala.lv/lv/home/pasvaldiba/attistiba/default.aspx.). Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu Zemesgabals atrodas sabiedrisko iestāžu teritorijā. Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves notikumu (apstiprināti 2007.gada 12.jūlijā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.645, prot.Nr.14) 4.1.5.3. punkts paredz, ka atļauts veidot tikai tādus jaunus zemesgabalus, kas sadalīšanas rezultātā veido rajonam raksturīgu zemesgabala konfigurāciju un lielumu, un zemesgabalā iespējams realizēt atļauto izmantošanu saskaņā ar apbūves noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto, tiesa atzīst, ka Zemesgabala 0,01 domājamā daļa, kas atbilst zemes gabala daļai
219 kvadrātmetru platībā, kā arī zemesgabala konfigurācija dabā, neatbilst attiecīgajā rajonā esošo zemes gabalu raksturīgajam lielumam un konfigurācijai dabā (skat. http://www.jurmala.lv/lv/home/pasvaldiba/attistiba/default.aspx.). Bez tam, tiesa uzskata, ka ir jāņem vērā arī Aizsargjoslu likumā iestrādātais mērķis - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu (likuma 6.panta pirmā daļa). 5.panta pirmajā daļā definēti vispārīgie vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi: „Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.”. Tas nozīmē, ka minētā likuma mērķis ir aizsargāt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti no antropogēno faktoru pārmērīgas ietekmes, ko neapšaubāmi var pastiprināt arī krasta kāpu zonā esošo zemes gabalu sadrumstalošana sīkos zemes īpašumos, kā to izskatāmajā gadījumā vēlas pieteicēja.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja faktiski prasa no pašvaldības rīcību, kas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto, tostarp pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 1.punktu un Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves notikumiem.
[12] Likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 17.punkts noteic, ka tikai dome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā. Likuma „Par pašvaldībām” 77.panta otrajā daļā un ceturtajā daļā citastarp ir noteikts, ka pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, gan nododot to publiskā lietošanā (ceļi, ielas, laukumi, parki), gan veidojot iestādes un pašvaldības kapitālsabiedrības, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes).
To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama iepriekšminētajiem nolūkiem, pašvaldība var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai vai arī lai likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu. Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, ar minētajām normām apstiprinās, ka pašvaldības īpašums var būt gan tāds, kas tieši nepieciešams publiski tiesisko funkciju pildīšanai, gan tāds, kas nav tam nepieciešams. Ja īpašums nav nepieciešams publiski tiesisko funkciju pildīšanai, to var izmantot saimnieciskajā darbībā (tātad privāttiesiski) vai atsavināt (privatizējot vai atsavinot vispārīgā kārtā).
Publiski tiesisko funkciju veikšanai nevajadzīga īpašuma atsavināšana neskar publiski tiesisko funkciju veikšanu. Tikai noteikta veida atsavināšana – privatizācija – ir ar publiski tiesisku raksturu, jo, kā iepriekš norādīts, pati atsavināšana privatizācijas ceļā veikta publiski tiesiska mērķa sasniegšanai ekonomiskās reformas ietvaros (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmuma lietā Nr.SKA-260/2007 10.punktu). Līdz ar to atbildētājs ir tiesīgs izvērtēt, vai pašvaldībai piederošais neapbūvētais Zemesgabals ir nepieciešams iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, tai skaitā arī plānojot pašvaldības īpašumā esošā Zemesgabala izmantošanu nākotnē.
Tiesa secina, ka no normatīvajiem aktiem neizriet obligāts pienākums pašvaldībai ikvienā gadījumā, kad tiek saņemts privatizācijas ierosinājums, pieņemt lēmumu par attiecīgā zemesgabala nodošanu privatizācijai. Līdz ar to pašvaldībai ir zināma rīcības brīvība. Vienlaikus tiesa atzīst, ka gadījumā, ja pašvaldība nolemj noraidīt privatizācijas ierosinājumu, tad lēmuma pamatojumā ir jānorāda objektīvi iemesli, kuru dēļ nevar tikt pieņemts lēmums par zemesgabala nodošanu privatizācijai, atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma prasībām.
[13] Atbildētājam ir pienākums ievērot likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteikto, tomēr primārais atbildētāja pienākums ir izpildīt likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā imperatīvi noteiktās autonomās funkcijas. Pašvaldības galvenais uzdevums ir darboties visu administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Tādējādi pašvaldībai ir pienākums plānot normatīvajos aktos noteikto pienākumu pienācīgu izpildi arī nākotnē. Izskatāmajā gadījumā atbildētājs pārsūdzētā Lēmuma pamatojumā atsaucies uz likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto
- pašvaldības autonomā funkcija ir rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.). Tiesa atzīst, ka uz citēto tiesību normu atbildētājs ir atsaucies pamatoti, jo, kā jau iepriekš tiesa norādīja, kā atsevišķs pašvaldības īpašuma objekts pastāv zemes gabals Turaidas ielā 1, Jūrmalā, ar kopējo platību 17956 kvadrātmetri, uz kura atrodas Dzintaru koncertzāle. Nepastāv šaubas par to, ka Dzintaru koncertzāle ir sabiedriski svarīgs objekts, kurā regulāri tiek rīkoti kultūras pasākumi. Lietā nav strīda, ka minētais zemes gabals gan šobrīd tiek izmantots masveida kultūras pasākumu organizēšanai, gan arī nākotnē tiek plānots to izmantot likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 5.punktā paredzēto pašvaldības funkciju īstenošanai.
[14] Atbilstoši Teritorijas plānošanas likuma 1.pantam teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. No minētā secināms, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts ilglaicīgai perspektīvai ar mērķi imperatīvi definēt attiecīgās teritorijas ieplānoto un atļauto izmantošanu. Teritorijas plānošanas likuma 4.panta 5.punkts noteic, ka teritorijas plānošanas uzdevums ir garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu. Tā paša likuma 5.panta 4.punkts paredz, ka teritorijas plānošanu vietējās pašvaldības līmenī īsteno vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā un saistošajos apbūves noteikumos, kuros ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka normatīvie akti paredz iespēju pašvaldībai ilgtermiņā izplānot savas administratīvās teritorijas attīstību, kā arī pašvaldībai ir pienākums plānot normatīvajos aktos noteikto funkciju pienācīgu izpildi nākotnē. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā visas administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses un likumā noteiktās pašvaldības funkcijas, atbildētājs ir tiesīgs nolemt, kuras teritorijas un kādiem mērķiem tiks izmantotas nākotnē.
[15] Pamatojoties uz šā sprieduma 11. un 13.punktā norādītajiem apsvērumiem, tiesa secina, ka nav leģitīma pamata uzlikt atbildētājam pienākumu izdot pieteicējas pieprasīto administratīvo aktu, jo zemes gabala Turaidas ielā 1, Jūrmalā, sadalīšana, kā to pieprasa pieteicēja, būtu pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto; turklāt saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu minētais zemes gabals ir nepieciešams likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 250.pantu, 251.panta sesto daļu, 289. - 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
noraidīt akciju sabiedrības „Fēnikss” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 6.oktobrī.
Tiesnese (paraksts) R.Paegle
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese __________________________________ R.Paegle Rīgā, 2008.gada 6.oktobrī.