Court dismissed appeal against disciplinary note for execution officer violating asset seizure procedures.

NORAKSTS

Lieta Nr. A42544207

Nr.A0511-09/4

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 9.martā.

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,

piedaloties pieteicējai I.Dz. un atbildētāju Latvijas Republiku pārstāvošās iestādes – Latvijas

Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes - pilnvarotajai pārstāvei Mārai Grēniņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.Dz. pieteikuma par

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2003.gada 25.jūlija lēmuma Nr.7 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (turpmāk – Padome) 2003.gada

25.jūlija lēmumu Nr.7 (turpmāk – Lēmums) Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.133

zvērinātai tiesu izpildītāja aizvietotājai I.Dz. izteikta piezīme.

[1.1] Lēmumā konstatēts, ka zvērinātu tiesu izpildītāja aizvietotāja I.Dz., pamatojoties uz

Rīgas apgabaltiesas 2003.gada 22.maijā izsniegto izpildu rakstu lietā Nr.C-1995/12, 2003.gada

27.maijā veica kustamās mantas, 44 rūpniecisko prešu, kas atradās Jelgavā, /adrese/, apraksti,

par ko tika sastādīts akts par kustamas mantas apraksti. Izpildu darbībās – kustamas mantas

apķīlāšanas gaitā tika pieļauti vairāki tiesu izpildītāja darbību regulējošo normatīvo aktu

pārkāpumi:

[1.1.1] Mantas aprakstes aktā nav norādīti reģistrācijas numurs un tiesu izpildītāja

aizvietotājas prakses vieta, kas ir aktu rekvizīti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 155.panta

otrās daļas 22. un 4.punktu, kā arī Civilprocesa likuma 577.panta pirmās daļas 2.punktu.

[1.1.2] Aktā nav norādīta aprakstītās kustamās mantas ieceltā glabātāja dzīvesvieta,

tādejādi pārkāpts Civilprocesa likuma 577.panta pirmās daļas 8.punts un radīta situācija, ka

mantas glabātājs var nebūt vairs atrodams.

[1.1.3] Sastādot aktu par kustamas mantas apraksti, tiesu izpildītāja aizvietotāja I.Dz. nav

ievērojusi Civilprocesa likuma 578.panta trešo daļu, kas nosaka, ja nav iespējams pēc puses

lūguma ekspertu pieaicināt mantas aprakstes dienā, tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktā

norāda paša noteikto mantas vērtību, ko I.Dz. nav izdarījusi.

[1.1.4] Tiesu izpildītāja aizvietotāja I.Dz. uzsākusi mantas apķīlāšanu, pārkāpjot

Civilprocesa likuma 574.panta sestā daļā noteikto kārtību. Parādnieka pārstāvis pievienojies

mantas aprakstes gaitā, taču nav bijis pie tās uzsākšanas. Turklāt aktā nav norādes, uz kāda

pilnvarojuma pamata aprakstē piedalās A.P. kā parādnieka pārstāvis.

[1.1.5] I.Dz. veiktā mantas apzīmogošana notika, neievērojot Tieslietu ministrijas

2003.gada 17.janvāra instrukciju „Apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtība‖, kā rezultātā

Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.135 zvērinātam tiesu izpildītājam Mārtiņam Švarcbaham,

2003.gada 30.maijā ierodoties apķīlāt rūpnieciskās preses Jelgavā, /adrese/, pamatojoties uz

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas izsniegto izpildu rakstu, būtu redzams, ka tiesu izpildītāja

aizvietotāja I.Dz. šo mantu apķīlājusi citā izpildu lietā.

[1.1.6] I.Dz. nav ievērojusi arī Civilprocesa likuma 549.panta piekto daļu, Tiesu

izpildītāju likuma 72.panta trešo daļu un Tieslietu ministra 2003.gada 17.janvāra instrukcijas

„Kārtība, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka

dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi) (sazināšanās kārtība, veicot sprieduma izpildi

ārpus sava iecirkņa robeţām), un kārtība, kādā veicamas darbības attiecībā uz agrāk apķīlāto

mantu‖ 2.punktu. I.Dz. par mantas apķīlāšanu Zemgales apgabaltiesas iecirknī Nr.135

zvērinātam tiesu izpildītājam Mārtiņam Švarcbaham paziņojusi trešās dienas pēcpusdienā,

iekļaujoties instrukcijā noteiktajā termiņā, taču izdarījusi to telefoniski.

[1.2] Lēmumā secināts, ka tādējādi Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.133 zvērināta

tiesu izpildītāja aizvietotāja I.Dz. nav ievērojusi Tiesu izpildītāju likuma un Civilprocesa

likuma normas kā arī pieļāvusi zvērināta tiesu izpildītāja darbību regulējošu instrukciju

pārkāpumus.

[2] 2006.gada 21.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.Dz. (turpmāk arī –

pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi:

[2.1] Lēmums ir nepamatots un atceļams kā neatbilstošs faktiskajiem apstākļiem un

likumu normām. Pieņemot Lēmumu, Padome nav izpildījusi savu pienākumu un nav

noskaidrojusi visus lietas būtiskos faktiskos un tiesiskos apstākļus. No Lēmuma teksta izriet,

ka iestāde, izvērtējot pieteicējas pārkāpumus, nav iedziļinājusies lietas būtībā, nav

noskaidrojusi visus lietas apstākļus. Proti, paskaidrojumos pieteicēja norādījusi, ka pie mantas

aprakstes un apķīlāšanas piedalījās parādnieka pilnvarotais pārstāvis un apzīmogošana bez

viņa netika uzsākta, ka pirms šo darbību veikšanas pieteicēja, nepārkāpjot normatīvajos aktos

noteikto kārtību, iepazinusies ar situāciju dabā un tikai pēc tam, piedaloties parādnieka

pilnvarotajam pārstāvim, uzsākusi mantas apķīlāšanu un apzīmogošanu. Šādu informāciju

iestāde nav pārbaudījusi, lai gan tas bija iestādes pienākums.

[2.2] Padome, pieņemot Lēmumu, nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma

(turpmāk – APL) 66.panta pirmajā daļā noteikto un nav lēmusi par administratīvā akta

nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku mērķi, administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa

sasniegšanai, administratīvā akta vajadzību, t.i., vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar

līdzekļiem, kuri mazāk ierobeţo pieteicējas kā administratīvā procesa dalībnieka tiesības vai

tiesiskās intereses, administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu

un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku

ierobeţošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā, piemērojot pieteicējai disciplinārsodu –

piezīmi, nav ievērots samērīguma princips, nav izvērtēts apstāklis, ka pieteicējas darbību

rezultātā nevarēja iestāties un arī neiestājās nekādas sekas.

[2.3] Pieteicēja paskaidro, ka Padome, pieņemot Lēmumu, nav skatījusi lietu objektīvi

un nav veicinājusi privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

[3] 2007.gada 10.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Padomes

paskaidrojums. Atbildētāju pārstāvošā iestāde attiecībā uz I.Dz. pieteikumā izklāstītajiem

apstākļiem paskaidro, ka 2003.gada 11.jūlijā Padome ierosināja disciplinārlietu pret I.Dz. par

Tiesu izpildītāju likuma, Civilprocesa likuma un zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu

instrukciju pārkāpumiem.

[3.1] 2003.gada 15.jūlijā Padome vienkāršā sūtījumā nosūtīja I.Dz. lēmumu par

disciplinārlietas ierosināšanu pret Pieteicēju, vienlaikus lūdzot arī sniegts paskaidrojumu par

konstatētajiem pārkāpumiem. 2003.gada 22.jūlijā Padomē saņemts pieteicējas 2003.gada

20.jūlija rakstveida paskaidrojums. Izvērtējot dokumentus, Padome konstatēja pieteicējas

amata darbā Tiesu izpildītāju likuma 155.panta otrās daļas 2. un 4. punkta, Civilprocesa

likuma 577.panta pirmās daļas 2. un 8. punkta, Civilprocesa likuma 578.panta trešās daļas,

Civilprocesa likuma 574.panta sestās daļas, Tieslietu ministrijas 2003.gada 17.janvāra

instrukcijas „Apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtība‖, Civilprocesa likuma 549.panta

piektās daļas, Tiesu izpildītāju likuma 72.panta trešās daļas un Tieslietu ministrijas 2003.gada

17.janvāra instrukcijas „Kārtība, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas

nesakrīt ar parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi) (sazināšanās kārtība,

veicot sprieduma izpildi, ārpus sava iecirkņa robeţām), un kārtība, kādā veicama amata

darbības attiecībā uz agrāk apķīlāto mantu‖ pārkāpumus.

[3.2] Atbildētāja uzskata, ka pieteicējas apgalvojums, ka Padomes Lēmums ir

nepamatots un atceļams kā neatbilstošs faktiskajiem apstākļiem un likumu normām,

uzskatāms par absurdu, ievērojot, ka zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt

nolēmumu izpildi, izrādot iniciatīvu un saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

[3.3] Padome paskaidrojumos vērš uzmanību uz to, ka pieteicēja pieteikumā norāda uz

Padomes pieļautiem tiesību normu pārkāpumiem, kas nevarēja tikt pieļauti, jo šādas tiesību

normas Padomes Lēmuma pieņemšanas brīdī nebija pieteicējas norādītajās redakcijās (Tiesu

izpildītāju likums), vai nebija spēkā vispār (Administratīvā procesa likums).

[3.4] Atbildot uz pieteicējas norādi, ka Padome, izskatot ierosināto disciplinārlietu, nav

iedziļinājusies lietas būtībā, nav noskaidrojusi visus apstākļus, nav ievērojusi samērīguma

principu, turklāt disciplinārlieta izvērtēta neobjektīvi un neveicinot privātpersonas tiesību un

tiesisko interešu aizsardzību, Padome vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka zvērināts tiesu

izpildītājs savā amata darbībā nedrīkst būt nolaidīgs, viņam jāveicina zvērinātu tiesu

izpildītāju profesionālā izaugsme, radošo spēju izkopšana un savas profesijas prestiţs, turklāt,

izpildot amata pienākumus, zvērinātam tiesu izpildītājam jārīkojas likumīgi un taisnīgi, taču

izvērtējot disciplinārlietas materiālus un pieteicējas 2003.gada 20.jūlija rakstveida

paskaidrojumus, kuros pieteicēja atzīst Padomes konstatētos Tiesu izpildītāju likuma,

Civilprocesa likuma un zvērinātu tiesu izpildītāju padomes profesionālo darbību regulējošo

instrukciju pārkāpumus, nepārprotami secināms, ka pieteicējas rīcības rezultātā būtiski

aizskartas izpildu lietās ieinteresēto personu tiesības un intereses, kā arī negatīvi ietekmēts uz

Lēmuma pieņemšanas brīdi jaunizveidotā Zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestiţs

sabiedrībā kopumā. Pie šādiem apstākļiem pieteicējas minējums par samērīguma principa

neievērošanu, disciplinārlietas neobjektīvu izvērtēšanu un privātpersonas tiesību un tiesisko

interešu aizsardzības neveicināšanu nav pamatots un objektīvs, tādējādi, ņemot vērā, ka

Padomes pienākums ir ne tikai norādīt uz zvērinātu tiesu izpildītāju pieļautajām kļūdām,

aicinot tās labot, bet arī reaģēt uz pašu pārkāpuma faktu, izmantojot Tiesu izpildītāju likuma

paredzētos līdzekļus, Padome uzskata, ka pamatoti pieteicēju saukusi pie disciplināratbildības,

piemērojot disciplinārsodu – piezīmi.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz

pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem, papildus norādot, ka 2003.gada 18.jūnija akta

pielikums tapa pēc Padomes priekšsēdētājas I.Čepjolkinas ieteikuma.

[5] Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāve pieteikumu neatzina un

pamatojās uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem.

[6] Tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks, V.Ţ. liecināja, ka strādāja 2003.gada maijā

par šoferi SIA ―Lats‖, priekšnieks palūdza būt par liecinieku pie rūpniecisko prešu

aizzīmogošanas. Tika aplīmētas preses, salika zīmogus, apmēram 15x20 cm lielas lapiņas ar

zilu zīmogu. Aplīmēja lielās preses, sīkumus liecinieka klātbūtnē nelīmēja. Liecinieks visu

dienu pie apzīmogošanas no sākuma līdz beigām klāt nebija, braukāja iekšā un ārā.

[7] Tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks J.M., liecināja, ka tobrīd bija Bentley Trading

LLC pilnvarotais pārstāvis. Prasības nodrošinājums bija mantas apķīlāšana. Pie aprakstīšanas

klāt bija liecinieks ar šoferi, zvērināta tiesu izpildītāja, Baltivas pārstāvji, Š., SIA ―Merkūrs‖

pārstāvji, var būt arī A.P. Preses tika aplīmētas ar lapiņām. Mazu detaļu nav, preses sver 100 t,

divstāvu mājas lielumā. Liecinieks neatceras, vai vēlreiz bija ieradies šajās telpās, lai kaut ko

apķīlātu vai novērtētu. Pie apķīlāšanas klāt bija strādnieks, ceha priekšnieks Š. ar lielu

pieredzi. Tika apķīlātas arī demontētās preses. Prešu cehs tika izstaigāts, tad tika uzsākts

rakstīt.

[8] Tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks, A.P. liecināja, ka tolaik bija SIA ―Merkūrs‖

komercdirektors. 2003.gada 27.maijā bija klāt no paša sākuma pie apķīlāšanas, ir parakstījies

kā liecinieks. Bijis daudz tiesas procesu. Nevar konkrēti pateikt, neatceras, vai kaut ko

apzīmogoja. Tāpat neatceras, vai 2003.gada 18.jūnijā vēlreiz tikās, lai parakstītu prešu

novērtējuma aktu. Uz tiesas atkārtotu jautājumu, vai 2003.gada 27.maijā tika līmētas lapas uz

presēm, likti zīmogi, liecinieks atbildēja, ka liekas, ka jā, jo parasti līmē.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības un

izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[10] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[10.1] 2003.gada 27.maijā, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas 2003.gada 21.maija

izpildu rakstu civillietā Nr.C-1995/12, sastādīts akts par kustamas mantas apraksti izpildu

lietā Nr.290 (turpmāk – Akts), kurā norādīts, ka Zemgales apgabaltiesas 133.iecirkņa

zvērināta tiesu izpildītāja – aizvietotāja I.Dz. apķīlā kustamo mantu, kas atrodas Jelgavā,

/adrese/ SIA „Baltiva‖ telpās (lietas lapa 165-170).

[10.2] 2003.gada 30.maija aktā par kustamas mantas apraksti izpildu lietā Nr.110-

135/03 norādīts, ka Zemgales apgabaltiesas 135.iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs Mārtiņš

Švarcbahs apraksta kustamo mantu, kas atrodas Jelgavā, /adrese/, SIA „Baltiva‖ teritorijā

(lietas lapa 174-177).

[10.3] 2003.gada 16.jūnijā (lietas lapa 184-185) pieteicēja sniegusi paskaidrojumus,

kuros norāda, ka 2003.gada 27.maijā Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.133 zvērināta tiesu

izpildītāja aizvietotājas I.Dz. lietvedībā tika ievests Rīgas Apgabaltiesas izpildu raksts Nr. C-

1995/12 par 44 lielizmēra rūpniecisko prešu un to detaļu apķīlāšanu.

2003.gada 27.maijā telefoniski tika paziņots Zemgales apgabaltiesas zvērinātam tiesu

izpildītājam Mārtiņam Švarcbaham par mantas apķīlāšanu pēc adreses Jelgavā, /adrese/ SIA

„Baltiva‖ piederošajās telpās, kā arī 2003.gada 29.maijā rakstiski.

Esot kustamās mantas apķīlāšanas vietā, telefoniski pie mantas apķīlāšanas tika

uzaicināts parādnieka pārstāvis A.P., kurš sākumā piekrita ierasties un pirms kustamās mantas

apķīlāšanas viņš tika gaidīts. Pēc tam P. kungs atzvanījis un paziņoja, ka neieradīsies, ko

nedaudz vēlāk laboja, atzvanot un ieradoties, tad sākās kustamās mantas apķīlāšana.

Kustamās mantas apķīlāšanas vietā pretī katrai mantai netika norādīts mantu

novērtējums, jo par mantas vērtību ir bijis grūti spriest. Cilvēks, kas sniedza informāciju par

prešu tehnisko stāvokli, atteicās sniegt informāciju par mantas novērtējumu.

Visa kustamā manta, kas atradās prešu virsbūves cehā ar zemesgrāmatas kadastrālo

apzīmējumu /kadastra numurs/ tika apzīmogota, bet pārējās detaļas, kas atradās uz dzelzceļa

platformas, kas ieiet montāţas ceha rampā, netika apzīmogotas, jo atradās laukumā zem klajas

debess (lietas lapa 184-185).

[10.4] 2003.gada 17.jūnija Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.135 zvērināta tiesu

izpildītāja Mārtiņa Švarcbaha paskaidrojumā norādīts, ka 2003.gada 30.maijā savā lietvedībā

pieņēma Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas izsniegto izpildu rakstu Nr.2-4/21, 2003.gads,

par SIA „MERKURS‖ piederošo 44 prešu apķīlāšanu par labu SIA „MONTĀŢNIEKS A‖.

Sakarā ar to, ka izpildu rakstā bija norāde izpildīt to nekavējoties, 2003.gada 30.maijā

apķīlājis izpildu rakstā minētās preses, piestiprinot tām apķīlājuma zīmes un ieceļot mantas

glabātāju. Par to, ka šīs pašas preses apķīlātas citas prasības nodrošināšanai pirmo telefonisko

informāciju no zvērinātas tiesu izpildītāja aizvietotājas I.Dz. saņēmis 30.maija pēcpusdienā,

kad bija veicis apķīlāšanu. Rakstisku informāciju par apķīlājumu saņēma pa pastu 2.jūnijā.

Parādnieka pārstāvis A.P. nav informējis par to, ka piedalījies pie šo pašu prešu apķīlāšanās

citā lietā (lietas lapa 208).

[10.5] 2003.gada 23.jūlijā Padomē saņemts Mārtiņa Švarcbaha paskaidrojums, kurā

viņš norāda, ka par to, ka preses apķīlātas citas prasības nodrošināšanai, uzzinājis telefoniski

no I.Dz. 30.maija pēcpusdienā, kad jau bija veicis apķīlāšanu. Parādnieka pārstāvis A.P.

viņam nepaziņoja par to, ka būtu piedalījies vēl kādā minēto rūpniecisko prešu apķīlāšanā.

Rakstisku informāciju par prešu apķīlāšanu saņēma no I.Dz. pa pastu 2003.gada 2.jūnijā

(lietas lapa 154).

[10.6] 2003.gada 11.jūlijā Padome pieņēma lēmumu Nr.6 par disciplinārlietas

ierosināšanu pret pieteicēju (lietas lapa 145-146).

[10.7] Ar Padomes 2003.gada 15.jūlija vēstuli Nr. 31/2Z I.Dz. tiek informēta, ka pret

viņu ir ierosināta disciplinārlieta, lūgts sniegt motivētus paskaidrojumus par izpildu lietā Nr.

110-138/03 veiktajām izpildu darbībām (lietas lapa 188).

[10.8] 2003.gada 20.jūlijā Padomē saņemts pieteicējas (lietas lapa 147-148)

paskaidrojums, kurā norādīts, ka pie mantas aprakstes un apķīlāšanas piedalījās parādnieka

pilnvarotais pārstāvis, jo mantas apķīlāšana un aizzīmogošana netika uzsākta bez viņa

klātbūtnes. Iesākumā izstaigāja telpas, salīdzinot, kādas preces reāli ir dabā pēc Rīgas

apgabaltiesas lēmuma. Uzsākot mantas apķīlāšanu, netika uzlikts reģistra numurs, jo

pieteicēja neatcerējās pēdējo numuru, bet, atgrieţoties prakses vietā, tajā pašā dienā akts tika

reģistrēts ar kārtas numuru 9.

2003.gada 30.maijā pieteicēju sazvanīja „Bentley Trading LLC‖ pilnvarotais pārstāvis

un mantas glabātājs J.M. un informēja, ka Mārtiņš Švarcbahs atkārtoti apķīlā jau apķīlāto

īpašumu. Pieteicēja nekavējoties sazvanījusies ar M.Švarcbahu un teikusi, ka šīs mantas jau ir

apķīlātas. Uz to M.Švarcbahs atbildējis, ka tas jau nav nekas, jo var jau apķīlāt vēlreiz. Uz

I.Dz. ieteikumu, ka ir jāsalīdzina mantas aprakstes akti, jo mantas jau ir apķīlātas un tur ir labi

redzams, kas ir apķīlājis, viņš nereaģēja, un nav sazinājies ar I.Dz. un noskaidrojis apķīlātās

mantas sastāvu un apķīlājuma pamatu (lietas lapa 147-148).

[10.9] 2003.gada 18.jūnijā sastādīts akts – pielikums pie 2003.gada 27.maija kustamas

mantas apķīlāšanas akta (lietas lapa 223).

[10.10] 2003.gada izpildu lietu reģistrācijas ţurnālā norādīts, ka izpildu lieta Nr.290

izpildīta 2003.gada 27.maijā (lietas lapa 239-240).

[11] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir izdarījusi Lēmumā

norādītos pārkāpumus, t.i., lietā ir strīds par to, vai Lēmums ir tiesisks un pamatots.

[12] Civilprocesa likuma 577.panta pirmās daļas 2.punkts (šeit un turpmāk redakcijā,

kas bija spēkā līdz 2003.gada 25.jūlijam) noteic, ka mantas aprakstes aktā norāda tiesu

izpildītāja amata vietu un prakses vietu, tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu. Tiesu izpildītāju

likuma 155.panta otrās daļas 2. un 4.punkts noteic, ka visos aktos jābūt šādiem rekvizītiem: 2)

zvērināta tiesu izpildītāja amata nosaukums, amata un prakses vieta, vārds un uzvārds; 4) akta

reģistra numurs.

Kā redzams no lietā esošā Akta (lietas lapa 165-170), tajā nav norādīta prakses vieta.

Tiesas ieskatā Dobeles pilsētas norāde vien nav pietiekama, bet ir nepieciešams norādīt arī

ielu un mājas numuru. Tāpat no šī akta ir redzams, ka tas nav numurēts. Tādējādi tiesa atzīst

par pamatotu Padomes secinājumu par Civilprocesa likuma 577.panta pirmās daļas 2.punkta

un Tiesu izpildītāju likuma 155.panta otrās daļas 2. un 4.punkta pārkāpumu.

[13] Civilprocesa likuma 577.panta pirmās daļas 8.punkts noteic, ka mantas aprakstes

aktā norāda tās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kurai manta nodota glabāšanā.

Kā redzams no Akta, apķīlātā manta nodota glabāšanā kompānijas „Bentley Trading

LLC‖ pilnvarotajam pārstāvim J.M.. Savukārt Aktā kā piedzinēja pilnvarotā persona norādīts

J.M., minot personas kodu un adresi. Tiesas ieskatā, lai arī tieši tajā Akta vietā, t.i., Akta

6.lapā, kur ir minēta persona, kam nodot glabāšanā apķīlāto mantu, nav norādīta J.M.

dzīvesvieta, vērtējot aktu kopumā, t.i., ar Akta 1.lapu, ir saprotams, ka apķīlātā manta ir

nodota glabāšanā kompānijas „Bentley Trading LLC‖ pilnvarotajam pārstāvim J.M., /adrese/,

Rīga.

Līdz ar to tiesas ieskatā ir nepamatots Padomes secinājums, ka pieteicēja ir pārkāpusi

Civilprocesa likuma 577.panta pirmās daļas 8.punktu.

[14] Civilprocesa likuma 578.panta trešā daļa noteic, ja nav iespējams pēc puses

lūguma ekspertu pieaicināt mantas aprakstes dienā, tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktā

norāda paša noteikto mantas vērtību.

Kā izriet no Akta, tad tajā nav noteikta mantas vērtība, bet ir norādīts, ka novērtējumu

sniegs eksperts. Tiesas sēdē pieteicēja iesniedza 2003.gada 18.jūnijā sastādītu aktu –

pielikumu pie 2003.gada 27.maija kustamas mantas apķīlāšanas akta (lietas lapa 223), kurā ir

norādīts mantas novērtējums. Kā izriet no 2003.gada izpildu lietu reģistrācijas ţurnāla, tad

izpildu lieta Nr.290 izpildīta jau 2003.gada 27.maijā (lietas lapa 239-240).

Tiesas ieskatā, lai arī pieteicēja jau pēc izpildu lietas pabeigšanas ir novērtējusi

apķīlāto mantu, tas nav vērtējams kā tāds apstāklis, kas pieteicēju atbrīvotu no pienākuma

ievērot Civilprocesa likuma 578.panta trešajā daļā noteikto pienākumu aprakstes dienā

aprakstes aktā norādīt mantas vērtību vai nu pašai, vai pieaicinot ekspertu. Līdz ar to tiesa

atzīst, ka pieteicējas rīcība, 2003.gada 27.maijā, aprakstes aktā nenorādot mantas vērtību, ir

vērtējama kā Civilprocesa likuma 578.panta trešās daļas pārkāpums.

Tāpat tiesa norāda, ka pieteicējas paskaidrojumi (lietas lapa 184-185), ka kustamās

mantas apķīlāšanas vietā pretī katrai mantai netika norādīts mantu novērtējums, jo par mantas

vērtību ir bijis grūti spriest, cilvēks, kas sniedza informāciju par prešu tehnisko stāvokli,

atteicās sniegt informāciju par mantas novērtējumu, ir noraidāmi kā nepamatoti un tie nevar

tikt atzīti par attaisnojošu pamatu likuma nepildīšanai.

[15] Civilprocesa likuma 574.panta sestā daļa noteic, ja parādnieks atrodas prombūtnē

vai izvairās no nolēmuma izpildes, kustamo mantu apķīlā tiesu izpildītājs, piedaloties

pašvaldības vai policijas pārstāvim.

Tiesas ieskatā lietā esošie pierādījumi liecina, ka faktiskas darbības, kas vērstas uz

mantas apķīlāšanu, netika veiktas bez parādnieka pārstāvja klātbūtnes. To apstiprina gan Akts,

kurā norādīts, ka parādnieks tika informēts, bet neatrada iespēju ierasties jeb pilnvarot

liecinieku no savas puses. Mantas aprakstes gaitā pievienojās A.P., gan pieteicējas 2003.gada

16.jūnija (lietas lapa 184-185) paskaidrojumi, kuros norādīts, ka, esot kustamās mantas

apķīlāšanas vietā, telefoniski pie mantas apķīlāšanas tika uzaicināts parādnieka pārstāvis

A.P. kurš sākumā piekrita ierasties un pirms kustamās mantas apķīlāšanas viņš tika gaidīts.

Pēc tam P. kungs atzvanījis un paziņojis, ka neieradīsies, ko nedaudz vēlāk laboja, atzvanot

un ieradoties, tad sākās kustamās mantas apķīlāšana. Arī 2003.gada 20.jūlija paskaidrojumā

(lietas lapa 147-148) pieteicēja norāda, ka pie mantas aprakstes un apķīlāšanas piedalījās

parādnieka pilnvarotais pārstāvis, jo mantas apķīlāšana un aizzīmogošana netika uzsākta

bez viņa klātbūtnes. Iesākumā izstaigāja telpas, salīdzinot, kādas preces reāli ir dabā pēc

Rīgas apgabaltiesas lēmuma. Faktu, ka 2003.gada 27.maijā bija klāt no paša sākuma pie

apķīlāšanas, tiesas sēdē apliecināja arī A.P.. Tādējādi tiesas ieskatā Aktā norādītais, ka

parādnieks tika informēts, bet neatrada iespēju ierasties jeb pilnvarot liecinieku no savas

puses. Mantas aprakstes gaitā pievienojās A.P., drīzāk ir vērtējams kā neveiksmīgs

formulējums, no kura ir secināms, ka tad, kad pieteicēja sāka aizpildīt Aktu, A.P. vēl nebija

ieradies, bet ieradās līdz tam, kad sākās faktiska mantu apķīlāšana. Turklāt arī 2003.gada

29.maija SIA „Merkūrs‖ komercdirektora A.P. sūdzībā tieslietu ministram un Padomei par

Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāju I.Dz. nav norādīts, ka kustamās

mantas – lielizmēra rūpnieciskās preses pieteicēja ir uzsākusi apķīlāt bez parādnieka pārstāvja

klātbūtnes (lietas lapa 209). Uz to, ka sākotnēji tika izstaigāts cehs, bet vēlāk uzsākts sastādīt

dokumentus, tiesas sēdē norādīja liecinieks J.M., liecinot, ka prešu cehs tika izstaigāts, tad

tika uzsākts rakstīt. Līdz ar to tiesa noraida kā nepamatotu Lēmumā izdarīto secinājumu, ka

pieteicēja ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 574.panta sesto daļu.

[16] Civilprocesa likuma 573.panta pirmā daļa noteic, ka parādnieka kustamās mantas

apķīlāšana izpauţas šīs mantas aprakstīšanā, apzīmogošanā (norādot, kas un kādā lietā mantu

apķīlājis) un apsardzībā. Mantas apzīmogošanu var neveikt, ja tas var bojāt mantu vai būtiski

ietekmēt tās vērtību. Kustamo lietu reģistros iekļautās mantas nav apzīmogojamas. Instrukciju

par apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību izdod tieslietu ministrs. Tieslietu ministra

2003.gada 17.janvāra instrukcijas „Apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtība‖ 2.punkts

noteic, ka apzīmogošanu izdara, piestiprinot lietai uzlīmi vai apķīlājuma zīmi, savukārt

5.punkts noteic, ka uzlīme piestiprināma uz apķīlātās lietas redzamās virsmas.

Padomē Lēmumā ir atzinusi, ka pieteicēja nav veikusi apķīlāšanu atbilstoši instrukcijai

tā, lai zvērinātam tiesu izpildītājam M.Švarcbaham 2003.gada 30.maijā ierodoties apķīlāt

rūpnieciskās preses Jelgavā, /adrese/, būtu pamanāms, ka pieteicēja tās ir apķīlājusi citā lietā.

2003.gada 16.jūnija paskaidrojumā pieteicēja norāda, ka visa kustamā manta, kas

atradās prešu virsbūves cehā ar zemesgrāmatas kadastrālo apzīmējumu /kadastra numurs/ tika

apzīmogota, bet pārējās detaļas, kas atradās uz dzelzceļa platformas, kas ieiet montāţas ceha

rampā, netika apzīmogotas, jo atradās laukumā zem klajas debess (lietas lapa 184-185).

Tiesas sēdē pieteicēja norādīja, ka preses bija demontētas, vagons bija pilns ar mehānismiem,

pieteicēja nevar ielīst vagonā un apķīlāt katru detaļu. Tiesas sēdē liecinieks V.Ţ. liecināja, ka

aplīmēja preses, lika kaut kādus zīmogus. Savukārt liecinieks J.M. liecināja, ka presēm tika

liktas uzlīmes, arī tām detaļām, kas atradās uz platformas. Preses tika aplīmētas ar lapiņām.

Mazu detaļu nav, preses sver 100 t, divstāvu mājas lielumā. Tika apķīlātas arī demontētās

preses. Savukārt liecinieks A.P. liecināja, ka nevar konkrēti pateikt, neatceras, vai kaut ko

apzīmogoja. Uz tiesas atkārtotu jautājumu, vai 2003.gada 27.maijā tika līmētas lapas uz

presēm, likti zīmogi, liecinieks atbildēja, ka liekas, ka jā, jo parasti līmē.

Savukārt zvērināta tiesu izpildītāja M.Švarcbaha 2003.gada 17.jūnija paskaidrojumā

norādīts, ka par to, ka šīs pašas preses apķīlātas citas prasības nodrošināšanai pirmo

telefonisko informāciju no zvērinātas tiesu izpildītāja aizvietotājas I.Dz. saņēmis 30.maija

pēcpusdienā, kad bija veicis apķīlāšanu. Rakstisku informāciju par apķīlājumu saņēma pa

pastu 2.jūnijā. Parādnieka pārstāvis A.P. nav informējis par to, ka piedalījies pie šo pašu prešu

apķīlāšanās citā lietā (lietas lapa 208).

Tiesas ieskatā ar lietā esošajiem pierādījumiem – pieteicējas paskaidrojumiem,

liecinieku V.Ţ. un J.M. liecībām – ir pierādīts fakts, ka pieteicēja 2003.gada 27.maijā

apzīmogoja tikai preses, bet ne detaļas. Tiesas ieskatā M.Švarcbaha paskaidrojumā sniegtā

informācija, no kuras izriet, ka uz presēm nebija apķīlājuma zīmes, ir vērtējama kritiski, jo arī

M.Švarcbahs tika saukts pie disciplinārās atbildības (lietas lapa 155-156), kā rezultātā viņš var

būt ieinteresēts sniegt paskaidrojumus par labu sev. Citus pierādījumus Padome tiesai nav

iesniegusi, savukārt nopratināt M.Švarcbahu šajā lietā kā liecinieku nav iespējams, jo saskaņā

ar Iedzīvotāju reģistra datu bāzē pieejamo informāciju M.Švarcbahs ir miris.

Tā kā pieteicēja pati atzina, ka detaļas netika apzīmogotas, savukārt Akta 5.lapā ir

norādīts, ka apķīlātas tiek detaļas, kas atrodas pie montāţas korpusa /adrese/, Jelgavā uz

dzelzceļa platformas, kas ieiet montāţas ceha rampā, tiesa atzīst, ka pieteicēja ir pārkāpusi

tieslietu ministra 2003.gada 17.janvāra instrukcijas „Apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas

kārtība‖ 2.punktu. Tiesas ieskatā, ja kustamas mantas apķīlāšanas aktā norāda mantu, ko

apķīlā, tad uz šīs mantas ir jāuzliek uzlīme vai apķīlājuma zīme.

[17] Civilprocesa likuma 549.panta trešā daļa noteic, ka tiesu izpildītājs spriedumu

izpildi veic savas amata vietas iecirkņa robeţās, bet pēc piedzinēja lūguma — arī cita tiesu

izpildītāja amata vietas iecirknī tās pašas apgabaltiesas darbības teritorijā. Ārpus sava iecirkņa

robeţām tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju

tieslietu ministra noteiktajā kārtībā. Tiesu izpildītāju likuma 72.panta trešā daļa noteic, ka

tieslietu ministrs izdod instrukciju par kārtību, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības

iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi).

2003.gada 17.janvāra tieslietu ministra instrukcijas „Kārtība, kādā izpildu darbības veicamas

amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko

adresi) (sazināšanās kārtība, veicot sprieduma izpildi ārpus sava iecirkņa robeţām), un

kārtība, kādā veicamas darbības attiecībā uz agrāk apķīlāto mantu‖ 2.punkts noteic, ka

paziņošana notiek, nosūtot attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītājam rakstveida vai elektronisku

paziņojumu, kurā norāda: ziņas par personu, pret kuru tiek veikta nolēmuma piespiedu

izpilde; nolēmumu, kurš tiek pildīts; izpildu lietas numuru; izpildu darbības raksturu. Šīs

instrukcijas 7.punkts noteic, ka par kustamās mantas apķīlāšanu paziņojums nosūtāms pēc

mantas apķīlāšanas izdarīšanas trīs darba dienu laikā.

2003.gada 16.jūnija paskaidrojumā pieteicēja norāda, ka 2003.gada 27.maijā

telefoniski tika paziņots Zemgales apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam Mārtiņam

Švarcbaham par mantas apķīlāšanu pēc adrese Jelgavā, /adrese/ SIA „Baltiva‖ piederošajās

telpās, kā arī 2003.gada 29.maijā rakstiski. Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs M.Švarcbahs

2003.gada 17.jūnija paskaidrojumā (lietas lapa 208) norāda, ka pirmo telefonisko informāciju

no pieteicējas par to, ka preses ir apķīlātas citas prasības nodrošināšanai, saņēma 2003.gada

30.maija pēcpusdienā, kad jau bija veikta apķīlāšana, rakstisku informāciju par apķīlāšanu

saņēma 2.jūnijā pa pastu.

Tā kā 2003.gada izpildu lieta Nr.290 saskaņā ar zvērinātas tiesu izpildītājas S.Upītes

sniegto informāciju neatrodas viņas lietvedībā un Zemgales apgabaltiesas arhīvā neatrodas

2003.gada izpildu lieta Nr.290 (lietas lapa 237), kā arī saskaņā ar nodoto pieņemto lietu aktu

lieta Nr.290 nav nodota zvērinātai tiesu izpildītājai S.Upītei (lietas lapa 238; 242-252),

savukārt pieteicēja norāda, ka viņas rīcībā nav šīs izpildu lietas oriģināla (lietas lapa 255), bet

Padome nav iesniegusi citus pierādījumus, tiesa atzīst, ka nav iespējams iegūt lietas Nr.290

oriģinālu un pārliecināties par to, kad šāds paziņojums ir nosūtīts. Tomēr tiesas ieskatā tas, ka

M.Švarcbahs pieteicējas informāciju pa pastu saņēma 2.jūnijā, nav pretrunā ar pieteicējas

norādīto, ka informāciju nosūtīja 29.maijā. Ņemot vērā to, ka 2003.gada 29.maijs bija

ceturtdiena, bet 2.jūnijs – pirmdiena, tiesa atzīst par ticamu apstākli, ka 29.maijā, t.i., 2.dienā

pēc apķīlāšanas nosūtītā vēstule adresātam varēja tikt piegādāta 4.dienā. Līdz ar to tiesa atzīst,

ka Padome nepamatoti pieteicējas darbībās saskatīja 2003.gada 17.janvāra tieslietu ministra

instrukcijas „Kārtība, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar

parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi) (sazināšanās kārtība, veicot

sprieduma izpildi ārpus sava iecirkņa robeţām), un kārtība, kādā veicamas darbības attiecībā

uz agrāk apķīlāto mantu‖ 2.punkta, Civilprocesa likuma 549.panta piektās daļas un Tiesu

izpildītāju likuma 72.panta trešās daļas pārkāpumus.

[18] Pieteicēja pieteikumā atsaukusies uz vairākām APL normām – 66., 13. un

5.pantu. Tā kā Lēmums tika pieņemts pirms APL spēkā stāšanās, tiesa norāda, ka lietā nav

vērtējama Lēmuma atbilstība APL. Taču, tā kā 2003.gada 25.jūlijā, tas ir Lēmuma

pieņemšanas laikā, bija spēkā Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumi Nr.154

―Administratīvo aktu procesa noteikumi‖ (turpmāk – Noteikumi Nr.154), tiesa atzīst par

iespējamu izvērtēt Lēmuma atbilstību Noteikumu Nr.154 attiecīgajām normām. Noteikumu

Nr.154 63.4.punkts noteica, ka administratīvais akts tiek izdots rakstveidā (..) un tam ir šādas

sastāvdaļas: administratīvā akta pamatojums. Ja tiesību norma nosaka noteikta satura

administratīvā akta izdošanu, pamatojumā var norādīt tikai piemērotās tiesību normas. Ja

tiesību norma nenosaka noteikta satura administratīvā akta izdošanu un tas aizskar adresāta

intereses, jāpamato administratīvā akta lietderība (nepieciešamība, atbilstība un samērīgums),

bet, ja ar to tiek noraidīts iesniegums, tas argumentēti jāpamato.

Tiesu izpildītāju likuma 53.pants noteica, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju

padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora

priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par: 1) Latvijas Zvērinātu

tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumiem; 2) likumu un citu normatīvo aktu

neievērošanu; 3) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem; 4)

darba atlīdzības noteikumu pārkāpumiem; 5) zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas

normu pārkāpumiem.

Tiesu izpildītāju likuma 57.pants noteic, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju

padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību, kā arī par

šā likuma 53.pantā minētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu

nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja darbību, uzlikt šādus

disciplinārsodus: 1) izteikt piezīmi; 2) izteikt rājienu.

Tiesas ieskatā, ņemot vērā to, ka Padome pamatoti konstatēja trīs pārkāpumu esamību

[12; 14; 16], no kuriem tiesas ieskatā divi ir ļoti būtiski, proti, Aktā par kustamas mantas

apķīlāšanu nav sniegts apķīlātās mantas novērtējums un pieteicēja neapzīmogoja detaļas, kas

atrodas pie montāţas korpusa /adrese/, Jelgavā uz dzelzceļa platformas, kas ieiet montāţas

ceha rampā, tiesa atzīst, ka Padomes pieņemtais administratīvais akts, saskaņā ar kuru

pieteicējai atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 57.pantam uzlika vieglāko disciplinārsodu –

piezīmi, un pieņemtā soda smagums ir samērīgs un atbilstošs izdarīto pārkāpumu skaitam un

smagumam. Tiesas ieskatā par ļoti nopietnu pārkāpumu ir atzīstams tas, ka, neapzīmogojot

apķīlātās mantas, cits zvērināts tiesu izpildītājs tās var apķīlāt otrreiz. Tāpat tiesa norāda, ka

Tiesu izpildītāju likums neparedz disciplinārsoda uzlikšanu tikai tad, ja ir iestājušās sekas.

[19] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst Lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet

pieteicējas pieteikumu – par noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt I.Dz. pieteikumu par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2003.gada

25.jūlija lēmuma Nr.7 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese ____________________ D.Ābele

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2009.gada 9.martā