Court convicted driver of drunk driving, imposing fine, license suspension, and administrative detention despite denial of guilt.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of drunk driving and imposed a fine, a two-year license suspension, and five days of administrative detention. Although the defendant denied guilt, claiming he was not driving, the court found the evidence of alcohol concentration sufficient to establish liability. The decision upheld the statutory penalties for operating a vehicle while intoxicated under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešā daļa; Ceļu satiksmes likuma 28. panta 1. punkts 'a' apakšpunkts: The court may convict a defendant of administrative offences based on objective evidence of intoxication and vehicle operation, even if the defendant denies personal control of the vehicle.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0161-19/14
ECLI:LV:RPPT:2019:0509.168016119.1.S
SPRIEDUMS
Rīgā 2019. gada 9. maijā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnesis Viktors Makucevičs,
ar tiesas sēžu sekretāri Madaru Laugali,
piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. A/ un viņa aizstāvim zvērinātam advokātam Artam Gabruševam,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā administratīvā pārkāpuma lietu, kurā kā pārkāpējs norādīts /pers. A/, personas kods
/personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 7. maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors Verners Vangravs sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr. PC397843, par to, ka 2019. gada 6. maijā plkst. 23.27 Rīgā, /pers. A/ vadīja automašīnu Mitsubishi Space Wagon, valsts reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/, (turpmāk – Transportlīdzeklis) pa Nometņu ielu no Lapu ielas puses virzienā uz Mārupes ielu atrodoties alkoholisko
dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,1132 promiles, kas noteikta ar alkometru AlcoQuant 6020 Nr. A113085,
verificēts līdz 2019. gada 14. maijam.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30. panta pirmo daļu vadītājam iestājies transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.
Protokols sastādīts pamatojoties uz Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes inspektoru K. Eglīša un A. Mituzas ziņojuma pamata.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka tādejādi pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu un
administratīvā atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 149. 15 panta trešajā
daļā.
[2] Pārkāpējs tiesas sēdē savu vainu izdarītajā administratīvajā pārkāpumā neatzina. Paskaidroja, ka viņš nav vadījis transportlīdzekli, bet to bija
vadījusi cita transportlīdzeklī esoša persona – /pers. E/. Pie stūres esot apsēdies /pers. F/, jo viņam vienīgajam līdzi bijuši dokumenti. /pers. E/ un /pers.
F/ esot mainījušies diagonāli, bet pats esot sēdējis aiz vadītāja sēdekļa. Veicis alkohola pārbaudi, jo pildīja Ceļu policijas rīkojumus. Lūdza, lai viņam
neatņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, jo tās viņam esot ļoti nepieciešamas. Nodoma braukt nav bijis, ar pārējiem braucis līdzi kompānijas pēc.
/pers. E/ vadīja transportlīdzekli, bet /pers. F/pārzināja apkārtni. Pašvaldības policijas darbiniekus nepazīst, bet bija redzējis tajā pašā dienā, kad viņi bija
atbraukuši uz hosteli Bāriņu ielā 10, Rīgā, kur bija aizturējuši kādu iereibušu vīrieti. Vadītāja apliecība atradās hostelī.
Zvērināts advokāts Arts Gabruševs tiesu debatēs izteicās, ka jākonstatē sastāvs pēc analoģijas ar krimināllietām. Sodīt var tad, ja ir vainīgs. Šajā
gadījumā /pers. A/ nav vainīgs, ko apliecina lietā gūtie pierādījumi. Visas darbības, kuras veicis /pers. E/, vadot transportlīdzekli, bija atbilstošas ceļu
satiksmi regulējošo normatīvo aktu prasībām. Liecinieki lietā paskaidrojuši detalizēti par samainīšanos. Uzskata, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieki
bija nepamatoti pamanījuši personu, kura it kā esot bijusi pie stūres.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā, kāds paredzēts Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešajā daļā, pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
2019. gada 7. maijā plkst. 01.05 sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC397843 par pārkāpēja iepriekšminētajām darbībām –
transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē ar alkohola koncentrāciju asinīs 1,1132 promiles.
No Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr. NB 372430 redzams, ka /pers. A/ veikti divi mērījumi alkohola koncentrācijas gaisā
noteikšanai ar mērīšanas līdzekli AlcoQuant 6020 Nr. A113085 (verificēts līdz 2019. gada 14. maijam): 1) 2019. gada 6. maijā plkst. 23.46 –
mēraparāta nolasījums 1,1132 promiles; 2) 2019. gada 7. maijā plkst. 00.01– mēraparāta nolasījums 1,1684 promiles (lietas 10. lapa).
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums pamatoti kvalificēts pēc Latvijas APK 149.15 panta trešās daļas.
Administratīvais pārkāpums vērsts pret ceļu satiksmi.
[4] Izvērtējot /pers. A/ un viņa aizstāvja iebildumus tiesas sēdē, tiesa konstatē turpmāko.
[4.1] Tiesas sēdē /pers. A/ norādīja, ka viņš nav bijis pie stūres, bet pie stūres esot bijis /pers. E/. Viņš bija mainījies ar /pers. F/. Mainījušies esot
pa diagonāli.
Atbilstoši administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC397843 norādītajam tas tika sastādīts uz divu Rīgas pašvaldības policijas darbinieku
ziņojumu pamata.
[4.2] Artūrs Mituzas ziņojumā norāda, ka 2019. gada 6. maijā pildīja amata pienākumus Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes
administratīvajā teritorijā, kopā ar inspektoru K. Eglīti, izmantojot operatīvo transportlīdzekli Citroen Jumpy.
Apsekojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas administratīvo teritoriju, plkst. 23.27 pamanīja automašīnu Mitsubishi, kuras vadītājs brauca
nepārliecinoši. Vadītājs brauca pa Nometņu ielu, iebrauca pretējā braukšanas joslā, nogriezās pa kreisi uz Bāriņu ielas, tad pa labi uz Zeļļu ielas, līdz
iebrauca nama Bāriņu iela 10 pagalmā. Redzēja, kā automašīnā pārlien no vadītāja vietas uz aizmugures pasažiera vietu un vadītāja vietā iesēžas
pasažieris. Kopā ar inspektoru K. Eglīti piegāja pie automašīnas. K. Eglītis pajautā, kurš bijis pie stūres, uz to atbildi nesaņemot. Pajautājot vadītājam un
vīrietim, kas bija pie transportlīdzekļa stūres, pēc tās apturēšanas uzrādīt vadītāja apliecību, taču nevienai personai nekādi dokumenti līdzi nebija.
Personas savus datus nosauca mutiski – /pers. A/ – persona, kas vadīja automašīnu, un /pers. F/.
No /pers. A/ bija jūtama alkoholam raksturīga smaka, tāpēc K. Eglītis informēja dežūrdaļu, ka notikuma vietā nepieciešama Valsts policijas Ceļu
policijas palīdzība.
Transportlīdzeklī atradās vēl divas personas – /pers. J/ un /pers. E/. Visu iepriekš minēto personu dati pārbaudīti ar dežurdaļas starpniecību. /pers.
A/ sastādīts personas aizturēšanas protokols Nr. 2019/056604.
Plkst. 23.43 adresē ieradās Valsts policijas Ceļu policijas darbinieki, kuri turpināja darbu adresē.
Attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas virzienu norāda, ka tās kustības virziens plkst. 23.27 bija pa Nometņu ielu, virzienā no Lapu ielas uz
Mārupes ielu. Tika veikta filmēšana ar filmēšanas ierīcēm Axon Nr. 66631 un Axon Nr. 67730, par iepriekš minēto informēta dežūrdaļa.
Transportlīdzekļa kustības laikā caur automašīnas stikliem bija redzams, ka to vada tieši /pers. A/, kurš vēlāk pārsēdās uz aizmugurējo sēdekli un
vadītāja sēdeklī iesēdās /pers. F/.
[4.3] Savukārt no Rīgas pašvaldības policijas darbinieka Klāva Eglīša ziņojuma izriet, ka 2019. gada 6. maijā pildīja amata pienākumus kopā ar
inspektoru Artūru Mituzas, izmantojot operatīvo transportlīdzekli Citroen Jumpy.
Apsekojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas administratīvo teritoriju, plkst. 23.27 ievēroja automašīnu Mitsubishi, kuras vadītājs brauca
nepārliecinoši. Vadītājs brauca pa Nometņu ielu, iebrauca pretējā braukšanas joslā, nogriezās pa kreisi uz Bāriņu ielas, tad pa labi uz Zeļļu ielas, līdz
iebrauca nama Bāriņu iela 10 pagalmā.
Redzēja, kā transportlīdzekļa vadītājs pārlien no vadītāja vietas uz aizmugures pasažieru vietu un vadītāja vietā iekāpj pasažieris.
Kopā ar inspektoru Artūru Mituzas piegāja pie transportlīdzekļa un pajautāja, kurš bija pie stūres, uz ko nesaņēma atbildi. Pajautāja vadītājam un
vīrietim, kurš bija pie stūres, pēc automašīnas apturēšanas, uzrādīt vadītāja apliecību. Tā kā nevienai personai dokumenti nebija līdzi, tās nosauca datus
mutiski – /pers. A/ un /pers. F/ .
N o /pers. A/ sajuta alkoholam raksturīgu smaku, tāpēc informēja dežūrdaļu, ka notikuma vietā nepieciešams Valsts policijas Ceļu policijas
palīdzība.
Transportlīdzeklī atradās vēl divas personas – /pers. J/ un /pers. E/. Personu dati pārbaudīti ar dežūrdaļas starpniecību.
Kopš transportlīdzekļa apstāšanās līdz Ceļu policijas ierašanās brīdim /pers. A/ nekādas vielas nelietoja un visu laiku atradās policijas darbinieku
redzeslokā.
Plkst. 23.43 notikuma vietā ieradās Ceļu policija, kura turpināja darbu adresē.
Transportlīdzekļa kustības virziens plkst. 23.27 bija pa Nometņu ielu, virzienā no Lapu ielas uz Mārupes ielu, kas fiksēts operatīvā transportlīdzekļa
videonovērošanas sistēmā un Axon kamerās.
Piebilst, ka automašīnas kustības brīdī, caur automašīnas stikliem redzēja, ka to vada /pers. A/. Automašīnas apstāšanās brīdī /pers. A/ no vadītāja
vietas pārkāpa uz pasažiera vietu uz aizmugurējā sēdekļa, kreisajā pusē, un vadītāja vietā iesēdās /pers. F/.
[4.4] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors Verners Vangravs savā ziņojumā papildus administratīvā pārkāpuma protokolā
minētajam norādīja, ka pēc ierašanās Bāriņu ielas 10 pagalmā, Rīgas pašvaldības policijas darbinieki norādīja uz /pers. A/, kurš vadījis transportlīdzekli
Mitsubishi. Persona nenoliedza, ka lietojis alkoholiskos dzērienus un piekrita veikt pārbaudi, lai noskaidrotu alkohola klātbūtni izelpotajā gaisā, kā arī
piekrita pārbaudes rezultātiem, bet noliedza, ka būtu vadījis transportlīdzekli. No brīža, kad Ceļu policijas ekipāža bija ieradusies notikuma vietā, /pers.
A/ atradās Vernera Vangrava redzeslokā un nekādus dzērienus, ieskaitot alkoholu, lietojis nebija.
[4.5] Tiesas sēdē nopratinātais liecinieks /pers. F/ liecināja, ka pie stūres transportlīdzeklim bija /pers. E/. Brauca pēc /pers. J/, kurš bija pie parka
tajā pašā rajonā. Bija vēl iebraukuši veikalā. Atpakaļ tāpat brauca /pers. E/.
Kad tika ieraudzīta policija, tad samainījās. Mainīšanās notikusi vienlaicīgi. Kāpēc mainījušies – paskaidrot nevarēja, jo viss notika ļoti ātri, bet
norādīja, ka Aleksandrs teicis, ka viņam nebija dokumentu. Baidījās, ka viņu aizturēs. Bija sēdējis aizmugurē pasažiera pusē.
Liecināja, ka pašvaldības policijas darbiniekus nepazīst. Pēc iebraukšanas pagalmā pašvaldības policijas palika uz ielas.
[4.6] Tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ liecināja, ka brauca uz veikalu, pie stūres transportlīdzeklim bija viņš. Papildus liecināja, ka brauca pēc
Ruslana, pēc tam uz veikalu un pēc tam uz Bāriņu ielu. Ieraugot policiju, bija apjucis, jo nebija dokumenti līdzi, tāpēc mainījās ar /pers. F/. Dokumenti
bija palikuši darbā. Tāpēc pateica /pers. F/, lai samainās, jo viņam neesot dokumenti. Mainījās pa diagonāli. Bija apjucis, bet uz aizmuguri bija
vienkāršāk pārlīst. Transportlīdzeklī liela eja ir, samainījušies vienlaicīgi. /pers. F/sēdēja aiz pasažiera sēdekļa.
Liecināja, ka ceļu satiksmes noteikumus pārkāpis nebija, braucis pēc noteikumiem. Policija piebrauca bez bākugunīm. Ja būtu pārkāpis kaut ko,
policija būtu apturējusi viņu uz ceļa.
Pašvaldības policijas darbiniekus nepazīst.
Atbildot uz zvērināta advokāta Arta Gabruševa jautājumiem, noraksturoja transportlīdzekli, ar kuru brauca, liecināja, ka pašam esot autovadītāja
apliecība.
[5] Latvijas APK 243. panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Savukārt panta piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un
pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem
citiem pierādīšanas līdzekļiem.
Atbilstoši Latvijas APK 244. pantam institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Izvērtējot /pers. A/ paskaidrojumus kopsakarā ar liecinieku /pers. E/ un /pers. F/ liecībām, policijas darbinieku Artūra Mituzas, Klāva Eglīša un
Vernera Vangrava ziņojumos norādīto, tiesa atzīst, ka ticamība šajā lietā piešķirama policijas darbinieku ziņojumos norādītajiem apsvērumiem.
Šajā lietā Artūrs Mituzas un Klāvs Eglītis norāda vienu notikumu versiju, bet /pers. A/, /pers. E/ un /pers. F/ pilnīgi citu. Tā kā notikumu versijas ir
savstarpēji pretējas, tad objektīvā patiesība noskaidrojama atbilstoši Latvijas APK 244. panta noteikumiem.
[5.1] Tiesa norāda, ka Latvijas APK 149. 15 panta trešās daļas sastāvu veido: objekts – administratīvais pārkāpums izdarīts ceļu satiksmē;
objektīvā puse – administratīvais pārkāpums izpaužas kā transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā; subjekts – pārkāpumu izdarījis transportlīdzekļa
vadītājs, fiziska persona; subjektīvā puse – vainojama darbība.
No lietas materiāliem pievienotajiem videoierakstiem redzams, ka transportlīdzeklis Mitsubishi virzījās pa Mārupes ielu Mazās Nometņu ielas
virzienā, kur pirms manevra veikšanas (nogriešanās pa kreisi uz Mazo Nometņu ielu), Transportlīdzeklis bija iebraucis pretējā braukšanas joslā, un vēlāk
manevru veicis bez ieslēgta pagriezienrādītāja. Tāpat Transportlīdzeklis bija nogriezies uz Zeļļu ielu no Mazās Nometņu ielas bez ieslēgta
pagriezienrādītāja.
[5.2] Tāpat no lietas materiālos esošajiem videoierakstiem redzams, ka pēc tam, kad Transportlīdzeklis bija apstājies Bāriņu ielas 10 nama
pagalmā, pie stūres bija sēdējis /pers. F/, kurš uz pašvaldības policijas darbinieka jautājumu, kas bija pie stūres, atbildēja ar „Es”. Savukārt tiesas sēdē
/pers. F/ norādīja, ka pie stūres esot bijis /pers. E/.
Rīgas pašvaldības policijas darbinieki, spriežot pēc videoieraksta no dienesta transportlīdzekļa, sekojuši Transportlīdzeklim visu laiku līdzi,
neizlaižot to no redzesloka.
Līdz ar minēto tiesa nepiešķir ticamību /pers. F/ liecībām, jo, pirmkārt, viņa liecības nesaskan ar sākotnējo viedokli notikuma vietā par to, kas bija
transportlīdzeklim pie stūres. Otrkārt, pašvaldības policijas transportlīdzeklis bija sekojis Transportlīdzeklim nepārtraukti, neapstājoties uz ielas, pretēji
/pers. F/ tiesas sēdē norādītajam, ka pa šo laiku, kad pašvaldības policijas ekipāža atradās uz ielas, mašīnā esošās personas bija samainījušās.
[5.3] Attiecībā uz /pers. E/ norādīto, ka viņš esot bija vadījis Transportlīdzekli, tiesa arī šīm liecībām nepiešķir ticamību, jo /pers. E/ bija norādījis,
ka vadījis transportlīdzekli, nepārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Savukārt, kā norādīts iepriekš, Transportlīdzeklis, ievērojot lietā esošo
Rīgas pašvaldības policijas dienesta transportlīdzekļa videoierakstu, bija veicis vairākus manevrus, kamēr atradies pašvaldības policijas darbinieku
redzeslokā, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Turklāt šajā lietā nav izšķirošas nozīmes, vai par šiem pārkāpumiem Transportlīdzekļa
vadītājs ir saukts pie administratīvās atbildības vai nav, jo šajā lietā aprakstītās darbības tiek izvērtētas tikai tādā mērā, lai izvērtētu liecinieka liecību
patiesumu.
Turklāt tiesa nevar atstāt bez ievērības /pers. E/ norādīto, ka viņam esot izsniegta transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kura nebija līdzi. Tiesa
uzskata, ja viņš būtu vadījis Transportlīdzekli, tad personai būtu jāapzinās, ka tā nav ievērojusi ceļu satiksmes regulējošo normatīvo aktu prasības,
pieļaujot sprieduma 5.1. punktā aprakstīto situāciju.
[5.4] Lietā nav strīds par to, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieki pārbaudījuši transportlīdzeklī braukušās personas pēc viņu mutvārdos
norādītām ziņām.
Tiesa nevar atzīt par pamatotām liecinieku liecības, ka liecinieki mainījušies transportlīdzeklī vietām, jo /pers. E/ neesot bijis līdzi dokumentu, kuri
palikuši darba vietā, jo baidījās no aizturēšanas. /pers. F/ norādīja, ka arī viņam neesot bijuši dokumenti līdzi (atradušies hostelī). Tādējādi tiesa secina,
ka šāda mainīšanās vietām, ievērojot to, ka abiem esot izdotas transportlīdzekļu vadītāju apliecības, ir absolūti neloģiska, jo atbilstoši Latvijas APK 149.4
panta pirmās daļas 1. punkta noteikumiem par šāda pārkāpuma izdarīšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīs euro
apmērā. Citi apstākļi, kuru dēļ būtu loģiski secināt, ka liecinieki mainījušies vietām, lietā netika konstatēti.
[5.5] Tāpat no lietā iesniegtajiem videoierakstiem redzams, ka nevienā brīdī Transportlīdzeklī braukušās personas nav norādījušas, ka būtu braucis
/pers. E/.
Kā atzīts Administratīvas apgabaltiesas 2007. gada 28. novembra spriedumā lietā Nr. 143/AA43-1727-07/11, kurā liecinieks bija pie
administratīvās atbildības saucamās personas draugs, šādām liecībām piešķirama zema ticamības pakāpe (sk. citējamā sprieduma 15. punktu). Līdz ar
minēto tiesa atzīst, ka /pers. A/ un liecinieku norādītā notikumu versija saskaņota un vērsta uz to, lai /pers. A/ varētu izvairīties no atbildības.
[5.6] Turklāt tiesa nevar atstāt bez ievērības, ka no lietā iesniegtajiem videoierakstiem nav saskatāms, ka /pers. A/ būtu iebildis pret to, ka viņš nav
vadījis Transportlīdzekli. Minētais apsvērums parādās tikai pie Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākā inspektora Vernera Vangrava ziņojuma
sastādīšanas, kur norādīts, ka /pers. A/ neatzīst, ka bija vadījis Transportlīdzekli. Par labu šim apsvērumam liecina arī tas, ka /pers. A/ bija piekritis veikt
alkohola koncentrācijas pārbaudi, kā arī nav iebildis tās rezultātiem, kas ir neloģiski, ja persona nav vadījusi Transportlīdzekli. Minēto darbību izdarīšanas
laikā /pers. A/ atradies Rīgas pašvaldības policijas darbinieku redzeslokā, ko apliecina lietas materiāliem pievienotie videoieraksti.
[6] Tiesa atzīst, ka policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta
ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieks ir sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās
apgabaltiesas 2005. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. AA 13-05/5 17.1. punktu, 2005. gada 9. decembra sprieduma lietā Nr. 666-05/5
15.1. punktu). Šajā gadījumā tiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieki būtu neobjektīvi vai
nekompetenti /pers. A/ administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Tiesa nekonstatē arī pašvaldības policijas darbinieku iepriekšēju saistību ar /pers. A/, jo
/pers. A/ apliecināja, ka Rīgas pašvaldības policijas darbiniekus nepazīst, kaut arī redzējis viņus tajā pašā dienā, kad bija ieradušies pakaļ iereibušam
vīrietim, kas atradās Bāriņu ielā 10, Rīgā (hostelī). Arī lietā nopratinātie liecinieki norādīja, ka Rīgas pašvaldības policijas darbiniekus nepazīst. Uz
iespējamo policijas darbinieka ieinteresētību nenorāda arī pats /pers. A/.
Savukārt /pers. A/ paskaidrojumus tiesai ir pamats apšaubīt, jo /pers. A/, kā pie administratīvās atbildības saucamā persona, ir ieinteresēts
izvairīties no administratīvās atbildības, uz ko, pie iepriekš konstatētā, netieši norādīta viņa piebilde tiesas sēdē, ka viņam ļoti nepieciešamas
transportlīdzekļa vadītāja tiesības.
Ja persona uzskata, ka nav vainojama administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (konkrētajā gadījumā – nav transportlīdzekli vadījusi), viņas interesēs ir
nekavējoties uz to norādīt, jo vienīgi operatīvi pārbaudot attiecīgās personas sniegtās ziņas, ir iespējams iegūt objektīvu informāciju, tai skaitā – fiksēt
liecinieku liecības. Apgabaltiesas ieskatā apstāklis, ka persona tik būtisku faktu nenorādīja uzreiz, pats par sevi var radīt šaubas par vēlāk sniegto
paskaidrojumu ticamību, jo tādējādi pie administratīvās atbildības sauktajai personai ir radusies iespēja saskaņot savas liecības ar citu personu [..], pirms
tā sniegusi paskaidrojumus par lietas faktiskajiem apstākļiem policijas amatpersonām un liecinājusi tiesā (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2008.
gada 28. aprīļa spriedumu lietā Nr. 143/AA43-0204-08/18).
Tādējādi tiesa dod priekšroku Rīgas pašvaldības policijas darbinieku ziņojumos norādītajam, jo tiesai nav pamata apšaubīt policijas darbinieka
kompetenci un objektivitāti. Turklāt par labu minētajam apstāklim liecina arī tas, ka gan /pers. A/, gan /pers. F/ un /pers. E/ norādīja, ka mainīšanās
transportlīdzeklī notikusi, bet mainījušās atšķirīgas no Rīgas pašvaldības policijas ziņojumos norādītās personas. Tiesai nerodas saprātīgas šaubas tam, ka
Rīgas pašvaldības policijas darbinieku ziņojumos norādītie apstākļi būtu bijuši citādāki, nekā tie ir atspoguļoti ziņojumos.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā pierādīts, ka Transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā vadījis /pers.
A/. Tādējādi persona, kura saucama pie administratīvās atbildības šajā lietā, konstatēta pamatoti un atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem.
[7] Uzliekot sodu /pers. A/ saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas
pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
[7.1] Izvērtējot pārkāpēja personību, konstatēts, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, bet faktiskā /adrese A/. Personai ir divi apgādājamie,
strādā algotu darbu un saņem ienākumus 250 euro mēnesī, pie administratīvās atbildības pēdējā gada laikā nav saukts, invaliditāte nav piešķirta.
Tiesa lietā nekonstatē atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus.
[5.2] Latvijas APK 22. pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo
pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus.
Nosakot sodu pārkāpējam, tiesa atzīst, ka Latvijas APK 22. pantā paredzēto soda mērķi var panākt piemērojot administratīvo arestu, uzliekot
naudas sodu un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Nosakot sodu tiek ņemts vērā Latvijas APK 29. pantā noteiktais, ka personai par transportlīdzekļa [...] vadīšanu alkohola reibumā [...] uz izdarītā
pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
[4.3] Saskaņā ar Latvijas APK 258. panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz
izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un
konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 10. punkts noteic, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir
vienāda ar Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai lielāka par to, pārbaudes
izdevumus 15,65 euro apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs. Ievērojot minēto, /pers. A/ uzliekams par pienākumu iemaksāt Valsts policijas kontā
alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā.
[4.4] Saskaņā ar Latvijas APK 257. pantu izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā,
bet ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 15 panta trešajā daļā, līdz piemērotā naudas
soda izpildei, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 107891 apstiprina, ka
transportlīdzeklis Mitsubishi Space Wagon, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nodots glabāšanā.
No Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdrukas redzams, ka transportlīdzeklis Mitsubishi Space Wagon, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, reģistrēts kā /pers. P/ īpašums, bet kā turētājs reģistrēts /pers. A/.
Ar Satversmes tiesas 2013. gada 24. oktobra spriedumu lietā Nr. 2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta
pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam” atzīts, ka transportlīdzekļa paturēšana glabāšanā līdz naudas soda samaksai
gadījumos, kad administratīvo pārkāpumu nav izdarījis transportlīdzekļa īpašnieks, nesamērīgi ierobežo īpašuma tiesības. Ar minēto Satversmes tiesas
spriedumu Latvijas APK 257. panta pirmās daļas otrā teikuma vārdi „ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149. 4 panta
septītajā daļā, 149.5 panta piektajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei” attiecībā uz
transportlīdzekļu īpašniekiem (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem), kuri nav izdarījuši administratīvo pārkāpumu, par kuru
piemērots naudas sods, un, kuru transportlīdzekļi šā sprieduma publicēšanas dienā atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūras glabāšanā, ir atzīti par
neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Satversmes tiesas spriedumā noteikts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra tās glabāšanā
esošos transportlīdzekļus to īpašniekiem un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem pēc to pieprasījuma atdod neatkarīgi no
piemērotā naudas soda izpildes.
Ievērojot minēto, nolūkā nepieļaut transportlīdzekļa īpašnieka tiesību ierobežojumu un aizskārumu, transportlīdzeklis atdodams tā īpašniekam.
[4.5] Latvijas APK 309. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu
transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un izņemot transportlīdzekļu vadītāja
apliecību. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ja transportlīdzekļa vadītājam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, bet transportlīdzekļu
vadītāja apliecība nav izņemta, transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību
Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai vai Valsts policijai.
Lietas materiāliem /pers. A/ autovadītāja apliecība Nr. /apliecības numurs/ nav pievienota. Līdz ar minēto tiesa norāda, ka /pers. A/ ir pienākums
10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Nr. /apliecības numurs/ Ceļu satiksmes drošības direkcijai.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā visu iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.-33., 149.15, 289.6, 289.7, 289.12, 289.13, 289.17,
309. pantu, tiesa
nosprieda
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 1 5 panta trešajā daļā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm, uzlikt naudas sodu 850 euro (astoņsimt
piecdesmit euro) apmērā un atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem.
Naudas sods jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu. Maksājuma rekvizīti:
Saņēmējs: Valsts kase
Reģistrācijas nr. 90000050138
Konta Nr. LV34TREL1060191011100
Saņēmēja banka: Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Maksājuma mērķis: naudas sods Pārdaugavas tiesai – lieta Nr. 168016119, /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Izskaidrot /pers. A/, ka naudas soda samaksu apliecinošs dokuments pēc samaksas izdarīšanas nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā
Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā, 109. kabinetā. Pretējā gadījumā, pēc izpildei noteiktā termiņa notecējuma, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei
zvērinātam tiesu izpildītājam.
Transportlīdzekli Mitsubishi Space Wagon, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nekavējoties atgriezt tā īpašniekam.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola ietekmes noteikšanai veikto pārbaudi
15,65 euro (piecpadsmit euro, 65 centi).
Izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikto pārbaudi 15,65 euro (piecpadsmit euro, 65 centi), /pers. A/ jāsamaksā 30
dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā:
Saņēmējs: Valsts policija
Reģistrācijas nr. 90000099040
Banka: Valsts kase
Bankas kods: TRELLLV22
Konta Nr. LV96TREL2140091033000
Maksājuma mērķis: pārbaudes izdevumi (transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr. NB 372430).
Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā Gaujas ielā 15, Rīgā.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, 10 dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas iesniegt transportlīdzekļa vadītāja
apliecību Nr. /apliecības numurs/ Ceļu satiksmes drošības direkcijai.
Spriedumu par administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirknim Stacijas ielā 46, Ludzā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Spriedums pieejams lietas dalībniekiem tiesas kancelejā 2019. gada 20. maijā.
Tiesnesis Viktors Makucevičs