Administrative court dismissed family doctor's appeal against mandatory health insurance agency's surcharge decision.

Lieta Nr. A42534207

A931–10/5

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010. gada 19. janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Irina Kaļiņina,

piedaloties pieteicējai I.K., biedrības „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” (turpmāk –

Biedrība) kā I.K. tiesību un tiesisko interešu aizstāvja pilnvarotajai pārstāvei D.Z.,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Veselības norēķinu centra

pilnvarotajiem pārstāvjiem L.G. un G.Č.,

2009. gada 30. decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja Biedrības pieteikumu, kas iesniegts

aizstāvot Biedrības biedres I.K. tiesības un tiesiskās intereses, par Veselības obligātās

apdrošināšanas valsts aģentūras direktores 2007. gada 24. maija lēmuma Nr. 4.1.1-

10/3146 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktores 2007. gada

24. maija lēmumu Nr. 4.1.1-10/3146 (turpmāk – Lēmums) iestādē noslēdzies

administratīvais process, kura rezultātā no ģimenes ārstes I.K. (turpmāk – ārste) tika

nolemts ieturēt kapitācijas naudu Ls 495,53 apmērā par 2006. gada 3. ceturksni.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

Pārtēriņa ieturēšana no ģimenes ārsta kapitācijas naudas pamatota ar Ministru

kabineta 2004. gada 21. decembra noteikumu Nr. 1036 ,,Veselības aprūpes

organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 1036, zaudējuši spēku

ar 2007. gada 1. janvāri) 83. punktu.

Veidojot vienoto ambulatoras veselības aprūpes modeli, primārās veselības

aprūpes sadaļā kā vispārējs princips tika iestrādāta Pasaules Veselības organizācijas

atbalstītā ģimenes ārsta „vārtu vērēja” funkcija, kas paredz, ka ģimenes ārsts, nosūtot

pacientu pie speciālista, lemj par pacientam nepieciešamo konsultāciju un izmeklējumu

apjomu, tādējādi nodrošinot racionālāko veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu

izlietojumu.

Lai ģimenes ārsts būtu motivēts realizēt šo „vārtu vērēja” funkciju, noteikumos

Nr. 1036 ir paredzēti šādi mehānismi.

1. Daļa no speciālistu pakalpojumu apmaksas līdzekļiem tiek „iezīmēta” un

nodota ģimenes ārsta pārvaldībā. Atbilstoši noteikumu Nr. 1036 57.6. apakšpunktam,

līdzekļi, kas ieplānoti speciālistu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar

ģimenes ārsta nosūtījumu), ir domāti tieši sekundārās veselības aprūpes speciālistu

pakalpojumu apmaksai, un to izlietošanu ar savu nosūtījumu palīdzību ģimenes ārsts

tikai kontrolē.

2. Ģimenes ārsta motivācija līdzekļus izlietot vislietderīgākajā un efektīvākajā

veidā tiek materiāli stimulēta pēc šādas shēmas: ja līdzekļu atlikums nepārsniedz 30%

no aprēķinātajiem līdzekļiem, tas nozīmē, ka ģimenes ārsts savas kompetences ietvaros

ir nodrošinājis racionālu budžeta līdzekļu izlietošanu un par to ir tiesīgs saņemt papildus

ieņēmumus 75% apmērā no līdzekļu atlikuma (noteikumu Nr. 1036 58.7. apakšpunkts);

ja līdzekļu atlikums ir lielāks par 30% no aprēķinātajiem līdzekļiem, tas nozīmē, ka

ģimenes ārsts, iespējams, ir pārāk ierobežojis sekundārās veselības aprūpes

pakalpojumu saņemšanu pacientiem, tāpēc šādos gadījumos tiek veikta ģimenes ārsta

darbības analīze. Ja analīzes rezultātā atlikuma izveidošanās tiek atzīta par pamatotu,

ģimenes ārsts ir tiesīgs saņemt 75% no līdzekļu atlikuma (noteikumu Nr. 1036

58.7. apakšpunkts un 11. pielikuma 9. punkts); ja ģimenes ārsts ir pārtērējis aprēķinātos

sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas līdzekļus un tādējādi, iespējams,

nav pienācīgi un racionāli realizējis „vārtu vērēja” funkciju, aģentūra var ieturēt līdz

20% no ģimenes ārsta kapitācijas naudas, lai segtu izdevumus par sekundārās veselības

aprūpes pakalpojumiem (noteikumu Nr.1036 83. punkts).

Tādējādi apmaksas modelī ir iekļauti nosacījumi, kas no vienas puses nodrošina

pacientiem iespēju vajadzības gadījumā saņemt nepieciešamos nosūtījumus pie

speciālistiem, un no otras puses veicina ģimenes ārstus īstenot „vārtu vērēja” funkciju,

ierobežojot izmaksas neefektīvu un no medicīniskā viedokļa nepamatotu sekundārās

veselības aprūpes speciālistu pakalpojumu saņemšanu un pakalpojumu apmaksai

paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Aģentūras Rīgas nodaļa ir veikusi ģimenes ārsta darbības analīzi par 2006. gada

3. ceturksni, kuros pārtērēti speciālistu pakalpojumu apmaksai (ar ģimenes ārsta

nosūtījumu) paredzētie līdzekļi, lai noskaidrotu, vai ģimenes ārsta darbību neraksturo

apstākļi, kas attaisnotu līdzekļu pārtēriņa rašanos. Pārtēriņa rašanos attaisnojošus

apstākļus Aģentūras Rīgas nodaļa ģimenes ārsta darbībā nav konstatējusi.

Ārste iestādei iebilda, ka Aģentūras Rīgas nodaļas lēmumi tika pieņemti,

balstoties uz 2006. gada 11. oktobra iekšējo normatīvo aktu Nr. 2 ,,Ieteikumi Veselības

obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras darbiniekiem, veicot ģimenes ārsta kontrolēto

speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu pārtēriņa daļas ieturēšanu no

ģimenes ārsta kapitācijas naudas” (turpmāk – Ieteikumi).

Ieteikumu 4. punktā norādīts, ka lēmums tiek pieņemts par katru ceturksni līdz

tam sekojošā mēneša pēdējam datumam. Līdz ar to lēmumu par 2006. gada 3. ceturksni

Aģentūra ir pieņēmusi ar atpakaļejošu datumu.

Aģentūra norāda, ka Ieteikumi tika izstrādāti, lai noteiktu vadlīnijas, kas

aģentūras darbiniekiem jāņem vērā, piemērojot noteikumu Nr. 1036 83. punktu, un

iekšējā normatīvā akta trūkums nevar būt par pamatu noteikumu Nr. 1036

neievērošanai.

Pieņemot lēmumu, Aģentūras Rīgas nodaļa to ir pamatojusi ar likumu un

Ministru kabineta noteikumiem, kā to paredz Administratīvā procesa likuma (turpmāk

arī – APL) 67. panta ceturtā daļa, bet Ieteikumiem ir tikai informatīvs raksturs.

[2] 2007. gada 25. jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Biedrības

pieteikums un ierosināta administratīvā lieta par Lēmuma atcelšanu un labvēlīga

administratīvā akta izdošanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

Ģimenes ārste sniedz pacientiem primārās veselības aprūpes pakalpojumus

saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Aģentūru atbilstoši noteikumiem Nr. 1036. Ja

pacientam ir nepieciešama tāda slimības diagnostika vai ārstēšana, kuru ģimenes ārsts

pats nespēj veikt, ģimenes ārsts nosūta pacientu pie speciālista. Šim nolūkam ģimenes

ārsta un Aģentūras noslēgtajā līgumā ir paredzēts noteikts sekundārās ambulatorās

veselības aprūpes līdzekļu apjoms (konkrētajam ģimenes ārstam 4408,63 lati 2006. gada

3. ceturksnī), kuru ģimenes ārste kontrolē.

Noteikumu Nr. 1036 58. punktā noteikti astoņi ģimenes ārstu mēneša ieņēmumu

avoti par pacientu aprūpi, tostarp kapitācijas nauda. Ja maksa par speciālistu sniegtajiem

ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu)

pārsniedz ģimenes ārstam līgumā šim nolūkam piešķirto apmēru, Aģentūra pārtēriņa

summu vismaz daļēji ietur no ģimenes ārsta kapitācijas naudas, kā tas paredzēts minēto

noteikumu 83. punktā.

Saskaņā ar Aģentūras Vadības informācijas sistēmā esošo informāciju par

ģimenes ārstes darbību 2006. gada 3. ceturksnī aprēķinātie sekundārās ambulatorās

veselības aprūpes līdzekļi bija Ls 4408,63; izlietotie sekundārās ambulatorās aprūpes

līdzekļi Ls 5150,75; pamatmaksājums no aprēķinātās mēneša kapitācijas naudas

Ls 2477,64; pārtēriņa procentuālā attiecība pret ģimenes ārsta kapitācijas naudu 30%

apmērā.

Lēmums nav pamatots un ir atceļams, jo ģimenes ārstes prakses darbība pamatā

tika vērtēta pēc Ieteikumiem, kas publicēti laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 2006. gada

24. oktobrī, nevis pēc noteikumiem Nr. 1036. Ģimenes ārste nevarēja pirms Ieteikumu

publicēšanas zināt, pēc kādiem principiem organizēt speciālistu pakalpojumu apmaksai

paredzēto līdzekļu izlietošanu, lai to pārtēriņa gadījumā Aģentūra neieturētu līdzekļus

no kapitācijas naudas.

Apstrīdot Aģentūras Rīgas nodaļas vadītāja lēmumu, ģimenes ārste iesniegumā

Aģentūras direktorei norādīja, ka nepiekrīt lēmumā izmantotajam ģimenes ārsta

darbības vērtēšanas kritērijam (attaisnojošam faktoram) – paaugstināta hronisko

slimnieku īpatsvara, kas mērīts ar vidējo piemaksu apjomu par hronisko slimnieku

aprūpi – noteikšanai. Uz to Aģentūras direktore savā lēmumā norādīja, ka atbilstība

mediānai nav bijusi ģimenes ārsta darbības vērtēšanas kritērijs un ka atbilstoši

Ieteikumu 3.1. punktam atbilstība mediānai ir viens no faktoriem, pamatojoties uz kuru

Aģentūras nodaļas vadītājs pieņem lēmumu par līdzekļu pārtēriņa neieturēšanu no

ģimenes ārsta kapitācijas naudas, un to nevar uzskatīt par ģimenes ārsta darbības

vērtēšanas kritēriju.

Aģentūras direktore Lēmumā nav norādījusi, ar ko pēc būtības atšķiras ģimenes

ārsta lietotais jēdziens „ģimenes ārsta darbības vērtēšanas kritērijs” no Aģentūras

nodaļas vadītāja lietotā jēdziena „faktors” vai „viens no faktoriem”, pamatojoties uz

kuru Aģentūras Rīgas nodaļas vadītājs pieņēma lēmumu. Biedrība uzskata, ka šie

jēdzieni pēc būtības apzīmē vienu un to pašu vērtēšanas darbību lēmuma pieņemšanai ar

tām pašām tiesiskajām sekām un nav izšķirošas nozīmes tam, vai faktors (vērtēšanas

kritērijs) ir vienīgais, vai viens no vairākiem, ja vien no tā ir atkarīgs lēmuma saturs.

Pretēji APL 81. panta ceturtās daļas prasībām Aģentūras direktore savā Lēmumā

nav norādījusi argumentus attiecībā uz ģimenes ārsta minētajiem trijiem apstrīdēšanas

pamatojumiem attiecībā uz mediānas nepiemērojamību.

Lai gan Aģentūras direktore Lēmumā piekrīt ģimenes ārstei, ka nav pieļaujams,

ka piešķirtos ģimenes ārsta kontrolētos speciālistu pakalpojumu maksas līdzekļus var

izmantot speciālisti bez ģimenes ārsta nosūtījuma, tomēr Aģentūra pašas izveidotajā

ģimenes ārstu un speciālistu pakalpojumu apmaksas sistēmā ir pieļāvusi šādu iespēju.

Par to liecina Ieteikumu 3.3. apakšpunkts, kurā šis ir minēts kā attaisnojošs apstāklis

līdzekļu pārtēriņam. Kaut Lēmumā noteikts, ka ģimenes ārstei Vadības informācijas

sistēmā ir pieejami visi savu pacientu dati un ir iespēja konstatēt neatbilstību starp

ģimenes ārsta izrakstītajiem nosūtījumiem un saņemtajiem sekundārajiem

ambulatorajiem pakalpojumiem, faktiski tas ģimenes ārstam ir bezjēdzīgi loģisku

iemeslu dēļ un apgrūtināti tehnisku iemeslu dēļ.

Pirmais loģiskais iemesls: speciālisti parasti ievada datorizētajā sistēmā datus par

sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par ģimenes ārstu kontrolētajiem līdzekļiem nevis

ik dienu, bet mēneša beigās. Tātad ģimenes ārstam ir teorētiska iespēja ceturkšņa 2. un

3. mēneša sākumā konstatēt līdzekļu patēriņu ar un bez nosūtījuma attiecīgajos

iepriekšējos mēnešos un aptuveni plānot līdzekļu pārpalikuma izlietojumu trešajā

mēnesī. Tomēr ģimenes ārstam nav tiesisku iespēju ietekmēt speciālistus, lai viņi

nesniegtu pacientiem pakalpojumus par ģimenes ārsta līdzekļiem bez nosūtījuma. Līdz

ar to ģimenes ārstam ir samazinātas iespējas izmantot līdzekļus pacientu ārstniecībai pēc

ģimenes ārsta izvēlētā ārstēšanas plāna.

Otrais loģiskais iemesls: ģimenes ārstam ir grūti Vadības informācijas sistēmā

daudzo nosūtījumu vidū atklāt speciālistu izdarītos nosūtījumus. Tehniskais iemesls

izpaužas tādējādi, ka bieži nav piekļuves datorizētajai Vadības informācijas sistēmai,

tāpēc ģimenes ārsts nevarēja uzzināt līdzekļu pārtēriņa apmēru. Ģimenes ārste I.K. tikai

2006. gada 27. septembrī saņēma paroli, kas nepieciešama piekļuvei datiem Vadības

informācijas sistēmā.

[3] 2007. gada 6. augustā tiesā saņemti Aģentūras rakstveida paskaidrojumi,

kuros papildus Lēmumā norādītajam paskaidrots, ka ārste bija informēta, ka gadījumā,

ja tiks pārtērēti attiecīgajam periodam ģimenes ārstam aprēķinātie speciālistu

pakalpojumu samaksai paredzētie līdzekļi, Aģentūra ir tiesīga šos līdzekļus ieturēt no

ģimenes ārsta kapitācijas naudas. Aģentūra norāda, ka ģimenes ārsta pienākums ir

nosūtīt pacientu pie speciālista uz konsultāciju vai nepieciešamajiem izmeklējumiem

pamatotas nepieciešamības gadījumā. Šāda nepieciešamība izriet no pacienta veselības

stāvokļa, nevis Aģentūras Ieteikumos minētajām vadlīnijām vai ģimenes ārstam

aprēķinātā speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu daudzuma, kas

attiecīgajā periodā jāiztērē vai jāietaupa.

Veicot līdzekļu ieturēšanu no ģimenes ārstes kapitācijas naudas, netiek veikta

ģimenes ārsta darbības vērtēšana pēc būtības, bet tiek noskaidroti apstākļi, saskaņā ar

kuriem ģimenes ārstam aprēķināto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļu

pārtēriņu varētu uzskatīt par attaisnojošu. Aģentūra ir konstatējusi vispārēju

nepieciešamību veikt līdzekļu ieturēšanu sakarā ar to, ka resursu, tajā skaitā finanšu

līdzekļu trūkuma dēļ speciālistu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana nav

pieejama nekavējoties. Pieņemot lēmumu par līdzekļu ieturēšanu no ģimenes ārstes

kapitācijas naudas, Aģentūra nav konstatējusi apstākļus, pamatojoties uz kuriem varētu

neveikt līdzekļu ieturēšanu. Arī ģimenes ārstes iesniegumā nav norādīts neviens iemesls,

ko varētu uzskatīt par speciālistu pakalpojumu apmaksas pārtēriņu attaisnojošu

individuālu apstākli.

Aģentūra norāda, ka neatkarīgi no tā, kad speciālists ir ievadījis informāciju

Vadības informācijas sistēmā, ģimenes ārstam, konstatējot, ka speciālists ģimenes

ārstam aprēķinātos speciālistu pakalpojumu samaksas līdzekļus ir izmantojis bez

ģimenes ārsta nosūtījuma, ir tiesības vērsties Aģentūrā un informēt par šādiem

konstatētajiem gadījumiem. Aģentūrai nav pamata uzskatīt, ka speciālisti izmantojuši

ģimenes ārsta kontrolētos speciālistu pakalpojumu samaksas līdzekļus bez ģimenes ārsta

nosūtījuma. Šī argumenta pamatojumu var dot tikai pats ģimenes ārsts, informējot par

konkrētiem gadījumiem. No ģimenes ārstes Aģentūrā šāda informācija nav saņemta.

Attiecībā uz to, ka ārste tikai 2006. gada 27. septembrī ieguvusi pieejas paroli

Vadības informācijas sistēmai, un ir grūtības konstatēt neatbilstības, Aģentūra norāda,

ka ģimenes ārstam nav šķēršļu vērsties Aģentūrā un saņemt nepieciešamo informāciju.

Biedrība pieteikumā norāda, ka visi ārstes veiktie nosūtījumi pie speciālistiem ir

bijuši medicīniski indicēti un nepiekrīt tam, ka speciālistu pakalpojumu apmaksas

līdzekļu pārtēriņš uzskatāms par pārkāpumu, kura attaisnošanai ģimenes ārstam

jāiesniedz pierādījumi. No Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumu

Nr. 583 „Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nolikums” 1. punkta un

noteikumu Nr. 1036 121. punkta izriet, ka Aģentūras darbības sfērā ietilpst viss, kas

saistīts ar veselības aprūpes finanšu līdzekļu administrēšanu. Aģentūra nevar izvērtēt

jautājumus, kas saistīti ar medicīnisko nosūtījumu pamatotību un veiktās ārstniecības

kvalitāti, jo tas neietilpst Aģentūras kompetencē, bet attiecas uz Medicīniskās aprūpes

un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas darbības sfēru. Noteikumu

Nr. 1036 83. punkts neuzliek pienākumu Aģentūrai vērtēt speciālistu pakalpojumu

apmaksas līdzekļu medicīnisko pamatojumu, bet nosaka Aģentūras tiesības

nepieciešamības gadījumā veikt līdzekļu ieturējumu no ģimenes ārsta kapitācijas

naudas.

Aģentūra norāda, ka tā pilnībā neatzīst pieteikumu, kā arī pieteikumā minētos

argumentus un apsvērumus un uzskata, ka pirms lēmuma administratīvajā lietā

pieņemšanas, ir iegūta visa nepieciešama informācija tā pieņemšanai atbilstoši

normatīvo aktu prasībām.

[4] 2009. gada 25. martā Biedrība iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumu un

prasījuma precizējumu, kurā norādīti šādi apsvērumi.

Noteikumu Nr. 1036 83. punkts paredz ieturēt līdz 20 % no kapitācijas naudas

un procentuālajai attiecībai nav juridiskas nozīmes lēmuma pieņemšanā. Speciālistu

sniegtie veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas līdzekļi un kapitācijas nauda tiek

aprēķināta atsevišķi un tai ir atšķirīga izlietošanas kārtība.

Lēmumā nav pietiekoša faktu konstatējuma un pamatojuma APL 67. panta otrās

daļas 5. un 6. punkta izpratnē. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 1036 ārstam ir tiesības uz

kapitācijas naudu, taču minēto noteikumu 83. punkts ir interpretējams kā tiesību uz

kapitācijas naudu daļēju noraidīšanu APL 67. panta otrās daļas 8. punkta izpratnē.

Aģentūras tiesības veikt ieturējumus no kapitācijas naudas, nenozīmē, ka

Aģentūrai pašai vairs nav pienākuma vērtēt pārtēriņa pamatotību un iemeslus, kā arī

iegūt informāciju noteikumu Nr. 1036 121. punkta izpratnē.

Biedrība nepiekrīt, ka jautājumi par medicīnisko nosūtījumu pamatotību nav

Aģentūras kompetencē. Noteikumu Nr. 1036 121. punkta izpratnē Aģentūra pārbauda

arī nosūtījumu pamatotību. Finanšu līdzekļu administrēšana neizslēdz, ka

administrēšanas ietvaros jāveic medicīnisku jautājumu izvērtēšana. Nav iespējams

efektīvi kontrolēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nepārbaudot līdzekļu

izlietojuma pamatu – medicīniskās indikācijas, to cēloņus. Tomēr, ja Aģentūra uzskata,

ka tās kompetencē nav jautājumu izskatīšana par medicīnisko nosūtījumu pamatotību,

tad saskaņā ar APL 59. pantu šo informāciju Aģentūrai vajadzēja iegūt no ekspertiem

vai citām institūcijām.

Biedrība uzskata, ka Lēmumā nav konkrēts faktu konstatējums un pietiekoši

pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi. Pacientam ir tiesības saņemt veselības

aprūpes pakalpojumu – vai nu pie ģimenes ārsta, vai speciālista.

Lēmumā norādītais arguments, ka, ieturot pārtērētos līdzekļus no kapitācijas

naudas, Aģentūra nodrošina veselības aprūpei paredzēto līdzekļu izmantošanu

sabiedrības interesēs, nav uzskatāms par pamatotu, tādējādi nepareizi veikti lietderības

apsvērumi. Ja izdara ieturējumus no kapitācijas naudas, tad samazinās ģimenes ārsta

ieņēmumi, tiek apdraudēta prakses darbība un līdz ar to arī pacientu tiesības turpmāk

saņemt Latvijas Republikas Satversmē garantētās primārās ambulatorās veselības

aprūpes pakalpojumus. Ja līdzekļu pārtēriņš radies nosūtot pacientu pie speciālista

pamatotu medicīnisku indikāciju dēļ, tad tas pats par sevi nav uzskatāms par

prettiesisku.

2009. gada 11. augustā Administratīvajā rajona tiesa saņemti ārstes kā

pieteicējas pieteikuma pamata un priekšmeta grozījumi administratīvajā lietā

Nr. A42534207 (lietas 2. sējuma 95. – 97. lapa), kurā ārste norāda, ka 2006. gada

2. maijā starp Aģentūru un ģimenes ārstes I.K. praksi noslēgts līgums Nr. 0302/PM–

9105/2006R par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kas ir

publisko tiesību līgums. Tā kā ārste par 2006. gada 3. ceturksni nav pārtērējusi

sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļus, bet izveidojies līdzekļu atlikums

Ls 771,88 apmērā, tad ārste lūdz tiesu konstatēt, ka Aģentūra nepareizi izpildījusi

iepriekš minēto līgumu, tādēļ Aģentūrai uzliekams par pienākumu vienā mēneša laikā

no sprieduma spēkā stāšanas dienas izmaksāt ārstei 75 % no atlikuma summas par

2006. gada 3. ceturksni no faktiski neizlietoto līdzekļu atlikuma apjoma samaksai par

speciālistu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

[5] Tiesas sēdē ārste un Biedrības pārstāve pieteikumos ietvertos prasījumus

uzturēja, balstoties uz pieteikumā un pieteikuma papildinājumos izteiktajiem

apsvērumiem.

Atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojot to ar Lēmumā

un rakstveida paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Iepazinusies ar lietas materiāliem un izvērtējusi administratīvā procesa

dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību kopsakarā ar lietā iesniegtajiem

pierādījumiem, tiesa atzīst, ka Biedrības un ārstes pieteikums nav pamatots un tādēļ tas

ir noraidāms.

[7] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus.

[7.1] 2006. gada 2. maijā starp Aģentūru un ģimenes ārstes I.K. praksi noslēgts

līgums Nr. 0302/PM-9105/2006R par primārās veselības aprūpes pakalpojumu

sniegšanu un apmaksu (turpmāk – Līgums, lietas 1. sējuma 91. – 115. lapa).

[7.2] 2006. gada 8. novembrī Aģentūras Rīgas nodaļa lūgusi ārstei viedokli

sakarā ar ģimenes ārsta kontrolēto speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu

pārtēriņa rašanās iemesliem.

[7.3] Ārste 2006. gada 16. novembrī savu viedokli sniedza rakstveidā Aģentūras

Rīgas nodaļai (lietas 1. sējuma 36. – 38. lapa).

[7.4] Ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Rīgas nodaļas 2006.

gada 11. decembra lēmumu R-NOS/6578 „Par ģimenes ārsta kontrolēto speciālistu

pakalpojumu samaksas līdzekļu patēriņa daļas ieturēšanu no ģimenes ārsta kapitācijas

naudas par 2006. gada 3. ceturksni” (lietas 1. sējuma 34. – 35. lapa) nolemts ieturēt no

ģimenes ārstes I.K. kapitācijas naudu Ls 495,53 apmērā par 2006. gada 3. ceturksni.

[7.5] Minēto lēmumu 2007. gada 15. janvārī ārste apstrīdēja Aģentūras

direktorei (lietas 1. sējuma 39. – 41. lapa).

[7.6] Ar Lēmumu atstāts negrozīts Aģentūras Rīgas nodaļas 2006. gada

11. decembra lēmums Nr. R – NOS/6578.

[7.7] Ar 2009. gada 18. decembra Veselības norēķinu centra [uz Aģentūras bāzes

izveidota tiešās pārvaldes iestāde, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 29. jūlija

rīkojuma Nr. 509 “Par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu

reorganizāciju” 1.2.2. apakšpunktam, kas noteic pienākumu, saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 15. panta pirmo, trešo un ceturto daļu un Publisko aģentūru likuma 8.

panta pirmo daļu reorganizēt (likvidēt) šādas valsts pārvaldes iestādes: (..) līdz 2009.

gada 1. oktobrim Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un uz tās bāzes

izveidot tiešās pārvaldes iestādi „Veselības norēķinu centrs”] vēstuli Nr. 4/1.1-10/1401

(lietas 2. sējuma 119. – 161. lapa) pēc atkārtotās pārbaudes apstiprināts ārstes

sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļu pārtēriņš par 2006. gada 3. ceturksni

Ls 657,23 apmērā.

[8] Pārbaudot, vai Līgums uzskatāms par publisko pakalpojumu līgumu, tiesa

konstatē, ka tā priekšmets tiek definēts šādā apjomā: 1.1. punkts – „Izpildītājs apņemas

Līguma darbības laikā sniegt valsts garantētās medicīniskās palīdzības apjomā

ietilpstošos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikas valsts veselības

obligātās apdrošināšanas dalībniekiem un citām personām atbilstoši spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem un Līgumam, bet Aģentūra apņemas sniegtos pakalpojumus

novērtēt un apmaksāt saskaņā ar Līguma noteikumiem.”; 1.2. punkts – „Veselības

aprūpes pakalpojumu veidi un apjoms (turpmāk pakalpojumi), pakalpojumu apmaksas

noteikumi, kā arī maksimālā summa, kuras ietvaros Aģentūra pakalpojumus apmaksā,

tiek noteikta līguma pielikumos” (lietas 1. sējuma 91. lapa).

Tas nozīmē, ka Līguma priekšmets pēc būtības ir valsts garantētās medicīniskās

palīdzības apjomā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana

iedzīvotājiem.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmā daļa noteic, lai nodrošinātu

valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, piekritīgā iestāde likumā noteiktajā kārtībā

slēdz publisko tiesību līgumus valsts pārvaldes jomā.

Šajā tiesību normā ir minēti četri publisko tiesību līguma veidi – sadarbības

līgums, administratīvais līgums, deleģēšanas līgums, līdzdarbības līgums. Minētā panta

trešā daļa pieļauj, ka likumā var būt noteikti arī citi publisko tiesību līgumu veidi un

nosacījumi, kas nav minēti šajā pantā.

Lai atbildētu uz jautājumu, vai attiecīgais līgums ir publisko tiesību līgums, ir

jākonstatē tā atbilstību šādām pazīmēm: līguma regulējuma priekšmets attiecas uz

valsts pārvaldes jomu; viena no līguma slēdzējpusēm ir piekritīgā iestāde; līguma

slēgšanas pamatu noteic likums; līgums tiek slēgts ar mērķi nodrošināt valsts pārvaldes

funkciju efektīvu izpildi.

Latvijas Republikas Satversmes 111. pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēku

veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

Tādējādi konkrētā gadījumā Līguma regulējuma priekšmets attiecas uz valsts

pārvaldes jomu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumu Nr. 583

„Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nolikums” (turpmāk – noteikumi

Nr. 583, spēkā līdz 2009. gada 9. oktobrim) 1. punktam Aģentūra ir Veselības

ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrētu valsts

obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļus. Saskaņā ar šo noteikumu 4.1. un 4.2.

punktu Aģentūra administrē valsts obligātās apdrošināšanas finanšu līdzekļus, slēdz

līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Tādējādi izpildās arī otra publisko tiesību līguma pazīme – viena no

līgumslēdzēju pusēm konkrētajā gadījumā ir piekritīgā iestāde.

Lai īstenotu Latvijas Republikas Satversmē valsts garantētā medicīniskās

palīdzības minimuma nodrošināšanu ikvienam sabiedrības loceklim, Latvijā izveidota

veselības aprūpes sistēma.

Atbilstoši Ārstniecības likuma 4. panta pirmajai daļai valsts garantētās veselības

aprūpes finansēšanas kārtību, ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek

apmaksāti no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem, kā arī šīs

samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Līguma noslēgšanas, kā arī tā izpildes laikā, veselības aprūpes organizēšanas un

finansēšanas kārtību reglamentēja noteikumi Nr. 1036, kuru 13. punkts noteica, ka no

valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz tās ārstnieciskās

iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar aģentūru, kā arī valsts aģentūras un valsts pārvaldes

iestādes, kuras veselības aprūpes pakalpojumus sniedz saskaņā ar nolikumu.

Sistēmiski iztulkojot Ārstniecības likuma, noteikumu Nr. 583 un Nr. 1036 citētās

normas, secināms, ka attiecīgā līguma slēgšana ir pamatota ar likumu.

Tādējādi lietā izpildās arī trešā publisko tiesību līguma pazīme – līguma

slēgšanas pamats izriet no likuma.

Lai nodrošinātu valsts garantēto medicīniskās palīdzības minimumu

iedzīvotajiem, ir nepieciešama privāto ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu

piesaiste, vienlaicīgi nodrošinot kontroli par šim mērķim paredzēto līdzekļu

izlietojumu. Tiesas ieskatā publisko tiesību līgums ir instruments, ar kura palīdzību ir

iespējams nodrošināt valsts pārvaldes funkcijas izpildi veselības aprūpes jomā un šīs

funkcijas nodrošināšanai paredzēto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu

izmantošanu, tas ir, nodrošināt valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi. Kā tas redzams

no Līguma būtības, Līgums starp Aģentūru un ģimenes ārstes praksi noslēgts, lai

īstenotu iepriekšminēto valsts pārvaldes funkciju. Tādējādi Līgums atbilst arī ceturtajai

publisko līgumu pazīmei, līdz ar to uzskatāms par publisko tiesību līgumu.

[9] Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka Lēmums nav uzskatāms par

administratīvo aktu, bet gan par lēmumu, kas ir pieņemts, izpildot publisko tiesību

līgumu. Tādējādi lietā pieteikuma priekšmets nav administratīvā akta atcelšana un jauna

administratīvā akta izdošana, bet gan publisko tiesību līguma izpildes pareizības

pārbaude.

Līdz ar to tiesai lietā ir jāpārbauda, vai Aģentūra, pieņemot Lēmumu, ir pareizi

izpildījusi starp ģimenes ārstes praksi un Aģentūru noslēgto Līgumu. Attiecīgi tiesa

saskaņā ar APL 256.1panta ceturto daļu lietā taisīs spriedumu, kurā konstatēs, vai

publisko tiesību līgums ir izpildīts pareizi.

Saskaņā ar APL 250. panta ceturto daļu tiesa taisa spriedumu par publisko

tiesību līguma izpildes pareizību, pārbaudījusi, vai publisko tiesību līgums noslēgts

atbilstoši materiālo un procesuālo normu prasībām un vai līguma nosacījumi un izpilde

atbilst šo normu prasībām.

[10] Noteikumu Nr. 1036 83. punkts [šeit un turpmāk redakcijā uz 2006. gada

1. jūliju] noteica, ka papildus šo noteikumu 82. punktā minētajiem līdzekļiem [līdzekļi

samaksai par sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem] aģentūra

speciālistu sniegto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai plāno un, ja

nepieciešams, novirza līdzekļus no šo noteikumu 59.1. apakšpunktā minētās ģimenes

ārsta kapitācijas naudas, bet ne vairāk kā 20 % no tās, ja maksa par speciālistu

sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta

nosūtījumu) pārsniedz šo noteikumu 82.1. apakšpunktā minēto apmēru.

Noteikumu Nr. 1036 82.1. apakšpunkts noteic, ka līdzekļus samaksai par

sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem aģentūra plāno samaksai par

speciālistu sniegtajiem ģimenes ārstu kontrolētajiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu)

ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru katram ģimenes ārstam

aprēķina, izmantojot vienu no noteiktajiem maksājumiem.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1036 59.1. apakšpunktu aprēķināto mēneša

kapitācijas naudu attiecīgā ģimenes ārsta pacientu veselības aprūpei aģentūras teritoriālā

nodaļa sadala pamatmaksājumā – 85 % apmērā no aprēķinātās mēneša kapitācijas

naudas apmēra.

No minētā izriet, ka Aģentūra plāno speciālistu sniegto ambulatoro veselības

aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus. Plānoto līdzekļu izlietošana ir

ģimenes ārsta kontrolē. Ja maksa par speciālistu sniegtajiem ambulatorajiem veselības

aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) pārsniedz plānotos līdzekļus,

Aģentūra, ja nepieciešams, novirza pārsniegtos maksājumus no ģimenes ārsta

kapitācijas naudas, bet ne vairāk kā 20 % apmērā.

Saskaņā ar Līguma 3. pielikuma 2.10. punktu Aģentūra atbilstoši Noteikumu

Nr. 1036 58.7. apakšpunktam un 83. punktam vienu reizi ceturksnī veic pārrēķinu par

primārās veselības aprūpes ārsta kontrolēto sekundārās veselības aprūpes līdzekļu

izlietojumu (lietas 1. sējuma 103. lapa).

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 1036 83. punktam ne

vienmēr, kad maksa par speciālistu sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes

pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) pārsniedz Aģentūras plānoto un Līgumā

noteikto apmēru, pārtērētie līdzekļi ieturami no ģimenes ārsta kapitācijas naudas, bet

tikai gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Tādējādi Aģentūra ir tiesīga pieņemt lēmumu

gan par attiecīgo līdzekļu ieturēšanu, gan par līdzekļu neieturēšanu.

Līdz ar to izskatāmajā gadījumā tiesai ir jāpārbauda, vai Aģentūra, izmantojot tai

piešķirto rīcības brīvību, ir rīkojusies tiesiski.

Aģentūra Lēmumā ir norādījusi, ka iespēja ieturēt līdzekļus ir paredzēta, lai

Aģentūrai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams sabalansēt līdzekļu pārdali starp

primāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, tādējādi nodrošinot minēto veselības

aprūpes pakalpojumu pieejamību un samazinot rindas pie speciālistiem. Šādā veidā

Aģentūra nodrošina veselībai paredzēto līdzekļu izmantošanu sabiedrības interesēs.

Sekundāro ambulatoro veselības pakalpojumu saņemšana 2006. gadā nebija pieejama

nekavējoties, jo gan finanšu, gan personāla resursu trūkuma dēļ Aģentūras Rīgas

nodaļas teritorijā esošajās ārstniecības iestādēs bija izveidojušās pacientu rindas, kas ir

pamatojums daļējai kapitācijas naudas ieturēšanai tiem ģimenes ārstiem, kuri bija

pārtērējuši sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļus bez attaisnojoša iemesla.

[11] Tiesa konstatē, ka Lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā bija Veselības

ministrijas 2006. gada 11. oktobra ieteikumi Nr. 2 „Ieteikumi Veselības obligātās

apdrošināšanas valsts aģentūras darbiniekiem, veicot ģimenes ārsta kontrolēto

speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu pārtēriņa daļas ieturēšanu no

ģimenes ārsta kapitācijas naudas”, kuri ir izdoti, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas

likumā noteikto iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtību, atbilstoši Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 73. panta pirmās daļas 4. punktam, un kuriem ir iekšēja normatīva akta

statuss.

Ieteikumu 1. punkts noteica vadlīnijas, kas Aģentūras darbiniekiem jāņem vērā,

pieņemot lēmumu par līdzekļu ieturēšanu no ģimenes ārsta kapitācijas naudas saskaņā

ar Noteikumu Nr. 1036 83. punktu, ja ir izveidojies ģimenes ārsta kontrolēto speciālistu

pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu pārtēriņš, vai pieņemot lēmumu par līdzekļu

neieturēšanu, ja pastāv pamatoti iemesli, kuru dēļ līdzekļu pārtēriņš ir radies, kā arī

veicot ģimenes ārsta kontrolēto speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu

pārtēriņa daļas ieturēšanu no ģimenes ārsta kapitācijas naudas (šeit un turpmāk

Ieteikumu sākotnējā redakcijā).

Saskaņā ar Ieteikumu 2. punktu lēmums par ieturēšanu ir administratīvs akts, ja

nepastāv attaisnojoši faktori, kas pamato līdzekļu pārtēriņu. Ieturējums tiek veikts par

visu pārtēriņa summu, bet nepārsniedzot 20 % no ģimenes ārsta ceturkšņa kapitācijas

naudas.

Kā izriet no Ieteikumu 3. punkta, lēmumu par līdzekļu pārtēriņa neieturēšanu no

ģimenes ārsta kapitācijas naudas pieņem, ja ģimenes ārsta darbību raksturo kāds no

zemāk minētajiem attaisnojošiem faktoriem: 3.1. ģimenes ārstam ir paaugstināts

hronisko slimnieku īpatsvars, t.i., ceturkšņa laikā ģimenes ārstam izmaksātās vidējās

piemaksas par hronisko slimnieku aprūpi latos uz 100 reģistrētajiem pacientiem rādītājs

1,25 reizes pārsniedz piemaksas par hronisko slimnieku aprūpi mediānas vērtību

konkrētajā teritoriālajā nodaļā, kas tiek noteikts šādi: Aģentūras teritoriālās nodaļas

atbildīgais darbinieks katram ģimenes ārstam, kuram ir izmaksātas vidējās piemaksas

par hronisko slimnieku aprūpi, aprēķina vidējo naudas apjomu uz 100 reģistrētajiem

pacientiem mēnesī pēc formulas - ceturkšņa aprēķināto līdzekļu summu par piemaksām

izdala ar ceturkšņa trīs mēnešos reģistrēto pacientu skaitu un reizina to ar 100. No

iegūtajām vērtībām visiem teritoriālās nodaļas ģimenes ārstiem aprēķina mediānu

teritoriālajā nodaļā. Aprēķināto mediānu (turpmāk - M) reizina ar 1,25, tādējādi iegūstot

mediānas vērtību - 1,25 M. Iegūto mediānas vērtību 1,25 M salīdzina ar katram ģimenes

ārstam aprēķināto vidējo piemaksu apjoma rādītāju. Ģimenes ārsta, kura piemaksu par

hronisko slimnieku aprūpi apjoma rādītājs ir vienāds vai pārsniedz 1,25 M, darbība ir

uzskatāma par atbilstošu šajā punktā minētajam faktoram. Aprēķinam nepieciešamie

dati tiek iegūti no Aģentūras Vadības informācijas sistēmas ambulatoro pakalpojumu

apmaksas norēķinu sistēmas programmatūrā ievadītās uzskaites dokumentu informācijas

par ceturksni; 3.2. ģimenes ārsts ceturkšņa laikā aizvietojis citu ģimenes ārstu tā

prombūtnes vai slimības gadījumā ilgāk par vienu mēnesi; 3.3. citi faktori, kas raksturo

ģimenes ārsta darbību, piemēram, speciālistu pakalpojumi sniegti bez ģimenes ārsta

nosūtījuma, bet speciālistu sniegtā ārstniecības pakalpojuma ambulatorā talonā kā

nosūtītājs norādīts konkrētais ģimenes ārsts, vai ģimenes ārsta pacientus raksturo

saslimstības pieaugums sakarā ar nelabvēlīgu epidemioloģisko situāciju.

Pieteikumā argumentēts, ka Aģentūrai nebija tiesību vērtēt ģimenes ārstes

prakses darbību pēc Ieteikumiem, kas publicēti laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”

2006. gada 24. oktobrī, un ģimenes ārste nevarēja pirms Ieteikumu publicēšanas zināt,

pēc kādiem principiem organizēt speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu

izlietošanu, lai to pārtēriņa gadījumā Aģentūra neieturētu līdzekļus no kapitācijas

naudas. Tiesa šo argumentu uzskata par nepamatotu, jo, kā tika citēts iepriekš, Ieteikumi

noteica vadlīnijas, kas Aģentūras darbiniekiem jāņem vērā, pieņemot lēmumu par

līdzekļu ieturēšanu no ģimenes ārsta kapitācijas naudas saskaņā ar Noteikumu Nr. 1036

83. punktu. Savukārt ģimenes ārstei atbilstoši noslēgtajam Līgumam ar Aģentūru bija

jāievēro finanšu disciplīna un tās neievērošanas gadījumā bija jārēķinās ar tām

noteikumu Nr. 1036 83. punktā noteiktām sekām, kādas var iestāties. Turklāt

Ieteikumos ietvertās normas tika piemērotas laikā, kad tas jau bija spēkā, līdz ar to

Aģentūras darbinieki nebija tiesīgi tās neievērot.

Administratīvo tiesu praksē nostiprināta atziņa, ka noteiktas, visiem vienādas

kārtības piemērošana, pamatojoties uz iekšējo aktu, pati par sevi ir garantija, ka attiecībā

uz visām personām iestāde rīkojas vienādi, būtiski samazina patvaļīgu lēmumu

pieņemšanas iespēju (sal.sk. Administratīvās apgabaltiesas 2006. gada 6. novembra

sprieduma lietā AA 1046-06/10 [16] punktu).

Tādējādi tiesa secina, ka ar Ieteikumiem tika noteikta vienota izvērtēšanas

kārtība par līdzekļu ieturēšanu no ģimenes ārsta kapitācijas naudas, līdz ar to noteiktas,

visiem ģimenes ārstiem vienādas kārtības piemērošana, ir garantija, ka tiek nodrošināta

vienlīdzības un taisnīguma principu ievērošana.

No minētā izriet, ka, lemjot par ieturējumu no ģimenes ārsta kapitācijas naudas,

tiek veikti aprēķini saskaņā ar Vadības informācijas sistēmas datiem un tiek ņemti vērā

vairāki faktori, kas, iespējams, ietekmējuši ārsta profesionālo darbību pārbaudāmā

periodā, – hronisko pacientu, kas atrodas konkrētā ārsta medicīniskā aprūpē, skaitu;

saslimstības pieauguma iespējamību sakarā ar nelabvēlīgu epidemioloģisko situāciju; kā

arī tiek identificēti gadījumi, kad pacienti, iespējams, izmantojuši speciālistu

pakalpojumu bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

[12] Konkrētajā lietā Aģentūra analizēja ārstes praksē apkalpoto pacientu

sastāvu un izvērtēja katru no ārstes izteiktajiem iebildumiem par konkrētajiem

pacientiem (lietas 2. sējuma 98. – 116. lapas un 120. – 161. lapa) izsniegtajiem

nosūtījumiem, secinot, ka ārstes darbībās nav bijuši attaisnojošie faktori pieļautajam

līdzekļu pārtēriņam. Pati ārste 2009. gada 30. marta tiesas sēdē kā galveno argumentu,

kura dēļ radies līdzekļu pārtēriņš 2006. gada 3. ceturksnī, norādījusi apstākli, ka tikko

[2006. gada maijā] bija atvērusi savu praksi un nav zinājusi kā pareizi aizpildīt pacientu

kartes (sk. lietas 1. sējuma 116. lapas 2. lapaspusi). Tiesa atzīst, ka ārstes norādītais

arguments nevar būt par pamatu, lai šo faktoru atzītu kā attaisnojošo, kas tiesiski

pamatotu piešķirto līdzekļu pārtēriņu.

Ģimenes ārstes sagatavotības pakāpe medicīniskās dokumentācijas noformēšanā

nedrīkst ietekmēt valsts noteiktās finanšu disciplīnas ievērošanu.

Attiecībā uz ārstes argumentu, ka speciālisti pieņem pacientus bez ģimenes ārsta

nosūtījuma, attiecinot izmaksas uz ģimenes ārstam piešķirto finansējumu, tiesa norāda,

ka ģimenes ārstam, konstatējot šādus gadījumus, ir iespēja vērsties Aģentūrā, lai katrs

gadījums tiktu izvērtēts individuāli. Aģentūra paskaidrojumā norādījusi, ka no ģimenes

ārstes šāda informācija līdz Lēmuma pieņemšanas laikam par 2006. gada 3. ceturksni

nebija saņemta.

Ārste 2009. gada 11. augusta pieteikuma pamata un priekšmeta grozījumā

norādījusi, ka par 2006. gada 3. ceturksni ārste nav pārtērējusi sekundārās ambulatorās

veselības aprūpes līdzekļus, bet izveidojies līdzekļu atlikums Ls 771,88 apmērā, līdz ar

to ārste lūdz tiesu konstatēt, ka Aģentūra nepareizi izpildījusi noslēgto Līgumu, tādēļ

Aģentūrai būtu uzliekams par pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā

stāšanas dienas izmaksāt ārstei 75 % no atlikuma summas par 2006. gada 3. ceturksni no

faktiski neizlietoto līdzekļu atlikuma apjoma samaksai par speciālistu sniegtajiem

veselības aprūpes pakalpojumiem.

Pārbaudot šā argumenta pamatotību, tiesa norāda, ka ārstes aprēķini (lietas

2. sējuma 1. – 67. lapa) ir pretrunā ar Aģentūras atkārtotajā pārbaudē noskaidrotiem

apstākļiem (lietas 2. sējuma 99. – 110. lapa), jo ārste kļūdaini izlietotajos līdzekļos nav

iekļāvusi pēc ārstes nosūtījumiem speciālistu veikto manipulāciju izmaksu apjomu.

[13] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008. gada

2. oktobra spriedumā lietā Nr. SKA-378/2008 (sk. 22. punktu ) norādījis, ka Senāts,

atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos ir

norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet

viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2004. gada 23. novembra sprieduma lietā

Nr. SKA-216/2004 8. punktu; 2005. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-

378/2005 12. punktu).

Biedrības un ārstes pieteikumā izteiktos apsvērumus tiesa ir izvērtējusi, izskatot

pieteikumu pēc būtības, bet spriedumā katru atsevišķi neatrunās, jo tiem konkrētajā lietā

nav izšķirošas nozīmes lietas pareizā izspriešanā.

[14] Pastāvot iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa secina, ka Aģentūras

Lēmums saistībā ar Līguma izpildi tika pieņemts saskaņā ar normatīvo aktu noteikto

tiesisko regulējumu un nav pamatots pieteikumā izteiktais apgalvojums, ka Aģentūra

nav izvērtējusi visus apstākļus lietā.

Kā tiesa norādījusi iepriekš, saskaņā ar noslēgto Līgumu ārstei piešķirts noteikts

līdzekļu apjoms sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, kuru

izlietošana, nodrošinot racionālāko veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu

izlietojumu, ir ārstes kontrolē, līdz ar to ārste ir atbildīga par finanšu disciplīnas

ievērošanu un ārstei ir jārēķinās ar tām sekām, kādas var iestāties piešķirtā finansējuma

pārtēriņa gadījumā.

Tā kā konkrētajā lietā Aģentūra konstatēja, ka ārstes pārtēriņa rašanās iemesli

nav attaisnojoši, tiesa secina, ka Aģentūras ieturēto līdzekļu apmērs no ārstes kapitācijas

naudas ir samērīgs. Proti, ārstes finansiālo interešu aizskārums ir samērīgs ar sabiedrības

interesēm – piešķirtais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem ir jāizmanto pamatoti.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu, 256.1 panta

ceturto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt I.K. un biedrības „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” pieteikumu, kas

iesniegts aizstāvot ģimenes ārstes I.K. tiesības un tiesiskās intereses.

Atzīt, ka 2006. gada 2. maijā starp Veselības obligātās apdrošināšanas valsts

aģentūru un ģimenes ārstes I.K. praksi noslēgtais publisko tiesību līgums Nr. 0302/PM–

9105/2006R par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu ir

izpildīts pareizi.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I. Kaļiņina