Court dismisses defendant's absence and imposes a €20 fine for refusing police orders under Latvian Administrative Offences Act.
Legislator summary
AI generatedThe court proceeded to hear the case in absentia because neither the defendant nor the police representative appeared despite proper notice. The defendant was found guilty of refusing lawful police orders while under the influence of alcohol, a circumstance that aggravated the offense. Consequently, the court imposed a €20 fine to uphold public order and deter future violations.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta 1. daļa; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; When a party fails to appear without valid justification, the court may proceed in their absence, and refusal to obey police orders under the influence of alcohol constitutes an aggravated administrative offense warranting a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:JERT:2017:1003.116013817.1.S
Lieta Nr.116013817
Nr.1-0138-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2017.gada 3.oktobrī
Jēkabpils rajona tiesas
tiesnese L.Baltmane-Zepa,
ar tiesas sēdes sekretāri V.Drozdi
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.
Aprakstošā daļa
2017.gada 31.augustā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībniece D.Strika noformējusi administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr.PC189321 par to, ka 2017.gada 31.augustā plkst. 22.35 Jēkabpilī, Viestura ielā pretī ēkai Nr. 34A, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām - atteicās sekot
policijas darbiniekam uz dienesta transportlīdzekli, pretojās aizturēšanai, ķērās pie apkārtējiem priekšmetiem, kā arī nepakļāvās prasībām pārtraukt veikt pretlikumīgās darbības.
Protokolā norādīts, ka izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.
Uz tiesas sēdi Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis un /pers. A/ nav ieradušies, lai arī par tiesas sēdes laiku un vietu viņiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā (lietas 1.lapa).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa noteic, ka lietas izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda
persona.
Ņemot vērā to, ka lietas dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu ir zināms, iestādes pārstāvis un /pers. A/ nav informējuši tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu, tiesnese
uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas iztiesāšanas atlikšanai, līdz ar to lieta izskatāma lietas dalībnieku prombūtnē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, /pers. A/ ir saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga
tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība,
kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā
formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un
noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme pareizā lietas izlemšanā.
Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības
sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas.
Administratīvo lietu departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs
rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr.
SKA454/2006 10.punktu).
Likuma „Par policiju” 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām
personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 4.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos
pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un
administratīvi aizturēt likumpārkāpējus.
2017.gada 31.augustā plkst. 22.35 policijas darbinieki, kas izteica prasību /pers. A/ pārstāt lietot alkoholu sabiedriskā vietā, veica savus dienesta pienākumus (lietas 4., 5., 6.lapa).
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības apstiprina policijas darbinieku J.Vilcāna, D.Strikas un G.Voitiņa 2017.gada 31.augusta ziņojumi, kuros cita starpā norādīts, ka /pers. A/
atteicies pildīt policijas darbinieku prasību doties uz policijas transportlīdzekli, uzrādīt personu apliecinošus dokumentus vai nosaukt savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Tā kā /pers. A/ uzvedies agresīvi, pret
viņu tika pielietoti speciālie cīņas paņēmieni un roku dzelži (lietas 4., 5., 6.lapa). Visas minētās darbības /pers. A/ veicis pēc tam, kad policijas darbinieks izteicis likumīgu prasību. Policijas darbinieka prasību
neizpildīšana ir apzināta cilvēka darbība, un secināms, ka /pers. A/ apzināti veicis protokolā norādītās darbības.
Lai gan policijas darbinieku liecības (arī ziņojumi) pašas par sevi nav uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, policijas darbinieku ziņotajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus
dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe (sk. Administratīvā apgabaltiesas 2005.gada 9.decembra spriedumu lietā Nr. AA666-05/5). Policijas amatpersonu noformētiem dokumentiem a
priori ir publiskā ticamība, ko iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Augstākās tiesas 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-647/2008).
Norādāms, ka /pers. A/ nav atspēkojis policijas amatpersonu dokumentos norādīto, nav iesniedzis pretējus pierādījumus. Līdz ar to tiesnesei nav šaubu, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis
administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, viņš ir vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par izdarīto administratīvo pārkāpumu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta sankcija paredz sodu naudas soda veidā līdz 280 EUR vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Nosakot sodu /pers. A/, saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Izvērtējot pārkāpēja personību, konstatēts, ka lietā nav ziņu par to, vai /pers. A/ strādā un gūst ienākumus. No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra izdrukas par personas administratīvajiem
pārkāpumiem redzams, ka /pers. A/ iepriekš administratīvi sodīts vienu reizi (lietas 10.lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pantu tiesnese nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošos apstākļus, taču viņa atbildību pārkāpuma izdarīšanā pastiprina tas, ka pārkāpums
izdarīts alkohola ietekmē, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā alkometra izdruka (lietas 7.lapa), un tas ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas 6.punktā norādītais atbildību
pastiprinošais apstāklis.
Ņemot vērā soda apmēra un veida ietekmējošos apstākļus, tiesneses ieskatā par izdarīto administratīvo pārkāpumu /pers. A/ piemērojams vieglākais no panta sankcijā paredzētajiem soda veidiem, proti,
naudas sods, jo šis soda veids būs pietiekami audzinošs, turklāt ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175., 289.13 pantu, 289.16 - 289.18 pantu tiesnese
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt viņu ar naudas sodu 20 EUR (divdesmit euro)
apmērā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas
dienas
var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 3.oktobrī.
Tiesnese L.Baltmane-Zepa