Court dismissed appeal against administrative penalty for procurement law violation, upholding the fine and ban.

Lieta Nr. /Lēmuma numurs A/.1

ECLI:LV:LRT:2025:/Lēmuma numurs A/.1.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2025.gada 8.oktobrī

Latgales rajona tiesa:

tiesnese Inta Šteine

ar sekretāri Innu Ragini,

piedaloties sūdzības iesniedzējam /Persona A/, sūdzības iesniedzēja aizstāvim zvērinātam advokātam /Persona E/,

Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvei /Persona D/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā /Persona A/ sūdzību par Iepirkumu uzraudzības biroja

/Datums A/ lēmumu Nr./Lēmuma numurs A/-5.

Aprakstošā daļa

[1] /Datums B/ saņemta /Persona A/ sūdzība par Iepirkumu uzraudzības biroja /Datums A/ lēmumu

Nr./Lēmuma numurs A/-5. Sūdzībā norādīti šādi apstākļi.

[1.1] Ar Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk - IUB) vecākā inspektora /Persona C/ /Datums C/ lēmumu

Nr./Lēmuma numurs A/-4 sūdzības iesniedzējs tika atzīts par vainīgu par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju

iepirkuma likuma 93.panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu un sodīts ar naudas sodu 200 naudas vienību apmērā

un tiesību izmantošanas aizliegumu - aizliegumu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem ieņemt amatus, kuru

pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai

iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

[1.2] Izskatot sūdzību, ar IUB vadītāja /Persona B/ /Datums A/ lēmumu soda mērs grozīts, uzliekot naudas

sodu 750 EUR un norādīto tiesību liegšanu uz gadu un trim mēnešiem.

[1.3] Sūdzības iesniedzējs iestādes lēmumam nepiekrita un pārsūdzēja to pilnā apjomā.

[1.3.1] Analoģiski sākotnējā sūdzībā norādītajam, sūdzības iesniedzējs nepiekrīt lēmumā norādītajam, ka

grozījumi līgumā, mainot naudas samaksas kārtību, būtu uzskatāmi par tādiem grozījumiem, kas maina

ekonomisko līdzsvaru par labu uzņēmējam. Šos apstākļus analizēja atklātā konkursa iepirkuma komisija /Datums

D/ sēdē, sagatavojot protokolu Nr.7.

Grozījumi līgumā netika pieņemti uzņēmēja (būvnieka) ērtību dēļ, bet gan objektīvu (ārēju) apstākļu dēļ, t.i.,

tādu, kurus pasūtītājs nevarēja iepriekš paredzēt vai novērst. Grozījumu būtība ir saistāma ar aprīkojuma - ESP

filtru ražotāju pārslodzi un darba izpildes jaudu. Līguma izpildes termiņu ievērošanas un projekta realizācijas

nolūkā bija svarīgi veikt tādus pasākumus, kas novērstu riskus šī projekta īstenošanai.

[1.3.2] Grozījumu sekas attiecināmas nevis uz būvnieku, kas uzvarēja konkursu, bet gan detaļu piegādātāju,

kas katlu mājai nepieciešamā aprīkojuma izgatavošanai un piegādei būvniekam (līdz ar ko tas attiecināms arī uz

pasūtītāju) nepieciešamajā termiņā izvirzīja attiecīgus nosacījumus, kuri turklāt bija pamatoti ar konkrēta

uzņēmuma pakļaušanu sankcijām, tādēļ bija nepieciešams meklēt citus materiālu/detaļu piegādātājus.

Uzņēmējs neieguva tādu ekonomisku labumu, kas būtiski atšķirtos no stāvokļa, ja materiālu ražotājs nebūtu

izvirzījis šīs papildus prasības un līgums nebūtu grozīts. Šis avansa palielinājums netika novirzīts uzņēmējam ērtību

labad, bet, lai likvidētu fundamentālos projekta realizācijas šķēršļus, kas tapa zināmi pēc konkursa uzvarētāja

noskaidrošanas.

Uzņēmējam, startējot konkursā, ir jāveic sagatavošanās priekšdarbi, kā arī pasūtītājam, izsludinot konkursu,

jāveic tirgus izpēte, tomēr ir jāvērtē, cik tālu šāds pienākums ir minētajām personām, cik detalizēti ir jāveic šāda

izpēte un vai objektīvi likums prasa veikt šo izpēti tādā mērā, ka jābūt zināmiem jebkuriem esošiem faktiem, kas

var ietekmēt iepirkuma izpildi.

Pretendents, sniedzot piedāvājumu, apzina iespējamos detaļu piegādātājus, izmaksas, eventuālos piegādes

termiņus, t.i., veic šo datu teorētisko izpēti, uz kā pamata pieņem hipotētisku slēdzienu par izmaksām, termiņiem,

utt., kas kalpo par pamatu dalībai konkursā.

Cita situācija ir tad, kad pretendents ieguvis līguma slēgšanas tiesības, kas prasa vienošanos par reālu detaļu

piegādi, darba spēka piesaisti, utt. Normālos apstākļos uzņēmējam ir jāparedz materiālu iegādes termiņi, varbūt pat

paredzot iespējamu kavējuma risku, u.tml., kas ļautu projektu izpildīt termiņā. Konkrētajā situācijā, saskaroties ar

informāciju par viena ražotāja pakļaušanu sankcijām, kas attiecīgi rada lielāku darba pieprasījumu citam ražotājam,

nebija citas alternatīvas kā vien pakļauties attiecīgās detaļas (filtra) piegādātāja nosacījumu izpilde (lielāka

priekšapmaksa).

[1.3.3] Ievērojot faktisko katlu mājas nodošanas ekspluatācijā datumu, kas ir īsi pirms projekta realizācijas

termiņa beigām, kļūst skaidra šo nosacījumu neizpildes un līguma piedāvāšanas citam pretendentam hipotētiskā

neīstenošanas cena – projekta termiņa pārkāpšana.

Konkrētie projekta īstenošanas apstākļi bija ārpus tiem sagatavošanas darbiem, kurus objektīvi varētu sagaidīt

no pretendentiem, veicot tirgus izpēti, kā arī ārpus tiem, ko objektīvi varētu noskaidrot pasūtītājs, sagatavojot

konkursu.

Pasūtītājs, apzinot iepirkuma vajadzības, kritērijus, īstenošanas termiņus, u.c. apstākļus, tomēr var

neparedzēt, ka vienas, bet būtiskas, komponentes ražotājam ir liegums, kas rada pēc būtības rada domino efektu,

(pieprasījuma pieaugums citam, termiņu paildzināšanās, nosacījumi pasūtījuma prioritātei), kas konkrētajā situācijā

rezultējas ar nepieciešamību grozīt līgumu.

[1.4] Lēmumā nav ņemts vērā fakts, ka no sākumā noteiktā piedāvājuma iesniegšanas datuma 2022.gada

15.jūnija, dažādu apstākļu dēļ piedāvājuma iesniegšanas termiņš tika pagarināts četras reizes, kā rezultātā

piedāvājumu iesniegšanas gala termiņš bija /Datums E/, savukārt lēmums par līguma noslēgšanu ar konkursa

uzvarētāju pieņemts /Datums F/. Šī termiņa pagarinājuma dēļ loģiski apstākļi, kādi bija jūnijā, varēja būtiski jau

mainīties novembrī.

Lai arī piedāvājumu iesniegšanas termiņi tika vairākkārt pagarināti, darbu izpildes termiņš palika tas pats –

/Datums G/. Tas, ka darbus var uzsākt, piemēram, nevis jūlijā, bet nākamā gada janvārī, ir būtisks apsvērums,

vērtējot nepieciešamo detaļu un komponenšu piegādes faktiskās iespējas.

Kā norādīts /Nosaukums E/ /Datums D/ informatīvajā ziņojumā, Eiropā ir neliels ESP filtru ražotāju skaits,

tāpēc pamatoti, viena ražotāja pakļaušana sankcijām jeb faktiskās darbības apturēšana var būtiski ietekmēt citu

ražotāju spēju saglabāt šo filtru iepriekšējo izgatavošanas termiņu.

[1.5] Ražotājs bija iekļauts reģionālo sankciju sarakstā - Polijas Republikas nacionālo sankciju sarakstā (nevis

ES, ANO vai citu sankciju sarakstā), tāpēc līdz pasūtījuma izpildes sākumam šādu sankciju esamība varēja palikt

nepamanīta. Personīgi sūdzības iesniedzējam nemaz nav informācijas par to, kur atrodams šāds Polijas Republikas

nacionālo sankciju saraksts, jo, piemēram FID mājaslapā, kas ir iestāde, kas šos sarakstus uztur, ir atspoguļoti ANO

un ES sankciju saraksti.

[1.6] Iestādes lēmumā nav vērtēts iestādes vadlīnijās norādītais, pēc kā ir vadījusies iepirkumu komisija,

sniedzot pozitīvu vērtējumu grozījumu slēgšanai - kā atzinusi iestāde, jebkādi līgumā neparedzēti grozījumi

veicami tikai un vienīgi, ja:

a) bez to veikšanas nav iespējams nodrošināt līguma izpildi / veicot grozījumus, ir pārliecība, ka līgums tiks

izpildīts / izpildīts būtiskā tā daļā;

b) tie nepārsniedz apjomu, kas nepieciešams līguma izpildes nodrošināšanai;

c) attiecas tikai uz to izmaksu pieauguma daļu vai termiņa pagarinājumu, ko kompetents un rūpīgs pasūtītājs

un piegādātājs iepriekš (iepirkuma un līguma slēgšanas laikā) nevarēja paredzēt.

Iestāde arī atzinusi, ka ir iespēja veikt grozījumus iepirkuma līgumā (pirms tā noslēgšanas), ņemot vērā

norādītās līgumu grozījumu iespējas, tomēr nepieciešams vispirms kritiski novērtēt, vai notikušās izmaiņas tirgū

nav tik būtiskas un konceptuālas, ka risks līguma noslēgšanas gadījumā pārsniedz iespējamo ieguvumu, neatstājot

vēlākas iespējas līgumu vadīt un turpmāk pielāgoties izmaiņām.

Tieši izvērtējot šos riskus, komisija, acīmredzami, pieņēma lēmumu, ar kuru piekrita grozījumu veikšanai, jo

risks, ar ko pasūtītājs varētu sastapies grozījumu nepiekrišanas gadījumā, bija būtiski lielāks. Izvērtējot šī projekta

sabiedrisko un ekonomisko nozīmīgumu, tika pieņemts izsvērts un pamatots lēmums par grozījumu veikšanu, kas

atbilst iestādes izvirzītajiem līguma grozījumu pieļaujamības kritērijiem.

[1.7] Filtra piegāde projekta īstenošanai bija vitāli svarīga, jo katlu mājas izbūve sākas ar pašu tehnisko

iekārtu izbūvi, tikai pēc tam tiek būvētas pašas ēkas konstrukcijas, kurā atrodas katlu māja. Tātad šīs detaļas

trūkums lielā mērā kavē darbu virzību kopumā.

[1.8] Kritiski arī vērtējams iestādes lēmumā norādītais, ka pasūtītājam bija izvēles tiesības atteikt līgumu

grozījumus un slēgt līgumu ar nākamo pretendentu.

Protams, tehniski šāda iespēja pastāvēja, tomēr nav ņemts vērā, ka nākamā pretendenta piedāvātā cena bija

vairāk kā par 750 000 EUR augstāka, un šis cenas palielinājums ne tikai būtu jāsedz Rēzeknes nodokļu

maksātājiem caur siltumenerģijas tarifa paaugstināšanu, bet arī proporcionāli pieaugtu maksājamā avansa apmērs.

Līdz ar to gan iedzīvotāju interesēs, gan nesaskatot nekādu pārkāpumu esamību, tika pieļauti attiecīgie

līguma grozījumi.

Saprotams, šāds solis arī vēl vairāk paildzinātu līguma izpildi, kas radītu papildus risku par projekta

realizācijas termiņu ievērošanu.

[1.9] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav saskatāms administratīvā pārkāpuma sastāvs, jo noslēgtie

grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem (t.i., kādiem kas dod kādas nepamatotas priekšrocības pretendentam), kā arī

tie konkrētajā situācijā bija dibināti un pieļaujami.

[1.10] Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt, ka līguma summa ir apstāklis, kas jāņem vērā soda noteikšanā. Likums

neparedz nekādu algoritmu, kā būtu mērāms soda apmērs atkarībā no līguma summas.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 93.panta piektā daļa nosaka līguma summas robežu

(145 000 EUR) virs kuras piemērojama attiecīgā panta daļa. Tātad līguma summa ir kritērijs attiecīga panta

piemērošanai jeb panta dispozīcija, vai citiem vārdiem sakot – sastāva pazīme. Tāpēc līguma summa nav kritērijs

soda apmēra noteikšanā.

Savukārt minētie tiesu nolēmumi sūdzības iesniedzēja ieskatā nav uzskatāmi par judikatūru vai tiesu praksi,

kas būtu saistoša.

[1.11] Ja līguma summa ir ņemta vērā soda noteikšanā, nav tad saprotams, kāpēc nav ņemts vērā, ka līguma

grozījumi nav attiecināti uz visu iepirkumu kopumā. Avansa maksājuma kārtības grozīšana attiecas tikai uz vienu

no četriem katlu mājas projektēšanas un būvniecības posmiem, t.i., avansa maksājuma palielināšana daļā par katlu

mājas aprīkojuma piegādi neietekmē sākotnēji noteikto maksājumu kārtību citos Līguma posmos. Tātad eventuālā

pārkāpuma ietekme neattiecas uz visu, bet gan tikai daļu no līguma summas.

[1.12] Nosakot sodu būtu jāņem vērā tas, ka pretēji Administratīvās atbildības likuma 133.panta pirmajā daļā

noteiktajam lēmums tika pieņemts vairāk kā astoņus mēnešus pēc procesa uzsākšanas, kas ir būtisks šī termiņa

pārkāpums. t.i., īsi pirms noilguma termiņa. Nav arī ziņu, ka šīs termiņš kādu apsvērumu dēļ būtu pagarināts.

Lai gan likums tieši neparedz nekādas sekas par šī termiņa neievērošanu, tomēr šāds likuma robs nebūtu

jāatstāj bez ievērības. Ja vien šajā gadījumā nebūtu piemērojama analoģija ar Administratīvās atbildības likuma

119.panta pirmās daļas 12.punktu, uzskatot, ka iestājies noilgums, tad mazākais, šīs normas neievērošana ir vērā

ņemama, vērtējot piemērojamo sodu.

Te vērā ņemamas ir Administratīvā rajona tiesas /Datums H/ spriedumā lietā Nr. /Numurs A/ ietvertās atziņas

(sprieduma 16.punkts). Lai gan lietas būtība lietā bija cita, tomēr šīs atziņas, kas attiecas uz lietas izskatīšanu

likumā noteiktajā termiņā, ir piemērojamas un attiecināmas arī šajā lietā.

[1.13] Nav ņemts vērā tas, ka lēmums tika pieņemts, balstoties uz iepirkumu komisijas pozitīvu atzinumu.

Jāņem vērā, ka grozījumu pamatā bija iepirkumu komisijas lēmums, ar kuru šādi grozījumi tika uzskatīti par

tiesiskiem un atbilstošiem.

Lai lēmumu pieņemšanas procesā iepirkumos, īpaši tajos, kuriem ir lielāka sabiedriskā nozīmība, tiktu

pieņemti izsvērti un objektīvi lēmumi, gan PIL, gan SPSIP (VI nodaļa) imperatīvi paredz izveidot iepirkuma

komisiju, kuras locekļiem ir izvirzāmas īpašas prasības, un kuras kompetencē ir pieņemt attiecīgus lēmumus.

Līguma grozījuma mērķis bija visas sabiedrības interesēs, t.i., ar nolūku termiņā paspēt izbūvēt kaltu māju un

apgūt fondu līdzekļus, tādejādi nodrošinot, lai iedzīvotājiem būtu pēc iespējas zemāks siltumenerģijas tarifs.

Grozījumu nenoslēgšana un potenciāli līguma tiesību piešķiršana nākamajam pretendentam neļautu šo mērķi

sasniegt, vai vismaz ne tādā mērā, kāds tas tika sasniegts.

Līdz ar to uzskata, ka piemērotais sods nav samērīgs.

Sūdzības iesniedzējs rīkojās ne tikai likuma ietvaros, bet vadījās pēc taisnības apziņas un sabiedrības labā, tā

kā prasa labas pārvaldības principi un likuma jēga.

Sūdzības iesniedzējs uztur arī sākotnējā sūdzībā par Iepirkumu uzraudzības biroja vecākās inspektores

/Persona C/ /Datums C/ lēmumu ietveros motīvus.

[1.14] Sūdzības iesniedzējs lūdza:

1) atcelt Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja /Persona B/ /Datums A/ lēmumu Nr./Lēmuma numurs A/-5 un

izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu;

2) ja pirmais lūgums tiek noraidīts, atcelt lēmumu, atzīt administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu un

izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu, izsakot mutvārdu aizrādījumu;

3) ja pirmais un otrais lūgums tiek noraidīts, grozīt administratīvā soda mēru, nosakot to minimālā apmērā

atbilstoši normā iekļautajām soda minimālajai robežai.

[2] Iestāde IUB /Datums I/ iesniedza rakstveida paskaidrojumu, norādot šādus apstākļus.

[2.1] Izvērtējot sūdzības iesniedzēja sūdzībā minētos argumentus, iestāde konstatēja, ka tie ir līdzīgi tiem,

kādi bija norādīti sūdzības iesniedzēja /Datums J/ sūdzībā iestādes vadītājam. Attiecīgi šie argumenti jau ir izvērtēti

pārsūdzētajā lēmumā un to atkārtota izvērtēšana paskaidrojumā tiesai nav lietderīga, tas ir, vērtējums par līguma

grozījumu būtiskumu (sūdzības 3.punkts) ir lēmuma 4.sadaļas 1.rindkopā, par apstākļiem, kas ņemami vērā,

nosakot soda apmēru (sūdzības 11.punkts), ir lēmuma 9.sadaļā, savukārt, par pārkāpuma sastāvu (sūdzības

10.punkts) ir lēmuma 6.sadaļā un to, ka pie atbildības saucamā persona ir sūdzības iesniedzējs, nevis iepirkuma

komisija (sūdzības 11.4.punkts), ir lēmuma 5.sadaļā. Apsvērumi, kāpēc pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu,

ir norādīti lēmuma 8. sadaļā, izvērtējums par procesuālā termiņa kavējumu ir minēts lēmuma 7.sadaļā. Līdz ar to

iestāde lūdz tiesu ņemt vērā iestādes amatpersonu lēmumos norādītos argumentus.

[2.2] Par sūdzībā norādīto, ka lēmumā nav ņemts vērā tas, ka /Nosaukums B/ (turpmāk – pasūtītājs) atklātajā

konkursā “/Nosaukums F/” (id. Nr. /Numurs B/) (turpmāk – konkurss) vairākas reizes pagarināja piedāvājumu

iesniegšanas termiņu, ir norādāms, ka no lietas materiāliem izriet, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš vairākkārt

tika pagarināts, jo pasūtītājam bija nepieciešams veikt labojumus/grozījumus konkursa nolikumā. Gadījumā, ja

pasūtītājs jau sākotnēji būtu izstrādājis kvalitatīvu iepirkuma dokumentāciju, šāda kavēšanās nebūtu un iepirkuma

līgums tiktu noslēgts ātrāk (iespējams, jau pirmā atklātā konkursa rezultātā), kas attiecīgi nozīmē, ka līguma

izpildītājam būtu vairāk laika līguma izpildei un šādu grozījumu izdarīšana iepirkuma līgumā nebūtu nepieciešama.

Minētais apstāklis nav atzīstams par objektīvu pamatojumu izmaiņu veikšanai iepirkuma līgumā.

[2.3] Saistībā ar Sūdzības 5. un 6.punktā minēto norādāms, ka gan lēmuma 4.sadaļas 6.rindkopā, gan iestādes

Administratīvo sodu departamenta Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vecākās inspektores

/Persona C/ /Datums C/ lēmuma Nr./Lēmuma numurs A/-4 “Par soda piemērošanu” (turpmāk – sākotnējais

lēmums) 11. sadaļā jau norādīts, ka tā ir pretendenta atbildība/pienākums rūpīgi sagatavot piedāvājumus un to

sagatavošanās procesā pārliecināties, vai kāds no būtisko detaļu izgatavotājiem, ar kuru sadarbību tas rēķinās, nav

iekļauts sankciju sarakstā. Tāpat pretendentam ir pienākums, sagatavojot piedāvājumu, tajā iekļaut visus riskus, tajā

skaitā to, ka tam sākotnēji var nākties ieguldīt savus finanšu resursus līguma izpildē.

[2.4] No sūdzības nav skaidrs, uz kuru iestādes skaidrojumu sūdzības iesniedzējs atsaucas (Sūdzības

7.punkts), bet noprotams, ka tas ir /Datums K/ skaidrojums “Līgumu vadības krīzes apstākļos” , kurā cita starpā

skaidrots par līgumu grozīšanu saistībā ar neparedzētiem apstākļiem. Attiecībā uz minēto norādāms, ka jau

sākotnējā lēmumā un lēmumā ir konstatēts, ka konkrētajā gadījumā nepastāvēja neparedzami apstākļi, tādējādi nav

pamata atsaukties uz iestādes skaidrojumu par iepirkuma līguma grozīšanu saistībā ar neparedzamiem apstākļiem.

[2.5] Par to, ka kritiski vērtējams lēmumā norādītais, ka pasūtītājam bija izvēle atteikties slēgt līguma

grozījumus un slēgt līgumu ar nākamo pretendentu (sūdzības 9.punkts), norādāms, ka tas šajā situācijā būtu

vienīgais tiesiskais risinājums. Gadījumā, ja pasūtītājs būtu atteicies slēgt līgumu ar atšķirīgiem noteikumiem, tad

pastāv iespēja, ka izpildītājs tomēr būtu atradis finanšu resursus līguma izpildei. Jebkurā gadījumā Publisko

iepirkumu likuma regulējums pasūtītājam liedz tiesības nodrošināt vienam izpildītājam labvēlīgākus nosacījumus

līguma izpildei, nekā tas sākotnēji bija paredzēts konkursa noteikumos.

[3] Sūdzības iesniedzējs /Datums L/ iesniedza atsauksmi par iestādes paskaidrojumu.

[3.1] Iestādes paskaidrojumā viena no pamatdomām satur apsvērumu par to, ka pasūtītājam vēl iepirkuma

dokumentācijas sagatavošanas procesā bija nepieciešams pārliecināties par to, vai kāds no katlu mājas būtisko

detaļu izgatavotājiem nav pakļauts sankcijām un vai šis apstāklis varētu ietekmēt konkursa mērķu sasniegšanu

termiņā un kā tas varētu ietekmēt.

Sūdzības iesniedzēja skatījumā šādas prasības pret pasūtītāju ir pārmērīgas un nesamērīgas. Pasūtītājam nav

un arī nevar būt iespējams pārliecināties par absolūti visiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt pasūtījuma izpildi.

Jāņem vērā, ka pasūtītājs nav darbu faktiskais izpildītājs un ikdienā nemaz nepārzina tos ražotājus, kas ražo

pasūtījuma izpildei nepieciešamās komponentes. Pat konkursa uzvarētājs norādīja, ka tas ikdienā fiziski nespēj

izsekot visai informācijai vai ziņām, kas attiecas uz uzņēmēja bijušajiem partneriem, ja ar tiem konkrētajā laikā

netiek veikti darījumi. Vēl jo vairāk neloģiska liekas šāda prasība attiecībā uz pasūtītāju, kas pēc būtības nosaka

vien prasības darbu izpildei, termiņus, sasniedzamos rezultātus, utt.

[3.2] Pasūtītājs, veidojot konkursa dokumentāciju, nezina un nevar zināt, ar tieši kādiem uzņēmējiem katrs no

pretendentiem sadarbosies. Nav strīda, ka katlu mājas būvniecībā ir vairums komponentes un būtu absurda prasība,

lai pasūtītājs apzina visus iespējamos komponenšu ražotājus un noskaidro vai tie nav kādā starptautiskā, reģionālā

vai kādas atsevišķas valsts sankciju sarakstos. Tā būtu nesamērīga un faktiski neizpildāma prasība.

Regulējuma par līguma grozījumiem mērķis jau pats par sevi ir novērst šķēršļus un pielāgot līgumu

apstākļiem, kuru nevarēja paredzēt iepirkuma sagatavošanas laikā.

Tas pats par sevi jau pierāda, ka šādi neparedzēti apstākļi ir iespējami un ir apstākļi, kurus pasūtītājs nevar

objektīvi paredzēt.

[3.3] Paskaidrojumos nav arī norādīts, kā iestādes ieskatā pasūtītājs tehniski varētu apzināt un noskaidrot

informāciju par visiem iespējamiem komponenšu ražotājiem.

[3.4] Kritiski vērtējams arī paskaidrojumos norādītais, ka, iespējams, pretendents atrastu līdzekļus līguma

izpildei, ja pasūtītājs atteiktos slēgt grozījumus. Šis ir apsvērums pieļāvuma formā, kas nozīmē, ka iespējams, arī

šādi līdzekļi netiktu atrasti. Bet tā kā šī lēmuma cena bija katlu mājas izbūve termiņā, tad pasūtītājs, saprotams,

nevar atļauties pakļaut riskam projekta īstenošanu, balstoties uz hipotētiskiem pieļāvumiem.

[3.5] Kritiski arī vērtējams norādītais, ka vienīgais tiesiskais risinājums bija atteikties slēgt līguma grozījumus

un piedāvāt līgumu nākamajam pretendentam.

Kā jau minēts, pirmkārt, nevar neņemt vērā piedāvājumu cenu atšķirības.

Otrkārt, šāds solis pakļautu riskam projekta īstenošanu kopumā, gan termiņā, līdz ar to, prezumējams, ka, ja

nebūtu šis administratīvais process, tad būtu cits process, kurā tiktu meklētas vainīgās personas. Par tiesisku nevar

saukt risinājumu, kas rada vai var radīt zaudējumus. Zaudējumu rašanās pamats ir prettiesiska darbība. Tieši tāpēc

likums paredz iespēju grozīt līgumu (arī pirms tā noslēgšanas), ja grozījumi saistāmi ar tādiem apstākļiem, kas var

radīt neparedzētus zaudējumus vai līguma izpildes grūtības.

[3.6] Vadoties no iestādes domu gaitas, pasūtītājs tiktu nostādīts strupceļā, jo no vienas puses, neslēdzot

līguma grozījumus, pasūtītājs pieļauj pazaudēt fondu līdzekļu un/vai tikt pakļauts sankcijām par termiņu

neievērošanu, bet no otras puses, noslēdzot līguma grozījumus, pasūtītājs pārkāpjot likumu un ir sodāms. Šāds

nevar būt likuma mērķis un jēga.

[3.7] Kā pamatoti norādīja arī /Nosaukums C/ pārstāvis, tas, ka karadarbība Ukrainā sākās 2022.gada

februārī, nenozīmē, ka pēc šī datuma tirgus apstākļi būtu paredzami un nemainīgi.

Kā zināms, pret Krievijas Federāciju tiek sagatavota jau 15.sankciju kārta, regulāri (ik dienas) sankciju

sarakstos tiek iekļauti jauni uzņēmumi un personas. Sekojoši ekonomiskie apstākļi arī pašlaik ir dinamiski un

mainīgi. Ne pretendentam, kuru nu vēl pasūtītājam, nevar uzlikt par pienākumu izsekot visiem šiem mainīgajiem

apstākļiem. Pretējā gadījumā nav saprotams, kāpēc likums vispār paredz iespēju grozīt līgumu, ja reiz visi apstākļi

esot jāparedz jau iepriekš.

[3.8] Kā izriet no Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojuma, Publisko iepirkumu likuma 67.1panta otrās

daļas mērķis ir dot iespēju pusēm pielāgoties objektīviem apstākļiem, kuri varētu radīt neparedzētus zaudējumus

vai līguma izpildes grūtības. Turklāt likums paredz, ka iespēja veikt izmaiņas ir jānoregulē iepriekš un ir jābūt

skaidrībai, kas var būt par pamatu kādu izmaiņu veikšanai. Senāta ieskatā var pietiekami pārliecinoši pieņemt, ka

likumdevējs nebija rēķinājies ar to, ka nepieciešamība grozīt paredzētā līguma noteikumus varētu rasties īsā

laikposmā līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Tieši tādēļ šāda situācija nav likumā tieši noregulēta. Tomēr, ja

likumdevējs ir paredzējis vispār šādus apstākļus ņemt vērā, nav racionāla pamata izslēgt šādu iespēju tikai tādēļ, ka

objektīvie apstākļi, kas šādas izmaiņas prasa, radušies laikā pirms līguma noslēgšanas.

Tieši šāds bija grozījumu mērķis - pielāgoties objektīviem apstākļiem, kuri varētu radīt neparedzētus

zaudējumus vai līguma izpildes grūtības.

[3.9] Zīmīgi, ka /Nosaukums D/ (Aģentūra) /Datums M/ atzinumā “Par /Nosaukums B/ iebildumiem par

neatbilstības konstatēšanu līguma Nr. /Numurs C/ “/Nosaukums F/” ietvaros” 12.lapaspusē norāda, ka attiecīgie

grozījumi nav atzīstami par būtiskiem, tātad - tie ir tādi, kurus pieļauj SPSIL 66.panta pirmās daļas 1.punkts.

[3.10] Atbilstoši /Nosaukums C/ /Datums N/ vēstulei, kurā cita starp detalizēti izklāstīti apsvērumi, kas

attiecas uz risku faktoriem un tirgu, līguma grozījumu noslēgšana bija pamats pretendentam slēgt līgumus par

nepieciešamo komponenšu izgatavošanu un iegādi, negaidot pirmā maksājuma (avansa) saņemšanu.

Tāpat avansa apmēra izmaiņas attiecībā uz daļu no līguma pamatotas nevis ar pasūtītāja ērtībām, bet

attiecīgās komponentes (filtra) ražotāja prasībām un priekšnosacījumiem komponentes izgatavošanai attiecīgajā

termiņā. Citiem vārdiem, labuma saņēmējs nebija pretendents, bet ražotājs. Tāpēc pretendenta ekonomiskais

līdzsvars netika grozīts salīdzinot pretendenta stāvokli pirms līguma grozījumiem, kad par šķēršļiem līguma izpildē

nebija zināms, un pēc līguma grozījumiem.

[3.11] Lūdza tiesu ņemt vērā, ka līguma grozījumu mērķis bija tiesisks un vērsts tikai un vienīgi sabiedrības

interešu labā. Mērķis nav bijis radīt kādu īpašas priekšrocības kādam no pretendentiem, tādejādi kropļojot

konkurenci un tirgu. To, ka šie grozījumi neietekmēja konkurenci un konkursa rezultātus, atzina pati Aģentūra. Līdz

ar ko uzskata, ka konkrētais administratīvais process tiek virzīts nevis tāpēc, ka ir veikts pārkāpums, kas vērsts pret

likumā noteiktajiem mērķiem un regulējuma jēgu, un sabiedrības interesēm, bet formas pēc, šauri un formāli

uzskatot, ka grozījumi varbūt bija faktiski pamatoti, bet ne tiesiski pieļaujami. Šāds formulējums jau pats par sevi ir

pretrunīgs, tādēļ sūdzības iesniedzējs lēmumu par viņa saukšanu pie administratīvās atbildības uzskata par

nepamatotu.

[4] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja pēc sūdzībā minētajiem apstākļiem, lūdza sūdzību

apmierināt, papildus paskaidroja, ka vairāk nekā 20 gadus darbojas siltumapgādes nozarē, nav bijuši pārkāpumi

siltumapgādes pakalpojumu jomā. Projekta realizācija bija svarīga pilsētai, projekts tika realizēts savlaicīgi.

Parakstot līguma grozījumus, vadījās no ekonomijas principa. Ar šādiem grozījumiem līgumā iepirkuma rezultāts

nemainījās.

Iestādes pārstāve sūdzību neatzina, uzturēja iestādes lēmumos un rakstveida paskaidrojumos norādītos

argumentus. Pretendentam bija jāpārliecinās, ka visus nosacījumus spēs izpildīt. Tiesiskākais risinājums šādā

situācijā bija slēgt līgumu ar citu pretendentu. Lūdza lēmumu atstāt spēkā, bet sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

[5] Uzklausījusi sūdzības iesniedzēja un iestādes pārstāves paskaidrojumus, aizstāvja viedokli, pārbaudījusi

un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka iestādes lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

[6] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 132.pantu amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma

lietu, noskaidro: 1) vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums; 2) vai to ir izdarījusi pie atbildības saucamā persona;

3) vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības; 4) vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi; 5)

vai ir citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.

[6.1] Ar IUB Administratīvo sodu departamenta Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vecākās

inspektores /Persona C/ /Datums C/ lēmumu Nr. /Lēmuma numurs A/-4 par soda piemērošanu /Persona A/

piemērots administratīvais sods – naudas sods 200 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 1000 EUR, atņemot

tiesības ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās

partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu

noslēgšana, uz vienu gadu un 8 (astoņiem) mēnešiem.

Lēmumā konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs, būdams pasūtītāja /Nosaukums B/ valdes loceklis, /Datums O/

noslēdza (parakstīja) līgumu ar /Nosaukums A/ (turpmāk – līgums), kurā iekļauti no konkursa “/Nosaukums F/”

nolikumā paredzētajiem noteikumiem atšķirīgi noteikumi, tādējādi neievēroja Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju

iepirkumu likuma 66.panta pirmo un trešo daļu.

Ar šādām darbībām sūdzības iesniedzējs izdarīja Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma

93.panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību iestādei par minēto lēmumu.

[6.2] Ar IUB vadītāja /Persona B/ /Datums A/ lēmumu Nr. /Lēmuma numurs A/-5 par soda mēra grozīšanu

tika grozīts lēmumā par soda piemērošanu noteiktais sods un sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods 750

EUR un aizliegums izmantot tiesības minētajos amatos uz gadu un trim mēnešiem.

[7] Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 66.panta pirmo daļu iepirkuma līguma

vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo

raksturu (veidu un iepirkuma procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) grozījumi ir nebūtiski;

2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos;

3) grozījumi tiek izdarīti šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai

nebūtiski.

Saskaņā ar minētā likuma 66.panta trešo daļu būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir

pieļaujami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami

paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi

par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma

līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildei ir

nepieciešami papildu būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, un piegādātāja

maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un to nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā

aizvietojamība vai savietojamība ar jau sākotnējā iepirkumā iegādāto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām vai

arī piegādātāja maiņa radītu ievērojamas grūtības;

3) iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs

nevarēja paredzēt;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju atbilstoši

komerctiesību jomas normatīvajiem aktiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju, un šis piegādātājs

atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, un uz to

neattiecas šā likuma 48.panta otrajā daļā minētie pretendentu izslēgšanas iemesli.

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 93.panta trešo daļu par iepirkuma līguma

vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja tajā nav iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos paredzētie noteikumi

vai ir iekļauti atšķirīgi noteikumi un ja šāda iespēja nav paredzēta iepirkuma procedūras dokumentos atbilstoši šā

likuma prasībām vai nav ievēroti citi šajā likumā noteiktie iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanas

noteikumi, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 93.panta piekto daļu par šā panta pirmajā,

otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās

līgumcena vai grozījumu kopējā līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz

četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu - aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem

gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās

partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu

noslēgšana

[7.1] Lietā nav strīda, ka:

1) /Datums P/ IUB amatpersona pieņēma lēmumu Nr. /Lēmuma numurs A/-1 “Par administratīvā pārkāpuma

procesa uzsākšanu” par iespējamiem pārkāpumiem /Nosaukums B/ rīcībā, slēdzot iepirkuma līgumu atklātā

konkursa “/Nosaukums F/ (konkurss) rezultātā”;

2) /Datums Q/ pasūtītājs /Nosaukums B/ izsludināja atklātu konkursu “/Nosaukums F/”;

3) piedāvājumu iesniegšanas termiņš vairākas reizes tika pagarināts un galīgais termiņš bija līdz /Datums E/;

4) atbilstoši konkursa nolikumam 11.pielikumā bija uzņēmuma līguma projekts, kura 12.5.2.apakšpunktā

noteikts, ka par iekārtu un saistītā aprīkojuma piegādi no iekārtu ražotājas rūpnīcas pasūtītājs samaksā, ievērojot

līgumā paredzēto kārtību (20%/30%/30%/15%/5%);

5) /Datums F/ tika pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un /Datums O/ pasūtītājs ar

/Nosaukums A/ noslēdza uzņēmuma līgumu par šķeldas katlu mājas projektēšanu un būvniecību par līgumā

norādīto kopējo summu (summa pārsniedz 145 000 EUR);

6) /Datums R/ uzņēmējs vēstulē informēja pasūtītāju, ka ražotājs lūdz mainīt līguma projektā paredzēto

maksājumu izpildes kārtību saistībā ar apkures katlu izgatavošanu un piegādi, un piedāvāja pārcelt daļu no ceturtā

maksājuma 10% uz pirmo maksājumu un daļu 5% uz gala norēķina maksājumu;

7) konkursa iepirkumu komisija /Datums D/ protokolā Nr.7 secināja, ka ir pamatoti daļēji apmierināt

uzņēmēja lūgumu par grozījumiem līguma 12.5.2.apakšpunktā un samaksa tika noteikta šādā kārtībā:

30%/30%/30%/10%;

8) pirms līguma noslēgšanas līguma projekta 12.5.2.apakšpunktā tika veikti grozījumi;

9) sūdzības iesniedzējs, būdams pasūtītāja /Nosaukums B/ valdes loceklis, /Datums O/ noslēdza (parakstīja)

līgumu ar /Nosaukums A/, kurā iekļauti no konkursa nolikumā paredzētajiem noteikumiem atšķirīgi noteikumi;

10) līguma paredzētie darbi tika pabeigti termiņā un par līgumā norādīto summu.

[7.2] Strīds ir par to, vai sūdzības iesniedzējs, parakstot līguma grozījumus, izdarīja administratīvo

pārkāpumu, vai ir pamats saukt pie administratīvās atbildības, kāds sods ir piemērojams, vai nav iestājies noilgums.

[7.3] Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņam nebija pienācīgi paziņots par lietas izskatīšanu un tādēļ liegtas

iespējas piedalīties lietas izskatīšanā un personīgi sniegt paskaidrojumus.

Iestādes pārstāve pamatoti norādīja, ka sūdzības iesniedzējam nav e-adreses, tādēļ visi paziņojumi tika

nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi. Paziņojums par lietas izskatīšanu tika nosūtīts /Datums S/ ierakstītā pasta

sūtījumā. Lietas izskatīšana notika /Datums C/.

Tiesa secina, ka par lietas izskatīšanu bija paziņots atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 79.panta

trešajai daļai un 131.pantam – vairāk nekā 5 dienas pirms lietas izskatīšanas. Tas apstāklis, ka persona nedzīvo

deklarētajā dzīvesvietā vai nesaņem korespondenci, nav pamatots, jo jebkurai personai ir jānodrošina

korespondences saņemšana deklarētajā dzīvesvietā.

[7.4] Sūdzības iesniedzēja iebildumus par procesuālā termiņa kavējumu tiesa uzskata par nepamatotiem.

Iestāde par procesuālā termiņa kavējumu norādīja, ka konkrētajā lietā tās izskatīšanas ilgumu ietekmēja

atbildīgo amatpersonu maiņa un IUB amatpersonu noslodze.

Iestāde pamatoti minēja, ka Administratīvās atbildības likuma 133.pantā noteikto procesuālo termiņu

neievērošana pati par sevi nav pamats administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanai.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 119.panta pirmās daļas 12.punktu administratīvā pārkāpuma

procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais administratīvais process ir jāizbeidz, ja administratīvais process ir uzsākts,

bet deviņu mēnešu laikā no tā uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.

Tiesa secina, ka administratīvais process tika uzsākts /Datums P/, lēmums par soda piemērošanu pieņemts

/Datums C/, tādēļ minētais 9 mēnešu termiņš tika ievērots, tādēļ administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanai nav

pamata.

[8] Tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējs tiesai norādīja tādus pašus iebildumus, kas minēti arī iestādei

adresētajā sūdzībā. Tiesa secina, ka lēmumā par soda piemērošanu un amatpersonas lēmumā norādītais tiek

pamatots ar lietā esošajiem pierādījumiem. Tiesa pievienojas iestādes lēmumā norādītajai argumentācijai par

notikušo pārkāpumu.

[8.1] Tiesa uzskata par nepamatotiem sūdzības iesniedzēja iebildumus, ka grozījumi līgumā nav uzskatāmi

par būtiskiem grozījumiem.

Netiek apstrīdēts, ka katlu mājas efektivitātes paaugstināšana un siltumapgāde bija pilsētas iedzīvotāju

interesēs un ka grozījumu parakstīšana bija saistīta ar līguma izpildi noteiktajā termiņā. Tomēr konkursa

organizēšanā, līguma projekta sagatavošanā un līguma noslēgšanā un līgumā paredzēto darbību izpildē ir jāievēro

normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Iestāde pamatoti secināja, ka ekonomiskais līdzsvars saistāms ne tikai ar materiālu labumu gūšanu, bet arī ar

cita veida dažādu priekšrocību radīšanu. Par ekonomiskā līdzsvara maiņu liecina jebkādi apstākļi, kas padara

līguma izpildi piegādātājam izdevīgāku, piemēram, atviegloti līguma izpildes noteikumi, mazākas sankcijas par

iespējamiem līguma pārkāpumiem, izmaiņas samaksas noteikumos un citi apstākļi. No Uzņēmēja /Datums T/

vēstules izriet, ka uzņēmējam līguma grozījumi nepieciešami, jo pašam uzņēmējam tajā brīdī nebija brīvi finanšu

līdzekļi, ar kuriem būtu iespējams finansiāli motivēt (piemēram, piedāvājot lielāku sākotnējo iemaksu veikšanu)

aprīkojuma piegādes partnerus par sev nepieciešamo preču izgatavošanu un laicīgu piegādi, kā arī ieinteresēt tos

aktīvāk sadarboties konkrēta pasūtījuma izpildē.

Tieši līguma grozījumi, mainot samaksas kārtību un palielinot avansa maksājumu, un tādējādi nodrošinot

uzņēmējam lielākus finanšu resursu līguma darbības sākumā, lai tas varētu finansiāli ieinteresēt aprīkojuma

ražotājus, norāda uz labvēlīgākas situācijas radīšanu uzņēmējam un ekonomiskā līdzsvara izmaiņām tam par labu.

[8.2] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024.gada 16.februāra spriedumā lietā SKA-

6/2024 ir norādīts, ka situācija, kad, pienācīgi neapsverot savu piedāvājumu, tostarp pienācīgi nenovērtējot un

neiekļaujot finanšu aprēķinos visus riskus, pakalpojumu sniedzēji varētu saskarties ar grūtībām līguma izpildē, ir

jebkurā konkursa procedūrā un vispār jebkurā konkurences situācijā tirgū vienmēr pastāvošs risks. Taču zāles pret

to nav pretendentiem pēc iespējas labvēlīgāku noteikumu iekļaušana iepirkuma dokumentācijā un līgumā - tas

samazinātu pasūtītāju līdzekļu efektīvas izmantošanas iespējas. Konkurss un konkurences princips pats par sevi ir

faktors, kas šajā ziņā līdzsvaro abu līgumslēdzēju gatavību noslēgt līgumu ar noteiktiem nosacījumiem, kas

vienlaikus garantē efektīvu līdzekļu izlietošanu un kvalitatīvu pakalpojumu.

[8.3] No lietas materiāliem izriet, ka grozījumi līgumā tika ierosināti un veikti pirms līguma noslēgšanas. Tas

norāda uz uzņēmēja pieļautajām kļūdām risku izvērtējumā, izsakot piedāvājumus un piedaloties konkursā.

Tiesa secina, ka amatpersonas lēmuma [11]punktā un iestādes lēmuma [4]punktā tika izvērtēti visi apstākļi un

secināts, ka līguma grozījumi ir atzīstami par būtiskiem, jo tiek mainīts ekonomiskais līdzsvars par labu vienam

uzņēmējam.

Tiesa secina, ka lēmumu saturs apstiprina, ka tika izvērtēti lietas faktiskie apstākļi; lēmumā par soda

piemērošanu un amatpersonas lēmumā norādītais tiek pamatots ar lietā esošajiem pierādījumiem un atbilst

normatīvo aktu prasībām, un iestāde nonāca pie pārliecības par to, ka sūdzības iesniedzējs izdarīja Sabiedrisko

pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 93.panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tas apstāklis, ka sūdzības iesniedzējs nepiekrīt lēmumā norādītajiem apstākļiem un piemērotajam sodam,

nedod pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

[8.4] Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, amatpersona piemēroja Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju

iepirkumu likuma 93.panta piektajā daļas sankcijā paredzēto sodu un vērtēja Administratīvās atbildības likuma

19.pantā minētos apstākļus un 13.pantā noteikto mērķi; netika konstatēti apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina

atbildību. Tiesa secina, ka noteiktais naudas sods ir samērīgs un atbilstošs nodarījumam.

[9] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 11.panta pirmo daļu, ja personas izdarītais administratīvais

pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to

piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas

ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Šajā

gadījumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzīst par lietderīgu, izsaka personai aizrādījumu.

Aizrādījums nerada tiesiskas sekas.

Iestāde lēmumā novērtēja sūdzības iesniedzēja iebildumus un secināja, ka līguma grozījumi pirms tā

noslēgšanas tika veikti, pārkāpjot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 2.panta 2.punktā minēto

vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes pret piegādātājiem principu, kas uzskatāms par nozīmīgu pārkāpumu un izslēdz

iespēju pārkāpumu atzīt par nebūtisku.

Tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, lai sūdzības iesniedzēja izdarīto pārkāpumu atzītu par maznozīmīgu

pārkāpumu. Līdz ar to nav pamata administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanai.

[10] Tiesa nav konstatējusi Administratīvās atbildības likuma 119.panta pirmajā daļā minētos apstākļus, kas

nepieļauj administratīvā pārkāpuma procesu, tādēļ nav pamata uzsāktā procesa izbeigšanai.

Tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa secina, ka ir atstājams

negrozīts Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja /Datums A/ lēmums Nr./Lēmuma numurs A/-5 par soda mēra

grozīšanu, bet sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 224., 226.pantu, 227.panta pirmās daļas 1.punktu,

228.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja /Datums A/ lēmumu Nr./Lēmuma numurs A/-5 par

soda mēra grozīšanu, bet /Persona A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas,

iesniedzot sūdzību Latgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Šteine

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.