Court dismissed appeal against fine for unsafe building, ruling plaintiff not liable as owner but failed to act.

NORAKSTS Lieta Nr. 1 42 0735 10 Lietvedības Nr. 1-0675-11/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 19.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis, piedaloties atbildētājas – Kuldīgas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Kuldīgas novada domes Administratīvās komisijas pilnvarotajai pārstāvei G.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu Z.B. pieteikumā par Kuldīgas novada domes Administratīvās komisijas 2010.gada 21.jūlija lēmuma Nr.D53.14 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.DF 901285) atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] 2010.gada 13.maijā Kuldīgas novada pašvaldības būvinspektors un būvinspektora palīgs, pamatojoties uz Būvniecības likuma 7. un 30.pantu, veica pārbaudi Kuldīgā, /adrese/. Pārbaudes rezultātā sastādītajā atzinumā Nr.19/2010 (turpmāk – būvinspektora atzinums) norādīts, ka apsekotajā adresē atrodas neizmantota, daļēji bojāta ēka, kas nav nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu tajā. Būvkonstrukciju stāvoklis ēkā ir cilvēku drošībai bīstams un pasliktinās ar katru dienu, to neiekonservējot. [1.1] 2010.gada 2.jūlijā Kuldīgas novada pašvaldības policijas nepilngadīgo lietu inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.DF 901285, kurā, pamatojoties uz būvinspektora atzinumu, konstatēts, ka ir izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152.panta piektajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums. [1.2] 2010.gada 21.jūlijā Kuldīgas novada domes Administratīvā komisija pieņēma lēmumu Nr.D53.14 (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolēma atbilstoši, LAPK 152.panta piektajai daļai, uzlikt Z.B. naudas sodu piecdesmit latu apmērā. [2] 2010.gada 2.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Z.B. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] No Lēmuma nav skaidrs, uz kāda pamata Kuldīgas novada domes Administratīvā komisija ir secinājusi, ka par namīpašumu Kuldīgā, /adrese/ ir jāatbild pieteicējai. Pieteicēja nav ieguvusi savā īpašumā norādīto īpašumu un nav to reģistrējusi zemesgrāmatā uz sava vārda. [2.2] Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Tā kā pieteicēja nekad zemesgrāmatā nav bijusi reģistrēta kā namīpašuma /adrese/, Kuldīgā, īpašniece, tad atbildētāja kļūdaini saskatījusi administratīvā pārkāpuma sastāvu pieteicējas darbībās, jo pieteicēja nevar būt šā administratīvā pārkāpuma subjekts. [3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Kuldīgas novada domes Administratīvā komisija tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumā ietverto prasījumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [3.1] Ar Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 22.decembra lēmumu nolemts apstiprināt maksātnespējīgās AS „/Nosaukums/” nekustamā īpašuma /adrese/, Kuldīgā izsoles aktu un norādīto nekustamo īpašumu nostiprināt uz Z.B. vārda. [3.2] Nav šaubu, ka pieteicēja labprātīgi ir ieguvusi tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, Kuldīgā, piedaloties izsolē un nosolot šo īpašumu.

Tādējādi pieteicēja atzīstama par šā īpašuma tiesisko valdītāju, kurai ir jāuzņemas atbildība saskaņā ar LAPK 152.panta piekto daļu par šajā tiesību normā paredzēto pārkāpumu. [3.3] Fakts, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgā laikā personai ir jāreģistrē nosolītais nekustamais īpašums uz sava vārda zemesgrāmatā, kā arī apstāklis, ka pieteicēja izvairās no savu īpašumtiesību uz norādīto nekustamo īpašumu nostiprināšanas, nevar būt par attaisnojumu pieteicējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības, jo pieteicējai kā nekustamā īpašuma valdītājai ir pienākums atbildēt par nekustamā īpašuma uzturēšanu normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā tāpat kā attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam. [4] Pieteicēja uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2011.gada 10.augustā tiesā saņemts pieteicējas iesniegums, kurā pieteicēja norāda, ka uz tiesas sēdi ierasties nevarēs, tāpēc lūdz izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes. [5] Atbildētājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

Papildus norādīja, ka pieteicēja nosolīto nekustamo īpašumu vēl joprojām nav reģistrējusi zemesgrāmatā uz sava vārda. Tas ir reģistrēts uz iepriekšējā īpašnieka AS „/Nosaukums/” vārda, taču AS „/Nosaukums/” jau 2010.gada 29.maijā ir likvidēta. Tomēr arī tad, ja norādītais nekustamā īpašuma īpašnieks nebūtu likvidēts, atbildētāja par LAPK 152.panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu pie atbildības sauktu pieteicēju kā šā nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju.

Motīvu daļa [6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties atbildētājas pārstāves paskaidrojumus atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [7] Būvinspektora atzinums (lietas 17.lapa) ir pamatots ar Būvniecības likuma 31.panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084.panta noteikumiem. [8] LAPK 152.panta piektajā daļā paredzēta atbildība par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem. [9] Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība. No minētā izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas darbībās. Tādējādi darbība var tikt uzskatīta par administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts konkrēts LAPK paredzēts administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, objekts – tas, pret ko ir vērsts administratīvais pārkāpums, objektīvā puse, kas raksturo to, kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts – persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu un subjektīvā puse – vainojama darbība. [10] Lietā nav strīda, ka /adrese/, Kuldīgā atrodas daļēji bojāta ēka, kas nav nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu tajā, un kuras būvkonstrukcijas ir nonākušas tādā stāvokli, ka to lietošana ir bīstama cilvēku drošībai un apkārtējai videi.

Minētos apstākļus apstiprina būvinspektora atzinums un tam pievienotie foto uzņēmumi (lietas 17.- 19.lapa). Lietā ir strīds par to, vai atbildētāja ir pareizi noteikusi LAPK 152.panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma subjektu, proti, pieteicēja uzskata, ka tā nav atzīstama par minētajā normā paredzētā pārkāpuma izdarītāju, savukārt atbildētājas ieskatā tieši pieteicēja ir tā persona, kura saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 152.panta piekto daļu. [11] Pieteikumā norādīts, ka nekustamais īpašums /adrese/, Kuldīgā nav un nekad nav bijis reģistrēts zemesgrāmatā uz pieteicējas vārda, tādējādi pieteicēja nav atzīstama par šī īpašuma īpašnieci, jo saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. No minētā prezumējams, ka pēc pieteicējas ieskatiem par LAPK 152.panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu pie atbildības saucams tikai attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks. [12] Nekustamā īpašuma /adrese/, Kuldīgā īpašnieks atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā ir AS „/Nosaukums/”.

Par minēto apstākli lietā strīds nepastāv. Tāpat lietā nav strīda, ka ar Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2008.gada 22.decembra lēmumu (lietas 20., 21.lapa) nolemts apstiprināt maksātnespējīgās AS „/Nosaukums/” nekustamā īpašuma /adrese/, Kuldīgā izsoles aktu un nostiprināt minēto nekustamo īpašumu uz pieteicējas vārda. Pieteicēja īpašumtiesības uz norādīto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nav nostiprinājusi, tādējādi ex lege pieteicēja nav atzīstama par šā īpašuma īpašnieci. [13] Saskaņā ar Civillikuma 876.panta pirmo daļu lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu.

Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam. Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 22.decembra lēmumā norādīts, ka uz nekustamā īpašuma /adrese/, Kuldīgā izsoli bija pieteikusies un drošības naudu iemaksājusi tostarp pieteicēja. Izsolē norādīto nekustamo īpašumu pieteicēja nosolīja par 1600 latiem, kuri tika ieturēti no pieteicējas iemaksātās drošības naudas. Līdz ar to tika atzīts, ka pieteicēja ir samaksājusi nekustamā īpašuma pirkuma maksu.

Ievērojot norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka pieteicēja, piedaloties izsolē, nosolot nekustamo īpašumu un veicot pirkuma maksu par to, tiešā veidā ir paudusi gribu iegūt attiecīgo nekustamo īpašumu savā valdījumā un īpašumā. Tādējādi tiesa piekrīt atbildētājas apgalvojumam, ka pieteicēja saskaņā ar Civillikuma noteikumiem ir atzīstama par nekustamā īpašuma /adrese/, Kuldīgā tiesisko valdītāju. [14] No iepriekš citētās Būvniecības likuma 31.panta pirmās daļas izriet, ka būves savešana un uzturēšana kārtībā ir šīs būves īpašnieka pienākums.

Tulkojot šo tiesību normu gramatiski un ievērojot apstākli, ka pieteicējas īpašumtiesības uz namīpašumu /adrese/, Kuldīgā zemesgrāmatā nav nostiprinātas, pieteicējas norāde, ka viņa nav atzīstama par personu, kura būtu izdarījusi atbildētājas norādīto pārkāpumu, varētu šķist pareiza.

Taču tiesas ieskatā, šādi tulkojot Būvniecības likuma 31.panta pirmo daļu, netiek sasniegts taisnīgs un lietderīgs mērķis, kas ar šo tiesību normu ir jāsasniedz. Proti, no minētās normas jēgas izriet, ka tās mērķis ir panākt, lai būvju lietošana būtu droša un lai attiecīgā būve nebojātu ainavu. Savukārt, ja būve neatbilst ainavai vai arī tās lietošana kļūst bīstama, tostarp arī gadījumos, kad būve pilnībā vai daļēji sagrūst, minētās normas mērķis ir panākt, lai būve tiktu savesta kārtībā vai arī nojaukta, lai tādējādi netiktu radīti draudi citu personu drošībai, veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai videi.

Šādi interpretējot Būvniecības likuma 31.panta pirmo daļu kopsakarā ar Civillikuma 876.pantu, tiesas ieskatā arī būves valdītājam, tātad šajā gadījumā – pieteicējai ir pienākums savest būvi kārtībā gadījumā, ja tās lietošana ir kļuvusi bīstama. Par šāda secinājuma pamatotību liecina arī Civillikuma 1084.panta trešā daļa, atbilstoši kurai, ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķinu.

Arī šajā tiesību normā ir paredzēts būves valdītāja pienākums novērst briesmas, ko rada attiecīgā būve. Tā kā atsauce uz Civillikuma 1084.pantu ir iekļauta arī Būvniecības likuma 31.panta pirmajā daļā, ar kuru cita starpā ir pamatots būvinspektora atzinums, tad atzīstama par pamatotu atbildētājas norāde, ka par nekustamā īpašuma /adrese/, Kuldīgā nesavešanu kārtībā ir atbildīga pieteicēja. [15] Papildus minētajam tiesa konstatē, ka atbilstoši Lursoft datu bāzē norādītajām ziņām AS „/Nosaukums/” 2010.gada 29.maijā tika likvidēta.

Tātad zemesgrāmatā ierakstītais nekustamā īpašuma /adrese/, Kuldīgā īpašnieks vairs nepastāv. Savukārt pieteicēja, izmantojot to, ka normatīvajos aktos nav paredzēts termiņš, kādā personai ir jānostiprina īpašumtiesības uz nosolīto nekustamo īpašumu, attiecīgo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda nav ierakstījusi. Civillikuma 1.pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Tiesas ieskatā tas apstākli, ka pieteicēja izvairās no nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz sava vārda un tādējādi pretēji Civillikuma 1.pantam neizlieto pēc labas ticības savas uz Kurzemes apgabaltiesas 2008.gada 22.decembra lēmuma pamata iegūtās tiesības, nevar būt par pamatu pieteicējas atbrīvošanai no Būvniecības likuma 31.panta pirmajā daļā paredzētā pienākuma izpildes. [16] Vienlaikus tiesa konstatē, ka LAPK 152.panta „Būvniecības noteikumu pārkāpšana” tiesību normās par būvju būvniecību, rekonstrukciju, izmantošanu u.tml. darbību veikšanu pretēji normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai sankcijas ir paredzētas fiziskajām personām, juridiskajām personām un amatpersonām.

Arī LAPK 152.panta piektajā daļā, saskaņā ar kuru pieteicējai piemērots administratīvais sods, kā attiecīgā administratīvā pārkāpuma subjekti ir noteiktas fiziskās personas, juridiskās personas un amatpersonas. Respektīvi, norādītā tiesību norma neizdala būvju īpašniekus un valdītājus, bet gan norāda, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas cita starpā ir fiziskās personas, kas var būt kā būves īpašnieki, tā arī valdītāji. [17] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka pieteicēja nav veikusi nepieciešamās darbības, lai uzturētu ēku kārtībā, kā rezultātā samazinājusies ēkas konstrukciju drošība un ēkas lietošana ir kļuvusi bīstama.

Balstoties uz augstāk minēto, tiesa uzskata, ka pieteicējas bezdarbībā ir konstatējams Būvniecības likuma 31.panta pirmās daļas pārkāpums, atbildība par ko paredzēta LAPK 152.panta piektajā daļā. [18] Būvinspektora atzinumā ir ietverti vairāki norādījumi, tostarp, pieteicējai par saviem līdzekļiem veikt ēkas /adrese/, Kuldīgā norobežošanas pasākumus tādā apmērā, lai tiktu novērsta nepiederošu personu iekļūšana tajā, kā arī izvietot brīdinājuma zīmes par būves bīstamību un aizliegumu ieiet un atrasties tajā.

Atbilstoši būvinspektora atzinumā norādītajam, minēto darbību veikšanai pieteicējai tika paredzēts termiņš – līdz 2010.gada 13.jūnijam, kā arī norādīts, ka minēto prasību neizpildīšanas gadījumā pieteicēja tiks saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 152.panta. Kā norādīts Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes 2010.gada 15.jūnijā Kuldīgas novada pašvaldības policijai adresētajā vēstulē Nr.07-05/934 (lietas 16.lapa), līdz 2010.gada 14.jūnijam pieteicēja Kuldīgas novada pašvaldībā nebija vērsusies jautājuma risināšanai saistībā ar nekustamā īpašuma /adrese/, Kuldīgā savešanu kārtībā. 2010.gada 15.jūnijā pieteicējai tika nosūtīts uzaicinājums (lietas 15.lapa) ierasties Kuldīgas novada pašvaldības policijā paskaidrojumu sniegšanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai par konstrukciju norobežošanas neveikšanu un degradējošo stāvokli /adrese/, Kuldīgā. 2010.gada 2.jūlijā, kad tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 14.lapa), pieteicēja Kuldīgas novada pašvaldības policijā neieradās un nesniedza paskaidrojumus par izveidojušos situāciju, tostarp, neizvirzīja savus iebildumus par to, ka pieteicēja nepamatoti tiek atzīta par personu, kurai ir pienākums savest un uzturēt kārtībā attiecīgo namīpašumu.

Paskaidrojumu sniegšanai un savu argumentu paušanai sakarā ar izveidojušos situāciju pieteicēja Kuldīgas novada domē neieradās arī 2010.gada 21.jūlijā, kad tika pieņemts Lēmums (lietas 13.lapa). Tiesas ieskatā iepriekš izklāstītie apstākļi norāda uz pieteicējas negatīvo attieksmi un nevēlēšanos veikt normatīvajos aktos paredzēto pienākumu izpildi. Šādos apstākļos nav pamata atzīt pieteicējas pārkāpumu par maznozīmīgu.

[19] Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Konkrētajā gadījumā par LAPK 152.panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu noteiktā sankcija ir administratīvais naudas sods fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem. Kā redzams no lietas materiāliem, pieteicējai piemērots minimālais sankcijā noteiktais naudas sods piecdesmit latu apmērā. Līdz ar to iestādei uzliekot minēto sodu, šajā gadījumā nebija nepieciešams vērtēt LAPK 32.panta otrajā daļā minētos apstākļus. [20] Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, tiesa secina, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādējādi atstājams negrozīts, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda: atstāt negrozītu Kuldīgas novada domes Administratīvās komisijas 2010.gada 21.jūlija lēmumu Nr.D53.14 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.DF 901285) par Z.B. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta piekto daļu, bet Z.B. pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Birkmanis Rīgā, 2011.gada 19.augustā.