Court orders landlord to collect rent arrears and legal interest from tenant for breach of lease.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's defense and ordered the landlord to collect outstanding rent and utility arrears totaling 678.44 euros. The tenant admitted the debt but failed to pay before the contractual deadline, leading to the landlord's unilateral termination of the lease. Consequently, the court awarded the principal debt, court costs, and legal interest calculated at 6% annually from the judgment date.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 193. panta; Civilprocesa likuma 204.1 panta; Civillikuma 1587. panta; Civillikuma 1588. panta; Civillikuma 1589. panta; Civillikuma 1662. panta; Civillikuma 1652. panta 3. punkts; likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 10. panta; likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 12. panta; likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta 2. daļa; likumiskie procenti aprēķināmi no pamatkapitāla
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillieta Nr. C16111115
Lietvedības Nr. C 0467-16/2
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2016. gada 20. oktobrī
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese L. Bārbale,
ar tiesas sēdes sekretāri I. Cīruli,
piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Jēkabpils novada pašvaldības maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Tiesa
konstatēja:
prasītājs Jēkabpils novada pašvaldība (turpmāk arī - Prasītājs) iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk
arī - Atbildētājs) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz 2014. gada 31. marta Dzīvojamās telpas īres līgumu (turpmāk arī – Līgums) Atbildētājs
īrējis Prasītājam piederošo dzīvokli /adrese A/, Ābeļu pagastā, Jēkabpils novadā.
Saskaņā ar Lūguma 3.1.1. punkta nosacījumiem, kā arī saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantu, Atbildētājam bijis noteikt
pienākums regulāri katru mēnesi veikt apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumus.
Prasītājs norādījis, ka Atbildētājs esot pieļāvis dzīvojamās telpas pamatpakalpojumu maksājumu kavējumu vairāk kā trīs mēnešus, lai gan
viņam bijusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar Līgumu un normatīvajiem aktiem.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015. gada 14. jūlijā Prasītājs ierakstītā pasta sūtījumā nosūtījis Atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu,
kurā norādījis, ka gadījumā, ja līdz 2015. gada 30. jūlijam īres un pamatpakalpojumu maksājumu parāds netiks pilnībā samaksāts, Prasītājs iesniegs tiesā
prasību par Līguma izbeigšanu un parāda piedziņu.
Prasītājs norādījis, ka noteiktajā termiņā parāds nav ticis samaksāts, tāpēc Prasītājs, pamatojoties uz līkuma “Par dzīvojamo telpu īri”
28.2 panta otro daļu, 2015. gada 30. oktobrī vienpusēji izbeidzis Līgumu, nosūtot Atbildētājam paziņojumu. Atbildētājs akceptējis Līguma izbeigšanu un
2015. gada novembra sākumā atbrīvojis dzīvokli, bet īres un komunālo maksājumu parādu nav samaksājis.
Prasītājs norādījis, ka kopējā parāda summa uz 2015. gada 1. novembri bijusi 678,44 euro, tai skaitā: īres maksas parāds 160,25 euro, apkures
parāds 378,43 euro, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu parāds 119,48 euro; atkritumu izvešanas maksas parāds 20,28 euro.
Pamatojot prasību ar Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1662. pantu, 1652. panta 3. punktu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.,
12. pantu, Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja iepriekš uzskaitīto parādu 678,44 euro un tiesas izdevumus: valsts nodevu 101,85 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, un noteikt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no neatmaksātās
parāda summas. Prasītājs lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā, paziņo, ka mediācija strīda risināšanai netika izmantota.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu Atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu aizpildītas
paskaidrojuma veidlapas par prasību iesniegšanai tiesā.
Dokumenti Atbildētājam netika izsniegti un saņemti atpakaļ tiesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu ņemot vērā lietas apstākļus, 2016. gada 28. jūnijā, pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu atklātā
tiesas sēdē mutvārdu procesā (lietas 22. lapa).
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja pilnībā uz prasības pieteikumā minētajiem apsvērumiem un pamata un
paskaidroja, ka Atbildētājs parādu nav samaksājis. Tāpēc lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam kopējo parāda summu 678,44 euro, tiesas
izdevumus: samaksāto valsts nodevu 101,85 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un izdevumus, kas saistīti ar publikācijas ievietošanu
oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 1,71 euro un 15,65 euro.
Atbildētājs/pers. B/, būdams aicināts uz lietas izskatīšanu ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (laidienā Nr. 171, 2016. gada
5. septembrī) (lietas 28. lapa), uz tiesas sēdi nav ieradies, kā arī tiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis paskaidrojumus lietā, nav pieteicis lūgumu par
lietas izskatīšanas atlikšanu.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez atbildētāja /pers. B/ piedalīšanās, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59. pantu, kas nosaka,
ka atbildētājs, kura dzīves vieta nav zināma vai kuru nevar sastapt dzīvesvietā, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, un
tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā „Latvijas
Vēstnesis”.
Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu lieta izskatāma bez Atbildētāja piedalīšanās, jo nav likumīga pamata
lietas izskatīšanas atlikšanai.
Noklausoties Prasītāja pārstāves /pers. A/ paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība pamatota un apmierināma pilnībā.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt Atbildētājiem jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta
piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbilstoši likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk arī - Īres likums) 1. panta pirmajai daļai šis likums reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanas
nosacījumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un
pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību. Īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis
likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti. Savukārt minētās tiesību normas 2. panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas lietošanas
vienīgais pamats īrniekam [..] ir dzīvojamās telpas īres [..] līgums.
Lietā nav strīda, un tas apstiprinās ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, par to, ka Prasītājam pieder dzīvoklis /adrese A/, Ābeļu
pagastā, Jēkabpils novadā.
Kā redzams no lietas materiāliem, 2014. gada 31. martā starp Atbildētāju un Prasītāju tika noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa
/adrese A/, Ābeļu pagastā, Jēkabpils novadā, īri (lietas 14. - 15. lapa).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis īres tiesisko attiecību pastāvēšanu starp Prasītāju un Atbildētāju.
Īres likuma 12. pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un maksa par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un
kārtībā.
Saskaņā ar Līguma 3.1.1. punktu nosacījumiem Atbildētājs uzņēmies saistības regulāri katru mēnesi kārtot īres un komunālos maksājumus. Līguma
2.1., 2.2. punktā puses vienojušas, ka īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem (apkure, atkritumu izvešana, ūdens un kanalizācija)
jāsamaksā par katru kārtējo mēnesi līdz nākoša mēneša 30. datumam.
Civillikuma 1775. pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums
atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Ar Prasītāja pārstāves paskaidrojumiem un lietā esošo Prasītāja Norēķinu ar debitoriem/kreditoriem kopsavilkumu par laika periodu no
2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. novembrim (lietas 8. lapa) pierādīts fakts, ka Atbildētājs nav maksājis par dzīvokļa īri un komunālajiem
pakalpojumiem, par ko viņam ir sakrājies parāds 678,44 euro (īre 160,25 euro, apkure 378,43 euro, ūdens/kanalizācija 119,48 euro, atkritumu
izvešana 20,28 euro). Atbildētājs minēto saistību un parādu nav apstrīdējis.
Ar lietā esošo 2015. gada 14. jūlija pirmstiesas brīdinājumu apstiprinās, ka Atbildētājs ir brīdināts par parāda nenomaksāšanas sekām
(lietas 9. lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma
1838. pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tādējādi tiesa atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un no
Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenams īres un komunālo pakalpojumu (apkure, ūdens/kanalizācija, atkritumu izvešana) parāds 678,44 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.
Tiesa uzskata, ka apmierināms Prasītāja lūgums noteikt tam tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6 % (seši procenti) gadā no
piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto
procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Minētās tiesības Prasītājam piešķiramas, sākot ar dienu, kad stāsies likumīgā spēkā tiesas spriedums.
Saskaņā ar Civilprocesa 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir: valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Līdz ar to, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: samaksāta valsts nodeva 101,85 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 22,06 euro (par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro, par publikācijas teksta sagatavošanu 1,71 euro un par publikācijas
ievietošanu oficiālajā izdevumā 15,65 euro), kopā – 123,91 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu un 42. pantu no Atbildētājs valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 5,28 euro, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda
9,98 euro (lietas 2. lapa), bet Prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis tikai 4,70 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Vadoties no teiktā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 204.1 pantu tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Jēkabpils novada pašvaldībai, reģistrācijas numurs 90009116789, īres maksas
un komunālo pakalpojumu parādu 678,44 euro, un tiesas izdevumus 123,91 euro, kopējā summā 802,35 euro (astoņi simti divi euro, 35 centi).
Noteikt, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami prasītāja Jēkabpils novada pašvaldības norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, AS „Swedbank”.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,28 euro (pieci euro, 28
centi).
Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc tā stāšanās likumīgā spēkā.
Noteikt Jēkabpils novada pašvaldībai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja /pers. B/ 6 % (sešus procentus) gadā no
nesamaksātās parāda pamatsummas, sākot ar dienu, kad stāsies spēkā tiesas spriedums.
Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jēkabpils
rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības
ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese L. Bārbale