Court orders deprivation of Latvian citizenship for dual citizenship holder residing abroad under Citizenship Law.
Legislator summary
AI generatedThe Riga Regional Court dismissed the defendant's defense and ordered the deprivation of Latvian citizenship based on the acquisition of Russian citizenship while residing abroad. The court found that the defendant, registered as a Latvian citizen in 1992, obtained Russian citizenship in 2000 without declaring a permanent residence in Latvia. Consequently, the court ruled that the defendant no longer belongs to the Latvian community and is therefore subject to citizenship deprivation under the relevant statutory provisions.
Legislator headnote
AI generatedPilsonības likuma 24.pants; Ministru kabineta noteikumi Nr. 430: A person who acquires foreign citizenship while residing abroad and does not declare a permanent residence in Latvia loses the status of belonging to the Latvian community and is subject to deprivation of Latvian citizenship.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C04425312
Lietas arhīva Nr. C-0229-15/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 15. janvārī
Rīgas apgabaltiesa šādā sastāvā:
Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese M.Ābele
ar sekretāri S.Ozolnieci,
piedaloties Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pilnvarotai pārstāvei /pers. C/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prasībā pret /pers. D/ par Latvijas pilsonības
atņemšanu, un
konstatēja
2012.gada 8.novembrī Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iesniegusi tiesā prasību pret /pers. D/, pamatojoties uz Pilsonības
likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktu un saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumu Nr.430 ,,Latvijas pilsonības zaudēšanas un
atjaunošanas dokumentēšanas kārtība” 15.1. apakšpunktu, lūdzot tiesu atņemt Latvijas pilsonību /pers. D/.
Prasībā norādīts, ka pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā par Latvijas pilsoņa /pers. D/ uzņemšanu Krievijas pilsonībā,
tikusi ierosināta pārbaudes lieta.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumiem Nr. 430 “Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas
kārtība” tikusi veikta pārbaude par /pers. D/ piederību Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pilsoņu kopumam un konstatēts, ka /pers. D/,
dzimis 1952.gada 1.februārī Rīgā, 1992.gada 20.oktobrī reģistrēts kā Latvijas pilsonis saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada
15.oktobra lēmuma “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” 2.1. apakšpunktu.
/pers. D/ ir ieguvis Krievijas Federācijas pilsonību, ko apliecina Latvijas Republikas vēstniecības 2000.gada 12.marta vēstule Nr. 628K un tai
pielikumā pievienotie dokumenti (2000.gada 23.februāra anketa Latvijas Republikas vīzas saņemšanai, 2000.gada 21.februāra ielūgums, apliecība Nr. 4
par reģistrēšanu dzīvesvietā, /pers. D/ 2000.gada 23.februāra iesniegums, Krievijas pilsoņa pases 50 Nr./numurs/ kopija.
/pers. D/ saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā iekļauto informāciju nav deklarētās dzīves vietas Latvijas Republikā. Pēdējā zināmā dzīves vieta Latvijā
bija /adrese/.
/pers. D/ dzīves vieta ir Krievijas Federācijā, ko apliecina 2000.gada 23.februāra anketa Latvijas Republikas vīzas saņemšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumu Nr.430 ,,Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība”
14.punktu /pers. D/ 2012.gada 18.janvārī ticis uzaicināts sniegt paskaidrojumus par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pilsonības iegūšanas
apstākļiem un pamatu. Līdz šim paskaidrojumus un iesniegumu par atteikšanos no Latvijas Republikas pilsonības atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada
7.jūnija noteikumiem Nr.430 ,,Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība” noteikumiem /pers. D/ nav sniedzis.
Tādējādi pārbaudes rezultātā konstatēts un pierādīts, ka /pers. D/ ir ieguvis Krievijas Federācijas pilsonību, neiesniedzot iesniegumu par
atteikšanos no Latvijas Republikas pilsonības.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve uz pilnvaras pamata /pers. C/ uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem un lūdza
to apmierināt. Papildus paskaidroja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde /pers. D/ nosūtījusi vēstuli, informējot par to, ka 2013.gada 1.oktobrī
spēkā stājušies grozījumi Pilsonības likumā un to, ka atbildētājam līdz2014.gada 30.septembrim ir tiesības iesniegt Pārvaldē iesniegumu par atteikšanos
no Latvijas pilsonības. Ne paskaidrojumi, ne iesniegums par atteikšanos no Latvijas Republikas pilsonības prasītājai nav iesniegts.
Atbildētājs/pers. I/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Nekādus paskaidrojumus vai iebildumus attiecībā uz tiesā iesniegto prasību atbildētājs līdz tiesas
sēdei tiesā nav iesniedzis. 2013.gada 25.janvārī atbildētājs, saņemot tiesas nosūtītos dokumentus, sastādījis iesniegumu, kurā lūdzis 2013.gada
31.oktobrī nozīmēto tiesas sēdi izskatīt viņa prombūtnē. Iesniegumā norāda, ka iesnieguma prasībām iebildumu nav.
Ņemot vērā to, ka atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku
paziņots Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā, t.i. ar Tieslietu ministrijas starpniecību tiesas dokumentu izsniegšanai /pers.
D/ dzīvojošam Krievijas Federācijā. 2014.gada 27.maijā tiesā saņemtais Tiesu sadarbības nodaļas paziņojums un dokumentu izsniegšanas
apliecinājums norāda, ka tiesas dokumenti /pers. D/ izsniegti 2014.gada 11.martā.
Tiesa uzskata, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā minētie apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai, un saskaņā ar Civilprocesa likuma
156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi rakstveida pierādījumus, atzīst,
ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Kā redzams no lietas materiāliem, /pers. D/ ir reģistrēts kā Latvijas pilsonis 1992.gada 20.oktobrī saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās
Padomes 1991.gada 15.oktobra lēmuma ,,Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” 2.1. apakšpunktu
un /pers. D/ piešķirts personas kods /personas kods/, ko apstiprina Latvijas Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapa. No minētās Latvijas Iedzīvotāju
reģistra pirmuzskaites veidlapas redzams, ka /pers. D/ izdota Latvijas Republikas pilsoņa pase Nr.LA Nr..
No apliecības Nr. 4 par reģistrēšanu dzīvesvietā redzams, ka /pers. D/, dzimis /datums/, reģistrēta dzīvesvieta
adresē : adrese pēc pases, sērija Nr. /numurs/, izdota 1998.gada 8.aprīlī.
No /pers. D/ sastādītas anketas Latvijas Republikas vīzas saņemšanai redzams, ka /pers. D/ savu pilsonību norāda Krievija, dokumentu ar
numuru 50 Nr. /numurs/ kurš izsniegts Krievijas vēstniecībā Latvijā 1998.gada 8.aprīlī ar derīguma termiņu līdz 2003.gada 8.aprīlim.
/pers. D/ iesniegums Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā Konsulārās nodaļas vadītājam norāda, ka līdz 1998.gada 10.jūnijam
atbildētājs dzīvojis Latvijā.
Krievijas Federācijas pase /numurs/, kurā norādīta pilsonība Krievijas Federācija pers/pers. D/ izdota Krievijas vēstniecībā Latvijā 1998.gada
8.aprīlī.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumu Nr.430 ,,Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība”
14.punktu 2012.gada 18.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nosūtījusi /pers. D/ pieprasījumu sniegt ziņas par Latvijas Republikas un
Krievijas Federācijas pilsonības iegūšanas apstākļiem un pamatu, vienlaikus izskaidrojot atbildētāja tiesības atteikties no Latvijas Republikas pilsonības
atbilstoši Pilsonības likuma 23.panta pirmās daļas noteikumiem. Pieprasījums nosūtīts uz atbildētāja dzīvesvietu Krievijas Federācijā.
Saskaņā ar Pilsonības likuma 23.panta otro daļu Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas valsts pilsonību, ir pienākums 30 dienu laikā pēc tās
iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram saskaņā ar šā likuma 9.panta
pirmo daļu Latvijas pilsonība saglabājas. Pārejas noteikumu 14.punkts noteic, ka šā likuma 23.panta otrajā daļā minētās personas iesniegumu par
atteikšanos no Latvijas pilsonības iesniedz gada laikā no 2013.gada 1.oktobra.
2013.gada 1.oktobrī spēkā stājušies grozījumi Pilsonības likumā, kas pieļauj Latvijas Republikas pilsoņiem iegūt dubultpilsonību. Pilsonības likuma
9.panta pirmā daļa noteic, ka (1) Latvijas pilsonība saglabājas Latvijas pilsonim, kurš ir: 1) ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību; 2) ieguvis citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību; 3) ieguvis Austrālijas Savienības,
Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību; 4) ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās
pilsonības atzīšanu; 5) ieguvis šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punktā neminētas valsts pilsonību, bet saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību
atbilstoši svarīgām valsts interesēm. Ministru kabinets lēmumu pieņem ne vēlāk kā gada laikā, un tas nav pārsūdzams; 6) automātiski ieguvis citas valsts
pilsonību apprecoties (ieguvis ex lege) vai adopcijas rezultātā.
No Pilsonības likuma 9.panta noteikumiem izriet, ka atbildētājam esot Latvijas un Krievijas Federācijas pilsonim dubultpilsonība neveidojas. Līdz
ar to atbildētājs, pieņemot Krievijas Federācijas pilsonību, atbilstoši Pilsonības likuma 23.panta otrās daļas un Pilsonības likuma Pārejas noteikumu
14.punkta noteikumiem bija pienākums iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas Republikas pilsonības.
Uz lietas izskatīšanas brīdi tiesā nav iesniegti pierādījumi par to, ka /pers. D/ būtu sniedzis paskaidrojumus par Krievijas Federācijas pilsonības
iegūšanu vai iesniegusi iesniegumu par atteikšanos no Latvijas Republikas pilsonības. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka /pers. D/ ir
ieguvis citas valsts – Krievijas Federācijas pilsonību, neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Prasības pieteikumā norādītos
apstākļus un prasības pamatojumam iesniegtos pierādījumus atbildētājs nav apstrīdējis.
Tā kā /pers. D/ ir izveidojusies dubulta pilsonība, kas neatbilst Pilsonības likumā noteiktajai dubultpilsonībai, tiesa atzīst Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes prasību par pamatotu un apmierināmu. Saskaņā ar Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas pirmo punktu Latvijas pilsonību personai
atņem, ja tā ir ieguvusi citas valsts pilsonību, neiesniedzot Pilsonības likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā minēto iesniegumu par atteikšanos no Latvijas
pilsonība, un nav zaudējusi Latvijas pilsonību, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka /pers. D/ ir atņemama Latvijas pilsonība.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta
pirmās daļas 13.punkta pamata, valsts nodeva ir piedzenama no atbildētāja, un tās apmērs saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas
4.punktu ir EUR 71,14.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem, ar prasības pieteikuma
noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir bijuši EUR 3,10,kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo
daļu ir piedzenami no atbildētāja valsts labā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.
Pamatojoties uz Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 1.punkta, Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas, 97., 104., 189.-193., 204.1.pantu,
tiesa
nosprieda
Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prasību apmierināt.
Atņemt /pers. D/, personas kods /personas kods/, Latvijas pilsonību.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro un 14
centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,10 (trīs euro 10 centi), kopā EUR 74,24 (septiņdesmit četri euro un 24 centi).
Valsts nodevas iemaksa veicama sekojošā kontā:
Saņēmējs: Valsts kase
Reģistrācijas nr. 90000050138
Konta Nr. LV55TREL1060190911200
Saņēmēja banka: Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksa veicama sekojošā kontā:
Saņēmējs: Tiesu administrācija
Konta Nr. LV51TREL2190458019000
NMR 90001672316
Saņēmēja banka: Valsts kase
Kods TRELLV22
Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds, ja atbildētājs ir fiziska
persona, vai juridiskas personas nosaukums).
Noteikt daļā par tiesas izdevumu piedziņu /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit)
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā, Brīvības bulvārī 34, Rīgā, lai netiktu uzsākta sprieduma piespiedu izpilde.
Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā. /pers. D/ spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnese M.Ābele