Court dismisses appeal against administrative fine for drug use, citing prior conviction and procedural compliance.

Lietas Nr. 129043216

Lietas arhīva Nr. 1-0027-17/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 26.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Bērziņa

ar tiesas sēžu sekretāri S.Štubeju,

piedaloties iestādes pārstāvim M.Krievānam,

aizstāvim M.Eglem,

2017.gada 16.janvārī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - iesniedzējs) sūdzībā par Valsts policijas

Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura (turpmāk tekstā - iestāde) 2016.gada 4.februāra lēmumu Nr.

284.

Aprakstošā daļa

2015.gada 28.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu

izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas vecākā inspektore L.Kravale sastādījusi /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC200640 par

to, ka 2015.gada 18.augustā pulksten 01:15 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli BMW 530 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/. Pārbaudes laikā,

rodoties aizdomām par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos narkotisko vielu ietekmē, /pers. A/ tika nogādāts VSIA ,,Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas

centra” Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā Tvaika ielā 2, Rīgā, medicīniskās ekspertīzes noteikšanai, tika konstatēts,

ka /pers. A/ neatļauti bija lietojis narkotiskās vielas. Uz lietas izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu neieradās. Lēmums tika pieņemts neklātienē.

Tādējādi ar savu rīcību /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa

(turpmāk – Latvijas APK) 46.panta 1.daļā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenā inspektores

K.Sruoģes 2015.gada 28.decembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC200640 /pers. A/ uzlikts naudas sods 30,00 EUR apmērā. Minēto

lēmumu iesniedzējs pārsūdzējis augstākā iestādē.

Ar iestādes 2016.gada 4.februāra lēmumu Nr. 284 atstāts negrozīts 2015.gada 28.decembra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.

PC200640 un sods, savukārt sūdzība noraidīta.

2016.gada 3.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta sūdzība par iestādes 2016.gada 4.februāra lēmumu Nr. 284.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka apstrīd iestādes lēmumu šādu apstākļu dēļ.

Iesniedzējs norāda, ka ekspertīzi veicošā ārste nav ievērojusi medicīnisko tehnoloģiju, jo iesniedzējam netika paņemti siekalu paraugi, pēc kuriem

būtu nosakāms, vai iesniedzējs pats ir lietojis atzinumā minētās narkotiskās vielas. Tādējādi pārkāpuma sastāvā nav pierādījumu par subjektīvo pusi.

Medicīnisko pārbaudi narkotisko vielu iespaida noteikšanai transportlīdzekļu vadītāju organismā veic saskaņā MK noteikumiem Nr.15 un saskaņā

ar attiecīgu metodi. Nacionālā veselības dienesta mājaslapā ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē ir publicēta medicīnas tehnoloģijas

metode ,,Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes”.

Metodes 4.lpp. nodaļas „Materiālu paraugu ņemšana, glabāšana un nosūtīšana ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai un to glabāšana" 5.rindiņā

norādīts, ka siekalas 10 ml ņem personām, kuras tiek turētas aizdomās par narkotisko vielu smēķēšanu vai kontaktu ar tām [..] Vienlaicīgi pārbaudāmajai

personai ņem nomazgājumus no rokām, minēto kārtību nostiprina MK noteikumu Nr.15 4.pielikuma 13. un 16.punkts.

Ārste ir pieļāvusi būtisku procesuālu pārkāpumu, jo valsts noteiktā procedūra jeb metode noteica, ka ārstam no personas bija jāņem arī siekalu

paraugs un noskalojumi no rokām, lai noskaidrotu, vai ir bijusi apzināta saskare ar narkotiskajām vielām. Tā kā pārbaudes laikā iesniedzējs ar ārstu

pilnībā sadarbojās, tad nav redzams objektīvs šķērslis, kas ārstei liedza paņemt siekalu paraugus. Lai veiktu medicīnisko pārbaudi, pietiek arī ar tikai

vienu bioloģisko vidi. Ja reiz ārste vēlējās ņemt vairākas vides, tad nav saprotams, kāpēc netika ņemtas visas trīs, bet gan analīzes veica tikai divās vidēs.

Šīs vielas nokļūšanu personas organismā var ietekmēt dažādi apstākļi, tādēļ, lai konkrēti noteiktu narkotisko vielu iespaidu, bija jāizslēdz pasīvā

smēķēšana, ko varēja izdarīt tikai ar siekalu analīžu un nomazgājumu no rokām palīdzību.

Jūrmalas pilsētas tiesa lietas Nr. 117011213 (pārkāpēju attaisnoja un lietu izbeidza) 2013.gada 28.oktobra sprieduma 6.1pp.priekšpēdējā

rindkopā norāda: „Konkrētajā gadījumā šīs bioloģiskās vides materiāli - siekalas, M.K., veicot medicīnisko pārbaudi, netika ņemtas. Līdz ar to tiesai nav

iespējas pilnībā pārliecināties par to, vai M.K. pats lietoja aizliegtās vielas. Iesniedzējs norāda, ka nav lietojis narkotiskās vielas. Kad saņēma atkārtotos

analīžu rezultātus, iesniedzējs 24.11.2015. paskaidrojumā izteica aizdomas, ka tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka pāris dienas iepriekš uz prāmja

vairākas reizes atradās smēķētavā ar personu, kura smēķēja hašiša cigaretes. Iesniedzējs uzskata, ka nav iespējams pārliecināties par to, vai viņš lietojis

narkotiskās vielas, līdz ar ko pārkāpuma sastāvā iztrūkst būtisks tā elements - subjektīvā puse, kas liedz piemērot sodu.

A.Stirna savā grāmatā “Narkoloģija” norādīja, ka pasīvā pakļautība Indijas kaņepju dūmiem var dot aplamu pozitīvu rezultātu. Tieši tāpēc būtisks

procesuāls pārkāpums ir siekalu paraugu un nomazgājumu no rokām nepaņemšana, jo tikai tādā veidā būtu iespējams objektīvi konstatēt, vai iesniedzējs

pats ir smēķējis hašišu jeb marihuānu. 15.augustā iesniedzējs ar draugu devās ceļojumā ar prāmi, kura laikā vairākkārt bija slēgtajā smēķētavā. Ļoti

iespējams, ka tieši tur pasīvā veidā tika ieelpoti marihuānas dūmi.

Procesuālo pārkāpumu nevar novērst, jo fiziski vairs nav iespējams iegūt siekalu paraugus un nomazgājumus, kas būtu attiecināmi uz 2015.gada

18.augustu. Ārstes pieļautais pārkāpums metodes izpildē tiešā mērā ietekmē ziņu patiesumu par iespaidu un lietošanas faktu, jo nav vairs iespējams izslēgt

pasīvās smēķēšanas iedarbības faktoru. Tāpat arī ziņas par iespaidu un lietošanas faktu neapstiprina nevienas citas lietvedībā iegūtās ziņas. Iesniedzējs

norāda, ka ir noliedzis narkotisko vielu lietošanas faktu. Tā kā pieļauts būtisks medicīniskās pārbaudes pārkāpums, šāds medicīniskās pārbaudes

atzinums nevar tikt izmantots narkotisko vielu lietošanas fakta pierādīšanai

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.15 narkotisko vielu iespaidu un lietošanas faktu var pierādīt tikai ar medicīnisko pārbaudi, kurai savukārt jāatbilst

attiecīgajai medicīnas tehnoloģijas metodei. Ja lietā nav atrodami šādi noteiktā procesuālā formā nostiprināti pierādījumi (nav ievērota metodē noteiktā

kārtība), tad jāsecina, ka cita veida pierādījumi nav pieļaujami un iespaids un lietošanas fakts atzīstams par nepierādītu. Tādējādi trūkst pierādījumi

pārkāpuma sastāva esamībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties no Latvijas APK 239.panta 1.punkta, 288.panta, 289. 6panta pirmās daļas, iesniedzējs lūdz tiesu atcelt

pilnībā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 4.februāra lēmumu Nr.284 un izbeigt administratīvā pārkāpuma

lietu.

2016.gada 4.aprīlī tiesā no iestādes saņemts paskaidrojums, kurā iestāde norāda, ka sūdzību neatzīst. Iestāde pieņēmusi lēmumu, izvērtējot visus

lietā esošus materiālus. Sūdzībā /pers. A/ ir balstījies uz tiem pašiem argumentiem, kuri jau iepriekš izvērtēti iestādes lēmumā.

Tiesas sēdē iesniedzējs uzturēja sūdzību pilnā apmērā, sniedza analoģiskus paskaidrojumus sūdzībā norādītājiem, lūdza izbeigt lietu.

/pers. A/ aizstāvis M.Egle izteica viedokli, ka lietā ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kuru dēļ pierādījumi ir atzīstami par nepieļaujamiem, līdz ar to

nevar kalpot lietā kā pierādījumi, lūdza izbeigt administratīvo lietvedību.

Iestādes pārstāvis M.Krievāns norādīja, ka /pers. A/ ir izdarījis pārkāpumu, lietā ir ārsta narkologa atzinums, tāpēc /pers. A/ ir sodāms, lūdza

sūdzību noraidīt, savukārt iestādes lēmumu atstāt negrozītu. Tiesas sēdē iestādes pārstāvis iesniedza Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 24.maija sprieduma

norakstu lietā Nr. 129106415, lietas arhīva Nr. 104-AA-0512-16/23, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada

17.marta spriedums, ar kuru /pers. A/ atzīts par vainīgu Latvijas APK 149. 15 panta 5.daļā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (notikums 2015.gada

18.augusts, medicīniskās pārbaudes protokols Nr.4203).

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 pantā noteikto, tiesa iesniedzēja sūdzību izskata rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā ,,a”

nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2016.gada

4.februāra lēmumu Nr. 284, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka iestādes 2016.gada 4.februāra lēmums Nr. 284 ir pamatots, savukārt /pers. A/

sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā

izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Atbilstoši Latvijas APK 289.12 panta otrai daļai, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Savukārt Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Vadoties no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra

sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 (sk. 22.punktu) norādījumiem, kur Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos

nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt

spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.

Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuras iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu.

Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Šāds viedoklis ir izteikts Senāta 2004.gada 23.novembra

spriedumā lietā Nr. SKA-216/2004 8.punktā un 2005.gada 22.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-378/2005 12.punktā.

Latvijas APK 46.panta 1.daļa noteic, ka par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās

realizēt vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

Tiesā tiek apstrīdēts augstākās iestādes 2016.gada 4.februāra lēmums Nr. 284 sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, veicot

iesniedzējam medicīnisko pārbaudi, pieņemot lēmumu par /pers. A/ sodīšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC200640, tādēļ iesniedzējs savu vainu

neatzīst.

Līdz ar to tiesa izskata augstākas iestādes 2016.gada 4.februāra lēmuma Nr. 284 pamatotību un likumību tikai tā pārsūdzētajā daļā.

Lietā ir strīds par to, vai augstākas iestādes amatpersona pareizi novērtējusi procesuālo kārtību, sākotnēji izskatot administratīvā pārkāpuma lietu.

Tiesa iesniedzēja norādi uz to, ka lēmums pieņemts, pārkāpjot viņa tiesības, atzīst par nepamatotu. Tiesa konstatē, ka iesniegtās sūdzības saturs ir

analogs viņa 2016.gada 19.janvārī iestādē iesniegtās sūdzības saturam, pārsūdzot sākotnējo amatpersonas lēmumu.

Tiesa atzīst, ka augstākas amatpersonas lēmumā ietvertais detalizētais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tas sniedz pretargumentus

sūdzībās norādītajiem motīviem. Tiesa pievienojas lēmumā norādītajai motivācijai, līdz ar to atkārtota tās izvērtēšana šajā nolēmumā nav nepieciešama

saskaņā ar Latvijas APK 289.13 panta trešās daļas nosacījumiem.

Tiesa, pārbaudot tiesas sēdē iesniegto Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 24.maija sprieduma norakstu lietā Nr. 129106415, lietas arhīva Nr. 104-

AA-0512-16/23 konstatē, ka ar iepriekš minēto spriedumu atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 17.marta spriedums,

ar kuru /pers. A/ atzīts par vainīgu Latvijas APK 149.15 panta 5.daļā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (notikums 2015.gada 18.augusts, medicīniskās

pārbaudes protokols Nr.4203). Spriedums nav pārsūdzams, stājās spēkā 2016.gada 24.maijā. No minētā secināms, ka narkotisko vielu lietošanas fakts

bez ārsta norīkojuma ir pārbaudīts, apstiprināts un atzīts par pierādītu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nekonstatē sūdzībā norādītos procesuālos pārkāpumus, kas būtu par pamatu augstākas iestādes

amatpersonas lēmuma atcelšanai. Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu un sūdzībā izteiktos argumentus, tiesa atzīst,

ka sūdzība noraidāma, bet augstākas iestādes lēmums atstājams negrozīts.

Pieņemot /pers. A/ sūdzību, ierosinot lietu un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzēja Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz savu

tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura

2016.gada 4.februāra lēmumu Nr.284 ir noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 46.panta 1.daļu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas

2.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2016.gada 4.februāra

lēmumu Nr.284 (lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC200640), bet /pers. A/, personas kods /personas kods/,sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības datuma Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2017.gada 27.janvāra.

Tiesnese: (personiskais paraksts) Dagnija Bērziņa