Court partially allowed landlord's claim for eviction and debt collection against tenants for non-payment.

Lietas Nr. C30361114

Lietvedības Nr.C-0790-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 19.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

ar sekretāri Ž.Brokāni

2016.gada 5.maijā

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un nepilngadīgajiem /pers. D/ un /pers. E/

par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu, un

konstatēja:

2014.gada 8.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk tekstā – prasītāja) prasība pret

/pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk tekstā – atbildētāji) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas

un parāda piedziņu. Prasībā norādīts, ka prasītājai pieder namīpašums /adrese/. 1997.gada 9.septembrī starp prasītāju un

atbildētāju /pers. B/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa Nr.3, /adrese/ izīrēšanu uz 30 (trīsdesmit) gadiem. Īres

līguma 2.1.punktā tika noteikta īres maksa par dzīvokļa lietošanu LVL 0,45 apmērā par vienu kvadrātmetru mēnesī, kas

saskaņā ar īres līguma 2.3.punktā noteikto maksājama reizi mēnesi par tekošo mēnesi, līdz nākamā mēneša 15.datumam. Īres

līguma 2.5.punktā noteikts, ka papildus īres maksai tiek maksāts par komunālajiem pakalpojumiem. Īres līguma 5.1.punktā

noteikts, ka par kavētiem maksājumiem tiek aprēķināta kavējuma nauda viena procenta apmērā no kopējās summas par katru

nokavēto dienu. Neskatoties uz to, ka atbildētājiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu atbildētāji nav pilnā apmērā

un regulāri maksājuši īres maksu un maksu par saņemtajiem pamatpakalpojumiem. Prasītāja norāda, ka līdz 2013.gada aprīļa

mēnesim atbildētājiem parāda nebija. Atbildētāji maksājumus veica saskaņā ar rēķiniem. Maksājumi līdz 2013.gada aprīļa

mēnesim tika veikti skaidrā naudā. Prasītāja vērš tiesas uzmanību tam, ka arī laika periodā līdz 2013.gada aprīlim atbildētāji

rēķinus atmaksāja neregulāri, vienmēr ar kavējumiem. Parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem uz

2013.gada 31.decembri sastādīja LVL 1707,49 (EUR 2429,55) apmērā, tai skaitā pamatparāds EUR 1222,45 (LVL 859,14)

apmērā, līgumā paredzētā kavējuma nauda EUR 1207,10 (LVL 878,35) apmērā. Vidējais mēneša maksājums par dzīvokļa īri

un komunālajiem pakalpojumiem ir LVL 109,00. Atbildētāju parāds pārsniedz trīs mēnešu kopsummu. Septiņus mēnešus

atbildētāji nav veikuši nevienu maksājumu. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai atbildētāji ir vairākkārtēji mutiski

brīdināti par īres un pamatpakalpojumu parāda esamību, tā samaksas nepieciešamību. 2013.gada 15.septembrī, nosūtot

brīdinājumus ierakstītās vēstulēs ar AS “Latvijas Pasts” starpniecību uz atbildētāju dzīves vietu (deklarēto dzīves vietu),

atbildētāji tika brīdināti, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma

laušanu, izlikšanu no dzīvojamās platības un parāda piedziņu. Atbildētājs saņēma šo brīdinājumu 2013.gada 25.septembrī.

Sākot ar 2013.gada aprīļa mēnesi, atbildētāji tika informēti, ka turpmāk maksājumi veicami uz prasītājas bankas kontu.

Atbildētājs 2013.gada 5.novembrī un 2013.gada 3.decembrī veica maksājumus uz prasītājas bankas kontu, tā apliecinot savu

piekrišanu un to, ka atbildētājiem ir zināms bankas konts, uz kuru veicami maksājumi par dzīvokļa īri un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem. No 2013.gada aprīļa līdz prasības celšanai atbildētājs ir samaksājis EUR 186,17 (LVL 130,84).

Ignorējot prasītājas likumiskās prasības, lūgumus un brīdinājumus, atbildētāji turpināja izmantot dzīvojamās telpas un saņemt

pamatpakalpojumus par tiem nemaksājot pilnā apmērā. Ņemot vērā minēto, prasītāja lūdz tiesu lauzt 1997.gada 9.septembra

dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju /pers. B/; izlikt atbildētājus /pers. B/ un /pers. C/ ar visām no viņiem

atkarīgām personām un mantām no dzīvokļa Nr.3, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt solidāri no

atbildētājiem īres un pamatpakalpojumu parādu EUR 2429,55 apmērā; piedzīt solidāri no atbildētājiem samaksāto valsts

nodevu un visus izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu tiesā; atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos procentus – 1% dienā no nesamaksātās parāda summas.

2014.gada 14.martā tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs atzīst prasību daļēji, un

proti, attiecībā uz parāda summām, kuras ir izveidojušās laikā no 2013.gada maija, ar nosacījumiem, ka tās ir korekti

aprēķinātas. Atbildētājs uzskata, ka prasības par līguma laušanu, izlikšanu no dzīvojamās platības un parāda piedziņu, prasībā

minētajā apjomā ir nepamatotas. Paskaidrojumos norādīts, ka neskatoties uz atbildētāja ģimenes grūto finansiālo stāvokli un

vēlāk iestājušos maksātnespēju, atbildētājs regulāri veicis prasītājas izrakstīto rēķinu apmaksu, neanalizējot to izrakstīšanas

principus. Atbildētājs norādījis, ka 2013.gada 26.aprīlī tika veikts maksājums ne tikai par tekošo mēnesi, bet arī par iepriekšējo

periodu, ko apstiprina ieraksts uz apmaksas kvīts. Prasītājas izrakstītajā rēķinā ir skaidri redzams, ka tajā ir iekļauta kavējuma

nauda par 41 dienu (par martu), kura ir uzkrājusies uz 2013.g. 26.aprīli LVL 55,35 apmērā. Šo summu atbildētājs iemaksājis,

neskatoties uz to, ka attiecībā uz viņu 2013.gada 5.martā ir ierosināts fiziskās personas maksātnespējas process, par ko

dzīvokļa īpašnieci atbildētājs ir informējis. 2013.gada 26.aprīlī atbildētājs veicis maksājumu LVL 210,00 apmērā. Šis

maksājums nebija saskaņots ar maksātnespējas administratoru. Turklāt, minētais maksājums tika veikts par periodu, kura

parādu segšanu aizsargā maksātnespējas process. Atbildētājs uzskata, ka apgalvojums par parādu neesamību līdz 2013.gada

aprīļa mēnesim prasījumā ir minēts, lai apietu Maksātnespējas likumā paredzētās normas. Atbildētājs vērš tiesas uzmanību tam,

ka maksātnespējīgās personas pienākumos neietilpst kreditoru informēšana par ierosināto maksātnespējas procesu, taču

prasītāja, būdama par to mutiski informēta, nav izmantojusi iespējas pieteikt savu prasījumu atbildētāja maksātnespējas

administratoram. Tādējādi, ir radusies situācija, kad prasītāja, apzinoties ieinteresētību piedzīt no atbildētāja kavējuma

procentus, ir ignorējusi iespēju savlaicīgi pieteikties par prasītāju maksātnespējas procesā. Laikā no 2013.gada marta līdz

2013.gada jūnijam atbildētājam bija jāveic maksājumi gan maksātnespējas administratoram, gan maksājums par dzīvokļa

tekošo īri, gan maksājums juridiskajai firmai par maksātnespējas procesa ierosināšanu. Prasītājas nostājas dēļ, ir radies

izkropļojums 2013.gada aprīlī veiktā maksājuma interpretācijā. Ņemot vērā Maksātnespējas likuma normas, šis maksājums ir

jāuzskata par tekošo – aprīļa un maija mēnešu maksājumu; tas nozīmē, ka prasītājas pretenzijas atbildētājs varētu atzīt vienīgi

par parādu, kas izveidojās sākot no 2013.gada jūnija. Ņemot vērā to, ka šāda situācija ir izveidojusies mākslīgi, prasītājas

nostājas dēļ, atbildētājs var atzīt prasītājas prasījumu tikai par tādu pamatparādu un kavējuma procentus, kas ir aprēķināts,

ņemot vērā tiesisko aizsardzību, kuru atbildētājam sniedz maksātnespējas process. Atbildētājs norādījis, ka laikā no 2013.gada

5.novembra veicis maksājumus uz prasītājas bankas kontu regulāri, katru mēnesi, regulāri palielinot maksājumu apmēru, lai

segtu ar tiem kā tekošos maksājumus, tā arī kavēto maksājumu daļu. Laikā no 2013.gada 5.novembra līdz 2014.gada

12.martam atbildētājs pārskaitījis prasītājas kontā EUR 696,17, ko arī apņemas turpināt, sedzot tekošā mēneša īres un

komunālos maksājumus, kā arī iespējamā parāda komunālo maksājumu daļas. Taču atbildētāja veiktie maksājumi nenozīmēja

atbildētāja piekrišanu izvirzītās pretenzijas apjomam un kavējuma naudas aprēķinam. Kopš 2011.gada, papildus līgumā

paredzētajai dzīvokļa īres maksai, prasītāja ir iekļāvusi rēķinos Nekustamā īpašuma nodokļa summas (turpmāk arī – NĪN),

kuras atbildētājs regulāri apmaksājis. Taču pēc atbildētāja datiem, iekļautās summas pārsniedz minētajam īpašumam

attiecināmās summas. Šo maksājuma daļu nepārtraukti atbildētājs maksājis prasītājai, nevis pašvaldībai. Līdz ar to, pēc

atbildētāja aprēķiniem, viņš pārmaksājis prasītājai NĪN summas, kuras ir līdzvērtīgas 2013.gada maija – oktobra mēnešos

esošajam parādam. Ņemot vērā minēto, atbildētājs lūdz tiesu skatīt prasījuma lietu ciešā sakarā ar viņa maksātnespējas procesu

(Lieta Nr.C30426513); uzskatīt 2013.gada 26.aprīlī veikto maksājumu par tādu, kas sedz 2013.gada aprīļa un maija rēķinos

paredzētās summas; pārbaudīt kavējuma procentu aprēķināšanas principus un nepieciešamības gadījumā pieprasīt precizētu

aprēķinu; pieprasīt no Rīgas domes Finanšu departamenta Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes precīzu NĪN aprēķinu par dzīvokli

Nr.3 pēc adreses /adrese A/; gadījumā, ja, ņemot vērā visus minētos apstākļus, prasītais parāds ir no atbildētāja puses segts vai

arī var tikt segts tuvākajā laikā, atstāt bez ievērības prasības pieteikumu par līguma laušanu un izlikšanu no dzīvojamās platības.

Atbildētāja /pers. C/ paskaidrojumus par prasību tiesas noteiktajā termiņā nav sniegusi.

2014.gada 25.septembra tiesas sēdē prasītājas pārstāvis iesniedzis prasības pieteikuma precizējumus un grozījumus, kuros

norādīts, ka uz prasības iesniegšanas brīdi atbildētāja parāds par dzīvokļa īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem bija

EUR 1222,45. Atbildētāji visu šo laika periodu par dzīvokļa īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem maksājuši

neregulāri un nepilnīgi. Bez tam, 2013.gada 11.martā, dēļ parāda AS “Latvijas Gāze”, tika pārtraukta dabasgāzes padeve

atbildētāju dzīvoklim. Atbildētāja parāds pret AS “Latvijas Gāze” uz 2014.gada 24.septembri bija EUR 675,02 apmērā. Ņemot

vērā, ka minētais parāds ir neatņemami saistāms ar dzīvokļa labiekārtotību, uzskata, ka minētais parāds ir piedzenams solidāri

no atbildētājiem. No prasības iesniegšanas brīža atbildētāju parāds par dzīvokļa Nr./adrese/ īri ir pieaudzis. Kopējais parāds par

strīdus dzīvokļa īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā maksa par patērēto gāzi, tai skaitā kavējuma nauda

uz 2014.gada 24.septembri sastāda EUR 3397,15. Parāds sastāv no īres un komunālo maksājumu parāda EUR 1515,02

apmērā, kavējuma naudas saskaņā ar līgumu EUR 1207,10 apmērā; parāds AS “Latvijas Gāze” par patērēto gāzi EUR 675,03

apmērā. Ņemot vērā minēto, lūdz tiesu lauzt 1997.gada 9.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju

/pers. B/; izlikt atbildētājus /pers. B/ un /pers. C/ ar visām no viņiem atkarīgām personām un mantām no dzīvokļa Nr.3,

/adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt solidāri no atbildētājiem īres un komunālo pakalpojumu parādu EUR

3397,15 apmērā; piedzīt solidāri atbildētājiem samaksāto valsts nodevu un visus izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu tiesā;

atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt līgumiskos procentus – 1% dienā no

nesamaksātās parāda summas.

2015.gada 6.oktobrī tiesā saņemti prasītājas pilnvarotās personas prasības precizējumi, kuros norādīts, ka parāds par

strīdus dzīvokļa īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem uz 2015.gada 1.oktobri sastāda EUR 6678,61 un sastāv no

īres parāda EUR 1669,65 apmērā, komunālo maksājumu parāda EUR 1669,65 apmērā un kavējuma naudas saskaņā ar līgumu

EUR 3339,31 apmērā. Papildus prasītājas pārstāvis paskaidro, ka no atbildētāja saņemtie maksājumi tiek sadalīti sekojoši: 50%

no saņemtiem maksājumiem, tiek novirzīti kavējuma naudas samaksai, 25% tiek novirzīti īres maksas segšanai, 25% tiek

novirzīti komunālo maksājumu parāda segšanai. Norāda, ka atbildētājs par dzīvokli maksā neregulāri un nepilnā apmērā.

Norāda, ka parāds ir sācis veidoties pēc atbildētāja maksātnespējas procesa uzsākšanas, līdz ar to uzskata, ka likuma normas,

kas aizliedz piemērot kavējuma naudu, neattiecas uz šo gadījumu. Ņemot vērā minēto, lūdz tiesu lauzt 1997.gada 9.septembra

Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju /pers. B/; izlikt atbildētājus /pers. B/ un /pers. C/ ar visām no viņiem

atkarīgām personām un mantām no dzīvokļa Nr.3, /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt par labu prasītājai

solidāri no atbildētājiem īres un komunālo pakalpojumu parādu EUR 3339,30 apmērā; piedzīt par labu prasītājai solidāri no

atbildētājiem soda naudu EUR 3339,31 apmērā; piedzīt par labu prasītājai solidāri no atbildētājiem samaksāto valsts nodevu un

visus izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu tiesā; atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt līgumiskos procentus – 1% dienā no nesamaksātās parāda summas.

2015.gada 3.decembrī tiesā saņemti prasītājas pilnvarotās personas prasības precizējumi, kuros norādīts, ka saskaņā ar

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju atbildētājiem ir nepilngadīgi bērni /pers. D/ un /pers. E/. Minētie

nepilngadīgie bērni nav piedeklarēti strīdus dzīvoklī, bet reāli dzīvo kopā ar saviem vecākiem, kas ir atbildētāji lietā. Ņemot vērā

minēto, lūdz tiesu lauzt 1997.gada 9.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju /pers. B/; izlikt

atbildētājus /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ ar visām no viņiem atkarīgām personām un mantām no dzīvokļa Nr.3,

/adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt par labu prasītājai solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ īres un

komunālo pakalpojumu parādu EUR 3339,30 apmērā; piedzīt par labu prasītājai solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/

soda naudu EUR 3339,30 apmērā; piedzīt par labu prasītājai solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ samaksāto valsts

nodevu un visus izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu tiesā; atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt līgumiskos procentus – 1% dienā no nesamaksātās parāda summas.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un prasības pieteikuma grozījumos norādītajiem

argumentiem un apsvērumiem, lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesā saņemts iesniegums ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu sakarā ar to, ka

jaunie prasītāja iesniegtie materiāli tika iesniegti nesen, neatstājot atbildētājam pietiekami daudz laika atbildes sagatavošanai, kā

arī ņemot vērā apstākli, ka vēl pirms tiesas sēdes datuma paziņošanas atbildētājam uz šo datumu tika nozīmēts ārsta

apmeklējums, kura pārcelšana uz tuvākiem datumiem nebūtu iespējama. Norāda, ka viņa sieva /pers. C/ nevar būt atbildētāja

lietā viņu mantas nošķirtības dēļ.

Atbildētāja/pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja tiesai neierašanās iemeslus. Atbildētājai par tiesas sēdes vietu un

laiku paziņots Civilprocesa likuma 54.pantā un 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā

sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīves vietas adresi.

Pie apstākļiem, kad atbildētājs /pers. B/ nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka viņa neierašanās uz tiesas sēdi ir

attaisnojoša, tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē

Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošo pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma daļēji, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

1997.gada 9.septembrī starp /pers. A/ kā izīrētāju un atbildētāju /pers. B/ kā īrnieku noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

par dzīvojamās telpas Nr./adrese/, kas sastāv no 2,5 istabām, ar kopējo platību 55,08 kv.m, īri uz 30 gadiem.

Ar lietā esošo dzīvojamo telpu nodošanas – pieņemšanas aktu pierādīts, ka 1997.gada 9.novembrī dzīvojamās telpas

Nr./adrese/, nodotas atbildētājam /pers. B/ dzīvošanai derīgā stāvoklī.

Tiesa atzīst, ka minētais dzīvojamās telpas īres līgums atzīstams par īres līgumu likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē.

Lietā nav strīda par to, ka dzīvojamo telpu Nr.3, /adrese/, lieto arī atbildētāji /pers. C/ un nepilngadīgie /pers. D/ un /pers.

E/.

Atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 2.3. un 2.5.punktam atbildētājs /pers. B/ apņēmās veikt maksājumus par

dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 15.datumam.

No lietas materiāliem, t.i., prasītāja sastādītā parāda aprēķina, izriet, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās telpas īri un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2013.gada aprīļa līdz 2015.gada oktobrim sastāda EUR

6678,61, tajā skaitā īres maksas parāds EUR 1669,65, komunālo maksājumu parāds EUR 1669,65 un kavējuma nauda EUR

3339,31 apmērā.

Lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājs laika periodā no 2013.gada aprīļa līdz 2015.gada oktobrim veicis maksājumus par

dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 2761,18 apmērā. Tāpat arī lietas materiālo atrodas

atbildētāja iesniegtā 2013.gada 26.aprīļa kvīts Nr.325528, par samaksas veikšanu /pers. A/, no kuras izriet, ka atbildētājs veicis

prasītājai samaksu LVL 210 apmērā, tajā skaitā, par īres un komunālajiem pakalpojumiem martā LVL 92,80, nekustamā

īpašuma nodokli LVL 41,71, kavējuma naudu uz 26.aprīli par 41 dienu LVL 55,35 apmērā un kavējuma naudu uz 26.aprīli

LVL 9,30 apmērā.

No prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem un lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja veiktie maksājumi tika novirzīti 50%

apmērā kavējuma naudas segšanai un 50% apmērā īres un komunālo pakalpojumu maksājumu segšanai.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājam /pers. B/ 2015.gada 5.martā ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas

process.

Tāpat arī lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir informēta par atbildētājam pasludināto maksātnespējas procesu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 134.panta otro un trešo daļu pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas: 1) tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka

saistību izpildīšanu tiesas ceļā; 2) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā

esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā

skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums. Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās

nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas

termiņa nokavējumu; 4) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru

summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu; 5) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas

parādsaistības. Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

No tiesai iesniegtā aprēķina izriet, ka atbildētājam par periodu no 2013.gada aprīļa līdz 2015.gada oktobrim izsniegti rēķini

par īri un komunālajiem maksājumiem EUR 4811,99 apmērā un par minēto laika periodu aprēķināta kavējuma nauda EUR

4627,80 apmērā.

Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs strīdus periodā ir veicis maksājumu EUR 2761,18 apmērā, kā arī

2013.gada 26.aprīlī, veicot samaksu par marta un aprīļa rēķinu, kurā ietverta arī kavējuma nauda uz 2013.gada 26.aprīli par 41

dienu EUR 91,99 (LVL 55,35+9,30=64,65), tas ir par laika periodu, kad atbildētājam /pers. B/ jau tika pasludināts

maksātnespējas process.

Ņemot vērā to, ka atbildētājam tika pasludināts maksātnespējas process 2013.gada 5.martā, tiesa atzīst, ka prasītāja,

pretēji Maksātnespējas likuma normām ir iekļāvusi rēķinos kavējuma naudas aprēķinus un no atbildētāja veiktajiem

maksājumiem ir 50% novirzījusi kavējuma naudas dzēšanai, tādējādi tiesa uzskata, ka visi atbildētāja veiktie maksājumi bija

novirzāmi īres un komunālo maksājumu segšanai, nevis kavējuma naudas daļējai dzēšanai.

Veicot matemātiskus aprēķinus, tiesa atzīst, ka atbildētāja veiktie maksājumi EUR 2761,18 apmērā un EUR 91,99 apmērā

ir ieskaitāmi īres un komunālo maksājumu parāda samaksai, līdz ar to tiesa konstatē, ka atbildētāja parāds par īri un

komunālajiem maksājumiem laika periodā no 2013.gada aprīļa līdz 2015.gada oktobrim ir EUR 1958,82 (4811,99-2761,18-

91,99=1958,82) apmērā, tādējādi parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem ievērojami pārsniedz trīs

mēnešu īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas kopsummu.

Tāpat lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājiem, saskaņā ar noslēgto īres līgumu, bija nodrošināta iespēja lietot strīdus

dzīvojamo telpu, kā arī saņemt komunālos pakalpojumus. Pierādījumi par pretējo tiesā nav iesniegti.

Saskaņā ar dzīvojamās telpu īres līguma 2.3. un 2.5.punktu atbildētājs /pers. B/ apņēmās veikt maksājumus par īri un

komunālajiem pakalpojumiem līdz rēķinā norādītajam datumam.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un

pienākumi kā īrniekam; pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas

īres līguma saistībām.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmo un otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,

maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īre līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ ir solidārs pienākums maksāt prasītājam maksu par

dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas par laika no 2013.gada aprīļa līdz 2015.gada oktobrim

sastāda EUR 1958,82 apmērā. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja aprēķinu par īres maksu un pamatpakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Lietā nav iesniegti

pierādījumi, ka atbildētāji ir pilnībā izpildījuši savas saistības pret prasītāju, veicot īres maksas un komunālo pakalpojumu

maksas parāda apmaksu pilnā apmērā, kā arī lietā nav iesniegti pierādījumi, ka prasītājs būtu licis šķēršļus atbildētājiem lietot

strīdus dzīvojamo telpu vai saņemt pamatpakalpojumus īres līguma darbības laikā.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ solidāri par labu prasītājam piedzenams īres maksas un

komunālo pakalpojumu maksas parāds EUR 1958,82 apmērā.

Savukārt prasījums daļā par pamatparāda EUR 1380,48 apmērā piedziņu un kavējuma naudas piedziņu EUR 3339,31

apmērā ir noraidāms, pamatojoties uz iepriekš izdarītajiem secinājumiem.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,

izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot

dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likumā minētais formulējums „vairāk kā trīs mēnešus” tulkojams tādejādi, ka būtiska nozīme ir parāda kopsummai, nevis

apstāklim, ka katru mēnesi kaut kāds maksājums ir izdarīts, kā rezultātā parāda kopsumma pārsniedz trīs mēnešu maksājumu

kopsummu (R.Krauze. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Trešais papildinātais izdevums.-Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2006.g., 125.lpp.)

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu likuma “Par dzīvojamo telpu

īri” 28.2 panta kārtībā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa nosaka izīrētāja pienākumu pirms prasības celšanas tiesā vismaz

mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2013.gada 15.septembrī nosūtījis atbildētājiem brīdinājumu par īres un

komunālo pakalpojumu parādu un izlikšanu. Minēto brīdinājumu atbildētājs /pers. B/ saņēmis 2013.gada 25.septembrī,

savukārt atbildētāja /pers. C/ ierakstīto sūtījumu nav saņēmusi.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, kā arī atbildētāji nav cēluši iebildumus, ka viņiem būtu liegtas tiesības vai likti šķēršļi lietot

un izmantot viņu lietošanā nodoto dzīvojamo telpu vai saņemt komunālos pakalpojumus.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka izbeidzams 1997.gada 9.septembrī ar atbildētāju /pers. B/ noslēgtais dzīvojamās

telpas īres līgums par dzīvojamās telpas Nr./adrese/, īri un atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un nepilngadīgie /pers. D/ un /pers. E/

ar visām viņiem piederošajām mantām izliekami no minētās dzīvojamās telpas, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Tāpat arī prasītāja lūdz atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt līgumiskos procentus – 1%

dienā no nesamaksātās parāda summas, šādu prasītājas prasījumu tiesa atzīst par nepamatotu un noraidāmu, ņemot vērā

Maksātnespējas likuma 134.pantā noteiktās sekas, kas rodas pēc fiziskas personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(CPL 33.panta otrā daļa).

Tiesa atzīst, ka no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli

prasījuma apmierinātajai daļai EUR 663,73 apmērā, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas EUR 655,90 un ar lietas

izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 7,83 apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā sastāda EUR 59,94 apmērā, no kuriem EUR 7,83 piedzenami par labu prasītājam, bet

atlikušajā apmērā EUR 52,11, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/

solidāri par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienu laikā

pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 93., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

no sprieda:

apmierināt daļēji /pers. A/ prasību pret /pers. B/, /pers. C/ un nepilngadīgajiem /pers. D/ un /pers. E/ par dzīvojamās telpas

īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.

Izbeigt 1997.gada 9.septembrī ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par

dzīvojamās telpas Nr./adrese/, īri.

Izlikt/pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un nepilngadīgos /pers. D/,

personas kods /personas kods/ un /pers. E/, personas kods /personas kods/, ar visām viņiem piederošām mantām no

dzīvojamās telpas Nr./adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers.

A/, personas kods /personas kods/, īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parādu EUR 1958,82 apmērā, un tiesas

izdevumus EUR 663,73, t.i., kopā EUR 2622,55 (divi tūkstoši seši simti divdesmit divi euro un piecdesmit pieci centi).

Noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/,

personas kods /personas kods/, daļā par pamatparāda EUR 1380,48 apmērā piedziņu.

Noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/,

personas kods /personas kods/, daļā par soda naudas EUR 3339,31 apmērā piedziņu.

Noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/,

personas kods /personas kods/, daļā par prasītājas tiesībām par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt līgumiskos procentus 1%

dienā no pamatparāda summas.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 52,11 (piecdesmit divi euro un vienpadsmit centi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN

apliekamās personas reģistrācijas Nr.LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods 21499 un atsauce uz

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 19.maija spriedumu civillietā Nr.C30361114.

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pierādījumi par

sprieduma labprātīgu izpildi daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzami Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2016.gada 2.jūnijs.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 6.jūnijā.

Tiesnese K.Maike