Supreme Court dismisses appeal on probation supervision due to transitional Criminal Code rules.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Court's decision to impose probation supervision instead of immediate execution. The defendant argued that the appellate court incorrectly applied the pre-2025 Criminal Code version regarding probation, claiming the new law should have mandated immediate execution for a new crime committed during the probation period. The court ruled that transitional provisions allow the application of the old law to crimes committed before the new law's effective date, validating the appellate court's choice of probation supervision.
Legislator headnote
AI generatedCriminal Law Art. 51, 52; Criminal Procedure Law Art. 573.1(2): When a new crime is committed during the probation period of a suspended sentence, the transitional provisions of the Criminal Code allow the application of the law in force at the time of the new crime, permitting the substitution of the unexecuted portion of the sentence with probation supervision.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:1028.19610057124.3.L
Lieta Nr. 19610057124, SKK‑448/2025
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2025. gada 28. oktobrī
Senāts šādā sastāvā: senatores Aija Branta, Irīna Jansone, Sandra Kaija,
iepazinies ar apsūdzētā /Persona A/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 10. jūnija
lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Apsūdzētais /Persona A/ kasācijas sūdzībālūdz atcelt apelācijas instances tiesas lēmumu daļā par viņam
saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu noteikto galīgo sodu un piemērot probācijas uzraudzību.
Pamatojot savu lūgumu, apsūdzētais norādījis, ka apelācijas instances tiesa nepamatoti piemērojusi
Krimināllikuma 55. pantu redakcijā, kas bija spēkā pirms 2024. gada 13. jūnija grozījumiem Krimināllikumā, kas
stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tiesa nav ņēmusi vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu, nosakot galīgo sodu,
noteiktajam sodam par Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu bija jāpievieno
brīvības atņemšana uz 11 mēnešiem saskaņā ar Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 22. jūnija spriedumu. Savukārt
saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta pirmās daļas 4. punktu tiesai bija jāaizstāj neizciestais brīvības atņemšanas
sods ar probācijas uzraudzību uz 165 dienām.
Kriminālprocesa likuma 573.1 panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka tiesa var atteikties ierosināt kasācijas
tiesvedību, ja, izvērtējot kasācijas sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā
nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.
Senāts norāda, ka 2025. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredz atteikšanos no
nosacītas brīvības atņemšanas soda noteikšanas. Ar minētajiem grozījumiem no Krimināllikuma izslēgts 55. pants
„Nosacīta notiesāšana”.
Tomēr tiesiskais regulējums, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim, joprojām ir attiecināms uz
personām, kurām brīvības atņemšanas sods ir noteikts nosacīti un kurām turpinās nosacītas notiesāšanas pārbaudes
laiks pēc 2025. gada 1. janvāra, jo ar nosacītas notiesāšanas izslēgšanu no Krimināllikuma, netiek atcelts personām
piemērotais brīvības atņemšanas sods (Tieslietu ministrijas apkārtraksts „Par pārejas periodu atteikšanās no
nosacītas notiesāšanas gadījumā”).
Arī Krimināllikuma pārejas noteikumu 34. punkts noteic, ka šā likuma regulējums par soda noteikšanu par
vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31.
decembrim, ir piemērojams attiecībā uz personām, kuras noziedzīgos nodarījumus izdarījušas līdz 2024. gada 31.
decembrim.
Minētais nozīmē, ka sodi, saskaitāmi ne tikai atbilstoši tam tiesiskajam regulējumam, kas bija ietverts
Krimināllikuma 50., 51. un 52. pantā līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2025. gada 1. janvārim –, bet arī
atbilstoši Krimināllikuma 55. panta desmitajai daļai, kas noteic, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu
noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.,
52. pantā paredzētajiem noteikumiem (Tieslietu ministrijas apkārtraksts „Par pārejas periodu atteikšanās no
nosacītas notiesāšanas gadījumā”).
Krimināllikuma 55. panta desmitā daļa (likuma redakcijā līdz 2024. gada 31. decembrim) noteica, ja
nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un
tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem.
Krimināllikuma 51. pantā reglamentēta soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem, savukārt
Krimināllikuma 52. pantā noteikti sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi.
No lietas materiāliem konstatējams, ka apsūdzētais /Persona A/ar Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 22.
jūnija spriedumu krimināllietā Nr. 11817008318 atzīts par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā
paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 9 mēnešiem. Sods noteikts
nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem 9 mēnešiem. Minētais spriedums stājies spēkā 2021. gada 3. jūlijā. Līdz ar
tonosacītas notiesāšanas pārbaudes laiks /Persona A/ turpinājies arī pēc 2025. gada 1. janvāra.
Izskatāmajā lietā celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas par to, ka apsūdzētais /Persona
A/ 2024. gada 1. aprīlī izdarīja transportlīdzekļa zādzību no glabātavas.
Ar Rīgas rajona tiesas 2024. gada 4. decembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam inkriminētajā
noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 51.
pantu noteiktajam sodam daļēji pievienots sods, kas nav izciests saskaņā arEkonomisko lietu tiesas 2021. gada 22.
jūnija spriedumu, un /Persona A/ galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 6 gadiem. Ar Rīgas apgabaltiesas
2025. gada 10. jūnija lēmumu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais /Persona A/, būdams notiesāts nosacīti, pārbaudes laikā, kas noteikts
arEkonomisko lietu tiesas 2021. gada 22. jūnija spriedumu,izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu līdz 2024. gada
31. decembrim, apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, pamatoti
piemērojusi tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.
Līdz ar to apelācijas instances tiesa arī saskaņā ar Krimināllikuma pārejas noteikumu 32. punktu neizciesto
soda daļu pēc Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 22. jūnija sprieduma pamatoti nav aizstājusi ar probācijas
uzraudzību.
Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apsūdzētā /Persona A/kasācijas sūdzības argumenti nerada šaubas par
apelācijas instances tiesas lēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā, jo
kasācijas sūdzībā nav norādīti argumenti par tiesību normu interpretāciju, kas varētu būt nozīmīga tiesu praksē.
Tādējādi minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
573.1 panta otrās daļas 2. punktu.
Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta otrās
daļas 2. punktu, Senāts
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Branta I. Jansone S. Kaija