Supreme Court dismisses appeal on refusal to accept claim for official accountability while upholding lower court's rejection of damages.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia partially dismissed the appeal, rejecting the complaint regarding the refusal to accept a claim for official accountability while upholding the lower court's decision to reject the claim for moral damages. The lower court correctly determined that a private individual lacks subjective rights to sue for official accountability based solely on dissatisfaction, and the appeal was inadmissible for the portion concerning the refusal to accept the claim. Consequently, the lower court's ruling on the accountability claim was left unchanged, but the appeal was dismissed for the damages portion.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 191. panta 1. un 8. punkts; 191. panta 3. punkts; 286. panta 3. punkts; 323. panta 1. punkts; 324. panta 1. punkts: Blakus sūdzība par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu ir pieņemama Augstākajā tiesā, bet sūdzība par lēmumu atteikties izskatīt pieteikumu ir jāiesniedz zemākā augstākajā instances tiesā.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lieta Nr.6-80019114/14
SKA – 915/2014
LĒMUMS
Rīgā 2014.gada 11.jūlijā
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese R. Vīduša
tiesnesis J. Neimanis
tiesnese L. Slica
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 22.maija lēmumu daļā, ar kuru atteikts
pieņemt pieteikumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs /pers. A/ iesniedzis administratīvajā tiesā pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu sakarā ar policijas inspektora faktisko rīcību,
kā arī par policijas inspektora saukšanu pie administratīvās atbildības.
[2] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2014.gada 22.maija lēmumu:
1) atteica izskatīt pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu par policijas inspektora faktisko rīcību, pamatojoties uz Administratīvā
procesa likuma 191.1pantu;
2) atteica pieņemt pieteikumu daļā par policijas inspektora saukšanu pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
191.panta pirmās daļas 8.punktu.
Tiesneša lēmums daļā, kurā pieteikumu atteikts izskatīt, pamatots ar to, ka prasījums par kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar policijas inspektora
faktisko rīcību ir pirmšķietami nepamatots, jo inspektora rīcība nav atzīta par prettiesisku.
Tiesneša lēmums daļā, kurā pieteikumu atteikts pieņemt, pamatots ar to, ka privātpersonas prasījums sodīt amatpersonu par tās pieņemto lēmumu
vai rīcību administratīvajā procesā vispārīgi nav uzskatāms par tādu privātpersonas tiesisko interesi, kas būtu aizstāvama tiesā. Ar personas
neapmierinātību vien nepietiek, lai viņu atzītu par tādu, kurai piemīt tiesības vai tiesiskās intereses. Līdz ar to pieteicējam nav subjektīvo tiesību vērsties
tiesā ar šādu prasījumu.
[3] Pieteicējs iesniedzis blakus sūdzību. Tajā pausti argumenti par to, ka tiesa nepamatoti atteikusies izskatīt pieteikumu daļā par inspektora
faktisko rīcību un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Tāpat blakus sūdzībā norādīts, ka policijai, konstatējot, ka inspektors nav izpildījis savu pienākumu,
bija jāuzsāk administratīvā lietvedība un jāsauc amatpersona pie atbildības.
Motīvu daļa
[4] Vispārīgi blakus sūdzību par zemākas instances tiesas tiesneša lēmumu izskata nākamā augstākas instances tiesa (sk. Administratīvā procesa
likuma 317.panta pirmo daļu). Tomēr īpašos likumā noteiktos gadījumos pirmās instances tiesas (tiesneša) lēmums var tikt pārsūdzēts Augstākajā
tiesā. Tā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191.panta trešo daļu par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz šā likuma 191.panta
pirmās daļas 1. un 8.punktu (tas ir, ja tiesnesis atzinis, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā vai ka personai nav subjektīvo tiesību iesniegt
pieteikumu), blakus sūdzība iesniedzama Augstākajā tiesā.
Šajā gadījumā tiesneša lēmumu veido divas daļas – viena daļa par atteikšanos izskatīt pieteikumu, bet otra daļa par atteikšanos pieņemt pieteikumu.
Atteikums pieņemt pieteikumu pamatots ar Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 8.punktu. Tādējādi tiesneša lēmums šajā daļā
pārsūdzams Augstākajā tiesā. Tas nozīmē, ka Augstākā tiesa pārskata tiesneša lēmumu tikai šajā daļā, lai arī pieteicēja blakus sūdzība kopumā satur
argumentus par tiesneša lēmumu pilnībā. Blakus sūdzība pārējā daļā ir piekritīga izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
Attiecībā uz atteikšanos pieņemt pieteikumu daļā par policijas inspektora saukšanu pie administratīvās atbildības tiesneša lēmumā ietvertā
motivācija atzīstama par pareizu un pilnībā pietiekamu. Tādēļ Augstākā tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 286.panta trešajai daļai pievienojas
tai.
[5] Pieteicējs blakus sūdzībā neargumentē, kādēļ viņam tomēr piemīt subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu par amatpersonas saukšanu pie
administratīvās atbildības, tādēļ Augstākajai tiesai arī nav pienākuma sniegt papildu argumentāciju šajā jautājumā.
[6] Ievērojot minēto, pirmās instances tiesas tiesneša lēmums daļā par atteikšanos pieņemt pieteikumu daļā ir atstājams negrozīts, bet pieteicēja
blakus sūdzība noraidāma.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323. panta pirmās daļas 1. punktu un 324.panta pirmo daļu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departaments
nolēma
Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 22.maija lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu par policijas
inspektora saukšanu pie administratīvās atbildības, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese R. Vīduša
Tiesnesis J. Neimanis
Tiesnese L. Slica