Legislator Case Law & Legislation
A420264217 / A42-00117-19 ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0704.A420264217.15.S AI generated

Court dismissed VAT appeal, upholding tax authority's decision on late fees and penalties for false transactions.

Case Number A420264217 / A42-00117-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Court of the Riga District fully rejected SIA 'Build Up's request to annul the State Revenue Service's decision. The court found the tax authority's calculation of Value Added Tax, late fees, and penalties justified based on evidence of fictitious transactions with SIA 'Broz'. Consequently, the court ruled the administrative decision legal and the taxpayer's appeal inadmissible.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 246.–251. panti; 289.–291. panti: The court must evaluate arguments relevant to the legal outcome and may dismiss an appeal if the administrative decision is substantiated by evidence and legal reasoning, even if not every argument is detailedly addressed.

Keywords

AI generated
Value Added Tax fictitious transactions late payment fees administrative penalty burden of proof judicial review tax audit

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 246.–251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.–291. panti
likuma 'Par nodokļiem un nodevām' 32. panta 5. daļa
likuma 'Par nodokļiem un nodevām' 29. panta 2. daļa

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 12.septembra spriedums lietā Nr.SKA-280/2006
ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0704.A420264217.15.S
Court dismissed VAT appeal, upholding tax authority's decision on late fees and penalties for false transactions.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. A42-00117-19/27

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0704.A420264217.15.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2019.gada 4.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Pūcīte,

piedaloties pieteicējas SIA „Build Up” likumiskajam pārstāvim /pers. A/ un pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas

pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu Nr.A420264217, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Build Up” pieteikumu par Valsts ieņēmumu

dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 4.jūlija lēmuma Nr.30.2-22.8/3694 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu pirmās audita daļas amatpersonas no

2017.gada 10.janvāra līdz 2.maijam veica pieteicējas SIA „Build Up” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2016.gada augustu,

septembri.

Audita rezultātā dienesta amatpersona ar 2017.gada 2.maija lēmumu Nr.30.2-23.7/20247 (turpmāk – Sākotnējais lēmums)

pieteicējai papildus nomaksai budžetā aprēķināja PVN 7 241,52 euro, soda naudu 2 172,46 euro, nokavējuma naudu 355,09 euro, kā arī samazināja

no budžeta atmaksājamo nodokļa summu par 2 179,50 euro un saistībā ar to aprēķināja soda naudu 653,85 euro (lietas 2.sējuma 154. – 170.lapa).

Pieteicēja apstrīdēja Sākotnējo lēmumu dienesta ģenerāldirektorei (lietas 1.sējuma 40. – 43.lapa).

Dienesta ģenerāldirektore ar 2017.gada 4.jūlija lēmumu Nr.30.2-22.8/3694 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu

(lietas 1.sējuma 14. – 39.lapa).

Lēmums pamatots ar turpmāk norādīto.

[1.1] Dienests konstatējis, ka ir iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka pieteicēja zināja, ka grāmatvedības reģistros reģistrējusi dokumentus par

faktiski nenotikušiem darījumiem ar SIA „Broz”.

[1.2] No dienesta rīcībā esošās informācijas konstatēts, ka SIA „Broz” ir iesniegusi 2015.gada pārskatu, bet bilances aktīva un pasīva posteņu,

t.sk. postenī – pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, vērtība nav norādīta, deklarēti vienīgi pircēju un pasūtītāju parādi, kā arī parādi piegādātājiem un darba

uzņēmējiem. Tādējādi dienests pamatoti secinājis, ka pie lietā pastāvošiem apstākļiem nav iespējams gūt skaidru un patiesu priekšstatu par faktisko

darījumu norisi, jo lietā iegūtie pierādījumi liecina, ka SIA „Broz” nav sniegusi pakalpojumus (ēkas un tās piegulošās teritorijas ģenerāltīrīšanu), un SIA

„Broz” vārdā noformēto rēķinu izrakstīšanai, līguma un vienošanās noformēšanai bijis krāpniecisks raksturs.

[1.3] Uz minēto darījumu faktisko neesību norāda arī tas, ka pieteicējas likumiskā pārstāvja, SIA „Broz” likumiskā pārstāvja un pieaicināto

liecinieku dienestam sniegtajās liecībās, atbildot uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, konstatējamas būtiskas atšķirības. Tāpat pieteicējai izrakstītajos

rēķinos un tāmēs nav skaidri norādīta platība, kādā tikusi veikta ģenerāltīrīšana, un kā veikts pakalpojuma cenas aprēķins.

[1.4] Tāpat no dienesta rīcībā esošās informācijas, ko tam sniegusi SIA „Lec” (ģenerāluzņēmēja), izriet, ka visus ģenerāltīrīšanas darbus veica SIA

„Lec”, turklāt sabiedrības lietvedībā nav reģistrēta neviena pieteicējas sūdzība par nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi secināms, ka SIA

„Broz” nav veikusi pārbaudei uzrādītajos aprēķinos (tāmēs) un rēķinos norādītos darbus, jo visus ģenerāltīrīšanas darbus līdz 2016.gada 17.novembrim

veica SIA „Lec”.

[1.5] Tādējādi dienests pamatoti ir guvis pierādījumus par darījumu neesību un pieteicējas deklarētā darījumu partnere SIA „Broz” nav

identificējama kā pakalpojumu sniedzēja. Tāpat kā faktiskie pakalpojumu sniedzēji nav identificējami SIA „Broz” deklarētie darījumu partneri SIA

„Linne” un SIA „Leena”, jo minētie uzņēmumi paši nevarēja sniegt pakalpojumus, kā arī nevarēja tos saņemt no deklarētajiem darījumu partneriem.

[1.6] Ņemot vērā lietā konstatēto, dienests secina, ka konkrētajā gadījumā dokumenti ir noformēti ar mērķi samazināt nodokļu maksājumus valsts

budžetā. Tāpat dienests norāda, ka pieteicēja nevarēja neapzināties, ka grāmatvedības reģistros reģistrē dokumentus, kuros ietvertā informācija liedz

izsekot darījumu norisei. Pieteicējas pienākums savos grāmatvedības dokumentos ir norādīt tādu informāciju par darījumu, kas ļauj tam izsekot.

Tāpēc pamatoti secināms, ka darījumi ar SIA „Broz” faktiski nav notikuši un ir sagatavoti formāli.

[2] Pieteicēja, nepiekrītot Lēmumam, pārsūdzēja to tiesā (lietas 1.sējuma 3.–7.lapa). Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja uzskata, ka dienesta lēmums ir nepamatots un tendenciozs, lēmumā izteiktie apgalvojumi ir balstīti uz dienesta amatpersonu pašu

izteiktiem pieņēmumiem un nevēlēšanos izprast faktisko būvniecības procesu un veiktos uzkopšanas darbus.

[2.2] Dienesta arguments par to, ka SIA „Broz” nav veicis nokavējuma naudas aprēķinu saskaņā ar līgumu, ir nepamatots, jo SIA „Broz” nav

pienākums, bet gan tiesības veikt aprēķinu par nokavējuma naudas aprēķinu un tās iekļaušanu rēķinā.

[2.3] Dienesta Lēmumā norādītais arguments, ka SIA „Broz” valdes loceklis nav parakstījis rēķinu, ir nepamatots, jo rēķins, kas atrodas

pieteicējas grāmatvedībā, ir parakstīts rēķins. Pieteicēja norāda, ka, iespējams, elektroniski sūtot pieprasītos grāmatvedības dokumentus, tika pievienots

dokuments, kas nav parakstīts, jo pirms rēķina izrakstīšanas tas parasti tika saskaņots starp pusēm. Ja dienesta amatpersonas uz šo trūkumu būtu

norādījušas jau iepriekš, pieteicēja to būtu varējusi un var iesniegt parakstītu.

[2.4] Dienesta izdarītais secinājums par to, ka SIA „Broz” nevarēja sniegt nevienu no tāmē norādītajiem ģenerāltīrīšanas darbiem, jo to darījusi SIA

„Lec”, ir aplams, jo SIA „Lec” vēstulē, kas adresēta dienestam, vispār nav norādītas nedz platības, nedz konkrētas vietas, kuras tīrījis SIA „Lec”

nolīgtais apakšuzņēmējs. Tomēr tas netraucēja dienesta amatpersonām izdarīt secinājumus, ka SIA „Lec”, kam nav nekādas līgumattiecības ar TC

„Apelsīns” nomniekiem, ne pašu pieteicēju, par uzkopšanas darbiem norādīt gan platības, gan vietas, kuras tika uzkoptas.

[2.5] Pieteicēja vērš uzmanību, ka vairākkārt sniegusi informāciju, ka SIA „Lec” veica TC „Apelsīns” rekonstrukcijas darbus, kuri noritēja 2

kārtās. Turklāt TC „Apelsīns” rekonstrukcijas laikā turpināja darbu, kur vecajā TC „Apelsīns” daļā nomnieki turpināja savu saimniecisko darbību. Viss,

kas izrietēja no pieteicējas un SIA „Lec” līgumattiecībām, bija saistīts ar rekonstrukcijas darbiem, kuru rezultātā tika paplašināts TC „Apelsīns”. SIA

„Lec” neveica nekādus darbus vecajā TC „Apelsīns” daļā, tai skaitā arī uzkopšanas darbus.

[2.6] Pieteicēja uzskata, ka SIA „Linne” un SIA „Leena” darījumu analīze nevar tikt attiecināta arī uz pieteicēju, jo pieteicēja nav atbildīga par SIA

„Broz” darījumu partneriem.

[3] Dienests rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu (lietas 1.sējuma 48. – 49.lapa) norāda, ka uzskata to par nepamatotu un noraidāmu,

pamatojoties uz Lēmuma un paskaidrojuma argumentāciju. Dienesta ieskatā Lēmumā un Sākotnējā lēmumā ietvertie secinājumi par strīdus darījumiem ir

izdarīti gan atbilstoši tiesību normās noteiktajam, gan arī atbilstoši tiesu praksei par PVN regulējuma piemērošanu, savukārt pieteicējas pieteikumā

norādītie argumenti nav pamatoti.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu uzturēja, atsaucoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem, savukārt dienesta pārstāvji

pieteikumu neatzina un uzturēja Lēmumā un paskaidrojumā minētos argumentus.

[5] Tiesa, izskatot lietu, nopratināja šādus lieciniekus: /pers. G/ (lietas 3.sējuma 128.lapas 2.puse – 219.lapa), /pers. H/ (lietas 3.sējuma

129.lapa – 131.lapas 2.puse), /pers. I/ (lietas 3.sējuma 131.lapas 2.puse – 134.lapa), /pers. J/ (lietas 3.sējuma 198.lapas 2.puse – 199.lapa),

/pers. K/ (lietas 3.sējuma 199.lapa – 199.lapas 2.puse), /pers. L/ (lietas 3.sējuma 199.lapas 2.puse – 202.lapa), /pers. M/ (lietas 3.sējuma

220.lapas 2.puse – 221.lapa), /pers. N/ (lietas 4.sējuma 6.lapas 2.puse – 8.lapa), /pers. O/ (lietas 4.sējuma 24.lapas 2.puse – 26.lapa).

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausījusi pieteicējas pārstāvju un dienesta pārstāvju paskaidrojumus, liecinieku liecības un izvērtējusi lietas materiālos esošos

pierādījumus to savstarpējā kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms turpmāko apsvērumu dēļ.

[7] Senāts savā praksē ir atzinis, ka, lai liegtu pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem apstākļiem: 1) darījums

faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu,

līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā; 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (Senāta 2013.gada

10.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-12/2013 (A42676407) 12.punkts).

Tādējādi tiesai ir jānoskaidro, vai prece vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār ir piegādāts. Minētais ir būtiski, jo atkarībā no tā,

vai prece vai pakalpojums ir vai nav piegādāts, mainās to apstākļu apjoms, kas tiesai ir jānoskaidro un jānovērtē. Proti, ja ar pārliecinošiem

pierādījumiem tiek konstatēts, ka prece vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār nav piegādāts (to nav darījis ne darījuma dokumentos

norādītais piegādātājs, ne arī jebkāda cita persona), tad atbilde uz to, vai priekšnodokļa tiesību izmantotājs zināja, ka iesaistās pievienotās vērtības

nodokļa sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā, ir acīmredzama, līdz ar to tālāks izvērtējums vairs nav nepieciešams (Senāta 2019.gada 1.marta rīcības sēde

lēmums lietā Nr. SKA-350/2019 (A420375414) 3.punkts).

Ja tiek konstatēts, ka prece vai pakalpojums ir piegādāts vai preces vai pakalpojuma neesības fakts ir grūti konstatējams un tādēļ ir izdarāms

pieņēmums, ka prece vai pakalpojums ir piegādāts, tiesai ir jānoskaidro, vai to ir darījusi darījumu dokumentos norādītā persona. Ja noskaidrojas, ka

darījumu dokumentos norādītā persona nevarēja piegādāt preci vai pakalpojumu, tad ir jānoskaidro, vai pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka

darījums ir saistīts ar ļaunprātīgu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas izmantošanu (Senāta 2019.gada 1.marta rīcības sēde lēmums lietā Nr. SKA-

350/2019 (A420375414) 3.punkts).

Kā izriet no dienesta tiesas sēdē paskaidrotā, dienests nav apšaubījis strīdus pakalpojumu saņemšanu, bet gan ir apšaubījis iegādes darījumu

saņemšanu no SIA „Broz”, līdz ar to secināms, ka dienests ir apšaubījis pieteicējas iegādes darījumu nonākšanu pieteicējas rīcībā tādā veidā, kādā

pieteicēja un tās lejup ejošie darījuma partneri to ir atspoguļojuši darījumu dokumentos.

Tādējādi konkrētajā lietā ir noskaidrojams, vai pieteicēja pakalpojumu saņēma no SIA „Broz”. Ja minētais neapstiprinās, tiesai jākonstatē, vai

pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka darījumi ir saistīti ar iesaistīšanos ļaunprātīgā fiskālā labuma gūšanā, izmantojot PVN sistēmu.

[8] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, konstatē turpmāko.

[8.1] 2016.gada 5.maijā starp pieteicēju un SIA „Broz” noslēgts līgums Nr.05/05-16 par tirdzniecības centra „Apelsīns” ēkas un tās pieguļošās

teritorijas ģenerāltīrīšanu (lietas 1.sējuma 154. – 155.lapa). SIA „Broz” uzņemas izpildīt darbus saskaņā ar pielikuma Nr.1 (lietas 1.sējuma 155.lapas

2.puse – 156.lapas 2.puse) noteikto darbu apjomu. Darbu sākums 2016.gada 5.maijā, bet izpildes termiņš 2016.gada 30.jūlijs. Līgumā noteikta līguma

kopējā summa – 30 000 euro bez PVN. Samaksa par pakalpojumu tiek veikta 20 dienu laikā norēķina saņemšanas dienas. Nevienai no līguma pusēm

nav tiesības nodot šā līguma tiesības un saistības kādai trešajai personai bez otras puses rakstiskas piekrišanas. Līgumu no pieteicējas puses parakstījis

valdes loceklis /pers. A/, bet no SIA „Broz” puses – valdes loceklis (amatpersona no 2016.gada 2.maija līdz 2018.gada 15.februārim) /pers. P/.

Atbilstoši minētā līguma 1.pielikumam, darbi ir veicami šādā apmērā: 1) iekštelpas esošajā tirdzniecības centra daļā (saskaņā ar telpu plānu grīdas, sienas,

griesti); 2) teritorijas būvgružu izvešana; 3) teritorijas segumu (asfalta bruģa) mazgāšana, attīrīšana; 4) smilts, liekās grunts izvešana (esošajā apjomā); 5)

fasādes mazgāšana (saskaņā ar tehnisko projektu). Savukārt Pielikumā Nr.1, nosakot darbu izcenojumus kopējā summā 30 000 euro bez PVN, ir

minēti šādi veicamie darbi: fasādes stiklu tīrīšana; linoleja mazgāšana un vaskošana; flīžu grīdas specializēta tīrīšana; starpsienu augšu tīrīšana, lampu

atputekļošana, gaismas kastu tīrīšana, nomnieku žalūziju tīrīšana; katlumājas uzkopšana; ventilācijas kameras uzkopšana; apkārtējās teritorijas asfalta

mazgāšana ar augstspiedienu; smilts un liekās grunts izvešana; teritorijas būvgružu izvešana; jumta attīrīšana no būvgružiem; griestu tīrīšana.

2016.gada 4.jūlijā starp pieteicēju un SIA „Broz” noslēgta vienošanās Nr.33/06-16 pie līguma Nr.05/05-16 (lietas 1.sējuma 157.lapas 2.puse)

par to, ka puses vienojās veikt ēkas un tai pieguļošās teritorijas uzkopšanas un tīrīšanas darbus jūlijā, augustā, septembrī papildus līguma Nr.05/05-16

1.pielikumā noteiktajiem darbiem par kopējo summu 17 983,02 euro. Papildus veicamo darbu izpilde notiek līguma Nr.05/05-16 termiņa ietvaros.

Vienošanos no pieteicējas puses parakstījis valdes loceklis /pers. A/, bet no SIA „Broz” puses /pers. P/. Minētajā datumā puses parakstījušas Pielikumu

Nr.2 (lietas 1.sējuma 158.lapa, kurā noteikts papildu darba apjoms un tāme ēkas tīrīšanas darbiem: teritorijas uzkopšana 3 reizes nedēļā; zāles

pļaušana; vispārējā telpu ģenerāltīrīšana vienu reizi nedēļā (starpsienu augšu tīrīšana; lampu atputekļošana; gaismas kastu tīrīšana, nomnieku žalūziju

tīrīšana, katlumājas uzkopšana, ventilācijas kameras uzkopšana griestu tīrīšana).

2016.gada 31.jūlijā starp pieteicēju un SIA „Broz” tiek parakstīts pieņemšanas – nodošanas akts Nr.20160731-1 (lietas 1.sējuma 157.lapa) par

to, ka pieteicēja no SIA „Broz” pieņem tirdzniecības centra „Apelsīns” ēkas un tās pieguļošas teritorijas uzkopšanas darbus. Puses apliecinājušas, ka tām

nav pretenziju. Aktu no pieteicējas puses parakstījis /pers. A/, bet no SIA „Broz” puses /pers. P/.

2016.gada 22.augustā SIA „Broz” izrakstījis pieteicējai rēķinu Nr.R /22-08-U 30 000 euro apmērā bez PVN saistībā ar tirdzniecības centra

„Apelsīns” uzkopšanas darbiem saskaņā ar līgumu Nr.33/06-16 (lietas 1.sējuma 159.lapas 2.puse). Rēķins jāsamaksā līdz 2016.gada 10.septembrim.

Rēķinu parakstījis /pers. A/ un /pers. P/.

2016.gada 23.augustā pieteicēja pārskaitīja SIA „Broz” 13 900 euro saistībā ar izrakstīto Rēķinu Nr./22-08-U (lietas 2.sējuma 33.lapa un

33.lapas 2.puse, un 47.lapas 2.puse un 48.lapa).

2016.gada 28.septembrī pieteicēja pārskaitīja SIA „Broz” 19 950 euro un 2 450 euro saistībā ar izrakstīto Rēķinu Nr./22-08-U (lietas 2.sējuma

43.lapas 2.puse un 47.lapa).

Savukārt 2016.gada 30.septembrī SIA „Broz” izrakstījis pieteicējai rēķinu Nr.R 15/30-09-U 14 862 euro apmērā bez PVN saistībā ar

tirdzniecības centra „Apelsīns” uzkopšanas darbiem saskaņā ar līgumu Nr.33/06-16 (lietas 1.sējuma 158.lapas 2.puse). Rēķins jāsamaksā līdz

2016.gada 10.septembrim. Rēķinu parakstījis /pers. A/ un /pers. P/.

2016.gada 10.oktobrī pieteicēja pārskaitīja SIA „Broz” 10 028 euro saistībā ar izrakstīto Rēķinu Nr.R 15/30-09-U (lietas 1.sējuma 75.lapa).

Kā izriet no lietā esošajiem pieteicējas paskaidrojumiem, tad, tā kā SIA „Broz” darbus neveica savlaicīgi un to kvalitāte pasliktinājās, tika apturēta SIA

„Broz” darbu izpilde objektā un tika veikta daļēja darbu samaksa 10 028 euro apmērā (lietas 1.sējuma 76.lapa).

[8.2] 2016.gada 21.oktobrī /pers. A/ sniedzis paskaidrojumus dienestam (lietas 2.sējuma 17.lapa), norādot, ka ar SIA „Broz” sadarbība tika

uzsākta, iepazīstoties ar /pers. P/, kad viņš ieradās tirdzniecības centra „Apelsīns” telpās un vērsās ar tīrīšanas un uzkopšanas darbu piedāvājumu.

Norēķini pēc darbu pabeigšanas tika veikti saskaņā ar līguma Nr.05/05-16 noteikto norēķinu kartību. Apmaksa tika veikta pilnā apmērā.

2017.gada 31.janvārī pieteicējas amatpersona /pers. A/ sākuma sarunā (lietas 1.sējuma 57. – 59.lapa) par rekonstrukcijas darbiem tirdzniecības

centrā „Apelsīns” laika periodā no 2016.gada maija līdz jūnijam paskaidrojis, ka no 2015.gada septembra līdz 2016.gada maijam pabeigti

rekonstrukcijas lielākās daļas darbi, turpmākos periodos tika veikta defektu novēršana. Darbus veica SIA „Lec”. Tāpat /pers. A/, atbildot dienestam, vai

pārbaudāmajā periodā sabiedrībā bija iestājušies neparedzami apstākļi – zādzības, ugunsgrēki vai citi neparedzēti gadījumi, atbildējis noliedzoši. Tāpat ir

paskaidrots, ka SIA „Broz” ir veicis tīrīšanas darbus pēc rekonstrukcijas.

Pieteicēja 2017.gada 31.janvārī, sniedzot paskaidrojumus dienestam, norādījusi (lietas 2.sējuma 6.lapa), ka ar SIA „Broz” sadarbība tika

uzsākta, iepazīstoties ar /pers. P/, kad viņš ieradās tirdzniecības centra „Apelsīns” telpās un vērsās ar piedāvājumu veikt ģenerāltīrīšanas un uzkopšanas

darbus. 2016.gada maijā tika saņemts piedāvājums no SIA „Broz” vadītāja /pers. P/ par tīrīšanas un būvgružu izvešanas pakalpojumiem, izvērtējot

situāciju uz vietas objektā. Sakarā ar rekonstrukcijas darbiem tirdzniecības centrā „Apelsīns”, kur tika veikti būvdarbi, kā rezultātā pastāvīgi tika

piegružota teritorija un iekštelpas, īpaši esošās tirdzniecības centra zonā, kas turpināja darbību un bija atvērta klientiem. Pakalpojumi tika sniegti periodā

no aprīļa līdz jūlijam. Pirms tirdzniecības centra atvēršanas 13.maijā bija jāveic ēkas, teritorijas un telpu ģenerāltīrīšanas, periodiskās tīrīšanas un būvgružu

izvešanas pakalpojumi. Pakalpojumi tika veikti neapmierinošā kvalitātē, tāpēc nodošana ievilkās. SIA „Broz” pārstāvēja /pers. P/, ar kuru tika noslēgts

sadarbības līgums, ietverot nosacījumus par darbu veidu, apjomu, apmaksas kārtību un termiņu. Pieteicējas rīcībā bija /pers. P/ sniegtā informācija, ka

SIA „Broz” rīcībā ir darbaspēks un tehnika, kas nepieciešama līguma izpildei. Nepieciešamības gadījumā uz atsevišķiem darbiem tika izmantoti

apakšuzņēmēji. Pakalpojumu cenas tika noteiktas, izvērtējot vairāku uzņēmumu sniegtos piedāvājumus, šajā gadījumā galvenais kritērijs bija zemākā

cena. Pasūtīto pakalpojumu sniegšanā tika izmantota SIA „Broz” tehnika un ierīces. Pasūtīto pakalpojumu sniegšanā izmantoto tehniku ar degvielu

nodrošināja SIA „Broz”. SIA „Broz” pakalpojumu izpildīja ar saviem darbaspēka un materiāltehniskiem resursiem, iespējams, daļēji izmantojot

apakšuzņēmēju tehniku. Pieteicējas darbinieki pakalpojumu izpildē nepiedalījās, no SIA „Broz” puses atkarībā no darba apjoma darbinieku skaits

mainījās, bet pārsvarā bija 3-4 darbinieki. Samaksa tika veikta saskaņā ar līgumu pa daļām, maksājumi tika veikti vēlāk, jo veikto darbu kvalitāte bija

neapmierinoša un nodošana ievilkās.

2017.gada 24.martā pieteicējas amatpersona /pers. A/ sniedzis dienestam šādus paskaidrojumus (lietas 1.sējuma 172. – 173.lapa). Attiecībā uz

to, ka pakalpojumi no SIA „Broz” saņemti no aprīļa līdz jūnijam, bet SIA „Broz” pārstāvja /pers. P/ piedāvājums par pakalpojumu sniegšanu saņemts

maijā, /pers. A/ paskaidrojis, ka sakarā ar to, ka līgums tika parakstīts 5.maijā, tad norādītais pakalpojumu sniegšanas datums bija norādīts aptuveni, jo

tikšanās bija aprīļa pēdējās dienās vai maija sākumā. Pēc būvniecības līguma tirdzniecības centra „Apelsīns” esošajā daļā „veikali” bija atvērti un pieejami

apmeklētājiem pārsvarā visu laiku, taču, vadoties no faktiskajiem apstākļiem, būvniecības dēļ tie uz vienu nedēļu tika slēgti. Ģenerāltīrīšanas pakalpojumi

bija jāveic pirms tirdzniecības centra atvēršanas, jo saskaņā ar būvniecības līgumu SIA „Lec” tīrīja daļu telpu (jaunā daļa) un līgumā tāmes apjomos

nebija paredzēti ģenerāltīrīšanas pakalpojumi. Ņemot vērā, ka vecā daļa bija atvērta apmeklētājiem, putekļi caur telpu atvērumiem iekļuva no jaunās

daļas vecajā. Būvniecības atkritumi un putekļi būvniecības periodā patstāvīgi iekļuva teritorijā aiz būvlaukuma robežām. Par to pieteicēja pastāvīgi

saņēma pretenzijas no nomniekiem. Tā visa rezultātā, lai savestu kārtībā telpas un teritoriju atbilstoši sanitārām normām un atvērtu tirdzniecības centru

noteiktā termiņā, pieteicēja bija spiesta pirms atvēršanas piesaistīt papildus šiem pakalpojumiem uzņēmumu. SIA „Broz” uzsāka sniegt pakalpojumus un

sākotnēji darbu kvalitāte un izpildes termiņi bija pieņemami. Ar laiku, pēc vienošanās noslēgšanas, nezināmu apstākļu dēļ darbi netika veikti savlaicīgi un

pasliktinājās to kvalitāte, par ko pasūtītājam bija pretenzijas. Lai izvairītos no nomnieka pretenzijām, tika nolemts apturēt SIA „Broz” darbu izpildi

objektā un par to tika veiktas pārrunas ar sabiedrību. Pieteicēja izvērtēja arī citus iespējamos pakalpojumu sniedzējus, piemēram, SIA „Revlat” un SIA

„ZC serviss”. 2016.gada aprīlis – maijs bija saspringts periods, kad bija jāsagatavo objekts nodošanai ekspluatācijā un tirdzniecības centra atvēršanai,

kam tika veltīta prioritāra uzmanība, tādēļ izvērtēšanas process bija sekundārs. SIA „Broz” tika paredzēts sakopt teritoriju pie esošās ēkas daļas un citās

vietās saskaņā ar plānu un Tehnisko projektu, kur paredzētas stāvvietas un brauktuves daļa. Savukārt, atbildot uz jautājumu, kā SIA „Broz” varēja

aprēķināt tāmēs norādītos darba apjomus pēc kv.m., ja līguma pielikumos nav salasāmi teritorijas izmēri, /pers. A/ paskaidrojis, ka pielikumos noteiktā

teritorija tika uzmērīta pēc fakta un noteikts kopējais darbu apjoms. Darbu apjoma noteikšanai tika izmantots arī Tehniskais projekts. Papildu tam

teritorija tika pārbaudīta arī dabā. SIA „Broz” veikto darbu kontroli pieteicēja veica, vizuāli uzraugot. Kvalitāte tika konstatēta, apsekojot objektu, un

pēc novērtēšanas tika sastādīts pieņemšanas – nodošanas akts.

2017.gada 19.aprīlī /pers. A/ dienestam paskaidrojis (lietas 1.sējuma 178.lapa), ka pieteicēja mutiskas sūdzības SIA „Broz” sniedza

vairākkārtēji, bet pamatā jūlijā. Pretenzijas pamatā bija par nekvalitatīvi un nesavlaicīgi veiktiem pakalpojumiem: telpu virsmas (sienas, grīdas, griesti) nav

vienmērīgi notīrītas, fasādes un stiklu virsmas notīrītas nevienmērīgi un ir vizuāli redzami plankumi, uz flīžu grīdas redzami melni pleķi (pacēlājs), telpās

(katlumāja, ventkamera, jumts), teritorijā nav līdz galam izvesti visi būvgruži un materiāli, darbu veicēji (strādnieki) nav ieradušies darba vietā un nav

pabeiguši darbu noteiktā termiņā u.c. Sadarbība ar SIA „Broz” faktiski tika apturēta ar 2016.gada augustu.

Lietas materiālos atrodas pieteicējas amatpersonas /pers. A/ 2017.gada 21.aprīlī dienestam sniegtais paskaidrojums (lietas 1.sējuma 163.lapa),

kurā viņš norāda, ka 2015.gada 30.jūlijā tika parakstīts Būvniecības līgums Nr.211/15 ar ģenerāluzņēmēju SIA „Lec” (lietas 1.sējuma 179. –

192.lapa), atbilstoši kuram tika uzsākta tirdzniecības centra rekonstrukcija, kuras ietvaros tika pārbūvēta „Rimi” esošā veikala daļa un no jauna veikta

tirdzniecības centra piebūve. Noslēgtā līguma ietvaros tika paredzēts, ka ēkas rekonstrukcijas laikā tirdzniecības centrs esošajā (vecajā) daļā turpinās

darboties, kā ierasts. Tiks saglabāta esošo nomnieku darbība un pircēju plūsma. SIA „Lec” darbus veica tikai tajā tirdzniecības centra un teritorijas daļā,

kur bija rekonstrukcija un jaunā piebūve. Tikai šajā daļā SIA „Lec” atbildēja par tīrīšanas un sakopšanas darbiem, bet esošajā daļā palika pieteicējas

atbildības sfērā, piesaistot SIA „Broz” un citus. Tīrīšanas un uzkopšanas darbi tirdzniecības centra esošajā (vecajā) daļā uz SIA „Lec” neattiecas.

Saskaņā ar Tehniskajā projektā noteikto tirdzniecības centra būvniecības darbi tika pabeigti divās kārtās. Pirmā kārta tika pabeigta un nodota

ekspluatācijā 2016.gada 6.maijā, kad parakstīts akts par būves nodošanu ekspluatācijā Nr.16002860804400. Pēc rekonstrukcijas nodošanas

ekspluatācijā darbi turpinājās, un līdz 2016.gada 31.augustam vel tika veikti restorāna „Lido” iekšējie apdares, komunikāciju izbūves darbi, kas

noslēdzās ar būvprojekta nodošanas – pieņemšanas akta parakstīšanu starp pieteicēju un SIA „Lec”.

Tiesas sēdē paskaidrojumus sniedza pieteicējas amatpersona /pers. A/, kurš paskaidroja, ka tika veikta tirdzniecības centra „Apelsīns”

rekonstrukcija. Rekonstrukcijas laikā tirdzniecības centrs sastāvēja no divām daļām – esošās un jaunās daļas, kura tika paplašināta. Ar SIA „Lec” tika

noslēgts līgums par jaunās daļas papildu būvniecību un esošajā daļā visu laiku notika tirdzniecība. SIA „Lec” rekonstrukcijas darbu pabeigšanu nokavēja

aptuveni par diviem mēnešiem. Būvdarbu dēļ tajā daļā, kur notika tirdzniecība, iekļuva liels daudzums putekļu. Tā rezultātā pieteicēja kā pasūtītāja bija

spiesta piesaistīt papildu uzņēmumu, kas veiktu tīrīšanu tirdzniecības centra daļā, kur notika tirdzniecība. Saskaņā ar līgumu SIA „Lec” darbu apjomā un

tāmē nekur netika iekļauts, ka viņiem ir jāveic tīrīšana vecajā tirdzniecības centra daļā. Tika organizēts konkurss, kura rezultātā tika noslēgts līgums ar

SIA „Broz”, jo minētā uzņēmuma piedāvātā cena bija viszemākā. Atbildot uz tiesas jautājumu, kā pieteicēja atradusi SIA „Broz”, /pers. A/ paskaidroja,

ka SIA „Broz” piedāvājis savus pakalpojumus uz vietas. Pieteicējai esot bijis iekšējs konkurss – piesaistījusi sev zināmus un nezināmus uzņēmumus. SIA

„Broz” savus pakalpojumus piedāvāja, ierodoties objektā, sakot, ka nodarbojas ar tīrīšanas darbiem. Atbildot uz tiesas jautājumu, kā SIA „Broz” zināja,

ka tieši konkrētajā laikā pieteicējai ir nepieciešami telpu uzkopšanas pakalpojumi, /pers. A/ paskaidroja, ka vizuāli varēja redzēt, ka ēkā notiek būvdarbi.

Tad, kad notiek būvdarbi, tad ļoti daudz uzņēmumu nāk un piedāvā savus pakalpojumus. Pakalpojumus piedāvāja ne tikai SIA „Broz”. Pieteicēja esot

palūgusi SIA „Broz” piedalīties iekšējā konkursā. Konkursā vēl esot piedalījusies SIA „RavLat” un vēl viena sabiedrība, kuras nosaukumu /pers. A/

neatcerējās. Uzkopšanas pakalpojumu veikšanu pieteicēja piedāvāja arī SIA „Lec”, bet ņemot vērā, ka ar SIA „Lec” bija izveidojusies konfliktsituācija

par papildu darbiem, jo viņi nevēlējās tos veikt, tad SIA „Lec” atteicās to darīt. Par darījumu būtību no SIA „Broz” puses esot vienojušies ar /pers. P/.

Vai ar /pers. O/ esot bijis kāds sakars, /pers. A/ nevarēja pateikt, bet domājot, ka nē. Runāts esot tikai ar /pers. P/. /pers. P/, esot bijuši darbinieki, kā

saucot, nezinot, bet viņi palīdzēja sagatavot šo piedāvājumu un radīja iespaidu, ka šo darījumu varot veikt. SIA „Broz” darbus veica pēc darba laika, kad

veikali bija aizvērti ap plkst.21.00 - 22.00 vakarā. Ieradās SIA „Broz” ar saviem darbiniekiem, kuri tika ielaisti telpās. Viņi šos darbus veica pa nakti.

/pers. A/ domā, ka strādāja 3 – 5 darbinieki. Darbiniekus uzraudzījis darbu vadītājs, /pers. A/ pieļaujot, ka tas esot bijis /pers. P/, vai kāds, ko viņš bija

norīkojis. Atbildot uz jautājumu, vai no pieteicējas puses bija arī kāda persona, kas varēja veikt darbu kvalitātes uzraudzību, /pers. A/ paskaidroja, ka

pieteicēja pati veica darbu uzraudzību, proti no pieteicējas puses bija /pers. R/ – direktore, un /pers. S/ – administratore. /pers. A/ paskaidroja, ka uz

vietas viņi esot bijuši trīs cilvēki, jo tajā brīdī Būvniecības valsts kontroles birojs bija apturējis būvniecību un uz vietas periodiski bija tikai trīs cilvēki. Ar

darījumu partneri SIA „Broz” pieteicēja nav pilnībā norēķinājusies, jo pieteicēju neapmierināja darījumu partneres sniegto darbu kvalitāte. Vienošanās

starp pieteicēju un SIA „Broz” tika noslēgta rakstveidā. Samaksa tika paredzēta saskaņā ar līgumu un faktiski veiktajiem darbiem. SIA „Broz” vienu reizi

mēnesī iesniedza Formu Nr.2 par faktiski izdarītajiem darbiem un rēķinu. Formā 2 bija rakstīts, cik liels darba apjoms izdarīts, piemēram, kv.m., cik

sienas un cik grīdas tīrītas. Formas 2 saturu pārbaudīja viņš pats /pers. A/ un /pers. R/, pieteicējas cilvēki. Pamatā noteicēji bija veikali, jo pretējā

gadījumā tie neturpinātu darbu. SIA „Broz” sāka strādāt maija sākumā un aptuveni līdz augustam. Lielākais apjoms, ko viņi veica, bija maijā – kritiskajā

brīdī pirms veikala atvēršanas. Līgumu ar SIA „Broz” sagatavojusi pieteicēja. Par darījumu nosacījumiem pieteicēja ar SIA „Broz” vienojusies, tiekoties

klātienē birojā. Atbildot uz jautājumu, vai vienojoties esot bijuši kādi specifiski nosacījumi, /pers. A/ atbildēja, ka pamatnoteikums bija zemā cena. Putekļi

un atkritumi, ko SIA „Broz” tīrīšanas rezultātā ieguva iekštelpās, tika izvesti ārā, kur stāvēja atkritumu konteineri. /pers. A/ norādīja, ka viens no darbiem,

kas ir redzams līgumā, ir asfalta daļas tīrīšana ēkas esošajā daļā. Atbildot uz jautājumu, kur radās līgumā norādītie „būvgruži”, /pers. A/ norādīja, ka

vārdu „būvgruži” var saprast dažādi – tie var būt papīri, putekļi un cita veida atkritumi. SIA „Broz” veica tīrīšanu arī tehniskajās telpās, /pers. A/ norādīja,

ka tie ir ne tik daudz būvgruži kā atkritumi. Atbildot uz dienesta uzdoto jautājumu, kādēļ tad līgumā ir minēti būvgruži, /pers. A/ norādīja, ka viņš

pieņemot, ka tas bija tā rezultātā, ka radās kaut kādi būvgruži pasūtītājam kādā ēkas daļā. Esot bijušas kaut kādas telpas ēkas esošajā daļā, otrajā stāvā,

kur atrodas biroja telpas, kur SIA „Lec” atteicās tīrīt un izmest būvgružus. Atbildot uz tiesas precizējošo jautājumu, kāds minētajam sakars ar

būvgružiem, /pers. A/ atbildēja, ka tā tas tika līgumā noformulēts. Neesot bijuši tikai atkritumi, bet būvgruži arī, kas bija radušies demontāžas rezultātā.

SIA „Lec” esot atstājusi būvniecības rezultātā radušos atkritumus arī tirdzniecības zonā, ārpus teritorijas un citās vietās. SIA „Broz” esot nedaudz

savākusi arī atkritumus zonā, kur notikusi būvniecība. /pers. A/ paskaidroja, ka SIA „Broz” veikusi grīdas tīrīšanu, vitrīnu tīrīšanu, ofisu uzkopšanu,

gaiteņu un teritorijas tīrīšanu. Arī cauruļvadus virs nomnieku telpām, kur atrodas veikali, tīrīja SIA „Broz”. Tāpat arī SIA „Broz” veica esošās jumta daļas

tīrīšanu un atkritumu savākšanu. /pers. A/ nevarēja atbildēt uz jautājumu, kādus darbus SIA „Broz” veica apkārt esošajā teritorijā. Atbildot uz jautājumu,

kā notika uzkopšanas darbi pēc veikala slēgšanas darbdienas beigās un kā apsardzes darbinieki zināja, kas ir ielaižams ēkā, /pers. A/ atbildēja, ka

pieteicēja esot nodevusi informāciju, sarakstu apsardzes darbiniekiem. Atbildot uz tiesas jautājumu, vai esot bijis darbinieku, kuri nāks vakarā uzkopt

telpas, saraksts /pers. A/ atbildēja, ka domājot, ka esot bijusi norādīta konkrēta SIA un kontaktpersona. Pieteicēja viņus pilnvarojusi un apsargs esot

ielaidis. Ar /pers. I/, kurš bija SIA „Lec” projektu un sertificēts darbu vadītājs, bija saspīlētas attiecības tāpat kā ar pašu SIA „Lec”. Jo pieteicēja kā

darbu pasūtītāja bija neapmierināta ar SIA „Lec” darbību. Arī/pers. T//pers. A/ pazīst, tas esot SIA „Lec” valdes priekšsēdētājs. Pašu SIA „Lec” esot

atraduši līdzīgi kā SIA „Broz” – caur iekšējo, slēgto konkursu, piesaistot darbu izpildītājus pēc saviem ieskatiem. Pieteicējai kāda paziņa esot ieteikusi

SIA „Lec”. /pers. A/ paskaidroja, ka nepazīstot /pers. U/, /pers. G/, kā arī viņš nezinot SIA „Leena” un SIA „Linne”.

[8.3] Atbilstoši SIA „Broz” 2017.gada 7.februāra starpsarunas ar dienestu protokolam (lietas 2.sējuma 75. – 79.lapa), laika periodā 2016.gada

1.aprīļa līdz 31.augustam sabiedrības īpašumā bija ekskavators, citu transportlīdzekļu nebija. Ar SIA „Linne” amatpersonu /pers. V/ kontaktus dibināja

/pers. O/. Atbildot uz dienesta jautājumu, kādu darījumu nodrošināšanai tika piesaistīta SIA „Linne” /pers. P/ paskaidroja, ka SIA „Linne” darbaspēks

tika izmantots pakalpojumu sniegšanai pieteicējai no maija līdz jūlijam, proti, grāvju attīrīšanai no būvgružiem, telpu un fasādes mazgāšanai, griestu

ventilāciju tīrīšanai, jumta tīrīšanai, iekštelpu uzkopšanai. Sadarbība ar SIA „Leena” tika uzsākta 2016.gada 27.jūlijā pakalpojumu sniegšanai pieteicējai.

SIA „Leena” darbaspēks tika piesaistīts teritorijas uzkopšanai, būvgružu izvešanai, asfalta bruģa attīrīšanai ar augstspiediena iekārtu. Savukārt pieteicējai

pakalpojumi tika sniegti no maija līdz augustam. Darbu pieņemšanas – nodošanas akts parakstīts 31.jūlijā, bet rēķins izrakstīts 2016.gada 22.augustā, jo

vajadzēja labot darbus. No SIA „Broz” strādāja /pers. P/, /pers. L/ un /pers. N/. Minētās personas veica organizatoriskās darbības un griestu ventilācijas

tīrīšanu, pārējos darbus veica SIA „Linne” un SIA „Leena”. Asfalta tīrīšanai piederošā augstspiediena mazgāšanas iekārta piederēja apakšuzņēmumiem.

Būvgružus, smiltis un lieko grunti izveda privātpersonas, kas gribēja izmantot savām vajadzībām, naudu neņēma un nepiedāvāja. Vienošanās ar

sabiedrībām par atlikto maksājumu bija mutiska.

Atbilstoši lietas materiālos esošajiem grāmatvedības dokumentiem SIA „Linne” sniegusi SIA „Broz” mazkvalificētā darbaspēka nodrošināšanas

pakalpojumu Golfa laukumā /Adrese/un /Adrese B/ administratīvajā teritorijā (lietas 2.sējuma 80. – 85.lapa). Savukārt SIA „Leena” sniegusi SIA

„Broz” mazkvalificētā darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu /Adrese C/ (lietas 2.sējuma 87. – 89.lapa).

2017.gada 25.janvārī /pers. P/ sniedzis dienestam paskaidrojumus (lietas 2.sējuma 67. – 71.lapa), kuros norādījis turpmāko. Attiecībā uz SIA

„Linne” nodrošināto darbaspēku /Adrese/ /pers. P/ norādījis, ka, cik viņam ir zināms, SIA „Linne” tika atrasta plašsaziņas līdzekļos. Atbildot uz

jautājumu, kā tika gūta pārliecība, ka SIA „Linne” var nodrošināt darbaspēka piesaisti, /pers. P/ norādījis, ka uz šo jautājumu viņam ir grūti atbildēt, jo

viņam nebija jāpārliecinās par to, jo sabiedrība jau veica pakalpojumus. Darbu faktisko uzraudzību veica viņš pats. Katrā objektā strādājuši 2 – 4 cilvēki,

kuri mainījās bieži. SIA „Linne” pārstāvis to paskaidrojis ar lielo cilvēku mainību, jo izmantojot individuālo darbu veicējus un citu mikrouzņēmumu

pakalpojumus, tādēļ konkrētus cilvēkus /pers. P/ nevarot nosaukt. SIA „Linne” veica mazkvalificētu darbu, līdz ar to viņi nestrādāja ar tehniku.

Darījumos ar SIA „Linne” /pers. P/ bija iesaistīts viens pats, taču paralēli ar tiem objektos neatkarīgi varēja atrasties SIA „Broz” darbinieki. Rēķini no

SIA „Linne” tika saņemti mēneša beigās, tiekoties ar /pers. V/, kurš vienpusēji parakstījis rēķinus. Samaksa netika veikta laikā, jo bija vienošanās par

atlikto maksājumu, jo darbi tika veikti neatbilstošā kvalitātē. Savukārt attiecībā par darījumiem, kas deklarēti par 2016.gada jūliju - augustu ar SIA

„Leena” par mazkvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, /pers. P/ paskaidrojis turpmāko. Darījumus ar SIA „Leena” kontrolējis pats. 2016.gada 27.jūlija

līgumu Nr.16-07/1 sagatavojusi SIA „Leena”. /pers. P/ ticies ar sabiedrības amatpersonu /pers. Z/ un līgums noslēgts /Adrese D/. SIA „Leena” ieteicis

SIA „Linne” darbinieks /pers. AA/, kura uzvārdu neatceroties. SIA „Leena” veica darbus, kas saistīti ar pieteicēju noslēgto līgumu un, proti, SIA „Linne”

veica līdz galam neizdarītos darbus – asfalta un logu mazgāšanu, un citu ar tīrīšanu saistītos darbus. Līguma kontroli veicis pats /pers. P/. Pakalpojumu

sniegšanā piedalījās līdz pieciem darbiniekiem, kā kurā reizē, pēc SIA „Leena” ieskatiem. Vai tie bija SIA „Leena”, vai minētās sabiedrības

apakšuzņēmēju darbinieki, /pers. P/ nezinot. Asfalta mazgāšanai tika izmantots augstspiediena ūdens strūklas mazgāšanas iekārta Karcher, kura

piederēja SIA „Leena”. Darījumos ar SIA „Leena” SIA „Broz” darbinieki nav bijuši iesaistīti, bet atradās objektos nesaistīti viens no otra. Rēķini no SIA

„Leena” tika saņemti pa pastu uz juridisko adresi. Rēķini tika parakstīti vienpusēji no SIA „Leena” puses. Norēķini ar SIA „Leena” netika veikti, jo esot

vienošanās par atlikto maksājumu.

[8.4] 2017.gada 27.janvārī SIA „Broz” vārdā dienestam sniedzis paskaidrojumus /pers. P/ (lietas 2.sējuma 72. – 74.lapa). /pers. P/ norādījis,

ka 2016.gada 5.maija līgumu Nr.05/05-16 ar pieteicēju SIA „Broz” sagatavojis kopā ar pieteicējas amatpersonu /pers. A/. Par pakalpojumu sniegšanu

/pers. P/ personīgi ticies ar /pers. A/. Pieteicēja tika atrasta, jo /pers. P/ braucis garām tirdzniecības centram „Apelsīns” un redzot remontdarbus, vērsies

pie strādājošajiem celtniekiem, ko kuriem uzzinājis pasūtītāju. Tad /pers. P/ ieradies pie pieteicējas un piedāvājis savus pakalpojumus. Vienošanās par

pakalpojumu apjomiem un cenām notika sarunu ceļā. Viss esot noticis pieteicējas birojā. Tika noskaidrotas citu sabiedrību piedāvātās cenas un tad tika

piedāvāta zemāka cena. Darba apjoms, izpildāmie darbi atspoguļoti līgumā un tāmē. Izmaksu aprēķināšanā tika izmantota kvadratūra un darba iekārtu

izmaksas pakalpojuma veikšanai. Darbi esot veikti tekoši, atkarībā no tā brīža piesārņotības līmeņa. Darbi tika pabeigti tikai augustā, jo bija veikti

nekvalitatīvi un pasūtītājs lika pārstrādāt. Pakalpojumu izpildi daļēji veica SIA „Broz” ar savu darbaspēku un daļēji ar apakšuzņēmumu palīdzību.

Objektā strādājuši šādi SIA „Broz” darbinieki – /pers. N/, /pers. M/ un /pers. H/. Atbildot uz dienesta jautājumu, ar kādu transportu tika veikta

teritorijas būvgružu, smilts un liekās grunts izvešana, /pers. P/ atbildējis, ka būvgružus izveda ar konteineriem, specializēto autotransportu un atkritumu

savācēju. Darbu faktisko uzraudzību veicis pats /pers. P/. Rēķini tika parakstīti no SIA „Broz” un pieteicējas puses, kā arī rēķini tika izsniegti pieteicējai

tās birojā, personīgi tiekoties ar pieteicējas amatpersonu. Samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem no pieteicējas puses ir saņemta pilnā apmērā.

Lietas materiālos atrodas /pers. P/ 2017.gada 18.aprīlī SIA „Broz” vārdā dienestam sniegtie paskaidrojumi (lietas 2.sējuma 50.un 52.lapa),

kuros viņš norāda, ka cenas tika salīdzinātas ar SIA „Ravlat” un SIA „ZC serviss”. Aprēķinus tāmē veicis pats. Apjomi (kv.m.) tika aprēķināti pēc

metriskās sistēmas. Izmantota formula ab=c, kur a – laukuma garums, b – laukuma platums, c – laukuma kvadratūra. Uzmērījumi tika veikti ar mērlenti

un salīdzināti ar tehnisko projektu. Aprēķini tika veikti galvā, daļēji ar kalkulatoru un ierakstīti tāmē. Teritorijas uzmērīšana tika veikta teritorijā, pretī

galvenajai ieejai, ap veco ēku. Teritorijas uzmērīšanas dati tika ievadīti tāmē. Jumta laukums viss netika tīrīts, jo ar būvgružiem bija tikai daļa no jumta,

jaunās būves teritorijā. Liekās grunts apjomi tika iegūti apskatot būvprojektu, kur ir redzams grunts izņemšanas apjoms, bet būvgružu apjoms, vizuāli

uzmērot. Zāles pļaušanas pakalpojumi tika veikti ar /pers. P/ piederošo zāles pļāvēju. Darbus veica /pers. N/. Sūdzības par kvalitāti tika saņemtas,

personīgi tiekoties. Regulāri neapmierināja tīrības kvalitāte, jo putekļi rodas visu laiku no jauna, pie pārbaudes vienmēr atradās kas jauns netīrs.

Sadarbība ar pieteicēju beidzās ap septembra beigām. Samaksa nav veikta pilnīgi. Piedziņas pasākumi nav veikti tāpēc, ka /pers. P/ cer uz turpmāko

sadarbību. Pēc samaksas saņemšanas un nesaskaņu rašanās iemeslu novēršanas SIA „Broz” ir gatavs jaunai līguma noslēgšanai ar tirdzniecības centu

„Apelsīns”. Starp pieteicēju un SIA „Broz” nav noformēts pieņemšanas – nodošanas akts par izpildītajiem pakalpojumiem, par ko noformēts rēķins

2016.gada septembrī.

[8.5] 2017.gada 23.janvārī /pers. G/ sniegusi paskaidrojumu dienestam (lietas 2.sējuma 153.lapa), norādot, ka SIA „Leena” nav veikusi

saimniecisko darbību 2016.gada jūlijā un augustā, proti, līdz 2016.gada 17.augustam, kad sabiedrība pārgāja citam īpašniekam. Līdz brīdim, kad

sabiedrība pārgāja cita īpašnieka īpašumā, sabiedrības pamatdarbība bija mazumtirdzniecība. Sabiedrībai bija franšīzes līgums ar SIA „Narvesen Baltija”.

2016.gada augustā un laika posmā no 2016.gada 17.augua līdz 28.augustam saimniecisko darbību /pers. G/ nav veikusi.

Tiesas sēdē liecinieces statusā nopratinātā /pers. G/ liecināja, ka esot dibinājusi SIA „Leena”, ar mērķi saņemt Narvesen franšīzi. Lieciniece

liecināja, ka viņas uzņēmums neesot slēdzis vienošanās vai darījumus ar SIA „Broz”, un arī nosaukums „Broz” lieciniecei neko neizsakot. Viņas

uzņēmums neesot veicis uzkopšanas darbus. Savukārt /pers. U/, kuru personīgi lieciniece nepazīstot, esot pārdevusi SIA „Leena”. Atbildot uz dienesta

jautājumu, vai lieciniece esot tikusies ar /pers. U/, norādīja, ka sākotnēji licies, ka jā, bet tad, kad dienestā viņai uzrādīts personas kods, sapratusi, ka tā

nevarēja būt viena un tā pati persona. Uzņēmuma pārrakstīšanā piedalījusies viena persona, bet, kur tas esot noticis, viņa neatceroties.

[8.6] 2017.gada 23.februārī /pers. H/ sniegusi paskaidrojumu dienestam (lietas 2.sējuma 95. – 96.lapa), norādot, ka neatceroties vārdu

personai, ar kuru esot vienojusies par nekustamā īpašuma

/adrese D/, izmantošanu. Dzīvokli esot atļāvusi izmantot SIA „Broz” saimnieciskās darbības veikšanai, bet viņas rīcībā neesot informācijas, kādu

saimniecisko darbību SIA „Broz” esot veikusi. Vēlāk gan norāda, ka SIA „Broz” viņu nodarbinājis tirdzniecības centrā „Apelsīns” un veicis minētajā

tirdzniecības centrā remontdarbus. No SIA „Broz” puses esot kontaktējusies ar /pers. P/, kurš arī viņu esot pieņēmis darbā 2016.gada maijā un

nodarbinājis līdz augustam, noslēdzot darba līgumu (lietas 2.sējuma 97.lapas 2.puse – 98.laps 2.pusei). SIA „Broz” neesot maksājis par telpu nomu.

/pers. H/ neatcerējās, kāds esot bijis viņas ieņemamais amats, bet viņas darba pienākumos esot bijis sakārtot visu pēc remonta – bija jānoslauka putekļi

un netīrumi, kas radās remonta laikā, tās bija grīdas, logi, sienas, žalūzijas, letes un durvis. Samaksa par to esot bijusi 100 euro mēnesī, ko saņēmusi

skaidrā naudā no /pers. P/. Kad esot bijis nepieciešams, tad arī esot braukusi strādāt. Konkrēti, kuros datumos un cik reizes esot braukusi, nevarot

pateikt. Darbu izpildei neesot bijušas vajadzīgas nekādas ierīces. SIA „Broz” bija vēl nodarbināts /pers. L/, /pers. M/ un /pers. N/. Norādījumus esot

devis /pers. P/, bet darba izpildi kontrolēja vīrietis vārdā /pers. BB/, kura uzvārdu viņa neatceroties. Objektā strādāja vēl kādi pieci vai seši cilvēki, tikai

viņa nezinot, kas un no kura uzņēmuma viņi esot bijuši.

Tiesa sēdē liecinieces statusā nopratināta /pers. H/, kura liecināja, ka esot informēta, kādā sakarā esot izsaukta uz tiesas sēdi liecināt, proti, sakarā

ar tirdzniecības centru „Apelsīns”, /adrese E/. Atbildot uz tiesas jautājumu, kā lieciniece to var zināt, jo tiesas pavēstē tāda informācija nav sniegta,

lieciniece atbildēja tiesai, ka esot par minēto izsaukta uz dienestu sniegt paskaidrojumus. Lieciniece SIA „Broz” zinot, jo tur esot strādājusi no 2016.gada

maija līdz augusta beigām, septembrim. Bez viņas tur strādājis /pers. L/, /pers. M/ un /pers. KK/, kura vārdu lieciniece neatcerējās. Liecinieces darba

pienākumi bija uzkopt tirdzniecības centra „Apelsīns” telpas remonta laikā. Uzkopšana notikusi vēlu vakarā, kad visi veikali esot bijuši ciet. /pers. P/ esot

iedevis visas nepieciešamās lietas – spaiņus u.c., lai varētu uzkopt. Lieciniece esot tīrījusi pirmā stāva ieeju līdz „RIMI” veikalam. Tika tīrītas pieputējušās

restītes augšā, sienas un grīdas. Vēlāk lieciniece liecināja, ka tīrījusi tur, kur notikuši būvdarbi, savukārt vēl vēlāk lieciniece norādīja, ka esot tīrījusi abās

vietās – gan tur, kur notika tirdzniecība, gan tur, kur notika būvniecība. Visā liecību sniegšanas laikā lieciniece mainīja savas liecības, kurā īsti veikala daļā

esot veikusi uzkopšanas darbus. Tīrīšanas biežums esot bijis kā kuru reizi – reizēm biežāk, reizēm esot bijis brīvāks – kā esot pateicis /pers. P/. Tikai pēc

tiesas jautājuma, vai tas esot bijis reizi nedēļā vai katru dienu, lieciniece atbildēja, ka reizēm esot bijis katru dienu, reizēm retāk. Ar viņu esot bijis noslēgts

darba līgums, bet alga maksāta skaidrā naudā. Atbildot uz jautājumu, vai par viņu esot maksāti nodokļi, lieciniece deva apstiprinošu atbildi. Savukārt,

atbildot uz jautājumu, kurš veicis darbu uzraudzību, lieciniece atbildēja, ka tas esot bijis /pers. P/ un arī norādīja uz tiesas sēdē esošo /pers. A/. Minētie

cilvēki esot bijuši veikalā vakaros. /pers. P/ esot bijis katru vakaru, bet par /pers. A/ lieciniece nezināja teikt, bet /pers. A/ esot redzējusi. Tiešos

rīkojumus esot devis /pers. P/. /pers. A/ neesot devis darba uzdevumus. Lieciniece esot tīrījusi tikai telpu iekšpusi. Lieciniece liecināja, ka viņai neko

neizsaka SIA „Lec”, SIA „Leena” un SIA „Linne”. Tāpat lieciniece nepazīstot /pers. G/, /pers. V/, /pers. U/, bet /pers. O/ vārds ir dzirdēts, tomēr viņa

īsti neatceroties. Par SIA „Broz” darbinieci kļuvusi, jo viņa pazinusi /pers. P/, kurš viņai darbu esot piedāvājis. Lieciniece liecināja, ka jau sākotnēji,

uzsākot darbu SIA „Broz”, ir zinājusi, ka tas ir tikai uz tirdzniecības centra „Apelsīns” būvniecības laiku. Uz darbu viņu vedis /pers. P/, bet reizēm viņas

vīrs.

[8.7] Tiesas sēdē liecinieka statusā nopratināts /pers. I/, kurš liecināja turpmāko. Atbildot uz tiesas jautājumu, vai viņš ir informēts, kādā sakarā

esot aicināts uz tiesas sēdi, liecinieks atbildēja, ka nojaušot. Viņš esot būvkompānijas SIA „Latvijas energoceltnieks” projektu vadītājs, kurš esot veicis

būvdarbus pieteicējai. Arī SIA „Lec” viņš esot projektu vadītājs. Tad liecinieks norādīja, ka esot bijis SIA „Lec” būvdarbu vadītājs būvprojektā

tirdzniecības centrā „Apelsīns”, ko pasūtījusi pieteicēja. SIA „Broz” viņš nezinot un nedz /pers. P/, nedz /pers. O/ nepazīstot. Liecinieks liecināja, ka

uzkopšanas darbus esot veicis būvlaukuma teritorijā, bet teritorijā, kur atradās funkcionējoši veikali, to darījusi pieteicēja ar saviem resursiem. Atbildot uz

jautājumu, vai varēja būt situācija, ka pieteicējas algotie darbinieki veica uzkopšanas darbus SIA „Lec” būvobjektā, liecinieks atbildēja apstiprinoši. Esot

bijis tāds gadījums, ka tajā brīdī, kad tika apvienots esošais veikals ar jauno veikalu, daļā veikala bija vecie grīdas segumi, bet jaunajā bija saliktas jaunas

flīzes, linolejs u.c. Lai vecās flīzes kaut cik izskatītos vienādas, pasūtītājs bija noalgojis kaut kādu „X” kompāniju, kura kodināja grīdu ar speciālam

skābēm, attīrot vecās flīzes, lai tās būtu viendabīgā tonī. SIA „Lec” esot veikusi jumtu uzkopšanu daļā teritorijas. Lieciniekam neko neizsakot SIA

„Linne” un SIA „Leene”. Arī SIA „Broz” nezinot, iespējams, kaut kur ir dzirdēts, bet sadarbība neesot bijusi. Liecinieks attiecībā par dienestam sākotnēji

sniegtajiem paskaidrojumiem paskaidroja, ka laikā, kad tiek veikti būvdarbi, pārsvarā rodas pieputekļojums visā tirdzniecības centrā. Tas nav uzskatāms

par kaitīgu, bet SIA „Lec” sagādāja neērtības, ar ko pasūtītājs nebija rēķinājies. Ir ikdienas tīrīšana, bet brīdī, kad sabiedrība ir „sataisījusi kaut kādus

grēkus”, tad sabiedrības noalgotās kompānijas iziet ārpus sabiedrības darba robežām, proti, sabiedrība savu vainu nolīdzina. Šāda situācija nebija bieža,

varbūt vienu vai divas reizes. Reizēm esot nācies tīrīt ārpus savas teritorijas, kad esot kaut ko sasmērējuši. Atbildot uz jautājumu, kā esot ticis nodalīts,

kad tīra pieteicēja un kad viņi, liecinieks norādīja, ka tas esot bijis pēc sajūtām. Atbildot uz jautājumu, kas noticis tajās pāris reizēs, kad nācies veikt

uzkopšanas darbus ārpus sava būvobjekta, liecinieks liecināja, ka pāris reizes esot bijušas asas vēja brāzmas, kuru rezultātā tika piegružota apkārtne ar

visa veida būvniecības iepakojumiem, kā arī, veicot zemes labiekārtošanas darbus, tehnika, braucot pa pieteicējas asfaltu, pienēsāja to ar dubļiem. Arī

zāli esot pļāvuši ārpus robežām, lai tā būtu vienādā augstumā ar viņu jaunizaudzēto zālāju (tas neesot bijis regulāri). Savukārt žalūzijas un stikla paneļus

viņi esot tīrījuši, jo esot neuzmanīgi strādājuši. Esot notikuši demontāžas darbi, kuru rezultātā tika zāģēta betona grīda un radies pieputekļojums. Betona

grīdas zāģēšana notikusi darbu vidusposmā. Atbildot uz jautājumu, ko liecinieks saprot, ar „vidusposmu” viņš liecināja, ka viņš to atceroties miglaini,

bet viņam liekas, ka objekts tika pabeigts 2016.gada novembrī. Viskarstākais periods esot bijis vasarā līdz septembrim, jo objektu nodevuši novembrī.

Tajā laikā lieciniekam konkrētais objekts esot bijis vienīgais, kurā atradies katru dienu.

[8.8] Tiesas sēdē liecinieka statusā tika nopratināts /pers. J/, kurš liecināja, ka ar SIA „Broz” esot bijis darba līgums. Trīs gadus atpakaļ esot

strādājis /adrese F/ pie saimnieka /pers. DD/ un uz laiku racis celmus ar ekskavatoru. SIA „Broz” pildījis zemnieku saimniecības uzdotos uzdevumus.

Lieciniekam pieteicējas nosaukums un tirdzniecības centrs „Apelsīns” neko neizsaka.

[8.9] Tiesas sēdē liecinieka statusā nopratināts /pers. K/, kurš liecināja, ka viņam pieteicējas nosaukums neko neizsakot. Savukārt SIA „Broz” viņš

2016.gadā esot strādājis trīs mēnešus. /adrese F/ novadā ar ekskavatoru rāvis celmus. Tirdzniecības centrs „Apelsīns” viņam neko neizsakot.

[8.10] Tiesas sēdē liecinieka statusā nopratināts /pers. L/, kurš liecināja, ka pirms sēdes esot runājis ar kolēģi /pers. H/ par to, kādā sakarā esot

aicināts uz tiesas sēdi. Pieteicējas nosaukums lieciniekam kaut ko izsaka daļēji. Savukārt SIA „Broz” viņš esot strādājis aizpagājušajā gada vasarā –

veicis dažādus uzkopšanas darbus tirdzniecības centrā /adrese E/. Strādāšana pārsvarā notikusi ļoti vēlu vakarā no plkst.22.00. Mazgāšanas līdzekļi,

slotas, „Karcher” esot bijis uz vietas. Minētās lietas viņam esot iedevis /pers. P/. Atbildot uz jautājumu, kuru tirdzniecības daļu viņš ir uzkopis, liecinieks

liecināja, ka tas esot bijis no ieejas puses pa kreisi. Tika uzkoptas sienas, griesti, koridori, žalūzijas, kāpnes un ventilācijas. Liecinieku uz darbu vedis

/pers. P/. Atbildot uz jautājumu, vai viņš uz objektu braucis katru dienu, liecinieks liecināja, ka viņš domājot, ka jā, izņemot brīvdienas. Bez viņa objektā

esot bijuši vēl kādi trīs vai četri cilvēki – /pers. S/ un vēl kaut kāda sieviete un vīrietis, kuru vārdus neatceroties. Neviena no personām, kuru vārdus viņš

neatcerējās, uz tiesas sēdi nebija ieradies (tiesas sēdē tika nopratināts /pers. J/, /pers. K/). Uzkopšanas darbi tika veikti maijā un jūnijā. Tirdzniecības

centrs „Apelsīns” bija vienīgais objekts, kurā liecinieks strādāja, kad bija nodarbināts pie SIA „Broz”. Liecinieks tiesai nevarēja paskaidrot, kādēļ darba

tiesiskās attiecības tika pārtrauktas starp viņu un SIA „Broz”. Liecinieks norādīja, ka darba tiesiskās attiecības ar SIA „Broz” pārtraucis, jo aizgājis pie

cita darba devēja. Tajā pašā laikā liecinieks nevarēja paskaidrot tiesai, kas bija jaunais darba devējs. Liecinieks liecināja, ka /pers. P/ darba algu viņam

maksājis skaidrā naudā un darba līgums ar viņu esot bijis noslēgts, lai gan līgumā neesot bijis noteikts, kādi darbi viņam būs jāveic. Kad esot uzsācis

darba tiesiskās attiecības, neesot zinājis ne to, kāda būs viņa alga, ne to, cik daudz viņam būs jādara. Atbildot uz jautājumu, vai nodokļi par viņu tika

maksāti, liecinieks atbildēja, ka par to neesot interesējies un tas viņam neesot svarīgi. Mēnesī viņam tika samaksāti 400 euro. Liecinieks tirdzniecības

centrā esot tīrījis pirmo stāvu – mazos veikalus, proti, vietu, kur dienā nenotiek būvniecības darbi. Darbi ir veikti tikai iekštelpās. Esot bijuši arī citi

darbinieki, kuri strādājuši ārā.

[8.11] Tiesas sēdē liecinieces statusā nopratināta /pers. M/, kura liecināja, ka viņai pieteicējas nosaukums neko neizsaka, tāpat viņa nepazīst /pers.

A/. Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai viņa zina SIA „Broz”, lieciniece paskaidroja, ka viņa ir strādājusi kādā uzņēmumā, kura nosaukums sākas ar

burtu „B”, bet nosaukumu neatceroties. Viņai šķiet, ka tas ir iepriekš minētais uzņēmums. Viņa uzņēmumā esot bijusi apkopēja un veikusi uzkošanas

darbus aptuveni 6 – 7 mēnešus. Tas esot noticis kaut kādās biroja ēkās un vienu vai divas riezes viņa ir vesta uz /adrese E/, kur esot bijusi biroja ēka ar

kabinetiem. Tirdzniecības centrā „Apelsīns” lieciniece neesot veikusi uzkopšanas darbus.

[8.12] Tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks /pers. N/, kurš liecināja, ka viņš nezinot pieteicēju, ka arī /pers. A/ un /pers. O/ neatceroties. Savukārt

par SIA „Broz” liecinieks paskaidroja, ka, iespējams, viņš kaut kad tur ir strādājis, bet to viņš neatceroties. Viņš esot strādājis tirdzniecības centrā

„Apelsīns”, kur 2016.gadā esot uzkopis telpas no būvgružiem. Kas viņu esot nodarbinājis, liecinieks neatcerējās. Darbu esot atradis pēc sludinājuma

avīzē. Uz objektu esot braucis pats. Kontaktpersonu minētajā adresē neatceroties. Objektā neesot bijis vienīgais, esot bijuši vēl citi, kuru vārdus

neatceroties. Attiecībā uz veicamajiem darbiem liecinieks liecināja, ka atceroties tikai to, ka lielās ēkas iekšpusē atradās vairākas telpas, bet otrajā stāvā

bija kompresori. Esot bijis vajadzīgs iznest būvgružus un mazgāt sienas. Liecinieka pienākumos bija uzkopt otrā stāva telpas, kur notika remontdarbi.

Persona, kas lieciniekam devusi darba uzdevumus, liekas, ka saukusies par Raimondu. Darba algu liecinieks esot saņēmis tādējādi, ka esot atbraucis uz

Raimonda norādīto vietu, saņēmis skaidru naudu un par to parakstījies. Darba līgums ar liecinieku esot bijis noslēgts un nodokļi par viņu esot maksāti.

Liecinieks nevarēja paskaidrot, kas esot bijis viņa darba devējs. Tiesas sēdē atbildot uz dienesta jautājumiem liecinieks paskaidroja, ka objektā zāli

neesot pļāvis, ir veicis griestu ventilācijas tīrīšanu, krāvis būvgružus mašīnā izvešanai. Neatceroties /pers. H/un /pers. L/. Darbi objektos veikti no rīta un

pa dienu pavasarī un vasarā.

[8.13] Tiesas sēdē liecinieka statusā nopratināts liecinieks /pers. O/, kurš liecināja, ka viņam pieteicējas un SIA „Broz” nosaukums neko neizsaka.

Tāpat viņš nezina /pers. A/. Liecinieks liecināja, ka esot bijis kādas sabiedrības amatpersona, bet tās nosaukumu neatceroties. Minēto sabiedrību viņš

neesot dibinājis. Atbildot uz jautājumu, kādā veidā viņš ir kļuvis par sabiedrības amatpersonu, liecinieks norādīja, ka draugi, kuru vārdus nevarot

nosaukt, viņu esot aicinājuši un ka draugs esot palīdzējis. Liecinieks esot bijis līdzīpašnieks. Sabiedrība esot nodarbojusies ar apavu pirkšanu un

pārdošanu. Viņš pats apavus neesot iepircis, bet, kas to ir darījis – nezinot. Sabiedrības juridiskā adrese esot bijusi /adrese G/, bet konkrētu adresi

neatceroties. Sabiedrībā liecinieks faktiski neko neesot darījis. Esot gan parakstījis pavadzīmes, bet ar to saturu neesot iepazinies. /pers. P/ nepazīstot.

Tāpat nepazīstot /pers. V/, /pers. U/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. H/, /pers. N/ un /pers. M/, kā arī nezinot SIA „Linne” un SIA „Leena”.

Lieciniekam neesot bijis sakars ar tirdzniecības centru „Apelsīns”, viņš nezinot, kur tas atrodas. Tāpat liecinieks neesot organizējis un veicis uzkopšanas

darbus pēc būvniecības tirdzniecības centrā, kas atrodas /adrese E/ vai pie /adrese E/.

[8.14] Lietas materiālos atrodas SIA „Linne” amatpersonas /pers. V/ 2016.gada 7.septembrī sniegtie paskaidrojumi (lietas 2.sējuma 113. –

114.lapa), kuros viņš norāda, ka nevarot neko paskaidrot dienestam, jo viņš nezinot, ka skaitoties valdes loceklis jebkādā uzņēmumā. Viņam nekas nav

zināms par SIA „Linne” un par to, kā kļuvis par tās darbinieku un amatpersonu. Tāpat viņam nav zināms par minētās sabiedrības saimniecisko darbību.

Viņš sabiedrības vārdā nav veicis saimniecisko darbību un neesot parakstījis nekādus dokumentus un pavadzīmes. Uzņēmumu reģistrā nekad neesot bijis.

Savā un SIA „Linne” vārdā rīkoties nevienu neesot pilnvarojis.

[8.15] Atbilstoši lietas materiālos esošajam Būvniecības valsts kontroles biroja Aktam Nr.16002860804400 par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā,

tirdzniecības centra „Apelsīns” rekonstrukcija pieņemta ekspluatācijā 2016.gada 6.maijā (lietas 1.sējuma 138. – 141.lapa).

[8.16] 2017.gada 6.aprīlī SIA „Lec” ir sniegusi paskaidrojumus dienestam (lietas 2.sējuma 116.lapa) par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa

līdz 30.septembrim. Būvprojekta nodošanas – pieņemšanas akts starp SIA „Lec” un pieteicēju tika parakstīts 2016.gada 17.novembrī. SIA „Lec”

būvprojekta uzkopšanas darbiem un būvgružu izvešanai piesaistīja apakšuzņēmējus. Pakalpojumu saņemšanu apliecina apakšuzņēmumu izrakstītie un

SIA „Lec” samaksātie rēķini (lietas materiālos atrodas SIA „Iržik” un SIA „K Property” izrakstītie rēķini SIA „Latvijas Energoceltnieks”, kas

ir SIA „Lec” saistītā persona (SIA „Energo Holdings” ir abu sabiedrību mātes uzņēmums), par uzkopšanas un tīrīšanas darbiem Rimi,

teritorijas uzkopšanas darbiem 2016.gada 7., 8., 11.un 12.aprīlī un ventilācijas trubu un nesošo konstrukciju tīrīšanu). SIA „Lec” būvniecības

laikā veica šādus tīrīšanas un uzkopšanas darbus – fasādes stikla, flīžu grīdas, starpsienu augšu, gaismas kastu, griestu un citu

tirdzniecības centra „Apelsīns’ nomnieku žalūziju tīrīšanu, linoleja mazgāšanu, lampu atputekļošanu, katlumājas uzkopšanu, ventilācijas kameru

uzkopšanu, apkārtējās teritorijas asfalta mazgāšanu, smilts, liekās grunts izvešanu, teritorijā esošo būvgružu izvešanu, jumta attīrīšanu no būvgružiem un

zālāja pļaušanu. 2016.gadā SIA „Lec” ienākošajā korespondencē nav reģistrētas pieteicējas sūdzības par būvlaukuma un apkārtējās teritorijas

uzkopšanas un būvgružu izvešanas darbiem.

[8.17] Lietas materiālos atrodas SIA „Lec” 2017.gada 20.aprīlī pieteicējai adresēta vēstule (lietas 1.sējuma 164.lapa), kurā SIA „Lec” norāda,

ka tā tirdzniecības centra „Apelsīns” tai nenodotajā daļā būvniecības vai tīrīšanas/uzkopšanas darbus nav veikusi un SIA „Lec” nav informācijas par

pieteicējas vai piesaistīto attiecīgu pakalpojumu sniedzēju darbībām šajā teritorijā.

[8.18] 2016.gada 9.februārī SIA „T.N.Rozalinde” lūgusi pieteicēju vienoties ar viņu par nomas maksas nemaksāšanu, kamēr veikals putekļu dēļ

nestrādā (lietas 174.lapas 2.puse).

2016.gada 1.martā SIA „LMT Retai & Logistic” informējis pieteicēju (lietas 1.sējuma 174.lapa), ka sakarā ar nomnieka telpas neatbilstību

sanitārām normām, ir pieņēmis lēmumu slēgt klientu centru un lūdz veikt telpu nomas maksas pārrēķinu.

[8.19] 2016.gada 23.maijā pieteicēja nosūtījusi SIA „Lec” vēstuli, norādot, ka SIA „Lec” uz 2016.gada 23.maiju nav novērsusi būvniecības laikā

radušos defektus pilnā apjomā un līdz ar to nav izpildījusi savstarpēji noslēgtā būvniecības līguma Nr.211/15 prasības (lietas 1.sējuma 175.lapa).

Atbilstoši lietas materiāliem SIA „Lec” nav veikusi, tostarp, grāvju tīrīšanu un ģenerālo tīrīšanu visā ēkā (lietas 1.sējuma 175.lapas 2.puse). 2016.gada

10.jūnijā pieteicēja SIA „Lec” nosūtījusi vēstuli (lietas 1.sējuma 176. – 177.lapa) norādot, ka SIA „Lec” ir pieļāvusi saistību izpildes starptermiņu un

būvprojekta nodošanas pasūtītājam termiņa (galīgā termiņa) kavējumu. Pieteicēja atkārtoti lūgusi SIA „Lec” iesniegt saskaņošanai papilddarbu tāmes ar

izmaksu pamatojošiem dokumentiem.

[8.20] Atbilstoši lietas materiāliem pieteicēja ar SIA „RavLat” vienojusies par uzkopšanas darbu veikšanu tirdzniecības centrā „Apelsīns”, tostarp

tirdzniecības centra publisko telpu (ikdienas uzkopšanu un ārējo ēku piegulošās teritorijas uzkopšanu, gaiteņu, foajē, kāpņu telpu, ieejas durvju, iekšējo

vitrīnu u.c.), autostāvvietas teritorijas uzkopšanu septiņas reizes nedēļā, tirdzniecības centra publisko telpu 1.stāva ģenerālo uzkopšanu (1 līdz 3 reizes

gadā) u.c. (lietas 2.sējuma 124. – 131.lapa). Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka cita starpā SIA „RavLat” 2016.gada 2.maijā, 1.jūnijā, 4.jūlijā

izrakstījusi pieteicējai rēķinus par iekšējās un ārējās teritorijas adresē /adrese C/, ikdienas uzkopšanu un ģenerālās uzkopšanas darbiem aprīlī - septembrī

(lietas 2.sējuma 138. – 152.lapas 2.puse).

[8.21] Atbilstoši lietas materiālos esošajām SIA „Broz” PVN deklarācijām, sabiedrība 2016.gada maija mēnesī ir deklarējusi divus darījumus ar

SIA „Linne” (2.un 3.maijs), piegādes pakalpojumi pieteicējai nav deklarēti. Deklarācija par maiju iesniegta piecas reizes (2016.gada 10.un 18.jūlijā,

4.augustā, 18.augustā un 14.novembrī) (lietas 2.sējuma 203. – 211.lapa). Arī par jūnija darījumiem PVN deklarācija iesniegta 3 reizes (divas reizes

20.jūlijā un 17.augstā) (lietas 2.sējuma 215. – 218.lapa). Deklarācijā jūnija mēnesī uzrādīti 4 darījumi ar SIA „Linne” (2016.gada 3., 6., 10.un

27.jūnijā), bet piegādes pakalpojumi pieteicējai jūnijā nav deklarēti. Par jūlija darījumiem PVN deklarācija iesniegta 2 reizes (22.augustā un

20.septembrī) (lietas 2.sējuma 222. – 225.lapa). Deklarācijā jūlija mēnesī uzrādīts 1 darījums ar SIA „Linne” (2016.gada 15.jūlijā), bet piegādes

pakalpojumi pieteicējai jūlijā nav deklarēti. Par augusta darījumiem PVN deklarācija iesniegta 20.septembrī) (lietas 2.sējuma 229.lapa). Deklarācijā

augusta mēnesī uzrādīts 1 darījums ar SIA „Leena” (2016.gada 31.augustā), un viens piegādes darījums 30 000 euro vērtībā bez PVN 2016.gada

22.augustā pieteicējai. Par septembra darījumiem PVN deklarācija iesniegta 2 reizes (20.oktobrī un 24.oktobrī) (lietas 2.sējuma 232. - 234.lapa).

Deklarācijā augusta mēnesī uzrādīti 2 darījumi ar SIA „Leena” (2016.gada 16.un 30.septembrī), un viens piegādes darījums 14 862 euro vērtībā bez

PVN 2016.gada 30.septembrī pieteicējai.

Lietas materiālos atrodas SIA „Linne” PVN deklarācijas, atbilstoši kurām par 2015.gada maija mēnesi sabiedrība ir sniegusi vairākkārtīgi

deklarācijas – 2 reizes 2016.gada 27.jūnijā un 2016.gada 25.augustā. Tikai augustā sniegtajā PVN deklarācijā sabiedrība uzrāda divus piegādes

darījumus (2016.gada 2.un 3.maijs) ar SIA „Broz”(lietas 3.sējuma 2. – 7.lapa). Arī par jūnija darījumiem PVN deklarācija iesniegta 4 reizes (25.un

28.jūlijā un 24.un 25.augustā). Tikai augustā sniegtajā PVN deklarācijā sabiedrība uzrāda četrus piegādes darījumus (2016.gada 3., 6., 10.un 27.jūnijs)

ar SIA „Broz”(lietas 3.sējuma 11. – 18.lapa). Par jūlija darījumiem PVN deklarācija iesniegta 5 reizes (trīs reizes 24.augustām, 2.un 22.septembrī).

Deklarācijās darījumi ar SIA „Broz” nav norādīti (lietas 3.sējuma 22. – 31.lapa). Sabiedrība 2016.gada aprīlī reģistrējusi divus darbiniekus, no kuriem

viena ir tā laika amatpersona /pers. EE/, bet otram darba ienākumi reģistrēti 32 euro (lietas 3.sējuma 36.lapa). Sabiedrība 2016.gada maijā deklarējusi

divus darbiniekus, nedeklarējot tiem darba ienākumus, bet 2016.gada jūnijā – augustā deklarēta viena darbiniece /pers. EE/ (kura kopš 2016.gada

24.maija vairs nav SIA „Linne” amatpersona, jo amatpersona ir /pers. V/), nedeklarējot darba ienākumus.

Lietas materiālos atrodas SIA „Leena” PVN deklarācijas, atbilstoši kurām par 2015.gada augusta mēnesi sabiedrība ir sniegusi vairākkārtīgi

deklarācijas – 1 reizi 2016.gada 21.septembrī un 2 reizes 2016.gada 22.Aeptembrī. Deklarācijās darījumi ar SIA „Broz” nav norādīti (lietas 3.sējuma

41. – 46.lapa). augusta mēnesī sabiedrība reģistrējusi 9 darbiniekus, kuriem nav uzrādīti ienākumi.

Vienlaicīgi konstatējams, gan SIA „Linne”, gan SIA „Leena” ir deklarējusi darījumus ar šādām kopīgām sabiedrībām – SIA „Europik”, SIA

„Dortex”, SIA „Kvins – R” un SIA „Citos”.

[8.22] Lietas materiālos atrodas /pers. FF/ (grāmatvede SIA „Indando”) paskaidrojumi (lietas 2.sējuma 90.lapa), no kuriem izriet, ka

SIA „Broz” dokumentus kārtoja tikai par auditējamo periodu. Tika sagatavots līgums un nosūtīts ar visiem dokumentiem direktoram. Atpakaļ savu

eksemplāru neesot saņēmuši. SIA „Indando” neveica SIA „Broz” apkalpošanu, bet darīja gabaldarbu. PVN un citas atskaites neesot gatavojuši. SIA

„Indando” tika iesniegti tikai dokumenti un tie tika sagrāmatoti datubāzē. Tāpēc viņa nevarot paskaidrot, kādēļ deklarācijā nav iekļauti darījumi, vai arī

otrādi – ir iekļauti, bet nav iegrāmatoti.

[8.23] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja pārskaitījusi (2016.gada 6.un 13.jūljā, 4., 16., 18.un 30.augustā, 7.un 9.septembrī) naudas

līdzekļus SIA „RevLat Group” (lietas 2.sējuma 19.lapas 2.puse, 22.lapa, 26.lapas 2.puse, 31.lapas 2.puse, 32., 35., 37.un 38.lapa), kurus savos

paskaidrojumos pieteicējas amatpersona /pers. A/ nosaucis kā sabiedrību, kura tika izvērtēta kopā ar SIA „Broz” kā iespējamā uzkopšanas

pakalpojumu sniedzēja. Turklāt no minētajiem maksājumiem nepārprotami izriet, ka 2016.gada 7.un 9.septembrī pieteicēja SIA „RevLat Group”

maksājusi par uzkopšanas darbiem jūlijā (lietas 2.sējuma 37.un 38.lapa).

[8.24] Lietas materiālos atrodas dienesta 2017.gada 13.janvāra apsekošanas akts Nr.23.7-13/5 (lietas 2.sējuma 56. – 60.lapa) par SIA „Broz”

juridiskās adreses apsekošanu. Tajā konstatēts, ka

/adrese D/, atrodas divstāvu koka ēka, kuras daļā tiek veikts remonts. SIA „Broz” juridiskā adrese ir daļā, kurā tiek veikts remonts. Apsekošanas

laikā SIA „Broz” saimnieciskās darbības veikšana netiek konstatēta. Apsekošanas laikā telpas uzrādīja SIA „Broz” valdes loceklis /pers. P/. Norādes

par sabiedrības atrašanos minētajā adresē nav. Apsekošanas aktā norādīts, ka pēc /pers. P/ vārdiem ar sabiedrības darbinieci /pers. H/ ir mutiska

vienošanas par viņai piederošā dzīvokļa daļas izmantošanu juridiskajai adresei.

[8.25] Lietas materiālos atrodas nekustamā īpašuma /adrese H/, īpašnieces /pers. GG/ iesniegums dienestam (lietas 2.sējuma 111.lapa), kurā

viņa norāda, ka viņa nav atļāvusi SIA „Linne” reģistrēt juridisko adresi iepriekš minētajā adresē. Kā arī Uzņēmumu reģistram iesniegtajā piekrišanas

apliecinājumā (lietas 2.sejuma112.lapa) viņas paraksts esot viltots.

[8.26] Darba līgumā starp SIA „Broz” un /pers. H/ (lietas 2.sējuma 97.lapas otrā puse – 98.lapas 2.pusei), kas noslēgts 2016.gada 2.maijā, ir

noteikts, ka darba uzsākšanas diena ir 2016.gada 2.maijs, bet pārbaudes laiks ir līdz 2016.gada 31.decembrim, tas ir, gandrīz astoņi mēneši. Atbilstoši

līgumam /pers. H/ pieņemta uzņēmumā par telpu tīrītāju. Saskaņā ar Darba likumu pārbaudes laiks personām ir nosakāms ne vairāk kā trīs mēneši.

Minētais kopsakarā ar to, ka /pers. H/ pirms darba līguma noslēgšanas arī ir atļāvusi savu nekustamo īpašumu izmantot SIA „Broz” juridiskās adreses

reģistrēšanai, liecina par faktiskiem apstākļiem neatbilstoša darba līguma noslēgšanu, kas savukārt norāda, ka /pers. H/ sniegtie paskaidrojumi un tiesai

sniegtās liecības ir vērtējamas kritiski.

[9] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secina turpmāko.

[9.1] Kā izriet no /pers. P/ paskaidrojumiem, daļu no darbiem, ko bija apņēmusies veikt SIA „Broz”, veica tālākās darījumu partneres SIA „Linne”

un SIA „Leena”.

Par to, ka minētās sabiedrības nevarēja veikt pasūtītos darbus, liecina šādi apstākļi.

[9.1.1] Kā izriet no /pers. P/ paskaidrojumiem, kontaktus ar SIA „Linne” amatpersonu /pers. V/ dibināja sabiedrības iepriekšējā amatpersona

/pers. O/. Proti, no minētā būtu secināms, ka /pers. O/ bija veicis tādas darbības, kuru mērķis bija nodrošināt SIA „Broz” saimniecisko darbību. Tomēr,

kā tiesas sēdē liecināja /pers. O/, viņam SIA „Broz” nosaukums neko neizsaka, bet izskaidrojot apstākļus, kādā veidā ir kļuvis par SIA „Broz”

amatpersonu, minēja, ka nenoskaidrotas personas viņu esot aicinājušas par tādu kļūt. Tāpat no /pers. O/ paskaidrotā izriet, ka faktiski neesot veicis

saimniecisko darbību sabiedrībā un ar sabiedrības vārdā parakstīto dokumentu saturu nav iepazinies, kā arī SIA „Linne” amatpersonu /pers. V/

nepazīstot. Tādējādi secināms, ka /pers. P/ ir sniedzis nepatiesu informāciju par to, kādā veidā SIA „Broz” ir atradis darījumu partneri SIA „Linne”, jo

/pers. P/ nosauktā persona /pers. O/ nevarēja sameklēt SIA „Linne”, jo bija tikai SIA „Broz” formālā amatpersona. Par minēto liecina arī apstāklis, ka

/pers. O/ kā SIA „Broz” amatpersona reģistrēts 2015.gada 7.decembrī un ir bijis līdz 2016.gada 2.maijam, tas ir, gandrīz piecus mēnešus, (sabiedrības

dalībnieks no 2015.gada 1.decembra līdz 2016.gada 25.aprīlim – nedaudz vairāk par četriem mēnešiem), kas ir uzskatāms par mazu periodu, lai ticami

atzītu personas ieinteresētību saimnieciskās darbības īstenošanā. Tieši pretēji, minētais apstāklis kopsakarā ar /pers. O/ liecībām norāda uz apzinātu

sabiedrības pāreju no vienas personas otrai, ar mērķi radīt sabiedrības un to pārstāvju veikto darbību neizsekojamību. Turklāt jāņem vērā, ka /pers. O/

tiesas sēdē norādīja, ka nezinot, kur bija sabiedrības juridiskā adrese, kā arī nepazīstot /pers. P/, kas būtu neiespējami, ja /pers. O/ pats būtu kārtojis

dokumentus par SIA „Broz” pāreju no viņa uz /pers. P/. Vēl jo vairāk, ja ņem vērā, ka brīdī, kad par SIA „Broz” dalībnieku kļuva /pers. P/, /pers. O/

vēl nedēļu bija amatpersona, proti, viņš bija atbildīgs par sabiedrības vārdā veiktajām darbībām dalībnieka /pers. P/ priekšā.

Kā izriet no /pers. P/ paskaidrojumiem, tad SIA „Linne” bija pieaicināta pakalpojumu sniegšanai no maija līdz jūlija mēnesim, tomēr par to, ka SIA

„Linne” nevarēja sniegt SIA „Broz” pakalpojumus, liecina SIA „Linne” amatpersonas /pers. V/ paskaidrotais, ka viņam nav informācijas, ka viņš ir

jebkāda sabiedrības amatpersona, tai skaitā, SIA „Linne” un ka viņš nav veicis saimniecisko darbību. Tādējādi secināms, ka /pers. P/ paskaidrojumi par

to, ka viņš ir komunicējis un ticies ar /pers. V/, lai parakstītu rēķinus, kā arī veicis SIA „Linne” veikto darbu uzraudzību, ir nepatiesība. Secīgi ir izdarāms

secinājums, ka /pers. P/ sniegtie paskaidrojumi par SIA „Broz” sadarbības īstenošanu ar SIA „Linne” un no tās izrietošajām sekām, ir nepatiesi. Par to,

ka SIA „Linne” nav sniegusi uzkopšanas pakalpojumus SIA „Broz” tirdzniecības centrā „Apelsīns” liecina apstāklis, ka darījumu dokumenti ar SIA

„Linne” noformēti nevis par pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centrā „Apelsīns”, bet gan Golfa laukumā, /adrese A/un /adrese B/, tas ir, citā Latvijas

pusē. Turklāt, kā redzams no lietas materiāliem, /pers. P/ sākotnēji (2017.gada 25.janvārī) sniedzis paskaidrojumus, ka SIA „Linne” ir sniegusi

pakalpojumus /adrese A/, bet tikai vēlāk savus paskaidrojumus mainījis, norādot, ka sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu pieteicējai,

tas ir, saistīti ar tirdzniecības centru „Apelsīns”. Šāda pretēju paskaidrojumu sniegšana norāda uz apstākli, ka amatpersona nav informēta par sabiedrības

saimniecisko darbību, kā rezultātā sniedz nepatiesas un sagrozītas ziņas.

Par to, ka SIA „Linne” nevarēja sniegt SIA „Broz” tīrīšanas pakalpojumus, liecina arī apstāklis, ka /pers. P/ savos paskaidrojumos ir norādījis, ka

no SIA „Linne” puses darbus ir veikuši 2-4 cilvēki, kuri bieži mainījušies, tas nozīmē, ka SIA „Linne” laika periodā, kad īstenoti apstrīdētie darījumi, bija

jānodarbina vairāk kā četri darbinieki. Tomēr kā izriet no lietas materiāliem, SIA „Linne” strīdus periodā ir deklarējusi vienu vai divus darbiniekus,

nedeklarējot ienākumus. Minētais kopsakarā ar iepriekš secināto apstiprina, ka SIA „Linne” nebija darbaspēka, lai sniegtu SIA „Broz” pakalpojumus.

Arī no PVN deklarācijām secināms, ka kaut arī tajās ir deklarēti darījumi starp SIA „Broz” un SIA „Linne”, tie ir deklarēti fiktīvi, par ko liecina veids,

kādā tas ir veikts. Proti, gan SIA „Broz”, gan SIA „Linne” deklarācijas par konkrētu mēnesi ir sniegušas vairākkārtīgi, līdz pat piecām reizēm. Protams,

tiesību normas pieļauj deklarāciju labošanu, tomēr konkrētajā lietā apstākļi liecina nevis par gadījumu kļūdu rašanos deklarācijās, bet gan par sistēmu,

kas liecina, par deklarāciju aizpildīšanu „pēc vajadzības”. Piemēram, deklarācijās sākotnēji neparādās darījumi sabiedrībām vienai ar otru, tikai pēc

atkārtoti sekojošajām (pat ne otrajā reizē), vairāku mēnešu garumā iesniegtajām deklarācijām. Šāda situācija normālā gadījumā būtu maz iespējama, jo

maz ticams, ka sabiedrība pat vairākus mēnešus nezina, ar ko ir slēgusi darījumus un ka tie ir deklarējami. Turklāt šāda situācija, atbilstoši lietas

materiāliem, SIA „Broz” bija ne tikai ar SIA „Linne”, bet arī citu sadarbības partneri SIA „Leena”.

Kopsakarā, ņemot vērā iepriekš minēto, apstāklis, ka SIA „Linne” juridiskajā adresē /adrese H/, neatrodas, liecina par sabiedrības darbības

fiktīvumu.

Tāpat no /pers. P/ paskaidrojumiem izriet, ka SIA „Broz” nav norēķinājies ar SIA „Linne” par tās it kā sniegtajiem pakalpojumiem, jo sabiedrības

savstarpēji vienojušās par atlikto maksājumu. Savukārt pierādījumus minētajam /pers. P/ atteicies sniegt dienestam, norādot, ka tādu viņam nav. Līdz ar

to secināms, ka deklarēti darījumi tostarp bez finansiāla seguma.

Tādējādi secināms, ka SIA „Broz” nesaņēma no SIA „Linne” deklarētos pakalpojumus.

[9.1.2] Kā izriet no SIA „Broz” amatpersonas paskaidrojumiem, sabiedrība ar SIA „Leena” sadarbību uzsāksi 2016.gada 27.jūlijā, kad parakstīts

sadarbības līgums, un sadarbojusies jūlija un augusta mēnesi, ar mērķi īstenot pieteicējas pasūtījumu SIA „Broz” par tirdzniecības centra „Apelsīns”

uzkopšanu.

Atbilstoši Uzņēmuma reģistra datiem, minētajā periodā SIA „Leena” amatpersona bija /pers. G/. Kā izriet no /pers. G/ paskaidrojumiem, tostarp

liecībām tiesai, viņa nezina SIA „Broz”, kā arī SIA „Leena”, nav nodarbojusies ar uzkopšanas pakalpojumu sniegšanu, bet gan īstenojusi no ar SIA

„Narvesen Baltija” franšīzes līguma izrietošās iespējas. Tādējādi secināms, ka SIA „Broz” nevarēja 2016.gada 27.jūlijā uzsākt sadarbību ar

SIA „Leena”.

/pers. P/ paskaidrojis, ka darījumu slēgšanā ar SIA „Leena” ir komunicējis ar /pers. U/, tomēr, kā izriet no Uzņēmuma reģistra datiem, /pers. U/

par SIA „Leena” dalībnieku kļuva 2016.gsds 18.augustā, bet par amatpersonu vien 2016.gada 29.augustā, tas ir, mēnesi pēc tam, kad pēc /pers. P/

paskaidrotā tika uzsākta sadarbība starp SIA „Leena” un SIA „Broz”.

Tāpat /pers. P/ savos paskaidrojumos norādījis, ka SIA „Leena” veikusi SIA „Linne” iesāktos un nepabeigtos darbus, tomēr šādu paskaidrojumu

tiesa atzīst par nepatiesu, jo, kā jau iepriekš tiesa secināja, SIA „Broz” nesaņēma no SIA „Linne” deklarētos pakalpojumus, tādējādi, SIA „Leena”

nevarēja pabeigt iesākto pakalpojumu sniegšanu, jo tādu nemaz nebija. Tā kā tādu pakalpojumu sniegšana nebija iespējama, tad kā nepatiess

paskaidrojums ir atzīstams /pers. P/ norādītais, ka darījumu izpildi ar SIA „Leena” esot kontrolējis pats.

Kā izriet no PVN deklarācijām, darījumus SIA „Leena” 2016.gada augustā ar SIA „Broz” nav deklarējusi. Kaut arī SIA „Leena” ir deklarējusi 9

darbiniekus, tiem darba alga nav aprēķināta, kas kopsakarā ar tiesas iepriekš secināto par to, ka SIA „Leena” nevarēja sniegt pakalpojumu SIA „Broz”,

liecina, ka darbinieki deklarēti fiktīvi. Uz to, ka darbinieki deklarēti fiktīvi, netieši norāda arī apstāklis, ka it kā savstarpēji nesaistītām sabiedrībām – SIA

„Leena” (kura turklāt sadarbības līguma noslēgšanas brīdī nodarbojās ar saimniecisko darbību, kas nav saistīta ar uzkopšanas darbiem) un SIA „Linne”

(kuras amatpersona vispār noliedz saimnieciskās darbības veikšanu) ir deklarēti kopīgi darījumu partneri – SIA „Europik”, SIA „Dortex”, SIA „Kvins –

R” un SIA „Citos”.

Tāpat, līdzīgi kā ar SIA „Linne”, vērā ņemams apstāklis, ka SIA „Leena” un SIA „Broz” vairākkārtīgi ir iesniegušas labotas PVN deklarācijas,

kas, kā jau tiesa iepriekš norādīja, pats par sevi ir pieļaujams, tomēr, vērtējot kopsakarā ar konkrētās lietas apstākļiem norāda uz to, ka sabiedrības

grāmatvedības atskaites ir labotas negodprātīgu iemeslu dēļ, par ko liecina lietā esošo deklarāciju sistēmiskā un vairākkārtīgā labošana no dažādu

sabiedrību puses.

Par to, ka darījumi starp SIA „Broz” un SIA „Leena” ir mākslīgi, norāda /pers. P/ paskaidrotais, ka SIA „Leena” ieteicis SIA „Linne” darbinieks

vārdā /pers. HH/, tomēr, kā izriet no lietas materiāliem, nevienā SIA „Linne” deklarācijā nav deklarēts darbinieks iepriekš minētajā vārdā. Turklāt, kā

tiesa iepriekš jau vairākkārtīgi norādīja, darījumu esība starp SIA „Linne” un SIA „Broz” nav konstatējama, tādējādi nav ticama /pers. P/ komunikācija

ar SIA „Linne” darbinieku/pers. HH/saistībā par SIA „Leena”.

Kopsakarā, ņemot vērā iepriekš minēto, apstāklis, ka SIA „Leena” juridiskajā adresē /adrese D/, saimniecisko darbību neveic, jo telpas nav

piemērotas saimnieciskās darbības veikšanai saistībā ar remontdarbiem minētajā adresē, liek apšaubīt to, ka sabiedrība īsteno reālu saimniecisko

darbību.

Tāpat no /pers. P/ paskaidrojumiem izriet, ka SIA „Broz” nav norēķinājies ar SIA „Leena” par tās it kā sniegtajiem pakalpojumiem, jo sabiedrības

savstarpēji vienojušās par atlikto maksājumu. Savukārt pierādījumus minētajam /pers. P/ atteicies sniegt dienestam, norādot, ka tādu viņam nav. Līdz ar

to, secināms, ka deklarēti darījumi tostarp bez finansiāla seguma.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka SIA „Broz” nav saņēmusi deklarētos pakalpojumus no SIA „Leena”.

[9.1.3] Tā kā SIA „Broz” kā starpnieks nesaņēma pakalpojumus no SIA „Linne” un SIA „Leena”, tad arī pieteicēja minētos pakalpojumus

nevarēja saņemt no SIA „Broz”.

[9.2] Kā izriet no /pers. P/ paskaidrojumiem, daļu pieteicējas pasūtīto darbu SIA „Broz” ir izpildījis ar savu darbaspēku.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, secina, ka SIA „Broz” nevarēja un nesniedza pakalpojumus pieteicējai, izmantojot SIA „Broz” nodarbinātās

personas, turpmāko apsvērumu dēļ.

[9.2.1] Kā izriet no pieteicējas amatpersonas /pers. A/ paskaidrojumiem, tad sadarbība ar SIA „Broz” tika uzsākta, jo tās amatpersona /pers. P/

pats esot piedāvājis uzkopšanas pakalpojumu sniegšanu, ierodoties tirdzniecības centra „Apelsīns” telpās. Savukārt SIA „Broz” pieteicēja izvēlējusies

pēc iekšēja konkursa, kur cita starpā piedalījusies SIA „RevLat Group”. Tāpat /pers. P/ paskaidrojis, ka SIA „Broz” pakalpojumi esot bijuši

nepieciešami, jo no tirdzniecības centra „Apelsīns” klātpiebūvējamās daļas esot nākuši putekļi un netīrumi, kuri esot bijuši jāuzkopj.

Tomēr šādi /pers. A/ paskaidrojumi ir atzīstami kā apšaubāmi, jo, kā izriet no lietas materiāliem, strīdus periodā pieteicējai konkrētos uzkopšanas

darbus (gaiteņi foajē, kāpņu telpas, durvis, vitrīnas, autostāvvietas, tirdzniecības centra pieguļošā teritorija u.c.) jau sniedza iepriekš minētā SIA „RevLat

Group”, par ko pieteicēja minētajai sabiedrībai veica maksājumus. Tādējādi nav loģiski izskaidrojams, kādēļ pieteicējai būtu vienlaicīgi jānoalgo divas

sabiedrības vienu un to pašu darbu izpildei, tādējādi maksājot divkāršā apmērā. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka teritoriju, kurā notika būvdarbi un

tai pieguļošo teritoriju uzkopa SIA „Lec”. Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem un SIA „Lec” paskaidrojumiem dienestam, un dienestam iesniegtajiem

rēķiniem, būvprojekta uzkopšanas darbiem būvprojektā un būvgružu izvešanai SIA „Lec” bija piesaistījis apakšuzņēmumus – saistītos uzņēmumus, tai

skaitā nodrošināja ģenerāltīrīšanu. Līdz ar to nav saprotams, par kādu būvgružu un ar būvniecību saistīto materiālu izvešanu bija vienojusies pieteicēja ar

SIA „Broz”. Par to, ka minētos darbus neveica SIA „Broz” liecina /pers. P/ vispārīgi paskaidrotais, ka būvgružus, grunti un smiltis no teritorijas izvedušas

kaut kādas privātpersonas savām vajadzībām.

Vērtējot līguma starp pieteicēju un SIA „Broz” noslēgšanas apstākļus, secināms, ka /pers. P/ par SIA „Broz” amatpersonu kļuvis 2016.gada

2.maijā, bet vienošanos ar pieteicēju noslēdzis jau pēc trīs dienām, proti, 2016.gada 5.maijā. Konkrētajā situācijā šāda sasteigta darījuma noslēgšana ar

nepazīstamu sabiedrību ir apšaubāma, īstenojot saprātīgu saimniecisko darbību. Turklāt minētais ir pretrunā /pers. A/ paskaidrotajam, ka pirms darījuma

slēgšanas bija iekšējs konkurss, lai izvēlētos īsto pakalpojumu sniedzēju. Tiesa apšauba, ka trīs dienu laikā, kopš /pers. P/ kļuva par sabiedrības

amatpersonu, puses paspēja viena otru uzmeklēt, pārbaudīt SIA „Broz” spēju sniegt pakalpojumus, izvērtēt SIA „Broz” piedāvājumu iekšējā konkursa

ietvaros, sagatavot un noslēgt vienošanos. Savukārt, vērtējot, vai /pers. P/ pieteicēju varēja uzmeklēt jau 2016.gada 25.aprīlī, kad kļuva par sabiedrības

dalībnieku, bet nebija sabiedrības amatpersona, norādāms, ka šādā gadījumā pieteicējas amatpersona vieglprātīgi iesaistījusies darījumā ar personu, kurai

tajā brīdī nebija parkasttiesības, ko tiesa apšauba. Tādējādi no minētā izdarāms secinājums, ka pieteicēja zināja, kādā darījuma noformēšanā iesaistās.

Par to, ka starp pieteicēju un SIA „Broz” noformēts fiktīvs darījums liecina arī apstākļi, ka par sniegtajiem pakalpojumiem pieteicēja nav norēķinājusies

līgumā noteiktajā termiņā, proti, nevis 20 dienu laikā, bet gan ilgākā termiņā, kā arī SIA „Broz” 2016.gada 30.septembra rēķinā kā samaksas termiņš

noteikts atpakaļejošs datums – 2016.gada septembris, kas pat, ja pieņemtu, ka ir pārrakstīšanās kļūda, tad neatbilst līguma nosacījumiem par samaksas

kārtību 20 dienu laikā. Šādas līguma un rēķina noformēsanas nepilnības pašas par sevi nav uzskatāmas par pierādījumu krāpniecībai, tomēr norāda uz

pušu vieglprātību darījumu slēgšanā, bet, vērtējot kopsakarā ar citiem lietas apstākļiem, pastiprina lietas apstākļu kopumu, kas norāda uz fiktīva rakstura

darījumu slēgšanu. Tāpat par apšaubāmu darījuma slēgšanu liecina starp pieteicēju un SIA „Broz” 2016.gada 4.jūlijā noslēgtā vienošanās Nr.33/06-16,

kur puses vienojušās par vienu un to pašu pakalpojumu sniegšanu, tostarp periodā (jūnija mēnesī), par kuru, jau bija iepriekš noslēgta vienošanās

2016.gada 5.jūnijā, tādējādi nonākot situācijā, ka jūnija mēnesī tiek maksāts par pakalpojumu dubultā, kas normālā situācijā nav pasūtītāja interesēs.

Turklāt, kā izriet no /pers. A/ paskaidrojumiem, tad sadarbība ar SIA „Broz” pārtrūkusi, jo SIA „Broz” sniedzis nekvalitatīvus pakalpojumus pieteicējai,

tomēr, minētais ir pretrunā faktam, ka, neskatoties uz nekvalitatīvi sniegtajiem pakalpojumiem, pieteicēja 2016.gada 4.jūlijā izlēma turpināt sadarbību ar

SIA „Broz”, pēc būtības pagarinot ar 2016.gada 5.maija līgumu uzsākto sadarbību.

Tiesa, vērtējot pieteicējas amatpersonas /pers. A/ paskaidrojumus, secina, ka tie ir pretrunīgi, jo sākotnēji /pers. A/ norādījis, ka

pārbaudāmajā periodā pieteicējai nebija iestājušies neparedzēti apstākļi, tomēr vēlāk, jau audita gaitā, /pers. A/ SIA „Broz” piesaisti skaidroja sakarā ar

neparedzētu būvdarbu iekavēšanos un pieputekļojumu. Tādējādi secināms, ka tikai audita gaitā, lai attaisnotu deklarētos darījumus ar SIA „Broz”,

pieteicējai parādījās jauni attaisnojoši apstākļi. Vienlaicīgi pretrunas ir konstatējams /pers. II/ paskaidrojumos, ka tīrīšanas darbi bija nepieciešami tieši

saistībā ar tirdzniecības centra atvēršanu 2016.gada 13.maijā, jo bija radies papildu pieputekļojums, tomēr tas ir pretrunā apstāklim, ka rēķini izrakstīti arī

par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pat augustam, turklāt par pakalpojumiem, par kuriem maksāts vienlaicīgi SIA „RevLat Group”.

To, ka pieteicēja zināja, ka iesaistās fiktīvā darījumu ķēdē, izriet no /pers. A/ paskaidrojuma, ka pieteicēja bija informēta, ka SIA „Broz”

piesaista apakšuzņēmumus, darbu izpildei, tādējādi, ja jau SIA „Broz”, kā iepriekš secināts, nesaņēma deklarētos darījumus no SIA „Linne” un SIA

„Leena”, tādējādi pieteicējas amatpersona /pers. A/, kas pēc viņa paskaidrojumiem esot uzraudzījis darbu izpildi, nevarēja neredzēt, ka darbus nedz SIA

„Broz”, nedz tās apašuzņēmumi nepilda.

Tāpat tiesa, izvērtējot /pers. A/ un /pers. P/ paskaidrojumus, par to, kādā veidā pieteicēja vienojās ar SIA „Broz” par samaksu, secina, ka

aprēķina principi ir neskaidri un vispārīgi. Vispārīga atsaukšanās uz būvniecības tehnisko projektu un objekta uzmērīšanu dabā, bez spējas sīkāk

izskaidrot pusēm, kādā veidā tika aprēķinātas pakalpojuma izmaksas, neizskaidro, kā tika noteikta līgumā noteiktā darījuma summa.

Kā izriet no /pers. P/ paskaidrojumiem, tad par darbiem, ko SIA „Linne” sniegusi SIA „Broz”, pieņemšanas – nodošanas akts izrakstīts

2016.gada 31.jūlijā, bet rēķins gandrīz mēnesi vēlāk – 22.augustā. Šādu kavēšanos /pers. P/ skaidrojis, ka pēc pieņemšanas – nodošanas akta

parakstīšanas bija jālabo nekvalitatīvi paveiktais darbs. Tomēr minēto tiesa atzīst par maz ticamu, jo atbildīgs saimnieciskās darbības veicējs, proti,

konkrētajā gadījumā pieteicēja, nebūtu parakstījusi pieņemšanas – nodošanas aktu, ja darbi nav kvalitatīvi paveikti. Šāda akta parakstīšana norāda, ka

puses ir apmierinātas ar paveikto darbu kvalitāti un tām pretenzijas vienai pret otru nav, secīgi ir prasāms atbilstošs atlīdzinājums. Līdz ar to tiesa secina,

ka minētais apstāklis norāda uz pušu formālu darījumu dokumentu noformēšanu.

Kā izriet no starp pieteicēju un SIA „Broz” 2016.gada 5.maijā noslēgtā līguma, tad puses vienojušās, ka līgumā uzņemtās saistības nav nododamas

bez rakstiskas vienošanās trešajām personām. Šāda vienošanās (par SIA „Linne” un SIA „Leena” piesaisti) dienestam nav iesniegta. Tādējādi minētais

netieši norāda, ka faktiski nebija izveidojusies tāda situācija, lai puses savstarpēji par to vienotos, proti, faktiski netika piesaistītas SIA „Linne” un SIA

„Leena”, ko tiesa jau iepriekš šajā spriedumā secināja. Pretējā gadījumā nav izskaidrojama šāda nosacījuma iekļaušana līgumā.

[9.2.2] Vērtējot, vai SIA „Broz” deklarētie darbinieki varēja izpildīt pieteicējas pasūtītos darbus, konstatējams, ka pieteicējas amatpersona /pers.

A/ savos paskaidrojumos ir norādījis, ka no SIA „Broz” puses pa naktīm strādājuši 3 – 5 cilvēki.

Vērtējot minēto, tiesa secina, ka šādi /pers. A/ paskaidrojumi ir vērtējami apšaubāmi, jo, ja no /pers. P/ paskaidrojumiem izriet, ka

aptuveni šāds daudzums cilvēku varēja būt nodarbināts no SIA „Broz” apakšuzņēmumu SIA „Linne” un SIA „Leena” puses, kā arī vienlaicīgi ar

apakšuzņēmēju darbiniekiem darbu veikšanā piedalījās arī pašu SIA „Broz” darbinieki, tad nodarbināto cilvēku daudzumam bija jābūt aptuveni 10 vienā

reizē. Tomēr, kā jau tiesa iepriekš secināja, pakalpojumu sniegšanā pieteicējai SIA „Linne” un SIA „Leena” darbinieki netika nodarbināti. Savukārt

strīdus periodā no SIA „Broz” deklarētajiem sešiem darbiniekiem, neskaitot /pers. O/, kurš savu saistību ar SIA „Broz” noliedz, trīs – /pers. J/, /pers. K/

un /pers. M/, noliedz darbu veikšanu tirdzniecības centrā „Apelsīns”. Savukārt /pers. H/, /pers. N/ un /pers. L/ sniegtie paskaidrojumi un liecības tiesai ir

vērtējamas kritiski turpmāko apsvērumu dēļ.

Vērtējot SIA „Broz” nodarbinātās personas /pers. H/ sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem, konstatējams, ka tie ir

pretrunīgi. Proti, Kā izriet no /pers. H/ dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem, viņa neatceroties vārdu personai, ar kuru esot vienojusies par viņai

piederošā nekustamā īpašuma /adrese D/ izmantošanu. Tomēr minētais ir pretrunā apstāklim, ka SIA „Broz” amatpersona /pers. P/ savos

paskaidrojumos ir norādījis, ka minēto nekustamo īpašumu viņam uz mutiskas vienošanās pamata ir atļāvusi izmantot /pers. H/, kura ir arī SIA „Broz”

darbiniece un kura nenoliedz, ka /pers. P/ viņu esot pieņēmis darbā. Turklāt, kā izriet no lietā esošā konkrētās adreses apsekošanas akta, tieši /pers. P/

uzrādīja dienestam minētās telpas. Ja /pers. H/ nepazītu /pers. P/, /pers. P/ nebaudītu no /pers. H/ puses uzticēšanos, kas izpaudās kā nekustamā īpašuma

uzticēšana svešai personai. Savukārt, ar iepriekšējo SIA „Broz” amatpersonu /pers. O/ par telpu nomu /pers. H/ nevarēja vienoties, jo minētā persona

noliedz, ka būtu faktiski nodarbojies ar saimniecisko darbību. Tādējādi secināms, ka /pers. H/ zināja, ka viņai piederošajā nekustamajā īpašumā /adrese

D/ tiek reģistrēta SIA „Broz” un viņa pazina SIA „Broz” amatpersonu /pers. P/. Tiesa uzskata, ka minētie apstākļi liecina, ka /pers. H/ sniegtie

paskaidrojumi ir vērtējami kritiski, turklāt konkrētajā lietā, vērtējot SIA „Broz” un /pers. P/ veikto saimniecisko darbību kopsakarā, lietas apstākļi norāda

uz saskaņotu paskaidrojumu sniegšanu gan dienestam, gan vēlāk tiesai. Par to, ka starp /pers. H/ un /pers. P/ pastāvēja slēpta noruna, liecina arī

apstāklis, ka pēc /pers. H/ vārdiem SIA „Broz” par telpu nomu neesot maksājis, kas, pastāvot normālām darījuma attiecībām starp svešām personām,

nav ticami, ja vien pušu starpā nepastāv citāda veida izdevīgas attiecības. To, ka pretēji /pers. H/ paskaidrotajam, viņa nav faktiski nodarbināta

uzkopšanas darbos tirdzniecības centrā „Apelsīns” liecina apstāklis, ka viņas sniegtie paskaidrojumi par darbu minētajā vietā ir vispārīgi un nesniedz

ticamu priekštatu par nodarbinātību, kā tas būtu, ja persona no tiesas būtu strādājusi. Proti, nezina, kādā amatā ir pieņemta darbā, kaut arī norāda, ka

starp viņu un SIA „Broz” ir bijis noslēgts darba līgums, uzskaita veicamos darbu, kuru izpildi, atbilstoši lietas materiāliem, veica SIA „RevLat Group”.

Tāpat norāda, ka nodarbināta esot bijusi no maija līdz augustam un par to mēnesī saņēmusi 100 euro, tajā pašā laikā izriet, ka darbus veikusi tad, kad

tas esot bijis nepieciešams, proti, neregulāri, cik reizes un cik bieži nezina. Tiesa secina, ka pie šādiem apstākļiem darba alga nevarēja katru mēnesi būt

viena un tā pati. Turklāt /pers. H/ liecību sniegšanas laikā mainīja liecības, liecinot gan, ka tīrījusi ieeju līdz „RIMI” veikalam, ko, atbilstoši lietas

materiāliem, veicis un par ko samaksāts SIA „RevLat Group”, gan, ka tīrījusi tur, kur notikuši būvdarbi, kas ir pretrunā pieteicējas pārstāvja stāstītajam,

ka SIA „Broz” tika paņemta, lai veiktu tīrīšanas darbus tirdzniecības centra daļā, kur nenotika būvdarbi, gan visbeidzot liecināja, ka tīrījusi abās

tirdzniecības centra „Apelsīns” daļās (jaunajā un vecajā). Šāda, nekonkrētu liecību sniegšana par pašas liecinieces it kā veiktajiem darbiem, liecina, ka

/pers. H/ nav piedalījusies uzkopšanas darbu veikšanā tirdzniecības centrā „Apelsīns”. Par fiktīvu darba attiecību pastāvēšanu starp /pers. H/ un SIA

„Broz” liecina arī /pers. H/ paskaidrotais, ka, kaut arī starp viņu un SIA „Broz” noslēgts darba līgums, darba alga maksāta skaidrā naudā. /pers. H/

liecināja, ka tirdzniecības centrā „Apelsīns” strādājusi tostarp kopā ar /pers. M/ un /pers. N/, savukārt /pers. M/ noliedz strādāšanu tirdzniecības centrā

„Apelsīns”, bet /pers. N/ savās liecībās norādījis, ka nepazīst /pers. H/.

Vērtējot SIA „Broz” deklarētā darbinieka /pers. L/ sniegtos paskaidrojumus, secināms, ka arī minētā liecinieka liecības liecina par to, ka

pretēji liecinieka liecinātajam, ka esot veicis uzkopšanas darbus tirdzniecības centrā „Ādažos”, faktiski viņš nebija nodarbināts minētajā objektā kā SIA

„Broz” darbinieks. Par to liecina /pers. L/ stāstītais, ka ar viņu ir bijis noslēgts darba līgums, bet tajā neesot bijis noteikts, ne kādi ir viņa darba pienākumi,

nedz kāds ir atalgojums, turklāt darba alga esot maksāta skaidrā naudā. Mēnesī ir maksāti 400 euro, kas, salīdzinājumā ar /pers. H/ nosauktajiem 100

euro par līdzvērtīga darba veikšanu, ir stipri atšķirīga summa un liecina par brīvi izvēlētas vērtības tiesai nosaukšanu. Turklāt kā izriet no darba devēja

ziņojumiem, /pers. L/ mēnesī deklarēti ienākumi 100 un 150 euro apmērā. Tāpat /pers. L/ nevarēja tiesai konkrēti atbildēt, vai uz objektu braucis katru

dienu, norādot vien, ka viņam šķiet, ka jā, kā arī nespēja paskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņš pārtrauca darba tiesiskās attiecības ar SIA „Broz”. Tādējādi

secināms, ka /pers. L/ nebija nodarbināts SIA „Broz”.

Arī vērtējot SIA „Broz” deklarētā darbinieka /pers. N/ sniegtos paskaidrojumus, secināms, ka arī minētā liecinieka liecības liek apšaubīt

viņa nodarbināšanu tirdzniecības centra „Apelsīns” uzkopšanas darbos. Proti, par nodarbinātību SIA „Broz” /pers. N/ nespēja dot skaidru atbildi, kaut

arī apgalvoja, ka esot bijis nodarbināts tirdzniecības centra „Apelsīns” uzkopšanas darbos, nezināja, kas viņu ir nodarbinājis, tāpat nezina, kas bija

kontaktpersona konkrētajā objektā. Tāpat liecinieks liecināja, ka esot bijis jāuzkopj telpas, kur notikuši būvdarbi, bet tas savukārt ir pretrunā pieteicējas

amatpersonas /pers. A/ paskaidrotajam, ka uzkopšanas darbus SIA „Broz” veica tajā daļā, kur nenotika būvdarbi. Attiecībā uz darba samaksas

saņemšanu no /pers. N/ paskaidrotā izriet, ka esot algu saņēmis skaidrā naudā no /pers. JJ/. Vienīgā persona saistībā ar SIA „Broz” ir /pers. O/, kurš

faktisko darbošanos SIA „Broz” noliedz. /pers. N/ liecināja tiesai, ka /pers. H/ nepazīstot, kas savukārt ir pretrunā /pers. H/ liecībām par to, ka

strādājusi kopā ar /pers. N/. Tāpat viņš nepazīstot /pers. L/, ar kuru viņš bija vienlaicīgi nodarbināts SIA „Broz” un ar kuru kopā viņam bija jāveic

uzkopšanas darbi tirdzniecības centrā „Apelsīns”. No lietā esošajiem paskaidrojumiem izriet, ka darbus SIA „Broz” veicis vakarā pēc darbdienas

beigām, tomēr, kā izriet no /pers. N/ liecinātā, viņš strādājis pa dienu un pusdienas laikā. Līdz ar to nav konstatējama /pers. N/ faktiskā saistība ar SIA

„Broz”, tai skaitā nodarbināšana tirdzniecības centra „Apelsīns” uzkopšanā.

Vērtējot iepriekš minēto, SIA „Broz” nenodarbināja personas tirdzniecības centra „Apelsīns” uzkopšanas darbos, līdz ar to pieteicējas

amatpersonas /pers. A/ sniegtās sliecības par to, ka no SIA „Broz” puses strīdus darījumu izpildīšanā bija iesaistītas 3 – 5 personas, ir nepatiesas. Līdz

ar to secināms, ka pieteicēja nesaņēma pakalpojumus no SIA „Broz”. Savukārt, no lietas apstākļiem, tai skaitā, ka strīdus darījumi noslēgti par tiem

pašiem pakalpojumiem, ko sniedza citas sabiedrības, izriet, ka tieši pieteicēja pati iesaistījās apzinātā, fiktīvu darījumu īstenošanā.

[10] Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka SIA „Broz” nesniedza pieteicējai uzkopšanas darbu pakalpojumus. Tādējādi darījumi starp

pieteicēju un minēto sabiedrību nav notikuši. Līdz ar to dienests pamatoti papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN 7 241,52 un samazināja pieteicējai

no budžeta atmaksājamo PVN 2 179,5 euro.

[11] Attiecībā uz nokavējuma naudu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 22.punkts noteic, ka nokavējuma nauda ir procentu maksājums

par nodokļu samaksas termiņa nokavējumu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības,

samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu

maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos

nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Savukārt likuma 29.panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta

nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi

nokavējuma naudas apmēri.

No iepriekš minētajām tiesību normām secināms, ka nokavējuma naudas noteikšanas pamatmērķis ir nodrošināt to, lai valsts budžets neciestu

zaudējumus tāpēc, ka nodokļi netiek nomaksāti termiņā. Tāpēc nokavējuma nauda tiek aprēķināta procentos no nodokļu pamatparāda un turpina pieaugt

ar katru nokavēto dienu.

Tiesa konstatē, ka pieteicējai aprēķināta PVN nokavējuma nauda 355,09 euro. Līdz ar to tiesa konstatē, ka nokavējuma naudas aprēķins

papildus aprēķinātajam PVN ir veikts pamatoti un tiesiski.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta piektajai daļai, par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā

iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu,

ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu

apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

Līdz ar to pieteicējai pamatoti aprēķināta PVN soda nauda 2 826,31 euro apmērā.

[12] Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt

spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem

no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir

jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 12.septembra sprieduma lietā

Nr.SKA-280/2006 8.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, neanalizē pārējos lietas materiālos ietvertos apsvērumus, jo tie nevar

ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.

[13] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst Lēmumu par tiesisku, bet pieteicējas pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt SIA „Build Up” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 4.jūlija lēmuma Nr.30.2-

22.8/3694 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A.Pūcīte