Court partially allowed bank's debt collection claim, ordering partial payment and rejecting specific penalty claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted DNB Banka's claim for debt collection against two individuals, ordering payment of the principal, interest, and court costs. While the bank requested a specific penalty sum, the court rejected this portion of the claim, awarding only a lower penalty amount instead. The decision established that the court must evaluate the validity of penalty claims independently and may reduce them if the requested amount is deemed excessive or unsupported.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 193. panta un 195. panta: The court has the authority to reduce a claimed penalty sum if the evidence does not fully support the requested amount, ensuring the judgment reflects a fair assessment of liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29507615
Lietas arhīva Nr. C-1724-16/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016. gada 22. februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Agnese Zemmere
ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku – Kinstleri,
piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,
2016. gada 8. februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „DNB banka” pilnvarotā pārstāvja prasībā pret /pers. B/ un /pers.
C/ par parāda piedziņu
Aprakstošā daļa
[1] 2015. gada 5. maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts AS „DNB banka” (turpmāk tekstā – Prasītājs) pilnvarotā pārstāvja
prasības pieteikums pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk tekstā abi kopā arī – Atbildētāji) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā pieteikts prasījums tiesai piedzīt no Atbildētāja/pers. B/, bet piedziņas no /pers. B/ pilnīgas vai daļējas neiespējamības
gadījumā, piedzīt no Atbildētājas/pers. C/ par labu Prasītājam parādu 51 852,17 euro apmērā, ko veido neatmaksātā kredīta summa 46 041,38 euro
apmērā, līgumiskie procenti par kredīta summas izmantošanu par periodu no 17.05.2012. līdz 16.06.2014. 1 590,83 euro apmērā, līgumsods par laika
periodu no 24.05.2012. līdz 15.06.2014. 4 219,96 euro apmērā, kā arī lūdz piedzīt visus tiesāšanās izdevumus un atzīt Prasītāja tiesības par laiku no
18.06.2014. līdz pilnīgai sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās kredīta pamatsummas.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 05.04.2006. Prasītājs (pirms nosaukuma maiņas - AS ,,NORD/LB Latvija”, AS „DnB NORD Banka”) kā
aizdevējs un Atbildētājs/pers. B/ kā aizņēmējs noslēdza Kredīta līgumu Nr.2949/6H25 (turpmāk - Kredīta līgums), saskaņā ar kura noteikumiem
Prasītājs izsniedza Atbildētājam kredītu 52 643,00 euro apmērā ar darbības termiņu līdz 04.04.2031.
2012. gada 16. februārī noslēgti Kredīta līguma grozījumi Nr.1, kur puses vienojušās, ka aizņēmējs neveic kredīta pamatsummas maksājumus laika
posmā no 17.12.2011. – 17.02.2012, ieskaitot, attiecīgo nenomaksāto kredīta pamatsummas daļu sadalot uz atlikušo kredīta atmaksas termiņu, attiecīgi
palielinot kredīta kārtējā maksājuma summu. Minētajā periodā aizņēmējs maksā tikai procentus par kredīta izmantošanu.
[1.2] 05.04.2006. Prasītājs un Atbildētājs noslēdza Ķīlas līgumu Nr.2949/6H25-1 (turpmāk – Ķīlas līgums), lai nodrošinātu no Kredīta līguma
izrietošo saistību izpildi. Atbilstoši Ķīlas līguma noteikumiem Atbildētājs par labu Prasītājam ieķīlāja nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/.
[1.3] 05.04.2006. Prasītājs un Atbildētāja/pers. C/ kā galviniece noslēdza Galvojuma līgumu Nr. 2949/6H25-2 par saistību, kas izriet no Kredīta
līguma, pienācīgu izpildi.
[1.4] Kredīta pamatsummas un procentu maksājumi atbilstoši Kredīta līguma I daļas 3.punktam un II daļas 4.1.punktam bija jāveic saskaņā ar
maksājumu grafiku. Atbildētājs kavēja kredīta pamatsummas maksājumus no 2012. gada 17. aprīļa un procentu maksājumus no 2012. gada 17. maija.
Tā kā Atbildētāji kopš 17.04.2012. Kredīta līgumā noteiktās saistības nepilda, t.i., neveic kredīta atmaksu un procentu samaksu saskaņā ar
Kredīta līgumu un maksājumu grafiku, Prasītājs izmantoja Kredīta līguma Grozījumu Nr.1 II daļas 10.5.punkta 2.apakšpunktā pielīgtās tiesības un ar
17.06.2014 vienpusēji atkāpās no Kredīta līguma.
[1.5] Līdz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdim no Kredīta līguma izrietošās saistības nav izpildītas. Prasītājs norādījis, ka neatmaksātās kredīta
pamatsummas parāds uz 16.06.2014. ir 54 883,46 euro, nesamaksātie līgumiskie procenti par periodu no 17.05.2012. – 16.06.2014. ir 1 590,83 euro
līgumsods, kas aprēķināts par periodu no 24.05.2012. – 15.06.2014. ir aprēķināts 4 219,96 euro. Prasītājs norādījis, ka atbilstoši Kredīta līgumam
aprēķināto līgumsodu ir samazinājis no 7 251,25 euro līdz 4 219,96 euro.
[1.6] Prasītājs norādījis, ka 2014. gada 17. jūnijā Atbildētājiem nosūtīts pirmstiesas brīdinājums par parāda saistībām, piedāvājot termiņu parāda
samaksai līdz 27.06.2014. Pēc brīdinājuma nosūtīšanas Atbildētāji nav vienojušies par strīda risināšanu ārpus tiesas, līdz ar ko Prasītājs nepiekrīt
mediācijas izmantošanai tiesas procesa laikā.
Prasītājs, atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 30. janvāra spriedumu lietā SKC-644/2013, lūdz tiesu noteikt
Prasītājam tiesības saņemt likumisko nokavējuma procentus no 2014. gada 18. jūnija līdz sprieduma izpildei.
[1.7] Prasība pamatota uz Civillikuma 1., 5., 1278., 1280., 1286.,1309., 1319., 1587., 1589., 1651., 1652., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753.,
1754., 1755., 1756., 1757., 1764., 1765., 1934., 1943. un 1946.pantu.
[2] Atbildētāji par prasību rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesnieguši, lai gan 2015. gada 14. maijā Atbildētājiem ierakstītos pasta sūtījumos uz
prasības pieteikumā norādītajām dzīvesvietas adresēm tika nosūtīti prasības pieteikuma noraksti ar paziņojumu par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu
līdz 2015. gada 15. jūnijam (lietas 70.lapa). 2015. gada 19. jūnijā nosūtītie paziņojumi saņemti atpakaļ tiesā sakarā ar to, ka beidzies to glabāšanas laiks,
jo pēc uzaicinājuma tos saņemt pastā Atbildētāji nav ieradušies (lietas 76.-79.lapa).
[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata, lūdza apmierināt prasību.
[3.1] Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi bija ieradies, prasību atzina, par ko parakstījās pielikumā pie tiesas sēdes protokola (lietas 81.lapa).
[3.2] Atbildētāja/pers. C/ uz tiesas sēdi bija ieradies, prasību atzina, par ko parakstījās pielikumā pie tiesas sēdes protokola (lietas 82.lapa).
Papildus paskaidroja, ka kopš 2009. gada dzīvoklī nedzīvoja, jo plānoja šķiršanos, taču atgriezās 2014. gadā, un tikai tad uzzināja, ka kredīts nav ticis
maksāts.
Motīvu daļa
[4] Noklausoties tiesas sēdē Prasītāja pārstāvja sniegtos paskaidrojumus, izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un lietā esošos
rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Tiesas sēdē Atbildētāji prasību atzina, par to parakstoties pielikumā pie tiesas sēdes protokola atbilstoši Civilprocesa likuma 164.panta pirmajai
daļai (lietas 81., 82.lapa). Atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai ja atbildētājs prasību atzinis, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi
uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
[4.1] Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka 2006. gada 5. aprīlī Prasītājs (iepriekšējais nosaukums AS „NORD/LB Latvija”, bet ar LR Uzņēmumu
reģistra 02.05.2006. lēmumu firma mainīta uz AS „DnB NORD Banka” (lietas 73.lapa) un ar LR Uzņēmumu reģistra 04.11.2011. lēmumu firma mainīta
uz AS „DNB banka”) kā aizdevējs un Atbildētājs/pers. B/ kā kredītņēmējs noslēdza Kredīta līgumu Nr.2949/6H25 (turpmāk - Kredīta līgums) (lietas
21.-25.lapa), saskaņā ar kura noteikumiem Prasītājs izsniedza Atbildētājam kredītu 52 643,00 euro apmērā.
[4.2] Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma
1591.pantu, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam [..] jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu jau izpildījis.
Lietā nav strīda par to, ka Kredīta līgumā noteiktajā kārtībā Atbildētājs no Prasītāja saņēmis kredīta summu pilnā apmērā, ko pierāda Prasītāja
iesniegtie 02.05.2006. Maksājuma uzdevumi kredīta pārskaitījumam (lietas 34., 35.lapa). Līdz ar ko tiesa secina, ka Prasītājs savas no Kredīta līguma
izrietošās saistības ir izpildījis.
[4.3] Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem par kredīta izmantošanu tika noteikti procenti - bāzes likmes eiro 3 mēnešu Euribor un papildus
likmes (nemainīgā daļa) 1,4% (viens un četras desmitdaļas procenti) gadā kopsumma par faktisko kredīta izmantošanas laiku no Atbildētājam izsniegtā
un Prasītājam neatmaksātā kredīta apmēra. Kredīta procentu likmes mainīgās daļas izmaiņas atspoguļotas prasības pieteikumam pievienotajā parāda
aprēķinā (lietas 36.lapa). Atbildētājs apņēmās atmaksāt kredītu un maksāt Prasītājam procentus par kredīta lietošanu katra mēneša 17.datumā saskaņā
ar Maksājumu grafiku, uzsākot maksājumu veikšanu no 17.04.2006. (lietas 21., 52. - 57.lapa).
[4.4] Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto [..].
Lietā nav ziņu, par to, ka Kredīta līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir tiesīgi noslēgts un saistošs
līgumslēdzējpusēm un, tā kā Prasītājs savas no Kredīta līguma izrietošās saistības ir izpildījis, proti, izsniedzis Atbildētājam Kredīta līgumā norādīto
kredīta summu, tiesa atzīst, ka Prasītājam ir tiesības prasīt no Atbildētāja Kredīta līguma saistību izpildi Kredīta līgumā noteiktajā kārtībā.
[4.5] Civillikuma 1828.pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, [..].
Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētājs kopš 17.04.2012. nepildīja Kredīta līgumā noteiktās saistības, proti, neveica kredīta atmaksu un
procentu samaksu saskaņā ar Kredīta līgumu un Maksājumu grafiku, kas atspoguļots Prasītāja iesniegtajā Kredīta pamatsummas un procentu aprēķinā
(lietas 38.-45.lapa).
[4.6] Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad
to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Saskaņā ar Kredīta līguma 16.02.2011. Grozījumu Nr.1 II daļas 10.5.punkta 2.apakšpunktu banka var vienpusēji atkāpties no Kredīta līguma un
pieprasīt no kredītņēmēja pirmstermiņa Kredīta līguma saistību izpildi, ja kredītņēmējs ilgāk kā 30 dienas neveic vai neveic pilnā apmērā maksājumus
saskaņā ar grafiku.
Tiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā starp Prasītāju kā juridisku personu un pakalpojuma sniedzēju pastāv tiesiskās attiecības ar Atbildētāju kā
fizisku personu un pakalpojuma saņēmēju. Tā kā lietas materiālos nekas neliecina par pretējo, tiesa uzskata, ka Atbildētājs Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstams par patērētāju, līdz ar ko pušu tiesiskās attiecības izvērtējamas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma
kontekstā.
Savukārt saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1panta pirmās daļas 3.punktu un ceturtās daļas 1.punktu (21.05.2009. likuma
redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.), ja kredīta atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, kredīta devējam ir tiesības pieprasīt
patērētājam izsniegtā kredīta pirmstermiņa atmaksu, ja kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumi tiek kavēti ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk
kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.
No lietas materiāliem redzams, ka 05.04.2006. Prasītājs un Atbildētājs/pers. B/ noslēdza Ķīlas līgumu Nr.2949/6H25-1 (turpmāk – Ķīlas līgums)
(lietas 32.lapa), lai nodrošinātu no Kredīta līguma izrietošo Atbildētāja saistību izpildi. Atbilstoši Ķīlas līguma noteikumiem Atbildētājs par labu Prasītājam
ieķīlāja nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/(turpmāk - Nekustamais īpašums).
Ievērojot minēto, secināms, ka Prasītājam, vienpusēji atkāpjoties no Līguma sakarā ar Atbildētāja pieļautajiem maksājumu kavējumiem, bija
jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma nosacījumi attiecībā uz kavējumu ilgumu.
No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka Atbildētājs kavējis maksājumus no 2014. gada 17. aprīļa un Prasītājs vienpusēji atkāpies no Kredīta
līguma ar 2014. gada 17. jūniju, līdz ar ko atzīstams, ka Prasītājs savas tiesības vienpusēji atkāpies no līguma ir izmantojis likumā noteiktā kārtībā un
Prasītājam ir pamats prasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu. Prasības pieteikumam pievienots 17.06.2014. Brīdinājums (turpmāk – Brīdinājums) (lietas
58.lapa), nosūtīts 19.06.2014. (lietas 59.-62.lapa), kurā Prasītājs paziņoja Atbildētājam par vienpusēju atkāpšanos no Kredīta līguma un pieprasīja 10
dienu laikā no Brīdinājuma nosūtīšanas atmaksāt visu kredīta pamatsummu, procentus un līgumsodu, kopā 54 883,46 euro.
Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka pēc Brīdinājuma nosūtīšanas Atbildētājs pilnībā vai daļēji būtu izpildījis saistības.
[4.7] Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds
pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Ņemot vērā Atbildētāja veiktos maksājumus, Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja neatmaksātās kredīta pamatsummas parādu 46 041,38 euro
apmērā (lietas 38.-39.lapa).
[4.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta
pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus [..]. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu
samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā galvenā parāda apmēru. Lietā nav iesniegti
pierādījumi tam, ka izsniegtā kredīta pamatsumma tiktu atmaksāta lielākā apmērā nekā to lūdz piedzīt Prasītājs. Prasītāja prasības pieteikumā minētie
fakti nav apstrīdēti un pretēji pierādījumi tiesai nav iesniegti, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību un, ievērojot
sprieduma [4.1]-[4.7] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par kredīta pamatsummas 46 041,38 euro apmērā piedziņu no Atbildētāja/pers. B/
par labu Prasītājam ir pamatota un apmierināma.
[4.9] Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samēra ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma 1946.panta pirmajai daļai procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie
bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Sprieduma [4.3] punktā nodibināts, ka Kredīta līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā Atbildētājam bija jāmaksā Prasītājam procenti par kredīta
izmantošanu.
Saskaņā ar Prasītāja veikto Procentu aprēķinu (lietas 40.-45.lapa) Prasītājs par laika periodu no 17.05.2012. līdz 16.06.2014. aprēķinājis
nesamaksātos procentus par kredīta izmantošanu 1 590,83 euro apmērā, ko lūdz piedzīt no Atbildētāja.
Atbildētājs Prasītāja aprēķināto kredīta procentu apmēru nav apstrīdējis, savukārt tiesa atzīst Prasītāja veikto kredīta procentu aprēķinu par
pamatotu un atbilstošu Civillikuma normām un judikatūrai, kas izveidojusies ar Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā
Nr.C11049312 SKC - 644/2013, jo kredīta procenti aprēķināti līdz dienai, kad Prasītājs vienpusēji atkāpies no Kredīta līguma, līdz ar ko tiesa atzīst, ka
prasība daļā par kredīta procentu par laika periodu no 17.05.2012. līdz 16.06.2014. 1 590,83 euro apmērā piedziņu no Atbildētāja par labu Prasītājam
ir pamatota un apmierināma.
[4.10] Ņemot vērā Atbildētāja maksājumu kavējumus laika periodā no 24.05.2012. līdz 15.06.2014., Prasītājs aprēķinājis līgumsodu pavisam
kopā 7 251,25 euro apmērā (lietas 46.-51.lapa), taču, aprēķināto summu samazinājis līdz 4 219,96 euro, ko lūdz piedzīt no Atbildētāja.
Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 10.1.punktu par maksājumu neveikšanu saskaņā ar grafiku kredītņēmējam jāmaksā bankai līgumsods 0,3%
dienā no nesamaksātās summas.
Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no Atbildētāja puses, kas pats par sevi rada līgumsoda piemērošanas pamatu, jo puses
par to ir vienojušās Kredīta līgumā, taču tiesai jāpārbauda prasītā līgumsoda pamatotība un samērīgums.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies.
Saskaņā ar likuma par “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21.pantu
līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013. gada 31. decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014. gada
1. janvāra un līdz 2014. gada 31. decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015. gada 1. janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717.
un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību. Prasība tiesā par 2006. gada 5. aprīļa
Kredīta līguma saistību izpildi celta 2015. gada 5. maijā, līdz ar ko uz prasību ir attiecināmi Civillikuma grozījumi par līgumsoda piemērošanu un
samaksāto summu iegrāmatošanu, piemērojot Civillikuma redakciju, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Civillikuma 1716.panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas spēkā no 01.01.2014.) noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai
neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Saskaņā ar Civillikuma
1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt
samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitajā daļā, 3.panta 2.punktā un 6.panta trešās daļas 4.punktā noteikts līgumsodu izvērtēt
no pušu vienlīdzības un taisnīguma principa. No prasības pieteikumā norādītā redzams, ka Prasītājs ir kavējies ar prasības tiesā celšanu, jo Atbildētājs
maksājumu kavējumu uzsācis jau 2012. gada aprīlī, pēdējo maksājumu veicis 2012. gada maijā, savukārt Prasītājs paziņojumu par vienpusēju
atkāpšanos no Kredīta līguma nosūtījis tikai 2014. gada jūnijā, līdz minētajam brīdim aprēķinot līgumsodu. Prasība tiesā par parāda piedziņu celta tikai
2015. gada 5. maijā.
No prasības pieteikuma neizriet nokavētā maksājuma summa uz vienpusējas no kredīta līguma atkāpšanās brīdī, taču, ņemot vērā prasības
pieteikumam pievienoto maksājumu grafiku (lietas 52. – 57.lapa) matemātiski aprēķināms, ka periodā no 2012. gada maija līdz 2014. gada jūnijam
atbilstoši maksājumu grafikam nokavētā kredīta pamatsumma un procentu summa brīdī, kad Prasītājs pieņēma lēmumu vienpusēji atkāpties no Kredīta
līguma, bija 6 153,31 euro. Ievērojot šo nokavētā parāda summu (6 153,31 euro) saistībā ar Prasītāja aprēķināto un pieprasīto līgumsoda summu
(4 219,96 euro), tiesa neatzīst prasītā līgumsoda apmēru par samērīgu ar nokavēto parādu un pieļauto kavējumu ilgumu, jo aprēķinātais līgumsods
sastāda gandrīz 70 % no parāda summas.
Tiesa ņem vērā līgumsoda divējādo dabu - zaudējumu atlīdzināšanas un sodīšanas funkciju. Līgumsoda piedziņu, kā zaudējumu atlīdzināšanu,
Prasītājs nav lūdzis un uz minētā pamata prasību nav cēlis. No minētā secināms, ka līgumsods konkrētās līgumiskajās attiecībās veic galvenokārt
sodīšanas funkciju. Līdz ar ko tiesa atzīst, ka līgumsods 4 219,96 euro apmērā attiecībā pret nokavēto kredīta maksājumu summu, kas uz Kredīta līguma
vienpusējas izbeigšanas dienas ir 6 153,31 euro, ir nesamērīgs un ir pretrunā labticīguma principiem. Jāņem vērā, ka arī likumdevējs ir izvērtējis
līgumsoda apmēru un atbilstību labticīguma principam un 2014. gada 1. janvāra redakcijā Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods var tikt noteikts
ne vairāk kā par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa līgumsoda apmēru samazina līdz 615,33 euro, kas sastāda 10 % no parāda summas, kāda bija aprēķināma uz
Kredīta līguma vienpusējas izbeigšanas brīdi. Tādējādi no Atbildētāja piedzenams līgumsods par laika periodu no 2012. gada 24. maija līdz 2014. gada
15. jūnijam 615,33 euro apmērā, savukārt prasība daļā par līgumsoda 3 604,63 euro apmērā piedziņu ir noraidāma.
[4.11] Tādējādi, ievērojot sprieduma [4.1] – [4.10] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu no Atbildētāja/pers. B/ ir
pamatota un apmierināma daļēji, piedzenot no Atbildētāja par labu Prasītājam galveno parādu 46 041,38 euro, kredīta procentus par laika periodu no
17.05.2012. līdz 16.06.2014. 1590,83 euro un līgumsodu par laika periodu no 24.05.2012. līdz 15.06.2014. 615,33 euro, kopā 48 247,54 euro.
Prasība daļā par līgumsoda 3 604,63 euro apmērā par laika periodu no 24.05.2012. līdz 15.06.2014. piedziņu ir noraidāma.
[4.12] Vienlaikus Prasītājs lūdz piedziņas no Atbildētāja/pers. B/ pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā piedzīt parādu no Atbildētājas/pers.
C/ par labu Prasītājam.
Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr
pēdējo no viņas parāda.
Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka no Kredīta līguma izrietošo Atbildētāja/pers. B/ saistību pastiprināšanai 2006. gada 5. aprīlī Prasītājs un
Atbildētāja/pers. C/ kā galviniece noslēdza Galvojuma līgumu Nr.2949/6H25-2 (turpmāk - Galvojuma līgums) (lietas 33.lapa).
Saskaņā ar Galvojuma līguma 1.punktu Galviniece uzņēmās pienākumu atbildēt Prasītājam par maksājumu saistību, kas izriet no starp Prasītāju un
Atbildētāju/pers. B/ noslēgtā Kredīta līguma pienācīgu izpildi, kā arī visiem tā grozījumiem, izņemot grozījumus par galvenā līguma ietvaros izsniedzamā
kredīta maksimālā apmēra palielinājumu.
No prasības pieteikumam pievienotā Kredīta līguma 2012. gada 16. februāra Grozījumiem Nr.1 neizriet, ka Prasītājs ar Atbildētāju/pers. B/ būtu
vienojies par galvenā līguma ietvaros izsniedzamā kredīta maksimālā apmēra palielinājumu (lietas 26. – 30.lapa). Kredīta līguma Grozījumos Nr.1 puses
vienojušās, ka periodā no 17.12.2011. – 17.02.2012. kredītņēmējs neveiks kredīta pamatsummas maksājumu, maksās tikai procentus par kredīta
izmantošanu. Attiecīgi nenomaksātās kredīta pamatsummas daļas pievienošana pie atlikušās kredīta pamatsummas nav uzskatāma par kredīta apmēra
palielinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1702.panta otro daļu kreditors var celt prasību uzreiz pret galvinieku, nevēršoties papriekš pie galvenā parādnieka, ja
galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks.
Atbilstoši Galvojuma līguma 3.punktam Atbildētāja no Kredīta līguma izrietošās maksājumu saistības uzņēmās kā pats parādnieks (kredītņēmējs)
un Prasītājam ir tiesības saņemt savu prasību apmierinājumu no Atbildētājas, iepriekš nevēršoties pie kredītņēmēja.
Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai
nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.
Lietā nav ziņu, ka Galvojuma līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm, un tiesa
atzīst Atbildētājas kā galvinieces pienākumu atbildēt Prasītājam par kredītņēmēja saistībām, kas izriet no Kredīta līguma, Civillikuma un Galvojuma līguma
pilnā apmērā.
Savukārt lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka Atbildētāja pilnībā vai daļēji būtu segusi Prasītāja aprēķināto Atbildētāja parādu, neskatoties uz to,
ka Prasītājs 17.06.2014. nosūtījis Pirmstiesas brīdinājumu (lietas 58.-62.lapa) arī Atbildētājai.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu no Atbildētājas/pers. C/ gadījumā, ja piedziņa no Atbildētāja/pers. B/ pilnībā vai
daļēji nebūs iespējama, ir pamatota un apmierināma.
[4.13] Papildus Prasītājs norādījis, ka sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā Atbildētājs turpinās lietot Prasītāja kapitālu, līdz ar ko,
pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, Prasītājs lūdz norādīt spriedumā uz Prasītāja tiesībām par laiku līdz
pilnīgai sprieduma izpildei saņemt 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta
otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās
piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.
Savukārt Civilprocesa likuma 195.pants paredz sprieduma rezolutīvajā daļā noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Pamatojoties uz minēto, vadoties no Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.C11049312 SKC
- 644/2013 paustajām atziņām un ņemot vērā to, ka pēc Prasītāja vienpusējas atkāpšanās no Kredīta līguma (17.06.2014.) izsniegtā, bet neatmaksātā
kredīta summa atrodas Atbildētāju lietošanā un par minētās summas lietošanu nekādi procenti nav aprēķināti, spriedumā nosakāmas Prasītāja tiesības par
laiku no 2014. gada 18. jūnija līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no Atbildētāja/pers. B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā,
no Atbildētājas/pers. C/ likumiskos nokavējuma procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas (46 041,38 euro).
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Ņemot vērā apstākli, ka prasība apmierināta daļēji, 48 283,54 euro apmērā, no Atbildētāja/pers. B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas
neiespējamības gadījumā, no Atbildētājas/pers. C/, par labu Prasītājam piedzenama valsts nodeva 1 519,50 euro (Civilprocesa likuma 34.panta pirmās
daļas 1.punkta “d” apakšpunkts) un Prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro apmērā, kopā 1 527,33 euro.
No lietas materiāliem izriet, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nekā tos ir samaksājis Prasītājs, proti, 9,36 euro (lietas
3.lapa). Ņemot vērā, ka no Atbildētājiem Prasītāja labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Prasītāja samaksātajā apmērā, tas ir, 7,83 euro
apmērā, nesamaksātā summa 1,53 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu ir piedzenama no Atbildētāja/pers. B/, bet
piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā, no Atbildētājas/pers. C/ par labu Tiesu administrācijai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta prasībām, Atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo un otro daļu, 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193.pantu,
195.pantu, 204.1pantu, tiesa
nosprieda :
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. C/, personas kods
/personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725, galveno parādu 46 041,38 euro, kredīta procentus par laika
periodu no 17.05.2012. līdz 16.06.2014. 1 590,83 euro, līgumsodu par laika periodu no 24.05.2012. līdz 15.06.2014. 615,33 euro, kā arī tiesas
izdevumus 1 527,33 euro apmērā, kopā 49 810,87 euro (četrdesmit deviņi tūkstoši astoņi simti desmit euro un 87 centi).
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 3 604,63 euro apmērā par laika periodu no 24.05.2012. līdz 15.06.2014. piedziņu no /pers. B/, personas
kods /personas kods/.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. C/, personas kods
/personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,53 euro (viens euro un 53 centi) apmērā par labu Tiesu administrācijai, kas iemaksājami
kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: EEK 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29507615/18 (C-1724 16/18).
Atzīt akciju sabiedrībai „DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725, tiesības par laiku no 2014. gada 18. jūnija līdz sprieduma pilnīgai izpildei
saņemt no /pers. B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā, no /pers. C/ likumiskos nokavējuma procentus 6% (seši procenti) gadā
no nesamaksātās galvenā parāda summas.
Noteikt /pers. B/ un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā, maksājumu apliecinošu dokumentu
oriģinālus nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt pa pastu.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2016. gada 22. februārī, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Agnese Zemmere