Court convicts defendant of intentional injury causing serious harm and imposes conditional prison sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally causing serious bodily harm and sentenced him to three years of conditional imprisonment. The defendant admitted guilt, and the court found the evidence sufficient to prove the intentional act of stabbing the victim with a wire. Consequently, the court applied mitigating circumstances to impose a conditional sentence with a probation period.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 125. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529. panti: The court may convict a defendant who admits guilt when evidence corroborates the intentional commission of a crime causing serious bodily harm and impose a conditional sentence based on the nature of the act and mitigating factors.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11300036014
Lietas arhīva Nr. K23-0035-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 5.februārī
Madonas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Lazdiņa,
piedaloties prokuroram S.Kaparkalējam
un zvērinātam advokātam B.Baguckim,
izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā pers C, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 125. panta pirmās daļas ,
konstatēja
pers Ctīši nodarīja tādu miesas bojājumu, kas bīstams dzīvībai (smags miesas bojājums).
/pers. C/ 2014. gada 30.oktobrī ap plkst. 22.00 , savā dzīves vietā /adrese/, kopā ar /pers. D/ lietoja alkoholiskos dzērienus. Būdams alkohola
ietekmē, /pers. C/ sadzīves konflikta laikā I, sēdošajam /pers. D/ ,ar dzīvoklī esošo cirvīti, tīšām ne mazāk kā trīs reizes iesita pa galvu un ķermeni. Sitienu
rezultātā /pers. D/ tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai – cirstas brūces galvas matainajā daļā, labajā pleca locītavā un laba apakšstilbā ar
labā lielkaula malēju bojājumu, smadzeņu sasitums, asinsizplūdums zem smadzeņu apvalkiem.
Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzēto noziegumu.
/pers. C/ sevi par vainīgu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina . Paskaidroja, ka pilnībā piekrīt apsūdzībā minētajiem pirmstiesas
procesā konstatētajiem nozieguma izdarīšanas apstākļiem un tā kvalifikācijai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesas izmeklēšanā netika izdarīta
pierādījumu pārbaude, jo šādu lūgumu pieteica apsūdzētais, viņa aizstāvis un prokurors. Lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa ir pārliecinājusies, ka tie
apstiprina /pers. C/ vainu. Tā kā lietā netika pārbaudīti pierādījumi, to uzskaitījums un analīze nav nepieciešama. Pārbaudīti tikai tie pierādījumi, kas
raksturo apsūdzēto.
/pers. C/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas. Noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir materiāls un nodarījums ir
pabeigts ar smago miesas bojājumu nodarīšanas brīdi. No subjektīvās puses apsūdzētā darbības raksturo netiešs nodoms, jo, tīši ar cirvi cietušajam sitot pa
galvu un ķermeni, apsūdzētais ir paredzējis un apzināti pieļāvis smago seku iestāšanos, taču viņa nodoms bijis nekonkretizēts.
Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam , soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo
personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu,kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu
likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu , nosakot soda veidu , tiek ņemts vērā izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība ,savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie
apstākļi.
Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums , atbilstoši Krimināllikuma 7.panta ceturtajai daļai, klasificējams kā
smags noziegums.
Apsūdzētais ir nesodīts , jo sodamība dzēsta ( lietas 90.lapa). Ne narkologa, ne psihiatriskā kabineta uzskaitē nesastāv ( lietas 85-86.lapa).
Varakļānu novada pašvaldības sniegtajā raksturojumā norādīts, ka /pers. C/ ir vērsies pie palīdzības sociālajā dienestā . Par apsūdzētā nodarbošanos
un draugu loku pašvaldībai ziņu nav.
Pats /pers. C/ paskaidroja, ka pēdējā gada laikā nestrādājis, jo slimojis. Izdarīto nožēlojot. Esot apņēmies turpmāk dzīvot pie mātes /nosaukums/,
aprūpēt viņu, kā arī atrast darbu un alkoholu nelietot.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. C/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem tiesa atzīst tos, ka savu vainu viņš vaļsirdīgi atzīst un
izsaka nožēlu par izdarīto, cietušajam ir atlīdzināti ārstēšanās izdevumi.
Atbilstoši Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas12. punktam, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli uzskatāms tas, ka noziedzīgais nodarījums
izdarīts alkohola ietekmē.
Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim
gadiem vai bez tās.
Ņemot vērā iepriekš spriedumā norādītos apstākļus, kas ietekmē piespriežamā soda veidu un mēru, to, ka Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas
sankcijā nav paredzēti alternatīvi soda veidi, tiesa atzīst, ka /pers. C/ nosakāms brīvības atņemšanas sods . Tomēr, ievērojot , ka apsūdzētais skaitās nesodīts
, viņa atbildību mīkstinošos apstākļus, kā arī cietušā lomu notikušajā, iespējams piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus. Tiesa ņem vērā arī to
apstākli, ka /pers. C/ māte ir pirmās grupas invalīde , kurai nepieciešama pastāvīga aprūpe, ko apūdzētais apņēmās nodrošināt. Tiesa atzīt, ka šobrīd ir
pietiekams pamats uzskatīt, ka vainīgais , sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Pēc tiesas ieskata, ņemot vērā nosacītas notiesāšanas būtību,
proti, saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta devīto un desmito daļu, ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā
likumā paredzētos vai Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz Valsts probācijas dienesta iesniegumu, var pieņemt lēmumu par
spriedumā noteiktā soda izpildīšanu notiesātajam vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam, kā arī, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara
jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms , konkrētajā gadījumā pārbaudes laika noteikšana /pers. C/ būs audzinošāks sods par reālas
brīvības atņemšanas sodu. Nosacīta soda piemērošana būs krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, samērīgs ar noziedzīgā nodarījuma rezultātā
radītajām sekām un taisnīgs attiecībā pret cietušo.
/pers. C/ aizturēts no 2014.gada 31.oktobrī un tajā pat dienā viņam piemērots apcietinājums (lietas 57.,63 lapa). Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta
ceturto daļu apcietinājumā pavadītais laiks ieskaitāms brīvības atņemšanas soda termiņā.
Pirmstiesas procesā cietušais /pers. D/ pieteicis kaitējuma kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar viņa ārstēšanos EUR 244,83 apmērā. Uz tiesas
sēdi cietušais nav ieradies. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 469.pantā otrajā daļā noteiktajam, krimināllieta iztiesāta bez viņa klātbūtnes. Lietā saņemts
/pers. D/ paraksts , kas apliecina, ka cietušais ir saņēmis no /pers. C/ meitas EUR 250 un viņam nav nekāda rakstura pretenziju pret vainīgo . Līdz ar to
atzīstams, ka kaitējuma kompesācija krimināllprocesā netiek uzturēta.
Tiesas sēdē prokurors valsts interesēs uzturēja pieteikumu par EUR 870 piedziņu no /pers. C/ , jo Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības
administrācija saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajiem” /pers. D/ izmaksājusi šādu summu.
Tiesa uzskata, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. Saskaņā ar minēto likumu Juridiskās palīdzības administrācija 2015.gada 29.janvārī
pieņēmusi lēmumu izmaksāt cietušajam krimināllietā valsts kompensāciju. Likuma 4.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka Juridiskās palīdzības administrācijai
ir uzdevums regresa kārtībā vērsties pret vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju. Tā kā EUR 870 cietušajam izmaksāti vēl nepabeigtā kriminālprocesā,
atbilstoši likuma 21.panta pirmajai daļai, pieteikuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu valsts interesēs uzturēšanu spēkā un apmierināšanu
nodrošina Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kriminālprocesa likuma 456.panta trešā daļa paredz, ka prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts interesēs.
Savukārt tiesai, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktam, notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda tiesas lēmumu par
kaitējuma kompensāciju ,tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru. Līdz ar to atzīstams , ka no /pers. C/ par labu valstij ir piedzenama /pers. D/
izmaksātā valsts kompensācija .
Apsūdzētā valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā īstenoja zvērināts advokāts Broņislavs Baguckis , kuram saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru Kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 ”Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, atbilstoši iesniegtajam aprēķinam, izmaksājama atlīdzība EUR 37
apmērā. Minētie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu piedzenami no apsūdzētā valsts labā.
Procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu ir piedzenami tikai tajā gadījumā, ja tie netiks labprātīgi atlīdzināti 30
dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Kriminālprocesa likuma 240. pants nosaka galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem. Atbilstoši minētās likuma normas pirmās daļas
1., 5.punktam , lietiskie pierādījumi , kas glabājas Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirknī- divi bioloģiskie paraugi, trīs čeki, cepure -
iznīcināmi kā nevērtīgi, mobilais telefons Nokia 100 – atdodams īpašniekam /pers. C/.
Ja divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas /pers. C/ lietisko pierādījumu neizņem, tad to iznīcināt.
Tā kā ar šo spriedumu vainīgajam tiek piespriests brīvības atņemšanas sods nosacīti, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 532.panta pirmās daļas
5.punktam, pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvojams no apcietinājuma.
Vadoties no teiktā un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantu , tiesa
nosprieda
/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā, un sodīt ar brīvības
atņemšanu uz 3 ( trim) gadiem , nepiemērojot policijas kontroli.
Piemērot Krimināllikuma 55. pantu un brīvības atņemšanu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 ( trim) gadiem un 6 ( sešiem )
mēnešiem.
Izciestajā brīvības atņemšanas soda daļā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2014.gada 31.oktobra līdz 2015.gada 5.februārim.
Nosacīti notiesātā pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Madonas teritoriālajai struktūrvienībai.
Drošības līdzekli –apcietnājumu, atcelt pēc sprieduma pasludināšanas .
Par labu valstij piedzīt no /pers. C/ 870 (astoņo simti septiņdesmit euro) - Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts kompensāciju
/pers. D/.
Par labu valstij piedzīt no /pers. C/ 37 (trīsdesmit septiņus euro ) procesuālos izdevumus par zvērināta advokāta Broņislava Bagucka juridisko
palīdzību .
Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksāšanu noteikt termiņu - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanas brīža.
Lietiskos pierādījumus - divus bioloģiskos paraugu, trīs čekus , cepuri, iznīcināt. Mobilo telefonu Nokia 100 – atdot īpašniekam /pers. C/ . Ja divu
mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lietiskais pierādījums netiek izņemts, tad to iznīcināt.
Spriedumu daļā par noteikto sodu, procesuāliem pārkāpumiem vai kaitējuma kompensāciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības
dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Madonas rajona tiesā.
Spriedums būs pieejams Madonas rajona tiesas kancelejā sākot ar 2015.gada 5.februāri .
Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Lazdiņa