Supreme Court dismisses ex-wife's claim for marital share in privatized apartment due to lack of evidence.

NORAKSTS

Lieta Nr. C04198310

PAC – 0245/2013.gads

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 10.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Sandra Krūmiņa

tiesnese Dace Jansone

tiesnese Anita Čerņavska,

ar tiesas sēžu sekretāru Jāni Mērpoli,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Sandrai Gorbenko, atbildētājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. E/ prasībā pret /pers. F/ par pārdzīvojušā laulātā mantas daļas noteikšanu laulāto

kopmantā, tās izslēgšanu no mantojuma masas un īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokļa īpašuma domājamām daļām sakarā ar /pers.

F/ apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011.gada 7.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 1996.gada 1.jūnijā noslēgta /pers. E/ un /pers. G/ laulība.

1999.gada 22.decembrī starp Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un /pers. G/ noslēgts pirkuma līgums, saskaņā ar kuru

pēdējais par 102 sertifikātiem nopircis dzīvokli /adrese A/. 2000.gada 9.martā dzīvokļa īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/un uz to nostiprinātas īpašuma tiesības ieguvējam.

/pers. G/ 2001.gada 1.augustā miris.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2002.gada 27.septembra spriedumu mantojuma tiesībās uz /pers. G/ atstāto

mantojumu līdzīgās daļās apstiprināti /pers. E/ un /pers. H/. Pamatojoties uz minēto tiesas spriedumu, /pers. E/ un /pers. H/ attiecīgi

2002.gada 14.novembrī u n 2002.gada 24.decembrī nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, katram ½

domājamās daļas apmērā.

2009.gada 31.augustā, pamatojoties uz 2009.gada 26.augusta mantojuma apliecību, /pers. H/ piederējusī ½ domājamā daļa no

dzīvokļa īpašuma nostiprināta uz mantinieces /pers. F/ vārda.

[2] /pers. E/ 2010.gada 22.janvārī cēlusi tiesā prasību pret /pers. F/, kurā lūgusi:

- atzīt, ka dzīvokļa īpašums /adrese/ bijis laulāto /pers. E/ un /pers. G/ kopīga manta, no kuras /pers. E/ piederējusi 71/100 domājamā

daļa, /pers. G/ – 29/100 domājamās daļas;

- izslēgt 71/100 domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/ no /pers. G/ atstātā mantojuma masas;

- atzīt prasītājai īpašuma tiesības uz 71/200 domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/, reģistrēta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

- atzīt prasītājai īpašuma tiesības uz 71/200 domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/, reģistrēta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs B/, dzēšot zemesgrāmatā šajā daļā /pers. F/ īpašuma tiesības.

Prasītāja prasības pieteikumā atsaukusies uz Civillikuma 89.panta otro daļu, 1044.pantu un prasību pamatojusi ar šādiem

apstākļiem.

/pers. G/ mantojuma masā tika iekļauts viss dzīvokļa īpašums /adrese/, lai gan tas tika iegādāts /pers. G/ un /pers. E/ laulības laikā

par abu laulāto privatizācijas sertifikātiem, tātad bijis laulāto kopīga manta.

Dzīvokļa privatizācijai izmantoti 44 prasītājas sertifikāti un 58 par abu laulāto līdzekļiem nopirkti sertifikāti, tātad secināms, ka prasītāja

dzīvokļa privatizācijā ieguldījusi 73 sertifikātus (44 savus sertifikātus un ½ no nopirktajiem 58 sertifikātiem). Līdz ar to prasītājai

piederējuši 71,57 % jeb 71/100 domājamā daļa no strīdus dzīvokļa īpašuma, kas izslēdzamas no mantojuma masas, savukārt /pers.

G/ – 29/100 domājamās daļas no strīdus dzīvokļa īpašuma, uz kurām arī atklājies mantojums.

Prasītājai un /pers. H/ kā /pers. G/ mantiniekiem katram pienācās 29/200 domājamās daļas no dzīvokļa īpašuma, un attiecīgi /pers. F/

kā /pers. G/ mantiniecei pienākas 29/200 domājamās daļas no dzīvokļa īpašuma.

[3] /pers. F/ savā rakstveida paskaidrojumā prasību nav atzinusi, izsakot šādus iebildumus.

Prasītāja ir nokavējusi Civillikuma 685.pantā noteikto termiņu mantojuma prasības celšanai, līdz ar to ir iestājies noilgums prasības

celšanai.

Bez tam prasītāja nekad nav bijusi strīdus dzīvokļa īpašniece. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2002.gada

27.septembra spriedums, ar kuru prasītāja un /pers. H/ līdzīgās daļās apstiprināti mantojuma tiesībās uz /pers. G/ atstāto mantojumu,

t.sk. strīdus dzīvokļa īpašumu, ir stājies likumīgā spēkā. Atbildētājai savukārt ir izsniegta mantojuma apliecība, ar kuru viņa

apstiprināta mantojuma tiesībās uz visu /pers. H/ atstāto mantojumu, t.sk. viņam piederējušo ½ domājamo daļu no strīdus dzīvokļa

īpašuma.

[4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011.gada 7.marta spriedumu /pers. E/ prasība pilnīgi apmierināta – nospriests

atzīt, dzīvokļa īpašumu /adrese/ par laulāto kopmantu šādās daļās – /pers. E/ 71/100 domājamā daļa, /pers. G/ – 29/100 domājamās

daļas; izslēgt dzīvokļa īpašuma /adrese/ 71/100 domājamo daļu no /pers. G/ atstātā mantojuma masas; atzīt prasītājai īpašuma

tiesības uz 71/200 domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/; dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A//pers.

F/ īpašuma tiesības uz 71/200 domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma.

Spriedumā norādīti šādi apsvērumi.

Dzīvokļa īpašums /adrese/ iegādāts /pers. E/ un /pers. G/ laulības laikā.

No lietas materiāliem izriet, ka /pers. E/ piederējuši 44,25 privatizācijas sertifikāti, un viņa 44 no tiem 1999.gada 16.augustā

pārskaitījusi uz laulātā /pers. G/ sertifikātu kontu. /pers. G/ dzīvokļa privatizācijai izmantojis 44 prasītājas sertifikātus un 58 sertifikātus,

kuri šim nolūkam nopirkti.

Pamatojoties uz Civillikuma 89.panta otrajā daļā noteikto, secināms, ka prasītājai piederējuši 71,57 % jeb 71/100 domājamā daļa no

dzīvokļa īpašuma, savukārt /pers. G/ – 29/100 domājamās daļas no dzīvokļa īpašuma, uz kurām arī atklājies mantojums. Prasītājai un

/pers. H/ kā /pers. G/ mantiniekiem katram pienācās 29/200 domājamās daļas no dzīvokļa īpašuma, arī atbildētājai kā /pers. G/

vienīgajai mantiniecei pienākas 29/200 domājamās daļas no dzīvokļa īpašuma.

[5] /pers. F/ iesniegusi apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzējusi pirmās instances spriedumu pilnā apmērā un lūgusi apelācijas

instances tiesu /pers. E/ prasību noraidīt.

Apelācijas sūdzībā ietverti rakstveida paskaidrojumā jau minētie iebildumi pret prasību un norādīts, ka tiesa tos nepamatoti nav

ņēmusi vērā.

[6] /pers. E/ savā rakstveida paskaidrojumā apelācijas sūdzību nav atzinusi, izsakot šādus apsvērumus.

Prasītājas celtā prasība ir nevis mantojuma prasība, bet īpašuma prasība, jo viņa neapstrīd mantojuma tiesības, bet izprasa viņai

piederošo īpašumu. Civillikuma 1044.pants paredz, ka īpašuma prasību īpašnieks var celt pret katru, kas prettiesīgi aiztur viņa lietu.

[7] Atbildētājas – apelācijas sūdzības iesniedzējas /pers. F/ pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ apelācijas instances tiesas sēdē

apelācijas sūdzību uzturēja, bet prasību neatzina, izsakot iepriekš jau minētos iebildumus.

Paskaidroja, ka /pers. G/ dzīves laikā teicis, ka viņš ir vienojies ar /pers. E/, ka strīdus dzīvokļa īpašums pēc viņa nāves paliks

mazmeitas /pers. F/ mantojumā, tāpēc viņš to privatizējis tikai par saviem līdzekļiem – sertifikātiem, kurus viņš nopircis no sievas un

citas personas. /pers. E/ iebildumus pret /pers. G/ atstātā mantojuma sastāvu sākusi izteikt tikai pēc tam, kad /pers. F/ uzsākusi

sarunas par kopīpašuma izbeigšanu.

[8] Prasītājas/pers. E/ pilnvarotā pārstāve /pers. J/ apelācijas instances tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina, bet prasību uzturēja,

to pamatojot ar prasības pieteikumā jau minētajiem apstākļiem.

Paskaidroja, ka strīda izšķiršanā jāņem vērā Augstākās tiesas Senāta 2007.gada tiesu prakses apkopojumā „Par tiesību normu

piemērošanu laulāto mantiskajās attiecībās” norādītais, ka privatizācijas konta vēsturē izdarītie ieraksti par sertifikātu pārskaitījuma

pamatu ne vienmēr atbilst faktiskajiem apstākļiem.

Prasītāja prasību tiesā cēlusi pēc tam, kad /pers. F/ uzsākusi sarunas par kopīpašuma izbeigšanu. Strīdus dzīvokļa īpašums ir

prasītājas vienīgā dzīvesvieta un viņai nav tādu līdzekļu, lai samaksātu atbildētājai kompensāciju par tā ½ domājamo daļu.

Motīvu daļa

[9] Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas

materiālus, atzīst, ka /pers. F/ apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota, bet /pers. E/ prasība nav pamatota šādu apsvērumu dēļ.

[9.1] Nav pamatoti /pers. F/ apsvērumi, ka ir iestājies prasības noilguma termiņš un ka /pers. H/ un, pēc viņa nāves, /pers. F/ jau ir

apstiprināti mantojuma tiesībās uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/.

Lietā nav strīda par mantojuma tiesībām, konkrēti, ka prasītājai /pers. E/ un /pers. H/ ir mantojuma tiesības uz /pers. G/ atstāto

mantojumu katram 1/2 domājamās daļas apmērā, un ka /pers. F/ ir mantojuma tiesības uz /pers. H/ visu atstāto mantojumu, līdz ar to

celtā prasība nav uzskatāma par mantojuma prasību Civillikuma 670.panta izpratnē, uz kuru attiecas Civillikuma 685.pantā noteiktais

piecu gadu noilguma termiņš.

Zvērināts notārs (tiesa), apstiprinot mantojuma tiesībās, saskaņā ar Civillikuma 670.pantu izšķir tikai jautājumu, vai mantiniekiem, kuri

savas tiesības uz mantojumu ir pieteikuši, vispār ir mantojuma tiesības un, ja ir, tad kādās domājamās daļās, bet neizšķir jautājumu

par konkrētu lietu piederību pie mantojuma masas un neapstiprina mantinieka tiesības uz noteiktām lietām.

Lietā ir strīds par /pers. G/ un /pers. H/ atstāto mantojumu sastāvu, konkrēti, par to, vai dzīvokļa īpašums /adrese/ bijis laulāto /pers. E/

un /pers. G/ kopīga manta un vai /pers. G/ mantojuma sastāvā līdz ar to ietilpis viss dzīvokļa īpašums vai tikai tā domājamā daļa, un vai

/pers. H/ mantojuma sastāvā ietilpusi ½ vai mazāka domājamā daļa no dzīvokļa īpašuma. Kā izriet no Civillikuma 669.panta, šāda

strīda izšķiršanai ceļama īpašuma prasība, kā to arī darījusi prasītāja.

[9.2] Prasītāja prasību pamatojusi ar apstākli, ka dzīvokļa īpašums /adrese/ iegādāts laulības laikā par abu laulāto 102 sertifikātiem,

t.sk. 73 prasītājas sertifikātiem (44 prasītājai piešķirtajiem sertifikātiem, kurus viņa bez atlīdzības nodevusi laulātajam, un ½ no laulāto

kopīgi nopirktiem 58 sertifikātiem), un atsaukusies uz Civillikuma 89.panta otro daļu, kas nosaka, ka viss, ko laulības laikā laulātie

iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta.

Civillikuma 994.panta pirmā daļa nosaka prezumpciju, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu

ierakstīts zemesgrāmatā.

Līdz ar to prasītājai, lai panāktu prasības apmierināšanu, nepietiek ar to vien, ka viņa apšauba faktu, ka viņas vīrs /pers. G/ bijis

vienīgais strīdus dzīvokļa īpašuma īpašnieks, bet viņai saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu pietiekami pārliecinoši un

konkrēti jāpierāda tie fakti, uz kuriem viņa pamato savus prasījumus, proti, ka viņa bez atlīdzības nodevusi laulātajam daļu no saviem

privatizācijas sertifikātiem un piedalījusies papildus sertifikātu pirkšanā ar mērķi kopīgi privatizēt dzīvokli uz otra laulātā vārda, un ka

viņas griba nav bijusi sertifikātus pārdot vai aiz devības uzdāvināt laulātajam.

Lietai pievienotajās sertifikātu grāmatiņās norādīts, ka /pers. E/ valsts piešķīrusi 44,25 privatizācijas sertifikātus, no kuriem 44 viņa

1999.gada 16.augustā pārdevusi /pers. G/. Pēdējais tajā pašā dienā nopircis papildus 58 sertifikātus no citas personas, dzīvokļa

privatizācijai izmantojis 102 sertifikātus.

Tiesu praksē ir nostiprinājies viedoklis, ka tiesai ir jāvērtē, vai privatizācijas konta vēsturē izdarītais ieraksts par sertifikātu pirkšanu

vai dāvināšanu atspoguļo patieso pārskaitījuma iemeslu, tomēr, Civillietu tiesu palātas ieskatā, ierakstam atšķirīgs secinājums var tikt

izdarīts tikai uz attiecīgu pierādījumu pamata.

/pers. E/ paskaidrojumi, ka viņa savus sertifikātus /pers. G/ ir nevis pārdevusi, kā tas norādīts sertifikātu grāmatiņā, bet bez atlīdzības

nodevusi ar mērķi kopīgi privatizēt dzīvokli, un ka viņa ir piedalījusies papildus sertifikātu pirkšanā, neapstiprinās ar citiem

pierādījumiem lietā. Bez tam tie ir pretrunā ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2002.gada 27.septembra spriedumā norādīto, ka /pers.

E/ tiesas sēdē, kurā izskatīts viņas pieteikums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās uz /pers. G/ atstāto mantojumu, ir

paskaidrojusi, ka atstātā mantojuma sastāvā ietilpst viss dzīvokļa īpašums /adrese/.

Šaubas par /pers. E/ paskaidrojumu atbilstību patiesībai pastiprina fakts, ka viņa ilgstoši (aptuveni 7 gadus) nav iebildusi pret to, ka

īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma, pamatojoties uz minēto tiesas spriedumu, ir nostiprinātas /pers. H/ un

prasību tiesā cēlusi tikai pēc tam, kad /pers. H/ nomiris un viņa mantiniece /pers. F/ uzsākusi sarunas par kopīpašuma izbeigšanu.

Ņemot vērā minēto, /pers. E/ prasība kā nepamatota noraidāma.

[9.3] Pirmās instances tiesa nav vispusīgi izvērtējusi lietas apstākļus un nepamatoti secinājusi, ka /pers. E/ prasība ir pamatota.

[9.4] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, 42.panta otrajai daļai no prasītājas piedzenami atbildētājas samaksātie

tiesas izdevumi Ls 238,12 apmērā, bet valsts ienākumos – iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5,58

apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam nosakāms, ka spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgi izpildāms 10

dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. – 434.pantu, 454.panta pirmo, otro daļu Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta

nosprieda:

Noraidīt /pers. E/ prasību pret /pers. F/ par pārdzīvojušā laulātā mantas daļas noteikšanu laulāto kopmantā, tās izslēgšanu no

mantojuma masas un īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokļa īpašuma domājamām daļām.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. F/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus Ls 238,12

(divi simti trīsdesmit astoņu latu, 12 santīmu) apmērā.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos iepriekš nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus Ls 5,58 (piecu latu, 58 santīmu) apmērā.

Noteikt, ka spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna

sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.

Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 29.oktobrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Krūmiņa

Tiesneši (paraksts) D.Jansone

(paraksts) A.Čerņavska

NORAKSTS PAREIZS

Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palātas tiesnese S.Krūmiņa

Rīgā, 2013.gada 29.oktobrī