Court imposes administrative detention for repeated police control violations despite prior fines failing to deter.

Lietas arhīva Nr. 1-0602-19/39

ECLI:LV:ZRT:2019:0701.173060219.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2019.gada 1.jūlijā

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Zeltīte Kusiņa

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.

Aprakstošā daļa

Tiesa konstatēja, ka /pers. A/, kurai ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.decembra spriedumu noteikts papildsods –

policijas kontrole – uz 1 gadu un kopš 2018.gada 10.decembra atrodas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa uzskaitē ar policijas

kontroli, tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, proti, 2019.gada 11.jūnijā plkst.22.16 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/.

Ar savu rīcību /pers. A/ pārkāpa uzlikto ierobežojumu – aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00-6.00.

Ar uzlikto ierobežojumu /pers. A/ tika iepazīstināta 2018.gada 13.decembrī un saņēma pret parakstu izskaidrojuma eksemplāru.

Ar tādām darbībām /pers. A/ ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

2019.gada 12.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk – VP RRP) Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas amatpersona

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC 332448.

Motīvu daļa

Uz tiesas sēdi 2019.gada 1.jūlijā pie administratīvās atbildības saucamā persona – /pers. A/ – neieradās, par neierašanās iemesliem nav ziņojusi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir

zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

/pers. A/ 2019.gada 19.jūnijā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, nosūtot viņai tiesas pavēsti ar norādi par ierašanos Zemgales rajona tiesā

Ogrē 2019.gada 1.jūlijā plkst.17.00 (1.lapa).

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu ir paziņots atbilstoši likuma prasībām un no viņas nav saņemts lūgums atlikt lietas

izskatīšanu.

Ievērojot minēto, tiesa konstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturtajā daļā paredzēto pamatu administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšanai bez /pers. A/ klātbūtnes. Turklāt administratīvā pārkāpuma lietā ir pietiekamas ziņas par faktiem, lai izlemtu par /pers. A/ saukšanu pie

administratīvās atbildības un soda uzlikšanu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,

vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtā daļa noteic, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu

uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona, ja vien

administratīvajā lietvedībā netiek pierādīts pretējais.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā fiksētās ziņas par faktiem, t.i., pierādījumus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma fakts un pārkāpējas /pers. A/

vaina tā izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā PC 332448 amatpersonas fiksētajām ziņām (2.lapa), kuras apstiprina turpmāk

minētie pierādījumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.decembra spriedums, saskaņā ar kuru /pers. A/ notiesāta pēc Krimināllikuma

253.1panta otrās daļas un 253.2panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas nosacījumus, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 2

mēnešiem un policijas kontroli uz 1 gadu (6.lapa), apliecina notiesātās /pers. A/ pienākumu izciest papildsodu – policijas kontrole.

/pers. A/ 2018.gada 10.decembrī izsniegtā izziņa Nr.3154-0715 apstiprina, ka 2018.gada 10.decembrī /pers. A/ atbrīvota no ieslodzījuma vietas

pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas (9.lapa), kas apliecina pienākumu uzsākt papildsoda izciešanu.

2018.gada 13.decembra lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu pierāda, ka cita starpā /pers. A/ uzlikts ierobežojums –

aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00-6.00, izņemot darba nolūkos saskaņā ar darba līgumu un atbilstoši darba devēja apstiprinātam darba

grafikam (10.lapa).

Ar minēto lēmumu, kā arī ar uzliktajiem policijas kontroles ierobežojumiem un katra uzliktā ierobežojuma izpildes kārtību un sekām to neizpildes

gadījumā /pers. A/ iepazinusies, par ko liecina viņas kā kontrolējamās personas paraksts (10., 11.-12.lapa).

Policijas kontroli īstenojošās policijas amatpersonas ziņojumā (turpmāk – Ziņojums), kas sagatavots 2019.gada 12.jūnijā, norādīta pārkāpuma

protokolā fiksētajiem faktiem analoga informācija (4.lapa).

Minētajā Ziņojumā norādīts, ka 2019.gada 12.jūnijā policijas kontroli īstenojošā amatpersona saņēmusi pārbaudes aktu par to, ka 2019.gada

11.jūnijā plkst.22.16 VP RRP Ogres iecirkņa amatpersona, veicot kārtējo pārbaudi /pers. A/ dzīvesvietā /adrese/, konstatēja, ka kontrolējamā persona

neatradās savā dzīvesvietā.

Ziņojumā fiksēts, ka pārbaudes laikā /pers. A/ atradusies pie mājas /adrese/, kāpņu telpas durvīm un, ieraugot policijas automašīnu, skrējusi uz

dzīvokli.

Analoga informācija par /pers. A/ pārbaudes laikā konstatēto fiksēta pārbaudes aktā Nr.5/17-331PK (13.lapa).

Par 2019.gada 11.jūnijā izdarīto administratīvo pārkāpumu notiesātā /pers. A/ 2019.gada 12.jūnijā sniedza paskaidrojumu, kas pievienots

administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem (14.lapa).

Paskaidrojumā /pers. A/ atzīst, ka ir pārkāpusi policijas kontroles ierobežojumu, nožēlo izdarīto un izsaka apņemšanos turpmāk pārkāpumu

neatkārtot. /pers. A/ paskaidro, ka minētajā datumā plkst.21.45 devusies uz veikalu un nav paspējusi atgriezties mājās. Pie mājas satikusi paziņu un

sākusi sarunāties. Ieraudzījusi policiju un skrējusi uz dzīvokli, pie dzīvokļa durvīm satikusi inspektoru, kuram paskaidrojusi, ka bija veikalā.

Iepriekš minētās ziņas par faktiem, izvērtējot kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa novērtē kā ticamas un attiecināmas, jo ziņas par faktiem tieši

apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību, t.i., Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā

pārkāpuma sastāvu /pers. A/ rīcībā. Tāpat pierādījumi, t.i., ziņas par faktiem ir pieļaujamas, jo tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas noteiktajā

procesuālajā kārtībā. Ziņas par faktiem fiksētas likumā noteiktajos pierādīšanas līdzekļos – pie administratīvās atbildības saucamās personas

paskaidrojums lietā un dokumenti, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā.

Tiesa secina, ka administratīvajā lietvedībā netika pierādītas pretējas ziņas tiem faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī

2019.gada 12.jūnijā fiksējusi amatpersona administratīvā pārkāpuma protokolā PC 332448 (2.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to,

ka /pers. A/ ir vaļsirdīgi nožēlojusi izdarīto savā rakstveida paskaidrojumā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to,

ka gada laikā izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru /pers. A/ jau administratīvi sodīta (15.-16.lapa).

2011.gada 8.jūlija likuma „Grozījumi Krimināllikumā” redakcijā policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai

uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem. Saskaņā

ar minētā likuma pārejas noteikumu 12.punktu šo papildsodu turpināja piemērot [..] personām, kuras līdz 2014.gada 31.decembrim izdarījušas citu

Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

2011.gada 8.jūlija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2014.gada 16.oktobra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, pārejas noteikumu

13.punkts reglamentē turpmāku papildsoda – policijas kontrole – izciešanas kārtību un sekas šā papildsoda ietvaros uzlikto ierobežojumu nepildīšanai

jeb ļaunprātīgai pārkāpšanai.

Izvērtējot lietā konstatētos administratīvā pārkāpuma apstākļus, tiesa ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmajā un

otrajā daļā noteikto un 22.pantā definēto administratīvā soda mērķi.

Tiesa izvērtēja administratīvās lietas materiālos kontrolējošās iestādes ietvertās ziņas par /pers. A/ personību, proti, ziņas par administratīvajiem

pārkāpumiem (15.-16.lapa), Sodu reģistra izdruku par kriminālprocesiem (17.-26.lapa), personu datu pārlūka ziņas (5.lapa), raksturojumu no Iļģuciema

cietuma (7.lapa), kurā /pers. A/ raksturota kopumā apmierinoši.

Tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

kā arī, lai pārkāpēja neizdarītu jaunus pārkāpumus, nav iespējams panākt ar naudas sodu, kas /pers. A/ piemērots par agrāk izdarītajiem policijas

kontroles pārkāpumiem un nav atturējis no jauna pārkāpuma izdarīšanas, tādējādi /pers. A/ jāpiemēro administratīvais arests.

Tiesa nolemj piemērot /pers. A/ administratīvo arestu uz 4 diennaktīm, jo iepriekš piemērotais administratīvais arests uz 3 diennaktīm par policijas

kontroles pārkāpumu nav atturējis viņu no jauna pārkāpuma izdarīšanas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.panta otrā daļa noteic, ka administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi

astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam.

Lietas iztiesāšanā tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu /pers. A/ piemērot administratīvo arestu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.7panta pirmo, piekto daļu, 289.13panta ceturto

daļu, 289.16panta pirmo daļu, 292.panta otro daļu, 317.pantu un 177.pantu

tiesa nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt,

piemērojot administratīvo arestu uz 4 (četrām) diennaktīm.

Izpildīt spriedumu par administratīvo arestu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknim.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 12.jūlijā no plkst.14.00.

Tiesnese Z.Kusiņa