Court dismissed appeal against fine for selling alcohol to minor, ruling facts and procedure were correct.

Lieta Nr.A42701709 A42-04663-10/37

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā, 2010.gada 2.jūlijā.

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene, piedaloties pieteicējas K.R. pilnvarotajai personai N.B., atbildētājas – Latvijas Republikas pusē aicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei J.Z.,

atklātā tiesas sēdē Lielā ielā 4, Liepājā izskatīja K.R. pieteikumu (Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama piešķirtais reģistrācijas numurs pieteikumam Nr.23) par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2008.gada 12.decembra lēmuma Nr.10/34465 „Par K.R. pilnvarotās personas N.B. sūdzības izskatīšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējas K.R. pilnvarotā persona N.B. 2009.gada 14.janvārī iesniegusi tiesā pieteikumu, lūdzot atcelt Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai atbildētājs) 2008.gada 13.oktobra lēmumu (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru pieteicēja sodīta ar naudas sodu Ls 200 par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 155.panta trešajā daļā. Pieteicējas pieteikums pamatots ar turpmāko. Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš adresātam varētu būt nelabvēlīgs, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta viedokli un argumentus šajā lietā (APL 62.pants).

Lai arī pieteicējas viedoklis, pieņemot lēmumu, tika uzklausīts, VID to nebija ņēmis vērā, jau tad, kad tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pieteicēja lūdza uz protokola izskatīšanu uzaicināt personu, kurai alkohols tika pārdots. VID lēmumā minēts, ka konstatēts fakts, ka pieteicēja ir pārdevusi alkoholu nepilngadīgajam. Jau paskaidrojumos iestādē pieteicēja paskaidrojusi, ka šāds fakts netika konstatēts, jo Ventspils PRPP 1.iecirkņa inspektors S.P. ieradās veikalā viens un teica, ka alkohols pārdots nepilngadīgajam, bet pats pārdošanas fakts netika konstatēts.

Pieteikumā norādīts uz S.P. ziņojumā norādīto, ka nepilngadīgajam pārdoti alkoholiskie dzērieni – brendijs Lappuse 1 no 11 „Bonaparte”, brendijs „Komandors”, alkoholiskais dzēriens „ZIP” un 4 pudeles „Zelta” alus, bet ziņojumā nekas nav minēts par cigaretēm, kuras savos paskaidrojumos norāda liecinieki. No čeka summas redzams, ka par Ls 10,50 tādu alkoholisko dzērienu daudzumu nav iespējams nopirkt, jo 4 „Zelta” alus maksā Ls 2,60 (1 alus maksā Ls 0,65), bet čekā norādīts, ka par alu samaksāt Ls 2,5.

Čekā ir norādītas tikai trīs pozīcijas (Ls 2,45 un Ls 5,70), bet par ceturto pozīciju nav norādes. Nav arī čeka par cigaretēm. Ja policija konstatēja pārdošanas brīdi, tad kāpēc nav norādīts, ka pieteicēja pārdevusi nepilngadīgajam ne tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī cigaretes, kā arī nav izsitusi visas preces kasē. Pieteicējas ieskatā, visi šie fakti liecina par to, ka policijas darbinieks S.P. nav bijis veikalā un nav konstatējis nekādu pārkāpumu. Ir uz ielas noķerti jaunieši, kuri lieto alkoholu, un tāpēc ir atrasts kāds pārdevējs, kuram var inkriminēt administratīvo pārkāpumu.

VID, pieņemot lēmumu, nav ņēmis vērā ne pieteicējas argumentus, ne pretrunas sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā.

[2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.marta lēmumu pieņemts pieteicējas pieteikums par VID ģenerāldirektora 2008.gada 12.decembra lēmuma Nr.10/34465 „Par K.R. pilnvarotās personas N.B. sūdzības izskatīšanu” atcelšanu.

[3] VID tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un papildus pārsūdzētajā lēmumā norādītajam paskaidro turpmāko. Lemjot par pieteicējas saukšanu pie administratīvas atbildības un piemērojot administratīvo sodu LAPK 155.panta trešās daļas ietvaros ir jākonstatē, vai pārdotais priekšmets ir alkoholiskais dzēriens un vai alkoholiskais dzēriens ir pārdots nepilngadīgai personai. No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 26.septembrī veikalā ,,/Nosaukums/”, /adrese/ nepilngadīga persona iegādājās alkoholiskos dzērienus (brendijs „Bonaparte” (0,7 l), brendijs „Komandors” (0,5 l), alkoholiskais dzēriens „ZIP” (1,5 l), alus „Zelta” (4 0,51 tilpuma pudeles)). Minēto faktu nenoliedz arī pati nepilngadīgā persona 2008.gada 26.septembra paskaidrojumā, kā arī lieciniece 2008.gada 26.septembra paskaidrojumā. Alkoholisko dzērienu iegādes faktu apliecina arī lietā esošā kases čeka kopija. No lietas materiāliem izriet, ka alkoholiskos dzērienus iegādājās tieši nepilngadīga persona, tādēļ pieteicēja nepamatoti uzskata, ka lietā nav pierādījumu par alkoholisko dzērienu realizācijas faktu nepilngadīgai personai. Lemjot par administratīvā soda uzlikšanu, tika veikta pilnīga un objektīva lietas apstākļu noskaidrošana. LAPK 155.panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma esamība ir pierādīta un pamatota ar lietā esošajiem pierādījumiem. Ņemot vērā, ka pieteicējai uzliktais naudas sods Ls 200,00 apmērā ir minimālais soda apmērs, kas paredzēts Lappuse 2 no 11 LAPK 155.panta trešās daļas ietvaros, tad tas ir vērtējams kā samērīgs ar izdarīto administratīvo pārkāpumu.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem. Papildus paskaidroja, ka neapstrīd faktu, ka ir realizēts alkohols un ka pieteicēja ir strādājusi veikalā, bet noliedz faktu, ka alkohols būtu pārdots nepilngadīgai personai. Pieteicēja paskaidroja, ka nav redzējusi jaunieti, kas kopā ar policijas inspektoru ienāca veikalā, un noliedza, ka viņam būtu pārdevusi alkoholiskos dzērienus. Uzskatīja, ka lietas apstākļu noskaidrošanai nepieciešams izsaukt kā lieciniekus nepilngadīgo personu, kurai alkohols pārdots un policijas inspektoru, kas sastādījis administratīvo pārkāpumu. Atbildētāja pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

Motīvu daļa

[5] Iepazinusies ar lietas materiāliem, noklausījusies procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[6] APL 103.pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods pieteicējam, izdošana saistīta arī ar LAPK noteiktā procesa ievērošanu.

[7] Tiesa lieta konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [7.1] Pēc 2008.gada 26.septembrī pulksten 20.40 saņemtās informācijas no S.P. dienesta ziņojuma Ventspils PRPP notikuma Elektroniskajā notikumu žurnālā (ENŽ) tajā pašā datumā pulksten 22.42 ar Nr.1587 reģistrēts notikums - /adrese/ veikalā SIA „/Nosaukums/” K.R. pārdeva nepilngadīgai personai vairākas pudeles alkoholisko dzērienu (lietas 40.lapa). [7.2] 2008.gada 26.septembrī pulksten 21.42 /adrese/, Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja (turpmāk arī – Ventspils PRPP KPB) 2.nodaļas 1.iecirkņa inspektors S.P. sastādīja pieteicējai administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 528708, kurā konstatēts, ka 2008.gada 26.septembrī pulksten 20.40 K.R. savā darba Lappuse 3 no 11 vietā veikalā „/Nosaukums/” SIA „/Nosaukums/” pārdeva nepilngadīgajam alkoholiskos dzērienus, ar ko viņa izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 155.panta trešajā daļā (lietas 43.lapa). [7.3] Pieteicēja protokola sastādīšanas laikā no paskaidrojuma sniegšanas un no protokola parakstīšanas atteicās (lietas 43.lapa). [7.4] Ar 2008.gada 29.septembra pavadvēstuli administratīvā pārkāpuma materiāli nosūtīti izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai VID Kurzemes reģionālajai iestādei (turpmāk arī –VID KRI) (lietas 36.lapa). [7.5] 2008.gada 3.oktobrī Ventspils PRPP saņemta un reģistrēta pieteicējas sūdzība par protokolu Nr. 528708 (lietas 39.lapa). [7.5.1] Sūdzība 2008.gada 7.oktobrī nosūtīta izskatīšanai VID KRI; norādīts, ka tā pievienojama protokolam Nr. 528708 (lietas 42.lapa). [7.6] Ar VID KRI 2008.gada 1.oktobra uzaicinājumu pieteicēja uzaicināta uz administratīvās lietas izskatīšanu 2008.gada 13.oktobrī (lietas 37.lapa). [7.7] 2008.gada 13.oktobrī VID KRI direktora p.i. izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu un pieņēma lēmumu Nr.F39/993 (turpmāk arī – sākotnējais lēmums) sodīt pieteicēju ar naudas sodu Ls 200 par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 155.panta trešajā daļā (lietas 31.-32.lapa). [7.8] 2008.gada 19.novembrī VID KRI saņemta pieteicējas pilnvarotās personas N.B. sūdzība par sākotnējo lēmumu (lietas 29.-30.lapa). [7.9] Ar VID ģenerāldirektora 2008.gada 12.decembra lēmumu Nr.19/34465 atstāts negrozīts sākotnējais lēmums, bet pieteicējas pilnvarotās personas N.B. sūdzība noraidīta (lietas 25.-28.lapa). [7.10] 2009.gada 14.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pilnvarotās personas iesniegts pieteikums par VID 2008.gada 13.oktobra administratīvā akta Nr. F39/993 atcelšanu. [7.11] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.marta lēmumu pieņemts pieteikums par VID 2008.gada 13.oktobra lēmuma galīgā noformējuma – VID ģenerāldirektora 2008.gada 12.decembra lēmuma Nr.19/34465 atcelšanu (lietas 3.un 17.lapa).

[8] Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā.

Lappuse 4 no 11 [9] Pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības un sodīts pēc LAPK 155.panta trešās daļas. LAPK 155.panta trešajā daļā paredzēta atbildība par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem. Līdz ar to, lai personu sauktu pie atbildības par LAPK 155.panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ir jākonstatē, ka persona ir pārdevusi alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumus tādai personai, kura nav pilngadīga.

[10] Tiesa lietā konstatē turpmāk norādītos pierādījumus. [10.1] Ventspils PRPP notikuma Elektroniskajā notikumu žurnāla (ENŽ) ieraksts. Nr.1587. No ieraksta žurnālā redzams, ka 2008.gada 26.septembrī pulksten 22.42 pēc 2008.gada 26.septembrī pulksten 20.40 saņemtās informācijas no S.P. dienesta ziņojuma reģistrēts notikums - /adrese/ veikalā SIA „/Nosaukums/” K.R. pārdeva nepilngadīgai personai vairākas pudeles alkoholisko dzērienu (lietas 40.lapa). [10.2] 2008.gada 26.septembra Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 528708 (lietas 43.lapa). [10.3] B.R. paskaidrojums Ventspils PRPP KPB 2.nodaļas inspektorei I.K., sniegts 2008.gada 26.septembrī pulksten 22.00 (lietas 41.lapa). [10.4] U.G. paskaidrojums Ventspils PRPP KPB 2.nodaļas inspektorei I.K., sniegts 2008.gada 26.septembrī pulksten 22.00 (lietas 34.lapa). [10.5] 2008.gada 26.septembra Elektroniskā kases aparāta čeks, izdrukāts 2008.gada 26.septembrī pulksten 20.39 SIA „/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, veikalā /adrese/, par pirkumu alus Ls 2.50; alkohols 2,45 un alkohols 5,70 , kopējā summa Ls 10.65 (lietas 33.lapa). [10.6] Hansabanka termināla čeks par pirkumu 2008.gada 26.septembrī pulksten 20.40, par summu Ls.10.65 (lietas 33.lapa). [10.7] Ventspils PRPP KPB policijas biroja 2.nodaļas 1.iecirkņa inspektora S.P. 2008.gada 26.septembra ziņojums Ventspils PRPP priekšniekam (lietas 35.lapa). S.P. ziņojis, ka 2008.gada 26.septembrī, pildot dienesta pienākumus, konstatējis, ka pulksten 20.40 pārtikas preču veikalā SIA „/Nosaukums/” /adrese/ pārdevēja K.R. pārdeva nepilngadīgai personai – U.G. alkoholiskos dzērienus – brendijs „Bonaparte” 0,7 l tilpumā, brendijs „Komandors” 0,5 l tilpumā, alkoholisks dzēriens „ZIP” un četras pudeles alus „Zelta” (lietas 35.lapa). [10.8] Ventspils PRPP KPB policijas biroja 2.nodaļas 1.iecirkņa inspektora S.P. 2008.gada 26.septembra ziņojums Ventspils PRPP KPB 2.nodaļas 1.iecirkņa priekšniekam (lietas 38.lapa). Lappuse 5 no 11 [10.9] K.Š. paskaidrojums (lietas 45. 46.lapa). [10.10] Pieteicējas (pieteicējas pilnvarotās personas) paskaidrojumi 2008.gada 3.oktobra sūdzībā Ventspils PRPP par protokolu Nr. 528708 (lietas 39.lapa); lietas izskatīšanas gaitā VID KRI (skat. lietas 31.lapa), sūdzībā VID ģenerāldirektoram (lietas 29.

– 30.lapa); pieteikumā tiesai (lietas 4. - 5.lapa).

[11] Saskaņā ar LAPK 244.pantu, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. APL 154.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Minētās tiesību normas otrā daļa noteic, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Savukārt atbilstoši APL 154.panta trešajai daļai tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu – par nepierādītu. Tādējādi, atbilstoši visam iepriekš norādītajam, tiesa izlemj par pierādījumu ticamību un pietiekamību.

[12] Pārbaudījusi un izvērtējusi pierādījumus tiesa atzīst, ka fakts, par kuru pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības un sodīta, ir pierādīts ar lietā esošajiem dokumentiem un no tiem izrietošiem faktiem, kas atbilstoši LAPK regulējumam ir uzskatāmi par pierādījumiem lietā. Tiesa savu secinājumu pamato ar turpmāko. [12.1] No pieteicējas paskaidrojumiem kopsakarā izriet, ka pieteicēja noliedz, ka būtu pārdevusi nepilngadīgai personai alkoholiskos dzērienus. Saskaņā ar APL 161.panta pirmo daļu, administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi Administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Ievērojot minēto, kā arī sprieduma [11] punktā norādīto, tiesa atzīst, ka privātpersona nevar no tiesas sagaidīt, ka viņas paskaidrojumiem vienmēr tiks piešķirta vienāda vai lielāka ticamība kā citiem pierādījumiem lietā, jo pierādījumu vērtēšanā tiesai ir jāievēro Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmajā daļā ietvertie principi, tostarp pierādīšanas līdzekļos ietvertās informācijas ticamības vērtēšana. Tādējādi, vērtējot pieteicējas paskaidrojumus, tiesai jāņem vērā, ka vienmēr pastāv iespēja, ka tie var būt vērsti uz savas vainas noliegšanu, un

Lappuse 6 no 11 jebkurā gadījumā tie nav objektīvi. Tādējādi priekšroka ir dodama tādiem pierādījumiem, kuru ticamību un objektivitāti nebūtu pamata apšaubīt. [12.2] Administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēts fakts, ka 2008.gada 26.septembrī pulksten 20.40 K.R. savā darba vietā veikalā „/Nosaukums/” SIA „/Nosaukums/” pārdeva nepilngadīgajam alkoholiskos dzērienus. Tāpat protokolā fiksēts fakts, ka pieteicēja no paskaidrojuma sniegšanas un no paraksta par to, ka LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi viņai izskaidroti (lietas 43.lapa).

Kā atzīts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 26.novembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr. SKA-684/2008, no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta pirmās daļas izriet protokola sastādītāja pienākums protokolā norādīt pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un būtību. Tā kā atbilstoši LAPK 243.panta otrajai daļai administratīvā pārkāpuma protokols ir pierādīšanas līdzeklis, tad tajā norādītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, ciktāl tie nav tikai amatpersonas secinājumi, vērtējami kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem.

Tā kā protokolā ir norādīta pārkāpuma būtība un protokola sastādīšanas apstākļi, tiesa atzīst protokolu par vienu no pierādījumiem šajā administratīvajā lietā, un tādējādi pārbauda vai pārējie lietā esošie pierādījumi apstiprina protokolā norādītos faktus. [12.3] Pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka protokolā norādīto apliecina U.G. paskaidrojums (lietas 34.lapa), B.R. paskaidrojums (lietas 41.lapa), EKA čeks un Hansabanka termināla čeks (lietas 33.lapa) kopsakarā ar pieteicējas sniegtajiem paskaidrojumiem un policijas inspektora S.P. dienesta ziņojumos norādīto (lietas 35. un 38. lapa). [12.4] Lietā nav strīda par to, ka SIA „/Nosaukums/” veikals ”/Nosaukums/” , kurš atrodas /adrese/, ir pieteicējas darba vieta, un protokolā norādītajā laikā un vietā pieteicēja strādāja šajā veikalā. [12.5] No lietas materiālos esošā B.R. paskaidrojuma Ventspils PRPP amatpersonai izriet, ka viņa ar draugiem 26.septembrī ap 20.00, tai skaitā ar U.G. braukuši ciemos, ieradušies veikalā „/Nosaukums/” Ventspilī, kur „mūsu klātbūtnē U.G. iegādājās „Bonaparte” 0,7, „Komandoru” 0,5, 4 Zelta alus 0,5, džinu 1,5 l, „Parlament” un „LM” cigaretes.

Pārdevēja neprasīja cik Ulvim gadu, kā arī neprasīja dokumentus. (..). Pārdevējas izskats: īsi blondi mati, brilles, krievu tautības sieviete, ap 30-40 gadiem” (lietas 41.lapa). [12.6] B.R. paskaidrojumā norādīto apliecinājis U.G., Ventspils PRPP amatpersonai paskaidrojot, ka ap 20.00 ieradušies Ventspilī ar draugiem, tai skaitā, ar B.R., un braukuši ciemos. Ieradušies veikalā „/Nosaukums/” Ventspilī, kur U.G. nopircis „Bonaparte” 0,7, „Komandoru” 0,5, 4 „Zelta” alus 0,5, džinu 1,5 l, „Parlament” un „LM” cigaretes.

U.G. Lappuse 7 no 11 paskaidrojis, ka pārdevēja gadus neprasīja. U.G. paskaidrojumā norādījis, ka pārdevējai bija blondi mati, gadi ap 40, un parādījis viņu policijas darbiniekiem” (lietas 34.lapa). [12.7] B.R. un U.G. paskaidrojumā norādītais attiecībā uz norēķināšanās veidu par pirkumu atšķiras. B.R. paskaidrojusi, ka U.G. samaksāja par pirkumu izmantojot karti (lietas 41.lapa), savukārt U.G. paskaidrojis, ka norēķinājies daļu ar karti, daļu skaidrā naudā (..) (lietas 34.lapa); par skaidru naudu čeks neesot iedots, bet par kartes izmantošanu čeks iedots.

Tiesa novērtējot šo personu paskaidrojumos iekļauto informāciju atzīst, ka U.G. paskaidrotajam ir piešķirama lielāka ticamība, jo tieši U.G. bijusi persona, kura norēķinus par pirkumu veikusi, un tāpēc pieļauj iespēju, ka B.R. varēja ari neievērots, ka norēķini daļēji veikti arī skaidrā naudā. Pie kam tiesai nav pamata apšaubīt U.G. paskaidroto attiecībā uz veiktajiem norēķiniem, jo kā izriet no šo pašu personu paskaidrotā (lietas 34. un 41.lapa), alkohols un cigaretes iegādātas tieši veikalā „/Nosaukums/”, pie kam, kā izriet no K.Š. paskaidrojumā norādītā, alkoholu un cigaretes norādītajā daudzumā (4 pudeles „Zelta alus”, 1 Bonoparte, 1 pudeli „komandors”, 1 „Zip”un 2.paciņas cigaretes „LM”un „Parlaments”) policija atdevusi viņai kā U.G. drauga mātei un viņa radiniecei (lietas 45.

– 46.lapa). [12.8] Lietas materiālos esošais EKA čeks un Hansabanka termināla čeks (lietas 33.lapa ) apliecina, ka pirkums veikts protokolā norādītajā laikā un vietā SIA „/Nosaukums/” veikalā /adrese/, un par pirkumu, vērtībā Ls 10.65 norēķins veikts ar bankas karti. Tādējādi šie dokumenti apliecina U.G. paskaidroto, ka par pirkumu viņš daļēji norēķinājis skaidrā naudā, daļēji ar karti. Minētais, citstarp, ir izskaidrojums arī pieteicējas norādītajam, ka par čekā reģistrēto summu nav iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus un cigaretes Ventspils PRPP inspektora ziņojumā norādītajos apmēros.

Proti, atbilstoši U.G. paskaidrotajam, par preci virs pirkuma čekā norādītās summas U.G. norēķinājies skaidrā naudā, tādējādi čekā nav atspoguļots viss pirkums, kā arī un par pirkuma vienību norādītā cena neatbilst aritmētiski aprēķinātajai. Vienlaikus tiesa konstatē, ka pieteicēja savam apgalvojumam par vienas vai citas preces faktisko cenu veikalā nav iesniegusi nekādus pierādījumus, līdz ar to preces cenas atbilstība čekā norādītajai šādā rakursā vispār nav apspriežama. [12.9] Lietas materiālos esošajā U.G. paskaidrojumā norādīts šīs personas kods, no kā konstatējams, ka U.G. dzimis 1991.gada 31.jūlijā.

Tādējādi secināms, ka fakta konstatēšanas brīdī - 2008.gada 26.septembrī - U.G. ir pilnus septiņpadsmit gadus vecs, tādējādi - ir nepilngadīgs. [12.10] Tiesa konstatē, ka pārkāpuma fakts un tā konstatēšanas apstākļi ir fiksēti Ventspils PRPP Kārtības policijas biroja 2.nodaļas 1.iecirkņa inspektora, kapteiņa S.P. dienesta ziņojumos (lietas 35. un 38.lapa). Lappuse 8 no 11 S.P. ziņojis, ka 2008.gada 26.septembrī pildot dienesta pienākumus konstatējis, ka pulksten 20.40 pārtikas preču veikalā SIA „/Nosaukums/” /adrese/ pārdevēja K.R. pārdeva nepilngadīgai personai – U.G. alkoholiskos dzērienus – brendijs „Bonaparte” 0,7 l tilpumā, brendijs „Komandors” 0,5 l tilpumā, alkoholisks dzēriens „ZIP” un četras pudeles alus „Zelta”.

K.R. par notikušo faktu atteicās sniegt jebkādus paskaidrojumus, kā arī atteicās parakstīt sastādītu viņai administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 38.lapa). No ziņojumu teksta izriet, ka pārkāpuma faktu policijas inspektors S.P. konstatējis personīgi. Pārbaudījusi pierādījumus, tiesa secina, ka lietas materiāli nesatur detalizētu informāciju par to, kā inspektors faktu ir konstatējis, pie kam pieteicējas un U.G. paskaidrojumi, kopsakarā ar protokolu, tiesai liek izdarīt secinājumu, ka S.P. ziņojumā norādītais, ka pārkāpumu viņš konstatējis 2008.gada 26.septembrī ap pulksten 20.40 pārtikas preču veikalā „SIA /Nosaukums/” /adrese/, pildot dienesta pienākumus, ir pretrunā citiem pierādījumiem lietā.

Kā izriet no iepriekšminētajiem pierādījumiem kopsakarā, U.G. parādījis inspektoram pārdevēju, kura pārdevusi viņam alkoholu, kopā ar policijas inspektoru atgriežoties veikalā, kur pulksten 21.42 sastādīts protokols. Nav saprotams, kāpēc policijas inspektoram būtu bijis nepieciešams atgriezties veikalā lai U.G. parādītu viņam pārdevēju, ja inspektors pats personīgi 2008.gada 26.septembrī pulksten 20.40 šo faktu būtu veikalā redzējis. Tādējādi tiesa secina, ka S.P. ziņojumā sniegtās ziņas attiecībā uz pārkāpuma konstatēšanas apstākļiem nav atzīstamas par ticamām. [12.9.1] Vienlaikus, pārbaudījusi, salīdzinājusi un novērtējusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka pārējā daļā policijas inspektora S.P. dienesta ziņojumā izklāstītais nav apšaubāms, jo to apliecina citi lietā esošie pierādījumi – U.G. un B.R. paskaidrojumi, EKA čeks un Hansabanka termināla čeks - attiecībā uz pārkāpuma faktu, un protokolā norādītais – attiecībā uz pieteicējas atteikšanos parakstīt protokolu. [12.10] No lietas materiāliem – pieteicējas, U.G. un B.R. paskaidrojumiem tiesa nekonstatē nekādu šo personu iepriekšēju saistību, kas būtu iemesls aizdomām par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu par lietas faktiskajiem apstākļiem. [12.11] U.G. un B.R. paskaidrojumus lietā ir sniegušas citai policijas amatpersonai, ne protokola sastādītājam; paskaidrojumi satur tekstu, ka tie uzrakstīti pašrocīgi, līdz ar to tiek izslēgta ārēja ietekme informācijas atspoguļojumā tajos. [12.12] Ievērojot visu spriedumā minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir pietiekami pierādījumi, kas apliecina pieteicējas vainu pārkāpumā, par kuru atbildība paredzēta LAPK 155.panta trešajā daļā, un papildus pierādījumu vākšana lietā nav nepieciešama. [12.13] Vienlaikus tiesa norāda, ka lietas materiālos ir konstatējusi dažādi ierakstītu komercsabiedrības nosaukumu, proti, SIA „/Nosaukums/” un SIA „SIA /Nosaukums/”.

Pārbaudījusi komercsabiedrības nosaukumu Uzņēmumu reģistra Komercreģistra datu bāzē Lappuse 9 no 11 https://www.lusoft.lv/lapsaext?act=URREPORT&SessionId=C6D6BAD8A2551BF..., tiesa atzīst, ka pareizais komercsabiedrības nosaukums ir SIA „/Nosaukums/”. Tā kā lietā nav strīda par to, ka pirkuma čeks izdrukāts SIA „/Nosaukums/” veikalā „/Nosaukums/”, ka protokols sastādīts pieteicējai kā šī veikala pārdevējai, un lietā atzīts par pierādītu, ka pirkums veikts tieši SIA „/Nosaukums/” veikalā „/Nosaukums/”, tiesa atzīst, ka fakts, ka atsevišķos dokumentos kļūdaini SIA „/Nosaukums/” vietā ierakstīts SIA „/Nosaukums/”, nevarēja ietekmēt iestādes Lēmuma un nevar ietekmēt tiesas nolēmuma būtību.

[13] LAPK 155.panta trešā daļa noteic, ka par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem – uzliek naudas sodu pārdevējam no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem. No pieteicējai piemērotās tiesību normas sankcijas ir redzams, ka tā paredz iestādei izvēles brīvību attiecībā uz nosakāmā soda apmēru. Līdz ar to, no piemērojamās tiesību normas satura tiesa konstatē iestādes (institūcijas), kura uzliek administratīvo sodu, pienākumu, izvērtēt piemērojamā soda apmēra lietderību LAPK 155.panta trešajā daļā paredzētās sankcijas ietvaros. LAPK 32.panta otrā daļa paredz, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. No sākotnējā lēmuma un Lēmuma konstatējams, ka pieteicējai par pārkāpumu uzlikts sods tiesību normas sankcijā paredzētajā minimālajā apmērā, jo nav konstatēti atbildību pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi. Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētāja, nosakot sodu, ir ņēmusi vērā soda uzlikšanas principus, un soda piemērošanā ir izdarījusi lietderības apsvērumus. Tā kā pamats soda uzlikšanai ir pārkāpuma izdarīšanas fakts, un tiesību normas sankcijas minimālā robeža par minēto pārkāpumu ir naudas sods Ls 200. – apmērā, tiesa atzīst atbildētājas izdarītos lietderības apsvērumus par pareiziem un pamatotiem. Ievērojot visu spriedumā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, un nav pamata tā atcelšanai.

[14] Procesuālās ekonomijas nolūkos tiesa neanalizē citus lietas materiālos minētos apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt nolēmumu pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Lappuse 10 no 11 Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantiem, 289.- 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt K.R., personas kods /personas kods/, pieteikumu (Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama piešķirtais reģistrācijas numurs pieteikumam Nr. 23). Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2008.gada 12.decembra lēmumu Nr.10/34465 „Par K.R. pilnvarotās personas N.B. sūdzības izskatīšanu”.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S.Sērdiene

Lappuse 11 no 11