Landlord wins eviction and debt recovery case against tenants for non-payment of rent and services.

Lietas Nr. C20258614

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2015.gada 17.martā

Liepājas tiesa

tiesnese Indra Pelnēna

sekretāre Marina Karloviča

piedaloties SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāvei /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāvja iesniegto prasību pret /pers. B/, /pers. C/ par īres līguma

izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas, parāda piedziņu.

Tiesas sēdē tiesa

k o ns t a t ē ja :

atbildētājai /pers. B/ un viņas ģimenei, pamatojoties uz 2000.gada 21.novembra īres līgumu tika izīrēts dzīvoklis /adrese/.

Dzīvoklī savu dzīves vietu deklarējis /pers. C/, dzimis /datums/. /pers. B/ deklarētā dzīves vieta ir Lielbritānijā.

2000.gada 21.novembrī /pers. B/ noslēgusi ar prasītāju dzīvojamās telpas īres līgumu, kura 2.1.punkts paredz, ka atbildētāja dzīvokļa īres maksu

un maksu par pamatpakalpojumiem maksā par kārtējo mēnesi ne vēlāk kā 20.datumā.

SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāvis prasības pieteikumā norāda, ka atbildētāja /pers. B/ un viņas ģimenes locekļi lieto izīrēto dzīvojamo

telpu un izmanto pamatpakalpojumus, bet par tiem nav norēķinājušies pilnā apmērā, lai gan viņam tikusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un

izmantot pamatpakalpojumus.

Sākot ar 2006.gada 1.septembri atbildētāji par īri un pamatpakalpojumiem maksā neregulāri. Parāda aprēķinā sākot ar 2010.gada augustu ir

iekļauti arī likumiskie procenti par kavējumu - seši procenti no simta gadā.

Uz 2014.gada 31.jūliju atbildētāji ir parādā SIA ,,Liepājas namu apsaimniekotājs” EUR 2297,68, tai skaitā pamatparāds EUR 2286,69,

likumiskie procenti EUR 10,99. Parāds izveidojies par laika periodu no 2006.gada l .septembra līdz 2014.gada 31. jūlijam.

2013.gada 29.augustā atbildētājs /pers. C/ noslēdza līgumu Nr.2013/2-11/0409 ar prasītāju par parāda samaksu, ar kuru apņēmās samaksāt

parādu veicot regulārus ikmēneša maksājumus. Līgums netika pildīts, līguma 2.punkts paredz, ka saistību nepildīšanas gadījumā, prasītājs bez papildus

brīdinājuma ir tiesīgs celt prasību tiesā.

SIA ,,Liepājas namu apsaimniekotājs” 2014.gada 12.jūnijā publicēja laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis” brīdinājumu atbildētājiem labprātīgi viena

mēneša laikā samaksāt parādu. Norādīts, ka nemaksāšanas gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā par parāda piedziņu un īres līguma izbeigšanu, izlikšanu

no dzīvokļa. Atbildētāji parādu nav samaksājuši, parāds vairākkārtīgi pārsniedz trīs mēnešu maksas apmēru. Pie šādiem apstākļiem prasītājs uzskata, ka

īres līgums uz strīdus dzīvokli ir izbeidzams un atbildētāji no tā izliekami. No atbildētājiem piedzenams īres un komunālo pamatpakalpojumu parāds.

Lūdz tiesu izbeigt 2000.gada 21.novembrī noslēgto īres līgumu un izlikt /pers. B/, /pers. C/ no dzīvokļa Liepājā, /adrese/ bez citas dzīvojamās

platības ierādīšanas; piedzīt solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ par labu SIA ,,Liepājas namu apsaimniekotājs” pamatparādu EUR 2286,69, likumiskos

procentus EUR 10,99; piedzīt vienādās daļās no /pers. B/ un /pers. C/ par labu SIA ,,Liepājas namu apsaimniekotājs” tiesāšanās izdevumus EUR

405,62, t.i, no katra EUR 202,81, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus - par brīdinājuma publikāciju ,,Latvijas Vēstnesī” EUR 15,65, lūdz norādīt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no pamatparāda.

Prasība pamatota uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta 1.daļas 1. un 2.punkta, 9., 11.1, 12.pantu, Civillikuma 1756., 1765.pantu.

Tiesas sēde prasītāja pārstāve /pers. A/ uzturēja prasību pilnā apmērā. Paskaidroja, ka parāds ir liels, uzkrājies ilgstošā periodā. Atbildētāji ar

apsaimniekotāju nekontaktējas, nerisina jautājumus saistībā ar parāda samaksu. No apsekošanas akta redzams, ka atbildētāju ģimene nedzīvo dzīvoklī,

jo īrnieces dzīves vieta ir ārzemēs, otrs ģimenes loceklis dzīvoklī neuzturas. Neskatoties uz brīdinājumu, parāds nav nomaksāts, tāpēc lūdz izbeigt īres

līgumu un izlikt atbildētājus un viņu ģimenes locekļus no dzīvokļa un apmierināt prasību par parāda un tiesas izdevumu piedziņu.

Atbildētāji/pers. B/ un /pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, paziņojumi par tiesas sēdi nosūtīti ierakstītos pasta sūtījumos 2014.gada 16. un

17.septembrī, no /pers. C/ deklarētās dzīves vietas atgriezta kā neizsniegta (lietas 57.-59.,60.-65.lapa).

Paskaidrojumi par prasību nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav saņemts.

Tiesa uzskata, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta 1.daļas nosacījumiem, lieta izskatāma pēc būtības bez atbildētāju piedalīšanās, jo par

lietas izskatīšanu minētajām personām ir paziņots likumā noteiktā kārtībā, nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā paredzētie apstākļi lietas

izskatīšanas atlikšanai.

Tiesa, uzklausījusi prasītāja pārstāves paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, tos novērtējusi, atrod, ka prasība par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa, par īres un pamatpakalpojumu parāda piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

Lietā nav strīdu, ka atbildētājai /pers. B/, pamatojoties uz 2000.gada 21.novembrī noslēgto īres līgumu, tika piešķirtas īres tiesības uz dzīvojamo

telpu /adrese/ (lietas 8.- 11.lapa).

Dzīvoklī savu dzīves vietu deklarējis /pers. C/, /pers. B/ kopš 2012.gada 17.janvāra deklarējusi savu dzīves vietu Lielbritānijā (lietas

22.,23.,41.lapa).

/pers. B/ noslēgusi ar prasītāju dzīvojamās telpas īres līgumu, kura 2.1.punkts paredz, ka atbildētāja dzīvokļa īres maksu un maksu par

pamatpakalpojumiem maksā par kārtējo mēnesi ne vēlāk kā 20.datumā (lietas 8.lapa). Līgumā un likumā noteiktā kārtībā maksājumi nav veikti.

SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāvis prasības pieteikumā norāda, ka atbildētāja /pers. B/ un viņas ģimenes locekļi lieto dzīvojamo telpu

un izmanto pamatpakalpojumus, bet par tiem nav norēķinājušies pilnā apmērā, lai gan viņiem tikusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot

pamatpakalpojumus. Atbildētāji minētos apstākļus nav apstrīdējuši.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pants nosaka, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai

tās pilnvarota institūcija.

Minētā likuma 12.panta 1.daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Minētā likuma 10.pants nosaka, ka pilngadīgam ģimenes loceklim kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma

saistībām.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājiem bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus. Atbildētāji nav

cēluši iebildumus arī pret īres maksas un maksas, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu parāda apmēru, kas uz 2014.gada 31.jūliju sastāda EUR

2286,69.

Nav apstrīdēts fakts, ka atbildētāji nav ilgstoši maksājuši par dzīvojamo telpu īri, atbilstoši līgumā noteiktajam.

Tiesa konstatē, ka uz tiesas dienu parāds par dzīvojamo telpu īri un pamatpakalpojumiem par periodu no 2006.gada 1.septembra līdz 2014.gada

31.jūlijam ir EUR 2286,69, (lietas 116.-19.lapa). Atbildētāji par parāda apmēru iebildumus nav cēluši.

Pie šādiem apstākļiem ir apmierināms prasītāja prasījums par apsaimniekošanas un pamatpakalpojumu parāda piedziņu no atbildētājas par periodu

no 2006.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.jūlijam EUR 2286,69 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Kopš 2006.gada 1.septembra prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus par maksājumu kavējumiem, kas līdz 2014.gada 31.jūlijam sastāda EUR

10,99 (lietas 20.-21.lapa).

Konstatēts, ka 2013.gada 29.augustā /pers. C/ parakstījis līgumu par parāda samaksu, atzīstot tobrīd esošo parādu Ls 1741,32 (EUR 2477,68)

(lietas 12.lapa).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta 1.daļas 1. un 2.punkts, kas regulē strīdus tiesiskās attiecības, paredz, ka izīrētājs var izbeigt

dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus

nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar

dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Pirms prasības celšanas tiesā 2014.gada 12.jūnijā (lietas 13.lapa) un 2014.gada 26.februārī (lietas 47.lapa) atbildētāji ir brīdināti par parāda

nenomaksāšanas sekām.

Tiesa atzīst, ka prasība par īres līguma izbeigšanu, atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa ir pamatota un apmierināma, jo uz doto brīdi dzīvokļa īrniece

dzīvoklī nedzīvo, ir no tā 2012.gada 17.janvārī izdeklarējusies, /pers. C/ dzīvoklī nav sastopams (lietas 45.,46.lapa).

Tiesa konstatējusi, ka prasītājs savu prasību ir pierādījis un prasība par īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

No atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR 397,79 apmērā (lietas 6. lapa) un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83 apmērā (lietas 7. lapa), izdevumus par uzaicinājuma sludinājumu publicēšanu EUR 15,65 (lietas 14.,

15.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā kopā ir EUR 14,36 Tā kā prasītājs ir

samaksājis minētos izdevumus EUR 7,83 apmērā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, pārējie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 6,53 apmērā piedzenami no atbildētājiem valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas (EUR 2286,69) par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas

dokumenti iesniedzami Liepājas tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97.pantu tiesa

no s pri e da :

SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasību apmierināt.

Izbeigt 2000.gada 21.novembrī ar /pers. B/ noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/,

personas kods /personas kods/, un viņiem piederošās mantas no dzīvokļa Nr.54, /adrese/.

Piedzīt solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” parādu par īri un pamatpakalpojumiem par periodu

no 2006.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.jūlijam EUR 2286,69 (divus tūkstošus divus simtus astoņdesmit sešus euro 69 centus), likumiskos

procentus par periodu no 2010.gada 1.augusta līdz 2014.gada 31.jūlijam EUR 10,99 (desmit euro 99 centus).

Piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” nomaksātos tiesāšanās izdevumus EUR 202,81 (divus

simtus divus euro 81 centu) no katra, izdevumus par publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas vēstnesis” EUR 8,88 (astoņus euro 88 centus) no katra.

Atzīt prasītājam tiesības no sprieduma spēkā stāšanās dienas saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas (EUR 2286,69) līdz

sprieduma izpildei nosakot, ka procentu pieaugums apstājas sasniedzot parāda pamatsummas apmēru.

Piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ valsts labā izdevumus par tiesas dokumentu nosūtīšanu EUR 3,27 (trīs euro 27 centus) no katra.

Noteikt atbildētājiem termiņu 10 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas tā labprātīgai izpildei un pierādījumu iesniegšanai Liepājas tiesā par

nolēmuma labprātīgu izpildi.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzība iesniedzama Liepājas tiesā. Personas, kuru

dzīves vieta nav Latvijā, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

Tiesnese I. Pelnēna