Administrative court dismissed request to invalidate hospital bill for alcohol detoxification services.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga rejected a request by an individual to have a hospital bill for alcohol detoxification declared invalid. The applicant argued the charge was unjustified, but the Health Inspection determined the patient's condition was not an emergency requiring state-funded immediate care. The court upheld the inspection's decision, ruling that the applicant voluntarily chose paid services without a doctor's referral and failed to prove the medical records were inaccurate. Consequently, the court found the administrative act lawful and the applicant's claim unfounded.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 246.–251. panti; 289.–291. panti: The court must assess the substantive legality of an administrative act based on objective medical records and statutory payment rules, rejecting claims where the applicant voluntarily selected paid services without a medical referral.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-00415-19/7
ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0607.A420198418.5.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2019.gada 7.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Veselības inspekcijai
izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru SIA „Liepājas reģionālā slimnīca” izsniegtais 2017.gada 23.novembra rēķins Nr.110682517 tiktu atzīts par
prettiesisku.
Aprakstošā daļa
[1 ] S IA „Liepājas reģionālā slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) 2017.gada 23.novembrī izsniedza /pers. A/ (turpmāk – pieteicējs) rēķinu
Nr.110682517, kurā norādīts pakalpojuma nosaukums – pacienta iemaksa par ārstēšanos no alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu
atkarības (diagnožu kodi atbilstoši SSK–10: F10–F19) par divām dienām 14,22 euro un alkohola intoksikācijas stāvokļa kupēšana pieaugušajam (1
gultas diena) 57,00 euro. Pacienta iemaksa 12,22 euro ir kompensēta no valsts budžeta.
2017.gada 13.decembrī pieteicējs vērsās Veselības inspekcijā (turpmāk – Inspekcija) ar iesniegumu, kurā lūdza izskatīt Slimnīcas nepamatoti
izrakstīto rēķinu 57,00 euro apmērā.
Inspekcijas 2018.gada 15.janvāra lēmumā Nr.2.2.3–1/34833/33 (turpmāk – sākotnējais lēmums), secināts, ka pēc pieteicēja vispārējā veselības
stāvokļa izvērtējuma medicīniskā kartē nav ierakstu, kas pamatotu nepieciešamību pieteicēju stacionēt diennakts stacionārā, tātad pieteicēja veselības
stāvoklis netika novērtēts kā neatliekams gadījums (dzīvībai vai veselībai bīstams, kritisks un apdraudēts), kad jāsniedz neatliekamā palīdzība.
Medicīniskajā dokumentācijā fiksētie ārstniecības personas ieraksti par pacienta veselības stāvokli tiek uzskatīti par objektīviem, jo fiksēti uzreiz pēc
personas vēršanās ārstniecības iestādē.
Ārstēšanās stacionārā attiecībā uz samaksu ir sadalīta divās daļās. Slimnīca pieņēmusi lēmumu, ka pirmo dienu, kurā veikta alkohola intoksikācijas
stāvokļa kupēšana, apmaksā pieteicējs. Slimnīca paskaidro, ka pieteicējs 2017.gada 20.novembrī iestājās Slimnīcā vidēji smagā alkohola intoksikācijā
un saņēma dezintoksikācijas terapiju. Saskaņā ar Slimnīcas valdes 2012.gada 10.janvāra apstiprinātajiem noteikumiem par Slimnīcas narkoloģijas nodaļā
sniegto pakalpojumu apmaksas noteikumiem pieteicējam tika piemērots maksas pakalpojums atbilstoši Slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādim un
izsniegts rēķins 57,00 euro apmērā.
No 2017.gada 20. līdz 23.novembrim (3 dienas) Slimnīca Dienesta VIS ievadījusi informāciju par pieteicēja ārstēšanas apmaksu no valsts budžeta,
ko pamato stacionārā karte Nr.184482017, kur kā maksātājs norādīts „Valsts”, kas norāda, ka pakalpojums apmaksāts no valsts budžeta 217,66 euro
apmērā, t.sk., kompensēta pacienta iemaksa 20,00 euro apmērā. Slimnīca paskaidrojumā norāda, ka no 21. līdz 23.novembrim pieteicējs saņēma valsts
apmaksātu pakalpojumu „Smagas alkohola abstinences ārstēšana stacionārā”.
Izvērtējot ierakstus medicīniskā dokumentācijā par pieteicēja veselības stāvokļa izvērtējumu un Slimnīcā sniegtajiem pakalpojumiem, var secināt,
ka pieteicējam nebija pamatojuma atrasties diennakts stacionārā un saņemt no valsts budžeta apmaksātus stacionāros pakalpojumus saskaņā ar Ministru
kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.1529)
112.1.apakšpunktu. Pieteicējam sniegti maksas pakalpojumi – alkohola intoksikācijas stāvokļa kupēšana.
[2] Ar Inspekcijas vadītājas 2018.gada 19.marta lēmumu Nr.1.3–2/5126/16 (turpmāk – Lēmums) nolemts atzīt par tiesisku un pamatotu
sākotnējo lēmumu, bet pieteicēja 2018.gada 16.februāra iesniegumu noraidīt, balstoties uz sākotnējā lēmumā norādīto faktisko un tiesisko apstākļu
analīzi.
[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.
[3.1] Pieteicēja ieskatā, Inspekcijas un Slimnīcas sniegtā informācija ir pretrunīga, proti, sākotnējā lēmuma 2.1.punktā Inspekcija paskaidro, ka
pieteicējs 2017.gada 20.novembrī iestājās Slimnīcā vidēji smagā alkohola intoksikācijā un saņēma dezintoksikācijas terapiju. Savukārt sākotnējā lēmuma
2.2.punktā norādīts, ka no 2018.gada 21.–23.novembrim pieteicējs saņēma valsts apmaksātu pakalpojumu „Smagas alkohola abstinences ārstēšana
stacionārā”. Pieteicējam nav saprotams, kā tas iespējams, ka pēc gandrīz diennakts ilgas atrašanās stacionārā un dezintoksikācijas terapijas saņemšanas
alkohola reibuma pakāpe pieaug. Tāpat pieteicējam nav saprotams, kā iespējams, ka sākotnējā lēmuma 2.2.punktā norādīts, ka pieteicējs saņēma no
valsts budžeta apmaksātu ārstēšanu trīs dienas, bet Slimnīcas izsniegtajā rēķinā Nr.110682517 norādīts, ka tiek apmaksātas tikai divas dienas.
[3.2] Pieteicējs uzskata, ka Inspekcija ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 5. un 10.pantu. Pieteicēja argumentus Inspekcija ignorē vai
uzskata par subjektīviem.
[3.3] Pieteicējs neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP) dienestā griezās personīgi (ar auto atveda meitas draugs). Atgūstoties pēc
Slimnīcā lietotās terapijas, pieteicējs knapi varēja aiziet uz tualeti. 2017.gada 30.novembrī ap plkst.00.00 pieteicēja sieva izsauca NMP uz Skolas ielu 1–
6, Nīcā, sakarā ar aizdomām par infarktu. NMP brigāde pieteicēju nogādāja Slimnīcā. Tika veiktas analīzes, plkst.3.00 pieteicējam tika paziņots, ka viņu
nestacionēs un var braukt mājās. Tā kā līdzi nebija naudas, tad pieteicējam (pēc akūtas sirds lēkmes) nācās iet ar kājām apmēram 10 km. Pieteicējs
atceras, ka, atrodoties stacionārā, lielākajai daļai pacientu par pirmo stacionārā pavadīto dienu tika pieprasīta samaksa 57 euro.
[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Inspekcija pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā norādīto argumentāciju.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,
ja likumā nav noteikts citādi. Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka nepastāv šķēršļi izskatīt lietu rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata
rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir nav pamatots un ir noraidāms.
[7] Saskaņā ar Noteikumu Nr.1529, kas bija spēkā, kad tika izrakstīts apstrīdētais rēķins, 265.punktu no valsts budžeta apmaksāto veselības
aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, to sniegšanas pamatotību un atbilstību šiem noteikumiem un ārstniecības iestādes līgumam ar dienestu
pārbauda Veselības inspekcija, bet 274.punkts noteic, ka Inspekcijai ir tiesības uzlikt par pienākumu ārstniecības iestādei atmaksāt personai nepamatoti
iekasētu pacienta iemaksu vai samaksu par veselības aprūpes pakalpojumu.
[8] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs no 2017.gada 20. līdz 23.novembrim Slimnīcā saņēma medicīnisko palīdzību – alkohola intoksikācijas
stāvokļa kupēšanu. Strīds lietā ir par to, vai Slimnīca pamatoti izrakstīja rēķinu par alkohola intoksikācijas stāvokļa kupēšanu pieaugušajam (1 gultas
diena) par 57,00 euro.
[9] Saskaņā ar Noteikumu Nr.1529 personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, līdzmaksājums) šajos
noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina: neatliekamās medicīniskās brigādes
sniegto palīdzību (6.1.apakšpunkts); sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus: neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionāro ārstniecības
iestāžu uzņemšanas nodaļās, ja persona netiek stacionēta, un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (6.2.2.4.apakšpunkts); stacionāro veselības
aprūpi (6.3.apakšpunkts).
Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta, ja cietušais (saslimušais) ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī (noteikumu nr.1529 196.punkts).
Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 99.punktu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem: 1) pēc ģimenes ārsta vai speciālista
nosūtījuma (99.1.apakšpunkts), 2) pēc savas iniciatīvas vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem: pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola,
narkotisko vai psihotropo vielu atkarību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK–10: F10–F19; F63.0) (99.2.2.apakšpunkts) vai 3) pēc savas iniciatīvas
vēršoties ārstniecības iestādēs, tai skaitā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību (99.3.apakšpunkts).
Noteikumu Nr.1529 112.punkts noteic, ka, lai persona saņemtu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists: ja
nepieciešama diennakts ārstniecības personas uzraudzība, nosūta personu uz stacionāro ārstniecības iestādi, pievienojot izrakstu ar izmeklēšanas
rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un personas veselības stāvokli (112.1.apakšpunkts); kopīgi ar personu (izņemot personu, kas
atrodas ieslodzījuma vietā) izvēlas stacionāro ārstniecības iestādi, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību (112.2.apakšpunkts); vienojas ar
personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) un ārstniecības iestādi par stacionēšanas nepieciešamību un stacionēšanas laiku un izdara par
to atzīmi nosūtījumā (112.3.apakšpunkts).
Tātad pakalpojumi veselības aprūpē, t.sk., arī narkoloģijā tiek nodrošināti gan kā neatliekamā medicīniskā palīdzība, gan kā plānveida
pakalpojums.
[10] No pieteicēja medicīniskās dokumentācijas izriet, ka pieteicējs pēc savas iniciatīvas 2017.gada 20.novembrī vērsās Slimnīcas NMP
dienestā. Ārste interniste /pers. B/ veikusi pieteicēja veselības stāvokļa pārbaudi un izdarījusi ierakstu – iekšēja nervozitāte, lieto alkoholu no 2017.gada
17.novembra, nevar pārtraukt, nosakot diagnozi – alkohola abstinence. Pieteicēja veselības stāvoklis novērtēts kā vidēji smags (lietas 71.lapa). Pēc
nepilnas stundas pieteicējam noteikta alkohola klātbūtne izelpā – 2,20 promiles (lietas 64.lapa), kā arī ārsta nozīmējuma lapā (lietas 68., 70.lapa) veikti
ieraksti par nozīmēto terapiju alkohola intoksikācijas kupēšanai.
Izvērtējot ierakstus Slimnīcas NMP dienesta pacienta apskates lapā par konstatēto veselības stāvokli (E 16; TA 132/99; Pulss 93; t 36,8; apziņa:
nekritisks; uzvedība: mierīgs; āda: silta; turgors: normāls; gļotāda: labi caurasiņota; plaušas: vezikulāra elpošana; sirdsdarbība: ritmiska; pulss: perifērs;
mēle: valga; vēders: nesāpīgs), tiesa piekrīt Inspekcijas izdarītajiem secinājumiem, ka pieteicēja veselības stāvoklis, 2017.gada 20.novembrī vēršoties pēc
palīdzības Slimnīcas NMP dienestā, nav vērtējams kā dzīvībai un veselībai kritisks, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību.
[11] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs nevērsās Slimnīcas NMP dienestā ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu par valsts apmaksāto
veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Tādējādi atzīstams, ka Slimnīca laika posmā no 2017.gada 20. līdz 23.novembrim sniedza pieteicējam
maksas pakalpojumu – alkohola dezintoksāciju. Par šo periodu ir izsniegts arī rēķins 57 euro apmērā.
[12] Saskaņā ar Noteikumu Nr.1529 153.1.apakšpunktu samaksu par speciālistu sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes
pakalpojumiem, izņemot dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, dienests veic saskaņā ar manipulāciju tarifiem atbilstoši šo
noteikumu 16.pielikumam un ārstniecības personas kompetencei un aprūpes epizožu tarifiem atbilstoši šo noteikumu 13.pielikumam. Šo noteikumu
16.pielikuma “Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem” sadaļas “PSIHIATRIJA
UN NARKOLOĢIJA (manipulācijas 12016, 13015–13026)” 488.punkts paredz akūtas intoksikācijas ārstēšanu stacionārā (13015) un 489.punkts –
smagas alkohola abstinences ārstēšanu stacionārā (13016).
[13] Ņemot vērā to, ka iestāšanās brīdī pieteicēja veselības stāvoklis tika novērtēts kā vidēji smags un ne ārstniecības personu 20.novembra
ieraksti, ne arī vēlāko dienu ieraksti par veselības stāvokli neliecina par pretējo (pacients jūtas visai labi, pats atnāca uz LRt, vispārējais stāvoklis visai
apmierinošs; slimniekam sūdzību neesot, jūtoties labi, naktī gulējis labi; slimnieks orientēts visos veidos pareizi; adekvāts (lietas 72.lapa)), kā arī izrakstā
no stacionārā slimnieka medicīniskās kartes nav norādīts uz smagu stāvokli (lietas 81.lapa), tiesa piekrīt Inspekcijas secinājumam, ka pieteicēja
stacionārā pacienta medicīniskajā kartē (lietas 64.lapa) un No stacionāra izrakstītā pacienta kartē (lietas 80.lapa) nepamatoti ir veikts ieraksts, ka
ārstniecības iestādē pieteicējs ir nogādāts neatliekamai medicīniskajai palīdzībai, kā rezultātā kā maksātāju norādot valsti par pieteicējam sniegtajiem
ārstniecības pakalpojumiem un nepamatoti saņemot samaksu par to.
[14] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka pieteicējs Slimnīcā saņēma maksas pakalpojumus, kas ir jāapmaksā pašam pacientam. Kā redzams
no Slimnīcas maksas pakalpojumu cenrāža (lietas 39.lapa), tad viena gultas diena alkohola intoksikācijas kupēšanai pieaugušajiem ir 57 euro. Savukārt
apstāklis, ko tiesa jau norādīja un ko ir rūpīgi izvērtējusi Inspekcija gan abos lēmumos, gan kontroles aktā (lietas 36.–37.lapa), ka Slimnīca nepamatoti
sniegtos pakalpojumus pieteicējam ir apzīmējusi kā sniegtus smagas alkohola abstinences apstākļos un tādējādi nepamatoti saņēmusi samaksu no valsts
budžeta, nav pamats atzīt, ka pieteicēja veselības stāvoklis bija vērtējams kā smaga alkohola abstinence. Konkrētajā situācijā arī tam, ka pieteicējs ir
otrās grupas invalīds un viņam piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, nav nozīmes, lemjot par maksas pakalpojumu apmaksu. Tādējādi Inspekcijas lēmums ir
tiesisks, bet pieteikums – nepamatots un noraidāms.
[15] Tāpat tiesa norāda, ka lietā nav vērtējami pieteicēja iebildumi un lūgumi, kas attiecas uz citām ārstniecības epizodēm vai komunikāciju ar
Inspekcijas darbiniekiem, jo tiem konkrētajā lietā nav nozīmes. Tāpat tiesa nekonstatē, ka iestāde būtu pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 5.pantu
(noteic, ka administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina
privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību). Administratīvā procesa likuma 5.pants nenozīmē to, ka iestādei ikvienā gadījumā, turklāt
pretēji tiesību normām, būtu jāpieņem privātpersonai labvēlīgs lēmums. Konkrētajā gadījumā pieteicējs pats izvēlējās saņemt maksas pakalpojumus
alkohola abstinences ārstēšanai. Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem (lietas 38., 81.lapa), pieteicējs jau iepriekš bija ārstējies narkoloģijas nodaļā,
tādēļ pieteicējam vajadzēja būt zināmai informācijai, vai ārstēšanās ir valsts apmaksāts pakalpojums. Ir tikai loģiski, ka persona pirms ārstniecības
pakalpojumu saņemšanas noskaidro pakalpojumu izmaksas. Ieraksti NMP dienesta pacienta apskates lapā (lietas 71.lapa) neliecina, ka pieteicēja
veselības stāvoklis būtu liedzis uzdot jautājumus un saprast sniegtās atbildes. Turklāt pieteicējs ir parakstījis 2017.gada 20.novembra pacienta aprūpes
līgumu (lietas 18.lapa), kura 5.3.punkts paredz pacientam pašam apmaksāt savu ārstēšanos slimnīcā, ja nav ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma.
Tiesa nekonstatē arī kļūdas Inspekcijas lēmumos, kuru kontekstā būtu pamats izvērtēt 10.panta (noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes
rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas
sekas) pārkāpumu.
[16] Pieteicēja pieteikums ir saistīts ar sociālās drošības jomā ietilpstoša pakalpojuma saņemšanu, jo saskaņā ar likuma „Par sociālo drošību”
6.pantu sociālās drošības jomā ietilps arī tādas sociālās tiesības kā tiesības uz veselības aprūpi, proti, katram ir tiesības uz noteiktu profilaktiskas un
ārstējošas veselības aprūpes minimumu, kas noteikts ar likumu. Tāpēc, lai gan pieteicējs bija pilnībā atbrīvots no valsts nodevas samaksas par
pieteikumu, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta piektajai daļai uz pieteicēju nav attiecināms šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja
pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā atmaksāt valstij valsts nodevu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu un 289.–291. pantu Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt pilnībā /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Veselības inspekcijai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru SIA „Liepājas
reģionālā slimnīca” izsniegtais 2017.gada 23.novembra rēķins Nr.110682517 tiktu atzīts par prettiesisku.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese D.Ābele