Administrative court dismissed farmer's appeal for agricultural support due to failure to maintain land in good condition.

Lietas Nr. A420536612

Lietas arhīva Nr. AA43-1002-16/19

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā

2016. gada 29. septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente K. Krastiņa,

tiesneses S. Gintere un S. Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz zemnieku saimniecības „/Nosaukums

A/” pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta 2012. gada 13. augusta lēmuma Nr. 10.6.4/859-V; 914-V/2-15/980 atcelšanu

daļā un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar zemnieku saimniecības „/Nosaukums A/” apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 29. maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008. gadā Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) Lielrīgas reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (turpmāk –

Pārvalde) saņemts zemnieku saimniecības ,,/Nosaukums A/” atbalsta iesniegums ,,Platību maksājumu iesniegums

2008. gadā” un tā pielikums ,,Atbalsta iesniegums Agrovides apakšpasākumiem 2008. gadā” (turpmāk – 2008. gada

iesniegums), ar kuru uz pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Rugāju lauks ziemas periodā” (turpmāk –

RLZP) atbalstu pieteikti 35,48 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2009. gadā Pārvaldē saņemts zemnieku saimniecības ,,/Nosaukums A/” atbalsta iesniegums ,,Platību maksājumu

iesniegums 2009. gadā” un tā pielikums ,,Atbalsta iesniegums Agrovides apakšpasākumiem 2009. gadā” (turpmāk –

2009. gada iesniegums), ar kuru uz RLZP atbalstu pieteikti 37,50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2010. gadā Pārvaldē saņemts zemnieku saimniecības ,,/Nosaukums A/” atbalsta iesniegums ,,Platību maksājumu

iesniegums 2010. gadā” un tā pielikums ,,Atbalsta iesniegums Agrovides apakšpasākumiem 2010. gadā” (turpmāk –

2010. gada iesniegums), ar kuru uz RLZP atbalstu pieteikti 39,49 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Savukārt 2011. gadā Pārvaldē saņemts zemnieku saimniecības „/Nosaukums A/” atbalsta iesniegums „Platību

maksājumu iesniegums 2011. gadā” un tā pielikums „Atbalsta iesniegums pasākuma „Agrovides maksājumi”

apakšpasākumiem 2011. gadā” (turpmāk – 2011. gada iesniegums), ar kuru uz Vienoto platības maksājumu (turpmāk –

VPM) pieteikti 84,68 ha, uz pasākuma „Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav

kalnu teritorijas” (turpmāk – MLA) atbalstu pieteikti 40,03 ha, uz RLZP atbalstu pieteikti 45,06 ha lauksaimniecībā

izmantojamās zemes un uz pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Buferjoslu ierīkošana” (turpmāk – BI)

atbalstu pieteikti 714 m novadgrāvju buferjoslas un 5068 m tīruma buferjoslas.

[2] Pamatojoties uz likuma ,,Par nekustama īpašuma nodokli” 3. panta septīto un astoto daļu un Ministru kabineta

2010. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 635 „Kārtība, kādā apseko un nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību

un sniedz informāciju par to” (turpmāk – Noteikumi Nr. 635), 2011. gada 9. septembrī LAD veica zemnieku saimniecības

,,/Nosaukums A/” lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanu. Apsekošanas laikā konstatēts, ka kadastri

(Nr. /numurs/; Nr. /numurs/, Nr. /numurs/un Nr. /numurs/), kuros atrodas zemnieku saimniecības ,,/Nosaukums A/”

2011. gada iesniegumā deklarētie lauki Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 22, nav kopti. Turklāt kadastrs Nr. /numurs/tika izvērtēts kā

nekopts arī 2010. gadā.

2011. gada 15. decembrī LAD veica 2011. gada iesniegumā deklarēto platību daļēju pārbaudi uz vietas, vizuāli

apsekojot laukus. Pārbaudes uz vietas laikā konstatēts, ka lauki Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 22 nav kopti ilgāk par gadu, par ko

liecina lielā nezāļainība un kūlas slānis, līdz ar to konstatēta kultūra „Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav

atbalsttiesīga” (kultūras kods 620), nevis deklarētā kultūra ,,Vasaras mieži” (kultūras kods 131). Par konstatētajām

neatbilstībām veiktas foto fiksācijas.

Par pārbaudē konstatēto Pārvalde zemnieku saimniecību ,,/Nosaukums A/” informēja ar 2011. gada 20. decembra

vēstuli Nr. 3/2-2-7/3910, kam pielikumā pievienotas 2011. gada 15. decembra protokola par veikto pārbaudi uz vietas un

Platību maksājumu pārbaudes uz vietas ziņojuma Nr. 04110372402 (turpmāk – Kontroles ziņojums) kopijas.

2012. gada 3. un 26. janvārī LAD saņemti zemnieku saimniecības ,,/Nosaukums A/” iesniegumi ar lūgumu veikt

atkārtotu pārbaudi.

A r 2012. gada 8. jūnija lēmumu Nr. 04.010-01/125895, izvērtējot 2011. gada iesniegumu, Pārvalde zemnieku

saimniecībai ,,/Nosaukums A/” aprēķināja Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām 764,18 latu apmērā,

Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām 32,04 latu apmērā, MLA 228,56 latu apmērā un atteica piešķirt VPM un

BI atbalstu un noteica jaunas trīsgadīgās sankcijas – VPM atbalstam 1557,27 latu apmērā un BI atbalstam 424,61 latu

apmērā.

Pārvaldes 2012. gada 21. jūnija lēmumā Nr. 04.4/2-11/1303 (turpmāk – Pārvaldes lēmums) norādīts, ka ar 2008. gada

iesniegumu zemnieku saimniecība ,,/Nosaukums A/” apņēmās ievērot RLZP atbalsta saņemšanas nosacījumus piecus

gadus pēc saistību uzņemšanās (no 2008. līdz 2012. gadam), bet, administrējot 2011. gada iesniegumu, konstatētas

nekoptas un pārdeklarētās platības, kas nav atbalsttiesīgas. Ņemot vērā 2011. gada pārbaudē uz vietās konstatēto, ka RLZP

atbalstam pieteikta lauksaimniecības zeme, kas nav atbalsttiesīga, daļēji pārtrauktas zemnieku saimniecības ,,/Nosaukums

A/” 2008. gadā uzņemtās saistības par platību 15,26 ha un zemnieku saimniecībai ,,/Nosaukums A/” uzlikts pienākums

atmaksāt saistību periodā (no 2008. gada) saņemto RLZP atbalstu 2823,84 latu apmērā par minēto pārdeklarēto platību.

Ar Pārvaldes 2012. gada 25. jūnija lēmumu Nr. 04.010-01/126490, izvērtējot 2011. gada iesniegumu, zemnieku

saimniecībai ,,/Nosaukums A/” pārrēķināja attiecībā uz VPM noteikto trīsgadīgo sankciju un to noteica 1460,82 latu

apmērā.

Ar Pārvaldes 2012. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 04.010-01/126583, izvērtējot 2011. gada iesniegumu attiecībā uz RLZP,

zemnieku saimniecībai ,,/Nosaukums A/” atteikts piešķirt RLZP atbalstu un saistībā ar to noteica jaunu trīsgadīgu sankciju

1267,64 latu apmērā.

2012.gada 6.augustā tika veikta 2011. gada iesniegumā deklarēto lauku Nr. 12, Nr. 13, Nr. 14, Nr. 15, Nr. 16, Nr. 18,

Nr. 19, Nr. 20, Nr. 21, Nr. 22 atkārtota apsekošana dabā un konstatēts, ka 2011. gada 15. decembrī veiktā pārbaude uz

vietas ir veikta korekti un tajā konstatētie fakti un neatbilstības ir pamatotas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 1. marta noteikumu Nr. 173 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas

Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” (turpmāk – Noteikumi Nr. 173) 15. pielikumu „Kultūru

kodi” un Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr. 295 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku

attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai” (turpmāk – Noteikumi

Nr. 295) 2. pielikumu ,,Lauksaimniecības kultūrai piemērojamie atbalsta maksājumi” par kultūru ,,Lauksaimniecībā

izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga” (kultūras kods 620) 2011. gadā nav tiesību saņemt atbalstu, līdz ar to lauka

Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 22 uz atbalstu tiesīgās platība tika noteiktas 0,00 ha apmērā.

[3] Ar LAD 2012. gada 13. augusta lēmumu Nr. 10.6.4/859-V;914-V/2-15/980 (turpmāk – Lēmums) atcelts 2012. gada

21. jūnija Pārvaldes lēmums daļā, samazinot atmaksājamās summas par pārtrauktajām RLZP saistībām apmēru no 2823,84

latiem uz 2453,94 latiem un nolemts:

atteikt VPM par 2011. gadu un noteikt trīsgadīgo sankciju 1460,82 latu apmērā;

atteikt atbalstu RLZP par 2011. gadu un noteikt trīsgadīgo sankciju 1267,64 latu apmērā;

atteikt atbalstu BI par 2011. gadu un noteikt trīsgadīgo sankciju 424,61 latu apmērā;

uzlikt par pienākumu zemnieku saimniecībai ,,/Nosaukums A/” atmaksāt nepamatoti izmaksāto atbalstu par

samazināto pasākuma RLZP saistību platību 2453,94 latu apmērā.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[3.1] Attiecībā uz 2011. gada iesniegumā konstatētajām pārdeklarācijām norādīts turpmāk minētais.

[3.1.1] Pārvalde 2012. gada 25. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 04.010-01/126490, ar kuru attiecībā uz VPM

pārrēķināta aprēķinātā trīsgadīgā sankcija, tā kā konstatēts, ka lauki Nr. 12, Nr. 14 un Nr. 21 atbilst VPM saņemšanas

nosacījumiem. Ņemot vērā pārbaudē uz vietas konstatēto, uz VPM tiesīgā platība 2011. gadā ir 55,90 ha (deklarētā

platība – 84,68 ha). Līdz ar to pārdeklarācija ir 28,78 ha jeb 51,49% no kopējās uz atbalstu tiesīgās platības.

Ņemot vērā konstatēto platību pārdeklarāciju un saskaņā ar Eiropas Savienības Komisijas 2009. gada

30. novembra Regulu (EK) Nr. 1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu

(EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu

saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu

(EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (turpmāk –

Regula Nr. 1122/2009) 58. panta trešo daļu, zemnieku saimniecība ,, /Nosaukums A/” nav tiesīga saņemt VPM par

2011. gadu, un tiek noteikta trīsgadīgā sankcija 1460,82 latu apmērā, t.i., 28,78 ha x 53,502499 lati (atbalsta likme) x

0,94871 (Eiropas Padomes 2009. gada 19. janvāra regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā

atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī

groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003

(turpmāk – Regula Nr. 73/2009) 123. panta 2. punkts) (samazinājuma koeficients)).

[3.1.2] Uz RLZP atbalstu tiesīgā platība 2011. gadā ir 24,23 ha. Līdz ar to pārdeklarācija ir 20,83 ha (deklarētā

platība – 45,06 ha) jeb 85,97 % no kopējās uz atbalstu tiesīgās platības.

Ņemot vērā konstatēto platību pārdeklarāciju un saskaņā ar Eiropas Savienības Komisijas 2011. gada 27. janvāra

Regulas Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005

attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, (turpmāk

– Regula Nr. 65/2011) 16. panta 5. punkta trešo daļu, zemnieku saimniecība ,, /Nosaukums A/” nav tiesīga saņemt

RLZP atbalstu par 2011. gadu, un tiek noteikta trīsgadīgā sankcija 1267,64 latu apmērā.

[3.1.3] Attiecībā uz BI atbalstu atbalsttiesīgais daudzums 2011. gadā ir 878 m. Līdz ar to pārdeklarācija ir 4904 m

jeb 100 % no kopējās uz atbalstu tiesīgās platības.

Ņemot vērā konstatēto platību pārdeklarāciju un pamatojoties uz Regulas Nr. 65/2011 16. panta 5. punktu,

zemnieku saimniecība ,,/Nosaukums A/” nav tiesīga saņemt BI atbalstu par 2011. gadu, un tiek noteikta trīsgadīgā

sankcija 424,61 latu apmērā, t.i., (714 m x 0,069251 lati (BI (novadgrāvju) atbalsta likme)) + (4190 m x 0,089536 lati

(BI (novadgrāvju) atbalsta likme)).

[3.1.4] Ievērojot iepriekš minēto, ar Lēmumu atcelts Pārvaldes 2012. gada 8. jūnija lēmums Nr. 04.010-01/12589

daļā par VPM atbalsta tiesīgās platības, pārdeklarācijas un trīsgadīgās sankcijas apmēru un atstāti negrozīti Pārvaldes

2012. gada 25. jūnija lēmums Nr. 04.010-01/126490 un 29. jūnija lēmums Nr. 04.010-01/126583.

[3.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumu Nr. 282 „Kārtība, kādā piešķir valsts un

Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai” (turpmāk – Noteikumi Nr. 282)

16. punktu, piesakoties RLZP atbalstam un parakstot 2008.gada iesniegumu, zemnieku saimniecība ,,/Nosaukums A/”

apņēmās pildīt RLZP saistības attiecīgajā platībā piecus gadus (saistību periods no 2008. – 2012. gadam), t.sk.

pirmajā maksājuma apstiprināšanas gadā. Šo noteikumu 37.2. apakšpunkts paredz, ka atbalsta pretendents turpmākos

piecus gadus no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada uzņemas nesamazināt atbalstam deklarēto platību, saimniekot

tajā atbilstoši RLZP atbalsta saņemšanas nosacījumiem un katru gadu iesniegt aizpildītu platību maksājumu

iesniegumu.

Atkārtoti izvērtējot RLZP lēmumu, konstatēts, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu zemnieku saimniecība

,,/Nosaukums A/” ir pārtraukusi saistības par 13,27 ha, nevis 15,26 ha, kā norādījusi Pārvalde; savukārt salīdzinājumā

ar 2008. gadu zemnieku saimniecība ,,/Nosaukums A/” ir pārtraukusi saistības par 11,25 ha, nevis 15,26 ha, kā

norādījusi Pārvalde.

Ņemot vērā Noteikumu Nr. 295 24. punktu un šo noteikumu 9. pielikuma 4. sadaļas „Pasākums „Agrovides

maksājumi”” 6. punktu, viss saistību periodā saņemtais atbalsts par pārtrauktajām saistībām zemnieku saimniecībai

,,/Nosaukums A/” ir jāatmaksā LAD.

Ņemot vērā norādīto, LAD nav tiesiska pamata atbrīvot zemnieku saimniecību ,,/Nosaukums A/” no pienākuma

atmaksāt iepriekš nepamatoti izmaksāto atbalstu par samazināto RLZP saistību platību 2453,94 latu apmērā, t.i. 11,25

ha (samazinātā platība, ha) x 61,6221 lati (2008. gada atbalsta likme, latos) + 13,27 ha (samazinātā platība, ha) x

61,7091 lati (2009. gada atbalsta likme, latos) + 15,26 ha (samazinātā platība, ha) x 61,7178 lati (2010. gada atbalsta

likme, latos).

Ievērojot minēto, 2012. gada 21. jūnija Pārvaldes lēmums atcelts daļā par atmaksājamo RLZP atbalsta apmēru,

nosakot, ka atmaksājamā summa par pārtrauktajām RLZP saistībām ir 2453,94 lati, nevis 2823 lati.

[4] 2012. gada 17. septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts zemnieku saimniecības ,,/Nosaukums A/”

pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot LAD pienākumu izmaksāt zemnieku saimniecībai

„/Nosaukums A/” par 2011. gadu VPM, RLZP un BI, un LAD Lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru zemnieku

saimniecībai „/Nosaukums A/” uzlikts papildus pienākums atmaksāt nepamatoti izmaksāto pabalstu 2453,94 latu

apmērā un piemērotas trīsgadīgās sankcijas.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Pieteicēja no savas puses nav pārtraukusi un ir izpildījusi visas uzņemtās saistības attiecībā uz RLZP.

Tomēr nav saņemts saistībām atbilstošs maksājums par 2011. gadu, kā arī LAD pieprasa atmaksāt jau saņemto

atbalstu 2453,94 latu apmērā.

[4.2] Saistībā ar VPM neizmaksāšanu par 2011. gadu, pieteicēja vairākkārtīgi ir mēģinājusi panākt atkārtotas

fiziskās kontroles veikšanu ar tās pārstāvju klātbūtni, taču ir saņēmusi noraidījumu; pieteicējai nav zināms, vai un kā

pārbaude notikusi un vai dabā nav sajaukti lauki.

[4.3] Lauki 2011. gadā tika apstrādāti, izmantojot atbilstošu agrotehniku (izņemot apstrādi ar ķimikālijām) un tika

apsēti ar deklarēto kultūru. Tāpat tie tika arī daļēji nokulti, kas atbilst nosacījumiem, ka kultūraugus jāatstāj vai nu

nenopļautus/ nenokultus līdz 2012. gada 1. martam, vai nu pēc to ražas novākšanas jāatstāj uz lauka līdz 2012. gada

1. martam neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas – rugājus.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 29. maija spriedumu pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] No lietas faktiskajiem apstākļiem, par ko strīds nepastāv, konstatējams turpmāk minētais.

[5.1.1] 2011. gada 15. maijā Pārvaldē saņemts pieteicējas 2011. gada iesniegums Nr. 041103724, ar ko uz VPM

tika pieteikti 84,68 ha, uz pasākuma MLA atbalstu tika pieteikti 40,03 ha, uz pasākuma RLZP tika pieteikti 45,06 ha

lauksaimniecībā izmantojamās zemes un uz pasākuma BI atbalstu tika pieteikti 714 m novadgrāvju buferjoslas un 5068

m tīruma buferjoslas (lietas 25.-28. lapa).

[5.1.2] 2011. gada 15. decembrī LAD veica pieteicējas atbalstam pieteikto platību apsekošanu (pārbaudes laikā

veikta fotografēšana, lietas 32.-34., 79. lapa), kuras laikā tika konstatēts, ka lauki Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 22 nav

atbilstoši kopti ilgāk par vienu gadu, par ko liecina lielā nezāļainība un kūlas slānis. LAD secināja, ka norādīto lauku

platības faktiski atbilst kultūrai „Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga” (kods 620), nevis

deklarētā kultūra „Vasaras mieži” (kultūras kods 131). Par minēto pārbaudi tika sastādīts Protokols par veikto

pārbaudi uz vietas (lietas 36. lapa) un sastādīts Kontroles ziņojums (lietas 37.-40. lapa).

[5.1.3] Pārbaudes rezultātā tika pieņemts Pārvaldes lēmums par platību maksājumiem 2011. gada iesniegumam un

par agrovides saistību pārtraukšanu ar atmaksu.

[5.1.4] 2012. gada 6. augustā tika veikta atkārtota pieteicējas 2011. gada iesniegumā deklarēto lauku apsekošana

dabā, kuras laikā lauki Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 22 tika izvērtēti kā kultūra „Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav

atbalsttiesīga” (kods 620). Par minēto pārbaudi tika sastādīts Platību apsekošanas akts (lietas 59. lapa), kā arī

minētās pārbaudes laikā tika veikta lauku fotografēšana (lietas 61.-63., 79. lapa).

[5.1.5] Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, LAD pieņēma Lēmumu, ar kuru daļēji atcēla Pārvaldes

lēmumu par agrovides saistību pārtraukšanu ar atmaksu, samazinot pasākuma RLZP atmaksājamā atbalsta apmēru no

2823,84 latiem uz 2453,94 latiem, un atteica VPM par 2011. gadu, nosakot trīsgadīgo sankciju 1460,82 latu apmērā,

atteica atbalstu RLZP par 2011. gadu, nosakot trīsgadīgo sankciju 1267,64 latu apmērā, atteica atbalstu pasākumam

BI par 2011. gadu, nosakot trīsgadīgo sankciju 424,61 latu apmērā.

[5.2] Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa konstatēja, ka pieteikuma priekšmets ir administratīvā akta – Lēmuma, ar

kuru izraisītas tiesiskās sekas – RLZP atbalsta atmaksa 2453,94 latu apmērā un piemērota trīsgadīgā sankcija 3153,07

latu apmērā – atcelšana. Tāpat pieteikuma priekšmets ir labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu piešķirti VPM,

RLZP un BI maksājumi par 2011. gadu, izdošana.

Tādējādi izskatāmajā lietā jāpārbauda, vai pieteicēja ievēroja normatīvajos aktos paredzētos priekšnoteikumus,

kas noteica platību maksājumu saņemšanu 2011. gadā un vai ir pamats izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu

VPM, RLZP un BI maksājumu saņemšanai 2011. gadā.

[5.3] Noteikumu Nr. 173 3. punktā noteikts, ka atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas atbilst Regulas Nr. 73/2009

2. panta „a” apakšpunkta prasībām (lauksaimnieks ir fiziska persona, kuras saimniecība atrodas Kopienas teritorijā, kā

tā definēta Līguma 299. pantā, un kura veic lauksaimniecisku darbību) un veic lauksaimniecisko darbību saskaņā ar

minētās regulas 2. panta „c” apakšpunkta prasībām (lauksaimnieciska darbība ir lauksaimniecības produktu ražošana

vai audzēšana, ieskaitot ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai

zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, kā noteikts 6. pantā). Atbilstoši minētās regulas 6. pantā

noteiktajām prasībām Noteikumu Nr. 173 14. punktā ir ietverti nosacījumi, kādi jāievēro lauksaimniecībā izmantojamās

zemes labā lauksaimniecības un vides stāvoklī uzturēšanai.

Savukārt kārtība, kādā notiek pārbaudes uz vietas, ir noteikta gan Regulā Nr. 73/2009 un Regulā Nr. 1122/2009,

gan nacionālajā normatīvajā aktā – Noteikumos Nr. 173.

Regulas Nr. 73/2009 22. panta 1. punkts noteic, ka dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka

lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās prasības. Regulas Nr. 1122/2009 27. panta pirmajā daļā noteikts, ja netiek

apdraudēts pārbaudes mērķis, tad par pārbaudēm uz vietas var sniegt iepriekšēju paziņojumu. Paziņojumus nesniedz

drīzāk kā noteikti nepieciešams, un tos nedrīkst sniegt vairāk kā 14 dienas iepriekš.

Noteikumu Nr. 173 105. punkts noteic, ka lauksaimnieku, kas pretendē uz VPM, var izraudzīt pārbaudei uz vietas

saimniecībā Regulas Nr. 1122/2009 31. pantā noteiktajā kārtībā (pamatojoties uz riska analīzi). Pārbaudi veic LAD

amatpersona.

Tiesa konstatēja, ka LAD amatpersona 2011. gada 15. decembrī pieteicējas 2011. gada iesniegumā deklarētajiem

laukiem veica pārbaudi uz vietas: sastādīja protokolu un Platību maksājumu pārbaudes uz vietas ziņojumu. Minētās

pārbaudes laikā tika veikta arī lauku fotografēšana.

[5.4] Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesas sēdē pieteicējas pārstāvja sniegtos paskaidrojumus un

liecinieces liecību, tiesa atzina par pamatotu LAD secinājumu, ka pieteicējas 2011. gada atbalsta iesniegumā deklarētā

lauku Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 22 platība nav atbilstoši kopta ilgāk par gadu.

[5.4.1] No 2011. gada 15. decembra pārbaudes laikā sastādītā Kontroles ziņojuma (lietas 37.-40. lapa) izriet, ka

lauki Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 22 nav atbilstoši kopti ilgāk par vienu gadu, par ko liecina lielā nezāļainība un kūlas slānis.

2012. gada 6. augusta Platību apsekošanas aktā (lietas 59. lapa) konstatēts, ka laukos Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 22

aug vībotnes, dadži, kumelīte tīruma, usnes, suņa burkšķi, pērkone parastā, vārpata, turklāt laukā konstatētas arī

atvases, nelieli bērziņi, avenāji. Tāpat konstatēti skudru pūžņi, kas apauguši ar velēnu, kas neapšaubāmi apliecina, ka

lauki nav apsaimniekoti ilgstoši. Zem kūlas slāņa jau izveidojusies sūnas kārta, kas raksturīga ilgstoši neapstrādātām

platībām. Lauks Nr. 22 pēc botāniskā sastāva izvērtējams kā zālājs, kas nav apbilstoši kopts. Laukā konstatēti tādi

augi kā timotiņš un kamolzāle, kas pēc būtības liecina, ka šajā platībā ir patstāvīgā pļava un ganība, un iepriekšējā

sezonā nevar būt bijusi augsnes apstrāde, lai tajā audzētu graudaugus. Laukā konstatēta arī iepriekšējā gada kūla. Tika

secināts, ka lauku lielākā daļa jau ilgstošāku laiku nav pakļauta saimnieciskajai darbībai.

Tiesa norādīja, ka šos faktiskos apstākļus ir konstatējušas LAD amatpersonas, tātad attiecīgās jomas speciālisti,

kuru pienākums ir veikt efektīvu Eiropas Savienības atbalsta pasākumu pārraudzību. Lai gan LAD amatpersonu

sastādītie dokumenti nav paši par sevi uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr šādu amatpersonu

sastādītajiem dokumentiem par apstākļiem, kas konstatēti, tiem pildot savus amata pienākumus, ir piešķirama augsta

ticamības pakāpe. Lai apšaubītu LAD darbinieku konstatētos faktiskos apstākļus, kas nostiprināti uzraudzības

pārbaudes ziņojumos, ir jāpastāv apstākļiem, kas spēj šādas šaubas izraisīt, bet izskatāmajā lietā tiesa nekonstatēja

šādus apstākļus. LAD amatpersonu secināto apstiprina arī lietā esošie 2011. gada 15. decembra u n 2012. gada

6. augusta fotouzņēmumi (lietas 32.-34., 61.-63., 79. lapa), kuros redzams, ka 2011. gada 15. decembrī

fotografētajos laukos atrodas biezā slānī sagūlusi stiebrzāle, uz zemes veidojas ciņi, kas nepārprotami liecina, ka lauki

nav pienācīgi kopti, savukārt 2012. gada 6. augustā fotografētajos laukos aug gan dadži, vībotnes un usnes, gan

avenāji un nelieli bērziņi, kā arī zem kūlas slāņa izveidojusies sūnas kārta.

Tāpat tiesas sēdē LAD Kontroles departamenta Platību kontroles metodikas un uzraudzības daļas vadītājas

vietniece /pers.Z/ kura piedalījās 2012. gada 6. augusta apsekošanā, liecināja, ka laukā Nr.18 tika konstatēti tādi augi,

kas nevarētu būt, ja 2011. gadā būtu sēta labība. Piemēram, tika konstatēta Kanādas zeltslotiņa, kas ir invazīva nezāle,

kas aug ilgstoši nekoptajās platībās. Aramzemē, kura regulāri tiek kopta, nekad neaug Kanādas zeltslotiņa. Bija

redzami ļoti lieli skudru pūžņi, kas jau bija apauguši ar sūnām un zāli – tas liecina, ka šis lauks ilgstoši nav mehāniski

apstrādāts. Uz šī lauka bija redzamas arī krūmāju un koku divgadīgās atvasītes, kas liecina, ka vismaz divus gadus

lauki nav kopti. Laukā bija arī vanagzirņi un raspodiņš, kas vairāk aug pļavās, nevis aramzemē. Pārsvarā bija

daudzgadīgie un divgadīgie augi. Ja 2011. gadā lauks būtu atbilstoši apsēts ar miežiem, tad šajā laukā vairāk vajadzētu

būt aramzemes nezālēm – vārpatai, vībotnei, balandai, nevis augiem, kas aug ilgstoši nekoptajās platībās. Lauka

Nr. 18 mazā daļiņā, mazā josliņā bija labāks sastāvs, kas liecināja, ka, iespējams, tur kaut kas ir darīts, līdzīga situācija

bija laukā Nr. 19. Laukā Nr. 19 bija pat meža avenes, kas nebija meža malā, bet jau pašā laukā, turklāt šie aveņu stādiņi

nebija pirmā gada. Šajā laukā bija arī meža zemenes, kas nevar izaugt viena gada laikā. Ja zemē ir ieaugušas meža

zemenes, tas norāda uz to, ka vairāk kā 4-5 gadus lauks nav ticis apsēts ar graudaugiem, jo meža zemenes ieaug 4-5

gadu laikā. Meža zemene ir rādītājs, ka lauks nav atbilstoši kopts, ka tā nav aramzeme. Ja lauks būtu arts, tad, veicot

atkārtotu vizīti pēc gada vai pusotra gada, uz augsnes neveidotos šāda sūna. Šī zeme bija apsūnojusi, izteiktā sūna

liecināja, ka lauks nav bijis mehāniski apstrādāts. Neliela strēmele laukā Nr. 19 liecināja, ka, iespējams, tur kaut kas ir

darīts. Laukā Nr. 22 bija redzama ļoti skaista pļava, kas nav atbilstoši kopta, kas iepriekšējā gadā pat nav pļauta, jo

šajā laukā bija ļoti izteikts pļavas botāniskais sastāvs – bija margrietiņa, kamolzāle, tītenis, pelašķi, airene. Nekas

neliecināja, ka šis lauks ir bijis apsēts ar labību.

[5.4.2] Pieteicējas pārstāvis gan iestādē, gan tiesā apgalvoja, ka lauki 2011. gadā tika apstrādāti, izmantojot

atbilstošu agrotehniku (izņemot apstrādi ar ķimikālijām), un apsēti ar deklarēto kultūru, kā arī daļēji nokulti. Kā

pierādījumus tam, ka atbalstam pieteiktās platības apstrādātas, pieteicējas pārstāvis lietā iesniedzis astoņas fotogrāfijas

(lietas 65. un 83. lapa), kuras, pēc viņa teiktā, tika uzņemtas 2011. gada septembrī, kā arī 2010. gada 15. oktobra

Platību maksājumu pārbaudes uz vietas ziņojumu Nr. 04100424501 un Savstarpējās atbilstības prasību pārbaudes

protokolu ar pielikumiem (turpmāk – 2010. gada Ziņojums un Protokols, lietas 110.-118. lapa).

Tiesa konstatēja, ka pieteicējas pārstāvja lietā iesniegtās fotogrāfijas nav atbilstoši datētas, līdz ar to nav konkrēti

zināms, kad tās tika uzņemtas. Tiesas sēdē tika noskaidrots, ka tajās nofotografēts lauks Nr. 18 (viena bilde) un lauks

Nr. 19 (piecas bildes), kā arī lauks Nr. 20 (divas bildes), par kuru lietā strīds nepastāv, savukārt lauks Nr. 22 nav

fotografēts. No 2010.gada Ziņojuma un Protokola izriet, ka 2010. gada 9. septembrī pārbaudē uz vietas atzīts, ka

papuves lauki Nr. 3 un Nr. 4 ir uzarti šajā sezonā, lauks Nr. 1 (papuve) ir bijis uzarts iepriekšējā gadā, bet šajā sezonā

nav apstrādāts, aizaudzis ar nezālēm, tam piemērots LLVN3 nosacījuma pārkāpums. Tiesas sēdē tika noskaidrots, ka

2010. gada lauks Nr. 1 attiecināms uz 2011. gada lauku Nr. 18, lauks Nr. 3 un lauku Nr. 19 un lauks Nr. 4 uz lauku

Nr. 22.

Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka lauki tika uzarti 2010. gada rudenī, 2011. gada pavasarī tika

apsēti – ar frēzi un sējmašīnu kombinācijā iets pāri. Mieži vasarā bija labi sadīguši, bet lielākā problēma ir vārpata, kas

noēda visu. Laukā Nr. 18 ir bijusi koda kļūda – tur bija nevis mieži, bet auzas. Šīs fotogrāfijas ir uzņemtas īsi pirms

lauku novākšanas, jo tās tika rādītas kombainierim, lai uzzinātu, vai tur vispār ir jēga braukt. Tika nolemts, ka tomēr

labākās vietas nokuls. Nokult izdevās aptuveni 20 % no laukiem. Savukārt laukā Nr. 22 vispār nekas netika kults, jo

šajā laukā sākās problēmas, uzradās bebru dambis, lauks sāka applūst un tur nevarēja iebraukt.

Tiesa, izvērtējot pieteicējas pārstāvja paskaidrojumus, iesniegtās fotogrāfijas un 2010. gada Ziņojumu ar

Protokolu, neguva pārliecību par to, ka strīdus lauki 2011. gadā ir bijuši atbilstoši kopti. Kaut arī pieteicējas pārstāvis

apgalvo, ka lauki tika uzarti 2010. gada rudenī un 2011. gada pavasarī, tika apsēti kombinācijā ar frēzi un sējmašīnu,

no 2010. gada Ziņojuma redzams, ka lauks Nr. 18 (iepriekš Nr. 1) bijis uzarts 2009. gadā, bet 2010. gadā nav

apstrādāts. Pieteicējas pārstāvis norāda, ka labība vasarā bija labi sadīgusi, bet lielākā problēma ir vārpata, nokult

izdevās tikai aptuveni 20 % no laukiem, bet lauks Nr. 22 vispār netika kults. No minētā izriet, ka aptuveni 80 % no

sasētās un izdīgušās labības palika uz lauka, taču no LAD iesniegtajām 2011. gada fotogrāfijām nekādi nav redzams,

ka uz lauka ir palicis tik daudz labības. Pieteicējas pārstāvja iesniegtajās fotogrāfijās, kuras attiecas uz lauku Nr. 18 un

Nr. 19, ir redzama labība, kas ieaugusi nezālē, taču fotogrāfijas atspoguļo tikai nelielu daļu no lauku platības, kas

saskan ar liecinieces /pers.Z/ liecināto, ka lauka Nr. 18 maza josliņa liecināja, ka, iespējams, tur kaut kas ir darīts, šāda

neliela strēmelīte bija arī laukā Nr. 19. Tiesa atzina, ka platību nevar uzskatīt par koptu, ja tikai tās nelielā daļā notiek

kaut kāda saimnieciskā darbība, bet pārējā daļā lauks netiek atbilstoši apstrādāts.

[5.5] Ņemt vērā iepriekš minēto, tiesa secināja, ka pieteicējas gadījumā neizpildās viens no obligātajiem VPM,

RLZP un BI atbalstu saņemšanas priekšnoteikumiem – zemes atbilstoša apstrādāšana (uzturēšana) un lauki Nr. 18,

Nr. 19 un Nr. 22 atbilst kultūrai „Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga” (kultūras kods 620),

nevis deklarētajai kultūrai „Vasaras mieži” (kultūras kods 131). Līdz ar to pieteicējai par lauka Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 22

platību nav tiesību saņemt minētos atbalstus un tiem uz atbalstu tiesīgā platība ir nosakāma 0,00 ha.

[5.6] Uz VPM atbalstu tiesīgā platība 2011. gadā ir 55,90 ha. Līdz ar to pārdeklarācija ir 28,78 ha jeb 51,49 % no

kopējās uz atbalstu tiesīgās platības, t.i., ((84,68 ha (deklarētā platība) – 55,90 ha (uz atbalstu tiesīgā platība)) / 55,90

ha (uz atbalstu tiesīgā platība)).

Atbilstoši Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešajai daļai, ja platību pārdeklarācija 2011. gadā pārsniedz 50 %, tad

pretendents attiecīgo atbalstu nav tiesīgs saņemt, un papildus pretendents atkārtoti tiek izslēgts no atbalsta

saņemšanas apjomā, kas atbilst starpībai starp maksājuma pieprasījumā deklarēto un noteikto platību.

Ņemot vērā konstatēto platību pārdeklarāciju, pieteicēja nav tiesīga saņemt VPM par 2011. gadu, un tai pamatoti

noteikta trīsgadīgā sankcija 1460,82 latu apmērā, t.i., 28,78 ha x 53,502499 lati (atbalsta likme) x 0,94871

(samazinājuma koeficients).

Attiecībā uz RLZP atbalstu tiesīgā platība 2011. gadā ir 24,23 ha. Līdz ar to pārdeklarācija ir 20,83 ha jeb 85,97

% no kopējās uz atbalstu tiesīgās platības, t.i., (45,06 ha (deklarētā platība) – 24,23 ha (uz atbalstu tiesīgā platība)) /

24,23 ha (uz atbalstu tiesīgā platība).

Atbilstoši Regulas Nr. 65/2011 16. panta 5. punkta trešajai daļai, ja platību pārdeklarācija 2011. gadā pārsniedz 50

%, tad pretendents attiecīgo atbalstu nav tiesīgs saņemt, un papildus pretendents atkārtoti tiek izslēgts no atbalsta

saņemšanas apjomā, kas atbilst starpībai starp maksājuma pieprasījumā deklarēto un noteikto platību.

Ņemot vērā konstatēto platību pārdeklarāciju, pieteicēja nav tiesīga saņemt RLZP atbalstu par 2011. gadu, un tai

tika pamatoti noteikta trīsgadīgā sankcija 1267,64 latu apmērā, t.i., 20,83 ha x 60,8565 lati (atbalsta likme).

Attiecībā uz BI atbalstu atbalsttiesīgais daudzums 2011. gadā ir 878 m. Līdz ar to pārdeklarācija ir 4904 m jeb

100 % no kopējās uz atbalstu tiesīgās platības.

Atbilstoši Regulas Nr. 65/2011 16. panta 5. punkta trešajai daļai, ja pārdeklarācija 2011. gadā pārsniedz 50 %, tad

pretendents attiecīgo atbalstu nav tiesīgs saņemt, un papildus pretendents atkārtoti tiek izslēgts no atbalsta

saņemšanas apjomā, kas atbilst starpībai starp maksājuma pieprasījumā deklarēto un noteikto apjomu.

Ņemot vērā konstatēto platību pārdeklarāciju, pieteicēja nav tiesīga saņemt BI atbalstu par 2011. gadu, un tai tika

pamatoti noteikta trīsgadīgā sankcija 424,61 latu apmērā, t.i., (714 m x 0,069251 lati (BI (novadgrāvju) atbalsta likme))

+ (4190 m x 0,089536 lati (BI (novadgrāvju) atbalsta likme).

[5.7] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzina Lēmumu par pamatotu un tiesību normām atbilstošu, kā arī

nekonstatēja priekšnoteikumus pieteicējai labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tai piešķirtu VPM, RLZP un BI

atbalstu par 2011. gadu, izdošanai. Tādējādi pieteicējas pieteikumu pilnībā noraida.

[5.8] Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi,

tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.

Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt

uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.

Tikai tad, ja tiesa nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz

spriedums ir jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2006. gada 12. septembra sprieduma Nr. SKA-280/2006 8. punktu, 2011. gada 22. septembra sprieduma

Nr. SKA-311/2011 20. punktu).

Tādējādi tiesa izskatāmajā lietā atsevišķi izvērtēja tikai tos argumentus, kuri tiesas ieskatā ir nozīmīgi no tiesību

viedokļa un kas var ietekmēt tiesas spriedumu pēc būtības.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 29. maija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā

norādīts, ka pirmās instances tiesa nav objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus; tiesa spriedumā galvenokārt

pamatojas uz vienīgās liecinieces /pers.Z/ liecībām, kurās sniegta nepatiesa informācija, kas pierādīts arī tiesā. Lai arī

pieteicējas iesniegtās fotogrāfijas nav datētas, pieteicējas pārstāvis norādīja, ka tās uzņemtas 2011. gada septembrī.

Tiesa ir balstījusies tikai uz ieinteresētās puses pierādījumiem un liecībām, kam nav veikts nekāds neatkarīgs

izvērtējums, piemēram, papildus pieaicinot vai interesējoties pie nozares praktiķiem un profesionāliem. Spriedums nav

loģisks, jo apstrādātus laukus nevar atzīt par neapstrādātiem.

Pieteicēja izteikusi lūgumu pieaicināt lietā praktizējošu nozares speciālistu atzinuma par pierādījumiem sniegšanai

un ņemt vērā šo praktiķu sniegto viedokli.

[7] LAD paskaidrojumos norāda, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem

argumentiem, papildus norādot, ka LAD kontrolieres /pers.Z/ liecību apstiprina pārbaudē uzņemtās fotogrāfijas, kā arī

pašas pieteicējas atzītie fakti par platību faktisko stāvokli. Tā kā /pers.Z/liecība vērtēta kopsakarā ar citiem lietā

esošajiem pierādījumiem, kā arī liecībā minēto apliecina citi pierādījumi – fotogrāfijas un Kontroles ziņojums un

protokols par veikto pārbaudi uz vietas, nerodas šaubas par liecības patiesumu un liecinieces neitralitāti.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 245. un 304. panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[9] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā kopsakarā ar apelācijas sūdzības

un procesa dalībnieku argumentiem, atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un

tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums saistībā ar prasījumu par Lēmuma

atcelšanu daļā un labvēlīga administratīvā akta par atbalsta par 2011. gadu izmaksu par strīdus platībām izdošanu ir

pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

307. panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, to

neatkārtojot.

[11] Pieteicējas apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus apgabaltiesa atzīst par nepamatotiem un papildus pirmās

instances tiesas sprieduma motivācijai norāda turpmāko.

[11.1] Pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumā ietverto motivāciju,

Administratīvā apgabaltiesa par nepamatotu atzīst pieteicējas norādīto, ka tiesa savā motivācijā balstās tikai uz

liecinieces /pers.Z/ sniegto liecību.

Pirmās instances tiesa ne tikai novērtēja kā ticamu liecinieces liecībā norādīto, bet arī atzina, ka liecinieces teiktais

apstiprina jau administratīvajā procesā iestādē iegūtās ziņas. Apgabaltiesa nesaskata liecinieces /pers.Z/ liecībās

nepatiesi sniegtu informāciju, turklāt šī informācija ir vērā ņemama arī tādēļ, ka /pers.Z/ bija viena no LAD attiecīgās

jomas speciālistēm, kura piedalījās atkārtotā 2012. gada 6. augusta lauku apsekošanā, līdz ar to konkrēto situāciju

pārzina labāk kā kāds cits speciālists. Tāpat no lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējas uz atbalstu pieteikto

lauku apsekošana notika vismaz trīs reizes – 2011. gada 9. septembrī, 2011. gada 15. decembrī u n 2012. gada

6.augustā, visās reizēs konstatējot nekoptus laukus. Tādējādi neatbilstības apstrīdētajos laukos ir konstatējuši arī citi

LAD speciālisti, tostarp, 2011. gada 15. decembrī – /pers.P/ kurš 2014. gada 15. novembrī ir miris, un 2011. gada 6.

augustā – LAD darbiniece /pers.M./, veicot pārbaudi kopā ar liecinieci /pers.Z/. Līdz ar to pieteicējas ierosinājums

piesaistīt papildu kādu nozares speciālistu konkrētās situācijas izvērtēšanai ir noraidāms.

[11.2] Lietas materiālos atrodas gan sākotnējā 2011. gada 15. decembrī pārbaudē uz vietas veiktās lauku Nr. 18,

Nr. 19. un Nr. 22 fotofiksācijas (lietas 32.-34. lapa), gan atkārtotajā 2012. gada 6. augusta pārbaudē veiktās minēto

lauku fotofiksācijas (lietas 61.-63. lapa), kurās, vērtējot tās kopsakarā ar pārbaudēs sastādītiem dokumentiem –

2011. gada 15. decembra protokolu par veikto pārbaudi uz vietas, Kontroles ziņojumu, kā arī 2012. gada 6. augusta

Platību apsekošanas aktu, redzams, ka lauki nav atbilstoši kopti.

Pieteicēja kā pierādījumu, ka lauki 2011. gadā ir kopti, iesniedza fotogrāfijas (lietas 65. lapa un CD lietas

83. lapa), kas nav datētas un pēc pieteicējas pārstāvja teiktā uzņemtas 2011. gada septembrī.

Salīdzinot 2011. gada 15. decembrī LAD speciālistu uzņemtās fotogrāfijas un pieteicējas iesniegtās it kā

2011. gada septembrī uzņemtās fotogrāfijas, apgabaltiesai rodas šaubas, vai pieteicējas uzrādītajās fotogrāfijās laukos

Nr. 18 un Nr. 19, kurās redzami ar labību apsēti lauki, jau 2011. gada decembrī varēja izveidoties biezs kūlas slānis un

izaugt nezāles, ņemot vērā, ka no pieteicēja pārstāvja pirmās instances tiesas sēdē sniegtā paskaidrojuma izriet, ka

vismaz 80 % no sasētās un izdīgušās labības palika uz lauka. Savukārt par lauku Nr. 22 pieteicēja pati norādīja, ka uz

tā “uzradās” bebru dambis, lauks sāka applūst un tur nevarēja iebraukt – minētie paskaidrojumi arī norāda uz to, ka

lauks netika kopts un lauksaimnieciski apstrādāts. Turklāt pieteicējas iesniegtie neidentificējama laika fotouzņēmumi ir

pretrunā citiem lietā esošajiem pierādījumiem – LAD darbinieku veikto kontroles pasākumu uz vietas rezultātiem un

strīdus lauku stāvokļa fotofiksācijām, kas tika atbilstoši nostiprinātas un darītas zināmas pieteicējai uzreiz pēc

2011. gada 15. decembra pārbaudes, un kuros atspoguļotās ziņas apgabaltiesa atzīst par ticamām.

[11.3] Kā jau norādīts pirmās instances tiesas spriedumā, saskaņā ar Noteikumu Nr. 173 regulējumu

lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt Eiropas Savienības atbalstu, ja ir izpildījis virkni konkrētus nosacījumus, no kuriem

svarīgākais ir uzturēt atbalstam pieteikto lauksaimniecībā izmantojamo zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī

(ko detalizēti reglamentē Noteikumu Nr. 173 14. punkts), un ir ievērojis nosacījumus konkrētu laika posmu. No lietā

esošiem pierādījumiem apgabaltiesa secina, ka LAD pamatoti konstatēja, ka pieteicēja strīdus laukus (Nr. 18, Nr. 19

un Nr. 22) nav uzturējusi labā lauksaimniecības stāvoklī, līdz ar to nav ievērojusi atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

[11.4] Tāpat pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka LAD, ņemot vērā ka pieteicējas platību pārdeklarācija

attiecībā uz VPM, RLZP un BI atbalstu 2011. gadā konstatēta vairāk nekā 50 %, pamatoti, piemērojot trīsgadīgās

sankcijas un nosakot to apmērus, atsaucies uz Regulas Nr. 1122/2009 58. panta trešo daļu (attiecībā uz VPM) un

Regulas Nr. 65/2011 16. panta trešo daļu (attiecībā uz RZLP un BI).

Arī Noteikumu Nr. 295 pielikuma Nr. 9 I daļas „Vispārīgās neatbilstības un piemērojamās sankcijas attiecībā uz

visiem pasākumiem” 7. punktā noteikts, ka gadījumā, ja kopējā atbalsta veidam pārdeklarētā platība ir lielāka par 50

%, atbalsta pretendenta atbalsts konkrētajā gadā netiek piešķirts, tiek noteikta sankcija, kas nepārsniedz summu, kura

atbilst deklarētās un apstiprinātās platības starpībai (Regulas Nr. 1975/2006 16. panta 2. punkta trešā daļa). Sankcijas

summu ietur no atbalsta pasākumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 vai Regulu (EK) Nr. 73/2009 tādā

apmērā, ko atbalsta pretendents varētu būt tiesīgs saņemt turpmāko triju kalendāra gadu laikā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309. pantu un 329. panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt zemnieku saimniecības „/Nosaukums A/” pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta 2012. gada 13. augusta

lēmuma Nr. 10.6.4/859-V; 914-V/2-15/980 atcelšanu daļā un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (personiskais paraksts) K. Krastiņa

Tiesneses (personiskais paraksts) S. Gintere

S. Liniņa

(personiskais paraksts)