Court dismissed defendant's silence and allowed property management company's small claims debt suit.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to submit a written explanation, ruling it did not hinder the proceedings. The plaintiff successfully argued for payment of maintenance fees, contract penalties, and interest based on the property management agreement. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, agreed penalties, and litigation costs to the property management company.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21. panta un 96. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 41. panta; Civillikuma 1765. panta 4. daļa; Civillikuma 193. panta; Civillikuma 204.1 panta: A party's failure to submit a written explanation does not preclude a judgment, and the court may award interest on the principal debt until payment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C68350417
Lietas arhīva Nr. C-3504-17/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 16.jūnijā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa:
tiesnese I.Zelmene
rakstveida procesā Baložu ielā 14, Rīgā, izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 22.martā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk
– atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma 1071., 1587. un 1716.pantu.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu par periodu no 2015.gada 1.augusta līdz 2017.gada 1.martam 1 500,41 euro, līgumsodu
par periodu no 2015.gada 3.decembra līdz 2017.gada 3.martam 150,04 euro, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2015.gada
3.decembra līdz 2017.gada 3.martam 52,38 euro, kopā 1 702,83 euro un tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu 225,42 euro apmērā un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā, lūdz tiesu noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos kavējuma procentus – 6% gadā no
neapmaksātā pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.
Pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese/, apsaimniekotāja. Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav nodevuši
mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju. Atbildētājam no
2011.gada 20.jūnija līdz šim brīdim reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/. 2011.gada 14.novembrī starp prasītāju un
atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošana līgums.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesai nav iesniedzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam 2017.gada 31.martā nosūtīts prasības pieteikuma eksemplārs rakstveida paskaidrojumu
sniegšanai. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs tiesā rakstveida paskaidrojumu nav iesniedzis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro
daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
informatīvu vēstuli.
Motīvu daļa
Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasība pret /pers. A/ par naudas piedziņu ir
pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nav strīda, ka dzīvojamā māja /adrese/ Rīgā atrodas prasītājas pārvaldīšanā, savukārt atbildētājam pieder dzīvokļa īpašuma /adrese/, Rīgā.
Minētais izriet arī no aktuālajiem zemesgrāmatas datiem (lietas 40.-49.lapa).
Lietā nav strīda par to, ka starp pusēm 2011.gada 14.novembrī noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 11.-
13.lapa).
Prasītāja no atbildētāja lūgusi piedzīt parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem 1 500,41 euro,
kas izveidojies par laika periodu no 2015.gada 1.augusta līdz 2017.gada 1.martam.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Atbilstoši minētā likuma 13.panta
prasībām dzīvokļa īpašnieks uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata sedz noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus atbilstoši viņa
dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Savukārt Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam katrai pusei ir pret otru prasības
tiesība par līguma izpildīšanu.
Līdz lietas izskatīšanas dienai atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības – paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav
sniedzis, tajā norādītos faktus nav apstrīdējusi, maksājumus apliecinošus dokumentus tiesā, kā to noteic Civillikuma 1838.panta pirmā daļa, nav
iesniedzis, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību, un fakts, ka atbildētājs nav samaksājis parādu, atbilstoši
Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai atzīstams par pierādītu.
Līdz ar to tiesa neapšauba prasības pieteikumā norādītos apstākļus, un to, ka parāds 1 500,41 euro apmērā nav samaksāts un piedzenams no
atbildētāja par labu prasītājai.
Prasītāja no atbildētāja lūgusi piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 52,38 euro, aprēķinātus par laika periodu no 2015.gada 3.decembra līdz
2017.gada 3.martam.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta pirmo punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1652. panta 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Atbildētājs nav apstrīdējis prasības pieteikumā ietverto likumisko nokavējuma procentu parāda aprēķinu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus
aprēķināto nokavējuma procentu samaksas faktam prasītājas norādītajā laika posmā.
Pamatojoties uz minēto tiesa atzīst, ka prasījums par nokavējuma procentu piedziņu ir pamatots un apmierināms un no atbildētāja piedzenami
likumiskie nokavējuma procenti 52,38 euro par laika periodu no 2015.gada 3.decembra līdz 2017.gada 3.martam.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumsodu 150,04 euro apmērā, aprēķinātu par laika posmu no 2015.gada 3.decembra līdz 2017.gada
3.martam.
Pienākums maksāt līgumsodu par maksājumu kavējumiem un tā apmērs līdzējiem pielīgts 2011.gada 14.novembra dzīvojamās mājas uzturēšanas
un apsaimniekošanas līguma 3.8.apakšpunktā, un tas noteikts 0,2% apmērā par katru nokavēto dienu no kopējās parāda summas.
Ņemot vērā, ka atbildētājs ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt līgumsoda piedziņu. Prasītāja
līgumsodu ir aprēķinājusi par periodu no 2015.gada 3.decembra līdz 2017.gada 3.martam 150,04 euro apmērā, un minētais apmērs nepārsniedz 10%
no prasības pamatparāda summas. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājas norādītais līgumsods ir samērīgs un tas piedzenams no atbildētāja pieprasītajā
apmērā.
Pamatojoties uz minēto tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu ir pamatots un apmierināms un no atbildētāja piedzenams līgumsods
150,04 euro par laika periodu no 2015.gada 3.decembra līdz 2017.gada 3.martam.
Prasītāja lūgusi atzīt tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms,
ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa
nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma
par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.
Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus
procentus) gadā no parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 255,42
euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā, kopā – 258,62 euro.
Tā kā kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājam un tiesas paziņojumu
nosūtīšanu pusēm ir 6,56 euro, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis prasītājas veiktais maksājums, t.i. 1,86 euro
apmērā, par labu valstij ir piedzenams no atbildētāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, galveno parādu
1 500,41 euro, likumiskos nokavējuma procentus 52,38 euro, līgumsodu 150,04 euro un tiesāšanās izdevumus 258,62 euro, kopā 1 961,45 euro
(viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit viens euro un 45 centus).
Noteikt, ka parāda samaksa veicama uz vienu no bankas kontiem:
AS „Swedbank” konta numurs LV98 HABA 0551 0307 3483 7;
AS „Citadele banka” konta numurs LV83 PARX 0013 0443 8001 9;
AS „SEB banka” konta numurs LV65 UNLA 0050 0171 8682 0;
AS „DNB banka” konta numurs LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;
AS „Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle” konta numurs LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.
Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos
sešus procentus gadā no parāda pamatsummas, bet nepārsniedzot tās apmēru.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,86 euro (viens euro un 86 centi)
apmērā.
Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājuma apliecinošs dokuments ir iesniedzama Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesā, Baložu ielā 14, Rīgā 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedums ir pārsūdzams apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilns sprieduma teksts sagatavots 2017.gada 16.jūnijā.
Tiesnese I.Zelmene