Court convicts defendant of unauthorized tree cutting and orders full compensation to victims.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of unauthorized tree cutting in foreign forests and sentenced him to 200 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt, and the court found the evidence sufficient despite the prosecution's request to skip evidence examination. Consequently, the court ordered full payment of damages to all three victims based on their civil law claims.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 109.pants; Civillikuma 1635.pants, 1779.pants; Unauthorized tree cutting constitutes a criminal offense punishable by compulsory labor, and the perpetrator is legally obligated to compensate victims for material losses proven by the court.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11331047016
Lietas arhīva Nr. K26-0238-17/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2017.gada 6.aprīlī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs P.Novičenoks
ar tiesas sēžu sekretāri A.Kapaču,
piedaloties prokurorei S.Lazovskai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietupers. C, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 109.panta pirmajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Pārbaudot lietā esošos pierādījumus un noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa
k o n s t a t ē j a:
/pers. C/ izdarīja patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā, proti, laika posmā no 2015.gada marta līdz 2016.gada 18.maijam, pirmstiesas izmeklēšanā
precīzi nenoskaidrotā datumā un laikā, /pers. C/, nolūkā iegūt malku, bez ciršanas apliecinājumiem, ar vienotu nodomu veica patvaļīgu koku cirti svešos
mežos:
- Rēzeknes novadā, Lendžu pagastā, īpašumā “/nosaukums/” kadastra apzīmējums /numurs/ 3.kvartāla 1.nogabalā nocirta 1 augošu priedi ar
koksnes krāju 1,60 m3 /pers. D/ īpašumā, kā rezultātā nodarīja materiālo zaudējumu 82,70 euro apmērā;
- Rēzeknes novadā, Lendžu pagastā, īpašumā “/nosaukums/” kadastra apzīmējums /numurs/ 1.kvartāla 1.nogabalā 0,13 ha platībā nocirta 49
augošus kokus (trīsdesmit septiņas priedes, astoņus bērzus un četras egles) ar kopējo koksnes krāju 44,39 m3 /pers. E/ īpašumā, kā rezultātā nodarīja
materiālo zaudējumu 665,85 euro apmērā;
- Rēzeknes novadā, Lendžu pagastā, īpašuma kadastra apzīmējums /numurs/ 37.kvartāla 2.nogabalā 0,12 ha platībā nocirta 17 augošus kokus un
3 sausus kokus (desmit priedes un desmit egles) ar kopējo koksnes krāju 27,24 m3 /pers. F/ valdījumā esošajā īpašumā, kā rezultātā nodarīja materiālo
zaudējumu 1803 euro apmērā.
Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 109.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainīgumu Krimināllikuma 109.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā,
uzturēja pirmstiesas procesā pieteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un analoģisku lūgumu pieteica arī tiesai. Apsūdzētais lietā
pieteiktos cietušo materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumus atzina pilnībā un paskaidroja tiesai, ka iespēju robežās centīsies atlīdzināt cietušo
pieteiktās kaitējuma kompensācijas.
Valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neveikšanu atzina par pieļaujamu, lūdza to apmierināt un norādīja, ka
apsūdzētais savu vainu ir atzinis un lietā savāktie pierādījumi objektīvi apstiprina apsūdzētā vainīgumu patvaļīgā koku ciršanā svešā mežā.
Cietusī /pers. E/ uz tiesas sēdi neieradās. Tiesā saņemts cietušās iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes, iesniegumā norādīts, ka
cietusī uztur pieteikto kaitējuma kompensācijas pieteikumu 665,85 euro apmērā.
Cietušais /pers. D/ uz tiesa sēdi neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja.
Procesa dalībnieki atzina, ka lietu var iztiesāt bez cietušo /pers. E/ un /pers. D/ piedalīšanās.
Izlemjot jautājumu par iespēju skatīt krimināllietu bez cietušo piedalīšanās, tiesa atzina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 469.panta otrās
daļas noteikumiem krimināllietas iztiesāšana ir iespējama cietušo prombūtnē, turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 4.1daļas noteikumiem
cietušo kaitējuma kompensācijas pieteikumu izskatīšana ir iespējama neatkarīgi no cietušo piedalīšanās tiesas sēdē.
Cietušais /pers. G/ tiesas sēdē neiebilda lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes.
Tiesa, pārbaudot lietā esošos materiālus, konstatē, ka apsūdzētā /pers. B/ vainīgums bez paša apsūdzētā kriminālprocesā sniegtajiem
paskaidrojumiem apstiprinās ar lietā savāktajiem pierādījumiem. Lietā savāktais ziņu par faktiem kopums dod pietiekamu pamatu secinājumam un tiesai
nerodas saprātīgas šaubas, ka /pers. B/ ir izdarījis Krimināllikuma 109.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Tāpat tiesa atzīst, ka
apsūdzētā darbības ir pareizi kvalificētas kā patvaļīga koku ciršana svešā mežā.
Tiesa krimināllietas iztiesāšanas stadijā atzina, ka apsūdzētā lūgums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu ir apmierināms un saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, bet lietas materiāli ir pārbaudāmi tikai daļā par apsūdzētā
personību raksturojošām ziņām un atbildību ietekmējošiem apstākļiem.
Ņemot vērā to, ka lietā netiek apstrīdēti apsūdzībā norādītie faktiskie apstākļi, tiesa atzīst, ka tiesas spriedumā nav nepieciešams veikt lietā esošo
pierādījumu uzskaiti un analīzi, bet lietas materiāli ir pārbaudāmi tikai daļā par apsūdzētā personību raksturojošām ziņām.
Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta noteikumiem, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. C/, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.
Par apsūdzētā personu raksturojošām ziņām tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka apsūdzētais /pers. B/ ir ieguvis pamatskolas izglītību, neprecēts,
apgādājamo personu nav, strādā kā pašnodarbināta persona, veselības problēmu nav, invaliditāte nav noteikta, agrāk nav kriminālsodīts.
Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka apzinās savu darbību nepieļaujamību, nožēlo savu nodarījumu un apsolās turpmāk nepieļaut nekādus
likumpārkāpumus.
Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, smagumu un radītās sekas un apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus,
tiesa konstatē šādus apstākļus:
/pers. B/ saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu ir izdarījis tīšu mazāk smagu noziegumu, kas ir vērsts pret mežsaimniecības interesēm un
skar trešo personu mantiskās intereses.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu – /pers. B/ darbību rezultātā cietušajiem nodarīts mantiskais zaudējums 2551,55
euro apmērā, kas nav atlīdzināts.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas noteikumiem par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt savas vainas
atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi apsūdzētā darbībās netiek konstatēti.
Nosakot sodu /pers. B/, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar izmeklēšanu un tiesu, nav apstrīdējis lietā savāktos pierādījumus, lūdzis
lietu iztiesāt bez pierādījumu pārbaudes, tādējādi sekmējot ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu un kriminālprocesa ekonomiskumu.
Ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kaitīgumu, iestājušās sekas un ņemot vērā apsūdzētā personību tiesa atzīst, ka /pers. B/ var
noteikt sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, un ir pamats izvēlēties soda veidu no Krimināllikuma 109.panta pirmās daļas sankcijā paredzētajiem
alternatīvajiem soda veidiem. Ņemot vērā to, ka /pers. B/ ir darbspējīgs, invaliditātes nav, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam ir lietderīgi un samērīgi noteikt
sodu piespiedu darbu veidā. Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu brīvības atņemšanas sods ir
nosakāms tikai tādā gadījumā, ja soda mērķi nav iespējams sasniegt ar panta sankcijā paredzētajiem vieglākiem soda veidiem. Tiesa uzskata, ka reāla
piespiedu darba izpilde pietiekamā apjomā garantēs Krimināllikuma 35.pantā paredzēto kriminālsoda piemērošanas mērķu sasniegšanu un atturēs /pers.
B/ no analoģisku nodarījumu un arī citu noziedzīgu darbību izdarīšanas, kā arī pietiekamā apjomā pildīs vispārīgās prevencijas mērķus un atturēs arī citas
personas no likumā paredzēto aizliegumu neievērošanas. Nosakot /pers. B/ soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu, to, ka ir
konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, kā arī ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu un
iestājušās kaitīgās sekas – kopējā nocirstās koksnes krāja ir lielāka par 70 m3 un cietušajiem nodarīti zaudējumi vairāk kā septiņas reizes pārsniedz
minimālās valstī noteiktā mēnešalgas apmēru, tādēļ tiesas ieskatā nosakāmajam sodam ir jābūt virs vidējā Krimināllikuma 40.panta pirmajā daļā
paredzētā soda – piespiedu darbs – apmēra.
/pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā drošības līdzeklis nav ticis izraudzīts. Tiesa atzīst, ka arī sprieduma izpildes nodrošināšanai apsūdzētajam
/pers. B/ drošības līdzeklis nav nosakāms.
Kriminālprocesā cietušais /pers. D/ iesniedzis materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 82,70 euro piedziņu, cietusī /pers. E/ iesniegusi
materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 665,85 euro piedziņu un cietušais /pers. G/ iesniedzis materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu
par 1803 euro piedziņu no /pers. B/.
Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts
kaitējums dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot, un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram
ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko tas ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Cietušajiem nodarītie zaudējumi ir tiešā cēloniskā sakarībā ar apsūdzētā /pers. B/ prettiesiskajām darbībām.
Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtajā daļā noteikts, ka kaitējuma nodarītājs un cietušais var labprātīgi vienoties par atlīdzinājumu. Ņemot
vērā, ka apsūdzētais pieteiktās kaitējuma kompensācijas atzina pilnībā, tiesa atzīst, ka tās saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas
1.punktu ir piedzenamas no /pers. B/.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, 499., 511., 512., 514. un 520., 527.-529.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 109.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un
sodīt ar piespiedu darbu uz 200 (divi simti) stundām.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu uzlikt /pers. B/ par pienākumu 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.
Apmierināt pilnībā cietušā /pers. D/ materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu un piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, cietušā
/pers. D/, personas kods /personas kods/, labā 82,70 (astoņdesmit divi euro 70 centi) euro.
Apmierināt pilnībā cietušās /pers. E/ materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu un piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,
cietušās /pers. E/, personas kods /personas kods/, labā 665,85 (seši simti sešdesmit pieci euro 85 centi) euro.
Apmierināt pilnībā cietušā pers. G materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu un piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, cietušā
pers.G, personas kods /personas kods/, labā 1803 (viens tūkstotis astoņi simti trīs euro) euro.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, noteiktajām kaitējuma kompensācijām vai sakarā ar tiesas pieļautiem procesuālo tiesību normu
pārkāpumiem 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā var pārsūdzēt vai noprotestēt Latgales apgabaltiesas Krimināllietu
tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības datums ir tā pasludināšanas dienā – 2017.gada 6.aprīlī.
Tiesnesis P.Novičenoks