Court dismisses appeal against traffic violation penalty, upholding license suspension for leaving accident scene.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the appellant's complaint regarding a traffic violation penalty that included a one-year license suspension. The appellant argued the suspension was excessive, but the court found the facts of leaving the accident scene and damaging property were clearly established. Consequently, the court ruled that the original administrative decision was fully justified and upheld the sanction.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta 5. daļa; 289.12 panta 1. punkts, 289.13 pants, 289.18 pants: The court upheld an administrative penalty for leaving the scene of a traffic accident and damaging property, rejecting the claim that the license suspension was disproportionate.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 1A20001517
Lietas arhīva Nr. 1A-0015-17/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājas tiesas tiesnese Inta Pūce,
2017.gada 30.maijā Liepājā, Tiesu ielā 5, rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības
policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 2017.gada 21.februāra lēmumu Nr.20-19/65, un
konstatēja
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais
inspektors U. Millers 2017.gada 19.janvārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 202684 par to, ka 2017.gada 18.janvārī plkst.08:30
/pers. A/ vadot transportlīdzekli VOLVO S60, valsts numurs /TL numurs/, Liepājā, pa Turaidas ielu virzienā no Vidus ielas uz Zemgales ielas pusi,
neizvēlējās drošu braukšanas ātrumu un pagriezienā pa kreisi netika galā ar transportlīdzekļa vadību, kā rezultātā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu,
nobrauca no ceļa braucamās daļas, uzbrauca šķērslim (teritorijas nožogojuma žogam un ceļa zīmei, tos bojājot), pēc tam aizbrauca no notikuma vietas,
neziņojot par to noteiktajā kārtībā Valsts policijai. Ar šādām darbībām ir pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumu 39. 1,99.punkts, par ko ir paredzēta
atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta 14.daļā, 149.16 panta piektajā daļā. Par pārkāpumu piemērots naudas sods 300 EUR
apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 24 (divdesmit četriem) mēnešiem.
Par minēto administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr. PC202684 /pers. A/ iesniedza sūdzību, lūdzot nepiemērot transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību atņemšanu vai piemērot to sankcijas minimālajā apmērā.
Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 2017.gada 21.februāra lēmumu Nr.20-
19/65 /pers. A/ sūdzība daļēji apmierināta, nosakot, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņemamas uz 12 (divpadsmit) mēnešiem.
Lēmumā konstatēts, ka lietā nav strīda par to, ka 2017.gada 18.janvārī plkst. 08:30 /pers. A/, vadot transportlīdzekli VOLVO S60, v/n /TL
numurs/, Liepājā, pa Turaidas ielu, virzienā no Vidus ielas uz Zemgales ielas pusi, neizvēlējās drošu braukšanas ātrumu un pagriezienā pa kreisi netika
galā ar transportlīdzekļa vadību, kā rezultātā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, nobrauca no ceļa braucamās daļas uzbrauca šķērslim - teritorijas
nožogojuma žogam un ceļazīmei, bojājot tos, pēc kā aizbrauca no notikuma vietas, neziņojot par to noteiktā kartībā Valsts policijai. Šo faktu /pers. A/
atzinis savā iesniegumā Nr.20-19/K-567 un tas fiksēts administratīvā pārkāpuma protokolā un lēmumā Nr. PC 202684.
VP Kurzemes RP KPB, izvērtējot visus administratīvās pārkāpuma lietas materiālus kopumā, kā arī to, ka /pers. A/ atzīst izdarīto un nožēlo, kā arī
uzlikto naudassodu EUR 300 (trīssimt eiro) ir samaksājis, kas vērtējams kā vainu mīkstinošs apstāklis, pamatojoties uz LAPK 33.panta 1.daļas
1.punktu, VP Kurzemes RP KPB uzskata, ka var samazināt /pers. A/ uzlikto papildsodu uz pusi, proti, piemēroto transportlīdzekļa vadīšanas tiesību
atņemšanu uz 12 (divpadsmit) mēnešiem. VP Kurzemes RP KPB vienlaicīgi norāda, ka papildsodu nevar atcelt pilnībā, jo, tā kā /pers. A/ pameta ceļu
satiksmes negadījuma vietu, neziņoja par to noteiktā kārtībā policijai, kā arī pēc nepilnām 24 stundām atradās alkoholisko dzērienu iespaidā, rodas
šaubas, vai alkohola klātbūtne nebija ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas laikā, tāpat /pers. A/ savā paskaidrojumā norāda, ka pēc ceļu satiksmes
negadījuma viņš nekavējoties devās uz slimnīcu, bet šādam apgalvojumam nav neviena rakstiska pierādījuma, kas pierādītu viņa teikto.
Liepājas tiesā 2017.gada 20.martā saņemta /pers. A/ sūdzība par Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka
E.Boļšakova 2017.gada 21.februāra lēmumu Nr.20- 19/65.
/pers. A/ sūdzībā norāda, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja lēmumu daļēji grozīts 2017. gada 18. janvārī
pieņemtais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC202684 – atņemot viņam transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divpadsmit mēnešiem.
Lēmums šajā daļā tiek pārsūdzēts, jo /pers. A/ uzskata, ka papildsods - transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana – ir piemērota nepamatoti.
Uzskata, ka lēmuma pamatojums transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanai – ka 24 stundas pēc negadījuma viņš atradies alkohola ietekmē, rada
šaubas, ka vai alkohola klātbūtne nebija negadījuma izraisīšanas laikā. Tas ir pieņēmums, kas nevar būt par pamatu pamatsoda piemērošanai pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piektās daļas, jo alkohola lietošanas pēc ceļu satiksmes negadījuma veido pilnīgi citu administratīvā
pārkāpuma sastāvu, par kuru nav sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un par ko viņš nav saukts pie administratīvās atbildības. /pers. A/ lūdz
pilnībā atcelt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes 2017.gada 21.februāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC202684 par
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz vienu gadu.
Lietas dalībniekiem 2017.gada 27.martā nosūtīts 2017.gada 24.marta lēmums, ar kuru nolemts pieņemt /pers. A/ sūdzību un ierosināt
tiesvedību, kā arī lietas dalībniekiem vienlaikus paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
Lietā nav saņemti iestādes paskaidrojumi par /pers. A/ sūdzībā minētajiem apstākļiem, kā arī lietas dalībnieki nav izteikuši lūgumu izskatīt
sūdzību mutvārdu procesā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskata
rakstveida procesā. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā,
nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus kopumā un savstarpējā saistībā, atzīst, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona
pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 2017.gada 21.februāra lēmums Nr.20-19/65 ir tiesisks, pamatots un tā atcelšanai nav
konstatēts likumīgs pamats, tādējādi /pers. A/ sūdzība noraidāma kā nepamatota.
Tiesa pievienojas Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 2017.gada 21.februāra
lēmumā Nr.20-19/65 ietvertajam faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumam un vērtējumam.
Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietā savāktie pierādījumi, kuri novērtēti Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības
policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 2017.gada 21.februāra lēmumā Nr.20-19/65, atzīstami par iegūtiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā noteiktajā kārtībā, un ir pietiekami, lai pierādītu /pers. A/ vainu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16panta piektajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un nav konstatēts pamats to pieļaujamības un ticamības apšaubīšanai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 trešo daļu, tiesa pievienojas Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes
Kārtības policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 2017.gada 21.februāra lēmumā Nr.20-19/65 ietvertajai motivācijai, atzīst, ka tā ir pareiza un
pietiekama.
Kā izriet no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 2017.gada 21.februāra
lēmuma Nr.20-19/65, lemjot par 2017.gada 27.janvāra Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas
Satiksmes uzraudzības rotas inspektora Ainara Štībeļa pieņemtā administratīvā pārkāpuma protokola lēmuma Nr. PC 202684 pamatotību, ir izvērtēti visi
administratīvā pārkāpuma lietā iegūtie pierādījumi un izskaidrota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa struktūra, kā tiek piemērota tiesību norma.
Lietā nav strīda, ka /pers. A/ izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16panta piektajā daļā minēto pārkāpumu - nobrauca no
ceļa braucamās daļas uzbrauca šķērslim - teritorijas nožogojuma žogam un ceļazīmei, bojājot tos, pēc kā aizbrauca no notikuma vietas, neziņojot par to
noteiktā kartībā Valsts policijai. To atzīst pats sūdzības iesniedzējs.
Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja norādītais, ka nepamatoti piemērots papildsods -transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz vienu
gadu, neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16panta piektajā daļā noteiktajam.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16panta piektajā daļā paredzēts, ka par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc
ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, —transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro un atņem
transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.
Minētajā pantā paredzēts, ka pārkāpējam piemēro naudas sodu un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības vai bez atņem transportlīdzekļu
vadīšanas tiesības atņemšanas. Alkohola esamībai vai neesamībai personas izelpā nav kvalificējošas pazīmes, piemērojot Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149.16panta piekto daļu. Par braukšanu alkohola reibumā tiek piemēroti citi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panti.
Tiesa atzīt, ka piemērotais sods atbilst par izdarītajam administratīvajam pārkāpumam – notikuma vietas atstāšanai, neziņošanai par
negadījumu un īpašuma bojāšanai.
Šādos apstākļos, izvērtējusi /pers. A/ sūdzībā iekļautos argumentus un lietā iegūtos pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka ir pilnībā pierādīts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs /pers. A/ darbībās un viņš pamatoti
saukts pie administratīvās atbildības pēc šī panta.
Bez tam tiesa izvērtējot pārsūdzēto lēmumu, atzīst, ka papildus argumenti jautājumā par
noteikto sodu nav nepieciešami, ņemot vērā, ka ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 32., 33., 34.panta prasības.
Tādējādi /pers.A/ sūdzība par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka E.Boļšakova 2017.gada
21.februāra lēmumu Nr.20-19/65, ar kuru grozīts 2017.gada 18.janvāra administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums Nr. PC 202684, ir nepamatota
un noraidāma.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, 289.18 pantu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka E. Boļšakova 2017.gada 21.februāra
lēmumu Nr.20-19/65, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības tiesas kancelejā, tas ir, no
2017.gada 30.maija, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnese I.Pūce