Court convicts defendant for minor assault, waives evidence review due to full confession.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of a minor assault and sentenced him to 50 hours of compulsory labor. Although the defense requested no evidence review, the court determined the defendant's full confession and remorse made such a review unnecessary under the Criminal Procedure Law. Consequently, the court upheld the conviction while applying mitigating factors like the defendant's age and apology to set the sentence near the statutory minimum.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 126. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant fully confesses to the charged offense, the court may decide not to examine evidence, as the guilt is already proven.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11261119913
Lietas arhīva Nr. K20-0191-14/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 15.aprīlī
Liepājas tiesa, šādā sastāvā:
tiesnesis R.Jūrmalis
piedaloties prokurorei L.Arājai
advokātei S.Sprūdei
2014.gada 15.aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē Liepājā, Republikas ielā 14 krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/,
apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.
Tiesas sēdē tiesa,
konstatēja
/pers. A/ izdarīja tādu miesas bojājumu, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis Krimināllikuma 125.pantā paredzētās sekas, bet
izraisījis ilgstošu veselības traucējumu (vidēja smagu miesas bojājumu), konkrēti: 2013.gada 9.decembrī, ap plkst.12.00, atrodoties
Liepājas /Nosaukums/ģērbtuvēs, /adrese/, bez pamatota iemesla tīši, vienu reizi ar dūri iesita ģērbtuves telpā esošajam /pers. B/ pa
vēderu, pēc kā aizlika /pers. B/ priekša kāju un pagrūžot to paklupināja, kā rezultātā /pers. B/ krītot, viņa kreisā roka atsitās pret sienu
un iesprūda zem durvīm, tādējādi /pers. A/ tīšo, prettiesisko darbību rezultātā, cietušajam /pers. B/ tika nodarīts kreisā apakšdelma
abu kaulu lūzums tipiskā vietā, kas pēc sava rakstura pieskaitāms pie vidēja smagiem miesas bojājumus, kas izraisa ilgstošus
veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.
Ar šādu savu rīcību /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā.
Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdēsavu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas atzina
pilnībāpie tanī minētiem apstākļiem un izdarīto nožēloja. Lūdza tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neveikt.
Aizstāve S.Sprūde, apsūdzētā likumiskā pārstāve /pers. C/, cietušais /pers. B/ un viņa likumiskā pārstāve /pers. D/,
pievienojās procesa dalībnieku izteiktajam viedoklim par iespējamību pierādījumu pārbaudi neveikt, esot saprotama gan tā būtība,
gan procesuālās sekas.
Prokurore L.Arāja lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt. Uzturēja valsts vārdā pieteikto kaitējuma kompensāciju
800 euro apmērā, kuru saskaņā ar likumu ‘’Par valsts kompensāciju cietušajiem’’ valsts izmaksājusi cietušajam.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu inkriminētā nozieguma izdarīšanā un ņemot vērā procesa
dalībnieku viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 499.pantu, nolemj pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina visā /pers. A/ izvirzītajā
apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, viņa darbības pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un viņš ir sodāms.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums
nav nepieciešams.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 1.pantu, tā mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma
normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu regulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
Krimināllikuma 66.pants paredz arī tiesai iespējamību atbrīvot nepilngadīgo no piespriestā soda, ievērojot noziedzīga nodarījuma
izdarīšanas īpašus apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, šajā gadījumā piemērojot viņam
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Tiesa uzskata, ka lietā nav konstatējami nozieguma izdarīšanas īpaši apstākļi, bez tam lietas materiālos esošās ziņas līdz nozieguma
izdarīšanai nepilngadīgo raksturo negatīvi, kā personu, kura nav izpratusi savu iepriekšējo likumpārkāpumu, uzvedības sabiedrībā un
mācību iestādē negatīvo raksturu. Pie šiem apstākļiem, apsūdzētais ir saucams pie kriminālatbildības un viņam ir nosakāms sods.
Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta - ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un
radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. A/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Iepriekš /pers. A/ nav sodīts, vairākkārt sodīts administratīvi (l.l.33-34), sastāv narkoloģiskajā uzskaitē (l.l.35), ziņu par psihiskiem
traucējumiem nav (l.l.36), pēc policijas sniegtām ziņām, saistībā ar vairākiem administratīviem pārkāpumiem sastāv policijas
nepilngadīgo likumpārkāpumu kontroles uzskaitē (l.l.32), no mācību iestādes Liepājas /nosaukums/sniegtā raksturojuma (l.l.30) tiek
raksturots faktiski negatīvi, bet atzīmēts, ka ja viņš mainītu savu uzvedību un rastu motivāciju mācīties, tad varētu būt teicamnieks, jo
spēj visu ļoti ātri uztvert un apgūt informāciju. No nepilngadīgā sadzīves apstākļu apsekošanas akta (l.l.31) redzams, ka
nepilngadīgam dzīvesvietā ir nodrošināts viss nepieciešamais viņa normālai attīstībai. Vecāki dzīvo šķirti, bet kopīgi piedalās dēla
audzināšanā. Dzīvojis pie mātes, palīdzējis mājas darbos, pieskatījis arī mazgadīgo māsu, bet sākoties audzināšanas kontroles
trūkumam, jo nepilngadīgais neklausījis un izdarījis administratīvos pārkāpumus, pēdējā mēneša laikā dzīvojis pie tēva. No kaimiņiem
sūdzību nav. Tiesas sēdē no paša apsūdzētā un viņa pārstāves iegūta informācija, ka sakarā ar to, ka māte nav tikusi galā ar dēla
uzvedības problēmām (skolu kavējumi, aizraušanās ar draugiem un to negatīvu ietekmi, patvarīga sava dienas režīma izpratne,
alkohola un apreibinošo vielu lietošanas fakti) vienojušies ar tēvu, ka /pers. A/ turpmāk kādu laiku padzīvos pie tēva. Pārstāve
norādīja, ka pēc Jaunā gada /pers. A/ uzvedība ir uzlabojusies, viņa pati viņa rīcībā jaunus likumpārkāpumus nav konstatējusi, lietā
piemērotā drošības līdzekļa nosacījumi tiek izpildīti, ir segti arī viņam iemērotie naudas sodi par administratīvajiem pārkāpumiem.
Apsūdzētais pats sniedza tiesai informāciju, ka ievērojami samazinājušies neapmeklēto mācību stundu neattaisnoti kavējumi un tie
pārsvarā ir izdarīti klasei kolektīvi kopā. Aizraujoties ar florbolu. Esot sapratis sava nodarījuma kaitīgumu un apstākli, ka ar to radījis
materiāla rakstura grūtības savai mātei un ģimenei kopumā.
Par atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst apsūdzētā savas vainas atzīšanu un
izdarītā nožēlošanu, faktu, ka tiesas sēdē viņš atvainojās cietušajam, un to ka noziegumu viņš izdarījis, būdams nepilngadīgs (faktiski
neilgu laiku pēc tam, kad sasniedzis vecumu no kura iestājas kriminālatbildība). Atbildību pastiprinošus apstākļus, saskaņā ar
Krimināllikuma 48.pantā noteikto, tiesa nekonstatē.
Izvērtējot apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu – mazāk smags noziegums, vairākus atbildību ietekmējošos apstākļus,
attieksmi pret izdarīto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ piemērojamais sods, kurš vislabāk sasniegtu soda mērķi, būtu piespiedu darbs.
Ņemot vērā vairākus atbildību mīkstinošos apstākļus, tiesa uzskata, ka sods nosakāms tuvāk tā minimālai robežai.
Pirmstiesas procesā viņam kā drošības līdzeklis piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības
līdzeklis - aizliegumu izbraukt no valsts (l.l.22).
Par labu valstij no ir piedzenama cietušajam izmaksātā valsts kompensācija 800 euro apmērā (l.l.41-43). Tā kā apsūdzētajam pašam
savu ienākumu nav, tad tā ir piedzenama no tā likumiskās pārstāves.
Tiesas sēdē apsūdzētā aizstāvību realizēja advokāte S.Sprūde, kurai pienākas atlīdzība par veikto darbu 54,78 euro apmērā. Minētā
summa advokātei izmaksājama no valsts līdzekļiem. Ņemot vērā, ka apsūdzētais ir nepilngadīgs, likumiskās pārstāves apgādībā ir
divas nepilngadīgas personas, viņas ienākumi ir zemāki par valsts noteikto minimālo mēnešalgu, viņa no šo pakalpojumu samaksas
par labu valstij ir atbrīvojama.
Lietiskie pierādījumi lietā nav.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528., 529.pantu tiesa,
n o s p rie d a
atzīt par vainīgu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit)stundām.
/pers.A/ drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts, atstāt spēkā līdz
spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ likumiskās pārstāves /pers. C/ par labu valstij cietušajam izmaksāto valstskompensāciju 800 euro (astoņi simti
euro) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt/ protestu iesniegt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību / protestu iesniedzot
Liepājas tiesā.
Tiesnesis
R.Jūrmalis