Court orders joint liability for directors' refusal to provide documents in bankruptcy proceedings, awarding damages and costs.

Lietas arhīva Nr. C-3510-18/35

ECLI:LV:RVPT:2018:0420.C32257617.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 20.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Kantsone

ar tiesas sēdes sekretāri K.Esko,

piedaloties prasītāja pārstāvei maksātnespējas administratorei /pers. A/, atbildētājam /pers. B/, atbildētāja pārstāvei zvērinātai advokātei Valsts

amatpersona,

atklātā tiesas sēdē 2018.gada 23.martā izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA “dllb logistics” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par zaudējumu

piedziņu.

Aprakstošā daļa

Maksātnespējīgā SIA “dllb logistics” (tuprmāk arī – prasītājs) 2017.gada 30.oktobrī cēla tiesā prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par

zaudējumu piedziņu, grozot prasību 2018.gada 1.martā, kur, pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1775., 1779.pantu, Maksātnespējas likuma 1.pantu,

26.panta otro daļu, 65.panta 8.punktu un 64.panta pirmās daļas 1.punktu, 68.panta pirmās daļas 1.punktu, 70.panta otro daļu, 72.1 panta pirmo un otro

daļu, lūdz tiesu solidāri piedzīt par prasītājam no atbildētāja /pers. B/ un /pers. C/ zaudējumus 645403,03 EUR apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Valmieras rajona tiesas 2017.gada 4.jūlija spriedumu Nr.C391173162 SIA “dllb logistics” pasludināts

maksātnespējas process.

Ar administratores 2017.gada 16.jūlija lēmumu Nr.JP-51DL/Ll, kurš precizēts 2017.gada 25.jūlijā ar lēmumu Nr.JP-51 DL/L 1 PREC, par parādnieka

pārstāvjiem parādnieka maksātnespējas procesa lietā noteikti bijušie valdes locekļi /pers. B/ un /pers. C/, kas ir bijuši tiesīgi pārstāvēt SIA “dllb logistics”

kopā ar visiem valdes locekļiem no dibināšanas brīža - 2013.gada 27.jūnija.

Administratore atbildētājiem nosūtījusi vairākus informācijas, dokumentu un mantas nodošanas pieprasījumus - 2017.gada 17.jūlijā, 14.augustā,

15.augustā, 16.augustā, 22.augustā, 26.septembrī.

Taču atbildētāji nodeva administratorei tikai daļu no pieprasītajiem dokumentiem vai informācijas.

2017.gada 2.augustā administratore veica inventarizāciju parādnieka bijušajā noliktavā-birojā /adrese/, kur tika konstatētas 7 kastes ar

parādniekam piederošiem dokumentiem, kas pārņemtas ar aktu. Taču dokumenti kastēs ir ievietoti haotiskā un nesakārtotā veidā, atsevišķu dokumentu

mapju vāki ir tukši. Atbildētāji ignorēja administratores lūgumus sakārtot dokumentus.

Nesaņemot pieprasīto informāciju un dokumentus no parādnieka pārstāvjiem, administratore nevar gūt skaidru priekšstatu par parādnieka

darījumiem un mantas stāvokli.

Nesaņemot detalizētu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu kustību sarakstu, nezinot to atrašanās vietas, nav iespējams atrast pamatlīdzekļus ar

atlikušo vērtību 1180,98 EUR. Arī pārējie pamatlīdzekļi dabā nav atrasti.

Nesaņemot debitoru parādu atšifrējumu, administratorei ir liegta iespēja veikt ar debitoru atgūšanu saistītās darbības kopsummā vismaz par

366173 EUR.

Nesaņemot no informāciju par taras (trešās personas manta) atrašanās vietu, nav iespējams aprēķināt korektus taras atlikumus, atrast to un atdot

taru tās īpašniekiem 74 702,75 EUR apmērā.

Nesaņemot no parādnieku pārstāvjiem detalizētu krājumu kustību un atlikumu atšifrējumu pa vienībām un summām (t.sk., inventāra), nenorādot

krājumu atlikuma atrašanās vietas nav iespējams konstatēt, kur palikušas izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli 10889 EUR apmērā.

Nesaņemot no parādnieku pārstāvjiem informāciju, kas nepieciešama iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudes veikšanai, Valsts

ieņēmumu dienestam nebija iespējams uzsākt tematisko pārbaudi.

Parādnieka 2018.gada 8.februāra kreditoru reģistrā Nr.173-JP-51DL/2017 atzīto kreditoru prasījumu pamatparāda apmērs ir 645403,03 EUR,

kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.1 panta otro daļu uzskatāma par kreditoriem nodarīto zaudējumu apmēru. Parādnieka maksātnespējas

procesā minētos prasījumus nav iespējams segt, jo šī pieteikuma sagatavošanas brīdī nav atgūti nekādi naudas līdzekļi vai atsavināmi aktīvi.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 7.novembra lēmumu apmierināts prasītāja pieteikums par prasības nodrošināšanu un

maksātnespējīgās SIA “dllb logistics” labā apķīlāta /pers. B/ un /pers. C/ piederošā kustamā manta, skaidra nauda un maksājumi, kuri /pers. B/ un /pers.

C/ pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, prasības nodrošinājuma kopējai summai

nepārsniedzot 603 516,64 EUR.

Atbildētājs/pers. F/ 2018.gada 15.februārī iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst.

Atbildētājs norāda, ka administratore /pers. G/ nav uz vietas iepazinusies ar situāciju un tur esošiem MSIA “dllb logisties” pamatlīdzekļiem, un visu

informāciju par pamatlīdzekļiem ir ieguvusi telefoniski vai ar vēstuļu starpniecību. Atbildētājs uzskata, ka liela daļa no pamatlīdzekļiem (aukstuma iekārtas,

klientu taras) ir atgūstami.

Atbildētājs 2017.gada 5.jūlijā vērsies policijā ar iesniegumu par SIA “CENTRIKA” prettiesiskām darbībām, liedzot piekļuvi maksātnespējīgajai

SIA “dllb logistics” un trešajām personām piederošām mantām. Telpās, kurām atbildētājam tika liegta piekļuve, palika pamatlīdzekļi un servera dators,

kur atradās visa informācija par debitoriem un tiem neizrakstītiem rēķiniem.

Valsts ieņēmumu dienests veicis plānveida pārbaudi 2017.gada vidū, kur nekonstatēja nekādus pārkāpumus.

Atbildētājs/pers. H/ rakstveida paskaidrojumu par prasību tiesai nav sniedzis.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers.A/ prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā minētajiem argumentiem. Paskaidroja, ka

vienīgais dokuments par aktīviem bija pamatlīdzekļu saraksts, un daļai pat nebija norādīta atrašanās vieta. Debitoru sarakstam nebija pamatojuma

dokumentu. Dokumentos, kas atradās kastēs noliktavās un ko nodeva cita persona, nevis parādnieka pārstāvis, nebija iespējams orientēties, nebija

skaidrs par to izcelsmi, autentiskumu, hronoloģiju. Atbilstoši sakārtoti dokumenti bija vienīgi tie, kas attiecās uz saistībām un personālu. Bet par aktīviem

dokumenti atbildētāji dokumentus neiesniedza. Atbildētāji rīkojušies negodprātīgi, ļaunprātīgi izmantojuši arī tiesiskās aizsardzības procesu, kura laikā

saistības pieaugušas par 600 000 eiro, ir norakstīti saistīta uzņēmuma parādi, ir izņemta nauda.

Atbildētājs/pers. F/ tiesas sēdē prasību neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumos minētajiem argumentiem. Norādīja, ka informācija atradās

datorā, kas bija noliktavā Sniķeres ielā. Informācijas aprite par taru, debitoriem bija elektroniska. Grāmatvedības datu bāze bija nodrošināta, iespējams,

ka var iegūt kopiju no datu bāzes uzturētāja.

Zvērināta advokāte Valsts amatpersona lūdza prasību noraidīt kā nepamatotu, norādot, ka atbildētājs /pers. B/ dokumentus administratorei ir

iesniedzis. Pilnībā restaurēt grāmatvedību nav iespējams nevienā maksātnespējas procesā, taču negodprātīga rīcība šajā gadījumā nav konstatējama.

Administratorei ir septiņas kastes ar dokumentiem, ar ko strādāt.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un ir apmierināma.

Kā redzams no ierakstiem Maksātnespējas reģistrā, ar Valmieras rajona tiesas 2017.gada 4.jūlija spriedumu lietā Nr.C391173162 SIA “dllb logistics”

pasludināts maksātnespējas process. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta /pers. J/.

Ar Valmieras rajona tiesas 2017.gada 7.jūlija lēmumu /pers. J/ atcelta no maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas SIA “dllb

logistics” maksātnespējas procesā.

Ar Valmieras rajona tiesas 2017.gada 12.jūlija lēmumu par SIA “dllb logistics” maksātnespējas procesa administratori iecelta /pers. G/.

Kā redzams no lietas materiālos esošā administratores 2017.gada 16.jūlija lēmuma Nr.JP-51DL/Ll, kurš precizēts 2017.gada 25.jūlijā a r lēmumu

Nr.JP-51 DL/L 1 PREC, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 68.panta pirmās daļas 1.punktu par parādnieka pārstāvjiem parādnieka maksātnespējas

procesa lietā noteikti /pers. B/ un /pers. C/. No Uzņēmumu reģistra 2017.gada 25.jūlija izziņas redzams, ka minētās amatpersonas - valdes locekļi, ir bijuši

tiesīgi pārstāvēt parādnieku kopā ar visiem valdes locekļiem no tā dibināšanas brīža - 2013.gada 27.jūnija.

Saskaņā ar Komerclikuma 169.pantu valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam; valdes un padomes

locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai; valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka

rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks; valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ka viņš rīkojies labā ticībā.

Prasība pret /pers. B/ un /pers. C/ ir celta kā pret SIA “dllb logistics” valdes locekļiem, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma

72.1 pantu, kura pirmā daļa noteic, ka parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas

procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka

darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrajā daļā ir

nostiprināta zaudējumu prezumpcija, kas paredz, ka par parādniekam nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā

atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Minētā norma ir saistīta ar citām Maksātnespējas likuma normām, kas uzliek administratoram virkni pienākumu: šī likuma 65.panta normām

par administratora pienākumu veikt parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju (2.punkts), pārņemt savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu,

kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (4.punkts), atgūt debitoru parādus un veikt tiesiskas darbības citas

parādnieka mantas atgūšanai (6.punkts), 96., 97., 98.panta normām, kas uzliek administratoram pienākumu izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā

prasību šajos pantos paredzētajos gadījumos, kā arī pienākumu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 99.pantu atprasīt parādu segšanai samaksāto summu

atdošanu. Šo pienākumu izpildei administratoram neapšaubāmi ir nepieciešami parādnieka dokumenti, kas attiecās uz parādnieka mantu un darījumiem.

Tieši tādēļ dokumentu neiesniegšana vai nepilnīga iesniegšana no parādnieka pārstāvja puses ir uzskatāma par prettiesisku rīcību, kas dod

maksātnespējīgajai personai tiesības uz zaudējumu atlīdzību, turklāt zaudējumu apmēra noteikšanai ar Maksātnespējas likuma 72.1 panta otro daļu ir

noteikta prezumpcija.

Savukārt Maksātnespējas likuma 70.panta otrajā daļā noteikts, ka parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram

visu parādnieka mantu, organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un

spiedogu administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas

procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu. Parādnieka

pārstāvis dokumentus administratoram nodod, sakārtojis tos atbilstoši lietvedības noteikumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 17.jūlijā administratore nosūtījusi atbildētājiem pieprasījumu Nr.05-JP-51DL/2017, kurā

lūdza atbildētājus sniegt to rīcībā esošās ziņas, dokumentu un visu parādnieka rīcībā esošo mantu, kā arī citus Maksātnespējas likuma 70.pantā noteiktos

dokumentus.

2017.gada 14.augustā administratore nosūtījusi atbildētājiem atkārtotu pieprasījumu Nr.80-JP-51DL/2017.

2017.gada 15.augustā administratore nosūtījusi atbildētājiem papildu pieprasījumu Nr.83-JP-51DL/2017.

2017.gada 22.augustā administratore nosūtījusi atbildētājiem vēl vienu pieprasījumu Nr.97-JP-51DL/2017.

2017.gada 26.septembrī administratore nosūtījusi atbildētājiem kārtējo pieprasījumu Nr.132-JP-51DL/2017.

2017.gada 27.oktobrī administratore nosūtījusi atbildētājiem pieprasījums Nr.148-JP-51 DL/2017 un Nr.149-JP-51 DL/2017, lūdzot iesniegt

administratorei rakstveida paskaidrojumu, kāpēc laika periodā, kad parādniekam bija ievērojamas parādsaistības pret Valsts ieņēmumu dienestu,

darbiniekiem un sadarbības partneriem, tika izsniegti aizdevumi valdes locekļiem; kāpēc aizdevumu līgumi noslēgti ar parādniekam neizdevīgiem

nosacījumiem, t.i., atmaksas termiņiem līdz pat 2020.gadam un zemām procentu likmēm; vai šāda aizdevumu izsniegšana parādnieka valdes locekļiem

bija paredzēta tiesiskās aizsardzības procesa plānā.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. B/ un /pers. C/ nodevuši administratorei daļu no pieprasītajiem dokumentiem un informācijas, ko apliecina

lietas materiālos esošais 2017.gada 21.jūlija Sniegto dokumentu pieņemšanas-nodošanas akts Nr.l/2017/adm, nodevis /pers. B/; 2017.gada 21.jūlija

Sniegto dokumentu pieņemšanas-nodošanas akts Nr.2/2017/adm, nodevis /pers. B/; 2017.gada 27.jūlija Sniegto dokumentu pieņemšanas-nodošanas

akts Nr.3/2017/adm, nodevis /pers. B/; 2017.gada 1.augusta /pers. B/ e-pasts ar pievienotu pamatlīdzekļu sarakstu; 2017.gada 16.augusta /pers. B/ e-

pasts ar drošu elektronisko parakstu parakstīta atbilde uz papildus pieprasījumu Nr.83-JP-51 DL/2017; 017.gada 21.augusta Sniegto dokumentu

pieņemšanas-nodošanas akts Nr.4/2017/adm, nodevis /pers. C/, aktu parakstījis arī /pers. B/; 2017.gada 28.augusta /pers. B/ e-pasts ar drošu

elektronisko parakstu parakstīta atbilde uz papildus pieprasījumu Nr.97-JP-51 DL/2017.

Kā izriet no administratores paskaidrojuma tiesas sēdē, ko apstiprina lietas materiāli, iesniegtie dokumenti nav pietiekami, lai administratore gūtu

skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Atbildētāji

iesnieguši dokumentus par parādnieka personālu un saistībā, taču nav iesnieguši dokumentus par parādnieka aktīviem.

No lietas materiālos esošā 2017.gada 26.septembra pieprasījuma Nr. 132-JP-51 DL/2017 un 2017.gada 5.septembra Parādnieka mantas

pārdošanas plāna izriet, ka 2017.gada 2.augustā administratore veikusi inventarizāciju parādnieka bijušajā noliktavā-birojā /adrese/. Inventarizācijas laikā

apsekojot noliktavas telpas un teritoriju, atrastas 7 kastes ar parādniekam piederošiem dokumentiem. Dokumentu kastes tika pārņemtas ar aktu un

nogādātās administratores prakses vietā, taču dokumenti kastēs ir ievietoti haotiskā un nesakārtotā veidā, atsevišķu dokumentu mapju vāki ir tukši.

Ar 2017.gada 26.septembra pieprasījumu Nr. 132-JP-51 DL/2017 administratore atkārtoti norādījusi, kādi dokumentu veidi administratorei vēl

nav nodoti un kāda informācija nav sniegta, kā arī lūgusi parādnieka pārstāvjus par saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem un administratores klātbūtnē

nodrošināt no SIA “CENTRIKA” pārņemto parādnieka dokumentu sakārtošanu atbilstoši lietvedības noteikumiem un sagatavot, kā arī parakstīt

dokumentu sarakstu. Administratore lūgusi parādnieka pārstāvjus desmit dienu laikā no šī pieprasījuma dienas saskaņot ar administratori dokumentu

sakārtošanas datumu, laiku un personas, kuras to veiks.

Kā izriet no prasības pieteikuma, šis pieprasījums nav izpildīts.

Vērtējot apstākli, ka atbildētāji ir nodevuši administratorei daļu dokumentu, tiesa atzīst, ka tādējādi tomēr nav izpildīts Maksātnespējas likuma

70.panta otrajā daļā paredzētais parādnieka pārstāvja pienākums ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodot administratoram visu parādnieka mantu,

organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu

administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas dienas. Šī norma noteic arī, ka parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu un ka

parādnieka pārstāvis dokumentus administratoram nodod, sakārtojis tos atbilstoši lietvedības noteikumiem.

Konkrētajā gadījumā, dokumenti pilnā apjomā administratorei nav nodoti, kas traucē maksātnespējas procesa norisi. Proti, kā norādījusi

administratore, nesaņemot detalizētu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu kustību sarakstu, nezinot to atrašanās vietas un materiāli atbildīgās

personas, nav iespējams atrast pamatlīdzekļus ar atlikušo vērtību 1180,98 EUR. Arī pārējie pamatlīdzekļi nav atrasti, un atbildētāji nav snieguši

informāciju par materiāli atbildīgajām personām. Nesaņemot debitoru parādu atšifrējumu, nav iespējams identificēt par kuriem konkrētiem rēķiniem,

pavadzīmēm, līgumiem parādnieks nav saņēmis samaksu, tādējādi liedzot administratorei veikt ar debitoru atgūšanu saistītās darbības. Nesaņemot no

parādnieku pārstāvjiem informāciju par taras (trešās personas manta) atrašanās vietu un identifikāciju, nav iespējams atdot taru tās īpašniekiem.

Nesaņemot detalizētu krājumu kustību un atlikumu atšifrējumu pa vienībām un summām (t.sk., inventāra), nenorādot krājumu atlikuma atrašanās vietas un

materiāli atbildīgās personas, nav iespējams konstatēt, kur palikušas izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli 10889 EUR apmērā, kuri parādās

parādnieka bilances atlikumā uz 2015.gada 31.decembri.

No lietas materiālos esošās Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 30.jūnija vēstules redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji nevarēja

pārbaudīt parādnieka darījumus, jo parādnieka dokumentu iztrūkuma dēļ nebija iespējams no sākuma līdz beigām izsekot darījumu norisei. Faktu, ka

parādnieka dokumentu iztrūkuma dēļ Valsts ieņēmumu dienestam nebija iespējams uzsākt tematisko pārbaudi, apliecina 2017.gada 8.augusta

Apsekošanas Akts Nr.23.24.2/183A un Apskates Akts Nr.23.24.2/1, kur norādīts, ka saskaņā ar uzrādītajiem dokumentiem, tematisko pārbaudi nav

iespējams uzsākt, kā arī norādīti konkrēti iztrūkstošo dokumentu veidi.

Tiesa atzīst, ka atbildētāju administratorei nodotie dokumenti nav pilnīgi, tie neļauj gūt administratorei skaidru priekšstatu par parādnieka

darījumiem (piemēram, ar saistītajām personām) un mantas stāvokli (piemēram, pamatlīdzekļiem, debitoriem, trešās personas mantu, izejvielām,

pamatmateriāliem un palīgmateriāliem) pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādējādi būtiski kavējot aktīvu atgūšanu un

atsavināšanu. Faktu, ka no saņemtajiem parādnieka dokumentiem nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem, apliecina arī tas, ka

parādnieka dokumentu iztrūkuma dēļ Valsts ieņēmumu dienestam nebija iespējams uzsākt tematisko pārbaudi.

Līdz ar to saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.1 panta pirmo daļu atbildētāji ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem parādniekam, un šo zaudējumu

apmērs saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.1 panta otro daļu ir parādnieka maksātnespējas procesā atzīto kreditoru prasījumu pamatparāda apmērs,

kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Kā redzams no 2018.gada 8.februāra kreditoru reģistra Nr.173-JP-51DL/2017 atzīto kreditoru prasījumu pamatparāda apmērs ir 645403,03

EUR. No administratores paskaidrojuma tiesas sēdē un 2017.gada 5.septembra mantas pārdošanas plānā Nr. 116-JP-51 DL/2017 izriet, ka minētos

prasījumus nav iespējams segt, jo nav atgūti nekādi naudas līdzekļi vai atsavināmi aktīvi.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums; 1771.pantu zaudējums var būt vai nu

tāds, kas jau cēlies; 1772.pantu jau cēlies zaudējums var būt cietušā tagadējās mantas samazinājums, kas dod tiesību uz atlīdzību; 1779.pantu katram ir

pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Civillikuma vispārējie noteikumi par delikttiesisko atbildību paredz

trīs civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) prettiesiska vainojama rīcība, 2) kaitējuma esamība un 3) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un

kaitējumu (Torgāns, K. Līgumu un deliktu tiesību problēmas. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013., 135. lpp.). Judikatūrā pausts viedoklis, ka lai

apmierinātu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jākonstatē, ka vienlaikus pastāv visi minētie priekšnoteikumi (Augstākās tiesas Senāta

2013.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKC– 83/2013), un primārais lietā noskaidrojamais jautājums ir par zaudējumu esamības faktu un to apmēru

(Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 11.marta spriedums lietā Nr.SKC– 376/2011).

Kā vairākkārt atzīts judikatūrā, zaudējumu apmērs, kas piedzenams maksātnespējīga uzņēmuma labā, samērojams ar kreditoru mantisko

interešu un maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu nodrošināšanai nepieciešamajiem naudas līdzekļiem (Augstākā tiesas Senāta 2006.gada

1.novembra spriedumā lietā Nr. SKC- 584, 2010.gada 29.septembra spriedumu lietā Nr. SKC – 184; 2014.gada 17.marta spriedumu lietā

SKC- 0128).

Tiesa atzīst, ka ir pierādīta atbildētāju prettiesiskā rīcība, zaudējumu esība un cēloņsakarība starp atbildētāju prettiesisko rīcību un zaudējumiem, jo

pastāv cēloņsakarība starp atbildētāju likumā noteiktā pienākuma neizpildi (dokumentu nenodošanu) un apstākli, ka maksātnespējas procesa ietvaros nav

iespējams atgūt aktīvus un segt kreditoru prasījumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnībā apmierināma, piedzenot solidāri no atbildētājiem prasītāja labā zaudējumu atlīdzību 645403,03

EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu prasītājs (MSIA “dllb logistics” administratore) bija atbrīvots no tiesas

izdevumu samaksas valsts ienākumos, ceļot prasību.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai. Līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 39.pantu,

no atbildētājiem solidāri par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva prasībā par zaudējumu piedziņu 8056,16 EUR apmērā un izdevumi

sakarā ar lietas izskatīšanu, t.i. ar prasības pieteikuma un tiesas pavēstu izsniegšanu saistītie izdevumi 8,06 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu spriedumā nosakāms tā labprātīgas izpildes termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 44., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu MSIA „dllb logistics”, reģ.

Nr. 44103086925, zaudējumu atlīdzību 645 403,03 EUR (seši simti četrdesmit pieci tūkstoši četri simti trīs euro, 03 centi).

Piedzīt no solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 8056,16

EUR (astoņi tūkstoši piecdesmit seši euro, 16 centi) apmērā, kas iemaksājama Valsts kase, NMR 90000050138, konts: LV55TREL1060190911200,

BIC kods: TRELLV22, maksājuma mērķis - valsts nodeva civillietā Nr. C32257617.

Piedzīt no solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus par prasības pieteikuma, pavēstu, paskaidrojumu nosūtīšanu 8,06 EUR (astoņi euro, 06 centi) apmērā, kas iemaksājama: Saņēmējs:

Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr.LV51TREL2190458019000,

maksājuma mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C32257617.

Bankas apstiprināts maksājuma uzdevums, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

sprieduma labprātīgas izpildes termiņā.

/pers. B/ un /pers. C/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Kantsone