Court convicts driver for refusing police stop while intoxicated and imposes fine, license revocation, and detention.

Lietas arhīva Nr. 1-0486-18/23

ECLI:LV:RPPT:2018:1102.168048618.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 2.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese E.Leitāne,

ar tiesas sēžu sekretāri A.Zdanovsku,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajam /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta piektās daļas.

Aprakstošā daļa

2018.gada 1.novembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 9

rotas jaunākais inspektors Andris Jeromenoks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC398609 par to, ka 2018.gada 31.oktobrī

plkst.22.26 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa Slokas ielu no Dammes ielas

puses Kurzemes prospekta virzienā un nepakļāvās Rīgas pašvaldības policijas vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (bēga). /pers. A/ vadīja

automašīnu, atrodoties 0,5296 % promiļu alkoholisko dzērienu ietekmē, par ko sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC398608. Protokols

sastādīts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldības policijas ziņojuma pamata.

Līdz ar to /pers. A/ darbības kvalificētas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) 149.5panta piektajai daļai.

Tiesas sēdē /pers. A/ apstiprināja administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, savu vainu atzina un izdarīto nožēloja, norādot, ka izdarījis

administratīvo pārkāpumu nervu sabrukuma un stresa dēļ. Strādā vairākās darba vietās, ir atklājušās nopietnas veselības problēmas. 2018.gada

1.novembrī mēģinājis palīdzēt savam brālim izvairīties no nepatikšanām sakarā ar brāļa agresīvu uzvedību mājas pagalmā, taču nevarējis tikt ar viņu galā

un nolēma aizbraukt prom, lai neredzētu, kas ar brāli notiks tālāk. Atzīst, ka nav izpildījis policijas darbinieku prasības apstādināt transportlīdzekli, pēc

kāda laika pēc savas iniciatīvas apstādinājis savu transportlīdzekli un sagaidījis policijas darbiniekus.

Motīvu daļa

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC398609, /pers. A/ paskaidrojumiem un pārējiem administratīvā

pārkāpuma lietas materiāliem to kopumā un saistībā, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir izdarījis Kodeksa 149.5panta piektajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu, un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta, administratīvais pārkāpums pareizi kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.5panta piektās daļas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 5panta piektā daļa noteic, ka par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai

prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, — uzliek naudas sodu mopēda

vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam (izņemot velosipēda vadītāju) piemēro administratīvo arestu no desmit līdz

piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Saskaņā ar Kodeksa 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā

noteiktajā kārtībā; lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Likumības princips tiek nodrošināts tā, ka katrā

nākamajā stadijā tiek pārbaudīta iepriekšējās stadijas likumība un pieņemto nolēmumu pamatotība.

Kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Kodeksa 237.pantu lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot

katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina

administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.

Atbilstoši Kodeksa 243.panta pirmajai daļai, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Savukārt

Kodeksa 243.panta ceturtā un piektā daļa noteic, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedība netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Administratīvā pārkāpuma

lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

Saskaņā ar Kodeksa 243.panta astoto daļu, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā

pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Savukārt saskaņā ar Kodeksa 243.panta vienpadsmito

un piecpadsmito daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās

pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma

lietvedības ietvaros. Administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā.

Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai

uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas

darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Kodeksa 243.1pants nosaka šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3)

eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktu transportlīdzekļa vadītājs ir fiziska persona, kas vada transportlīdzekli [..]. Savukārt, minētā

likuma 1.panta 5.punktā noteikts, ka ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem [..].

No lietas materiāliem redzams, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli un piedalījās ceļu

satiksmē. To apliecina gan lietas materiāli, gan /pers. A/ sniegtie paskaidrojumi tiesas sēdē.

Kodeksa 149.5panta piektās daļas dispozīcija ietver pamatnosacījumus, kuriem jābūt pierādītiem, lai personu varētu saukt pie administratīvās

atbildības saskaņā ar šo tiesību normu, tādēļ jākonstatē vai persona nepakļāvās atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli – bēga un

prasību apturēt transportlīdzekli izteikusi persona, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus. Piemērojot teleoloģisko tulkošanas

metodi, noskaidrojot tiesību normas jēgu un mērķi, tiesa uzskata, ka likumdevējs ir noteicis likuma jēgu un mērķi, paredzot, ka Kodeksa 149.5panta

piektās daļas dispozīcijā norādītā nepakļaušanās atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli nav saistāma tikai ar atkārtotām vai

vairākkārtējām personas, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, ar skaļruņa palīdzību, bet šāda nepakļaušanās ir saistāma arī

ar bēgšanu. To apstiprina minētā panta ceturtās un piektās daļas atšķirības, jo ceturtajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par nepakļaušanos tādas

personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, bet piektā daļā paredzēta atbildība par

darbību kopumu, kas norāda uz bēgšanu, paredzot ievērojami bargāku sodu par šādām darbībām. Likumdevējs šādu satiksmes dalībnieka rīcību ir

vērtējis kā daudz bīstamāku, salīdzinot ar citiem līdzīga rakstura pārkāpumiem un attiecīgi noteicis sodu, jo briesmām tiek pakļauti arī transportlīdzeklī

esošie pasažieri un citi satiksmes dalībnieki.

Likuma „Par policiju” 12.panta (policijas darbinieka vispārējās tiesības) pirmās daļas 20.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam

uzliktos dienesta pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka

transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā;

aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir

alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai

attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta

tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai

transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt

transportlīdzekļa lietošanas likumību.

Likuma „Par policiju” 3.pantā noteikts, ka policijas uzdevums ir novērst likumpārkāpumus.

Atbilstoši judikatūrā nostiprinātajai atziņai jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš devis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem

saistošu un sākotnēji ir jāizpilda (Sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-

454/2006). Minētā atziņa atbilst arī likuma „Par policiju” 22.panta noteikumiem, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un

rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība

saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt un uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. Nepakļaušanās

policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Ja persona uzskata, ka policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, tad, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku

par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie

administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām (Sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 20.marta

spriedumu lietā Nr.SKA-68/2007).

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu un Ceļu satiksmes noteikumu 25.9.punktu, ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā

likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku

norādījumi [..].

Ceļu satiksmes noteikumu 25.7.1.punkts un 25.7.2.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums apturēt transportlīdzekli, ja policijas

darbinieks, robežsargs vai muitas amatpersona dod norādījumu ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa

svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir valsts standartā LVS63:2009

„Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums un aprīkojums” noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav; ar horizontāli vērstu roku vai zizli,

atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku kompetentās iestādes amatpersona var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa

vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis.

No lietas materiāliem redzams, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā policijas darbinieki, pildot viņiem uzliktos dienesta

pienākumus, apsekojot Kurzemes administratīvo teritoriju Zentenes ielas pagalmā ievēroja automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme

/reģistrācijas numurs/, uz kuras atradās vīrietis, minētā automašīna brauca no Mazās Krūmu ielas puses Kurzemes prospekta virzienā ap plkst.22.26,

ieslēdzot speciālos gaismas un skaņas signālus automašīnas vadītājam tika dots rīkojums apturēt automašīnu ceļa labajā pusē, vadītājs piebremzēja un

vīrietis, kurš atradās uz automašīnas jumta un automašīnas /TL marka/ vadītājs paātrināja gaitu un turpmāk brauca pa Slokas ielu virzienā uz Dammes

ielas pusi, pārbrauca krustojumu un pa zaļo zonu aizbrauca uz Anniņmuižas bulvārī 38 pusi. Vairākas reizes /TL marka/ vadītājam tika dots rīkojums

apstāties, pēc kā vadītājs turpināja nepakļauties rīkojumam. Automašīnas /TL marka/ vadītājs piebremzēja pie Slokas ielas 185, Rīgā, kur no

automašīnas izkāpa pasažieris, pēc kā turpināja kustību pa Slokas ielu virzienā uz Dammes ielu pārbrauca krustojumu un turpināja virzīties uz priekšu

Kurzemes prospekta virzienā, šķērsoja Kurzemes prospektu un Slokas ielas krustojumu, turpinot virzīties Babītes virzienā, tad pēkšņi sācis bremzēt un

mēģināja nogriezties pa labi uz mežu, pēc kā notika sadursme ar /TL marka/ automašīnu, kuru notika pēc tuvākās adreses /adrese/. Pēc sadursmes /TL

marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, vadītājs /pers. A/ tika aizturēts.

Izvērtējot norādītos apstākļus kopumā, secināms, ka transportlīdzekļa vadītāja /pers. A/ rīcība vērtējama kā nepakļaušanās atkārtotai un

vairākkārtīgai policijas darbinieku prasībai apturēt transportlīdzekli (bēgšana).

Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un

neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta

ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (Sk. Administratīvās

apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedums lietā AA13-05/5, 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5).

Ja pieteicējs iestādes apgalvojumus uzskata par nepamatotiem, viņam ir jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina pretējo. Personai savu iespēju robežās

ir jāpiedalās pierādījumu savākšanā, it īpaši, ja persona vēlas pierādīt apstākļus, kurus tikai viņa pati var apliecināt (Sk. Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 20.janvāra lēmumu lietā Nr.SKA-133/2009).

Vērtējot policijas darbinieka sastādītajā ziņojumā un administratīvā pārkāpuma protokolā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, tiesa

nekonstatē tādas saprātīgas šaubas, kuras būtu vērtējamas par labu /pers. A/, un atzīst, ka lietā nav nekādu ziņu, ka policijas darbinieki, aprakstot

pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu neobjektīvi, nekompetenti vai jebkādu iemeslu dēļ ieinteresēti /pers. A/ nelabvēlīga lēmuma pieņemšanā. Ņemot

vērā apstākli, ka policijas darbinieki tieši nav ieinteresēti lietās iznākumā, tiesa secina, ka policijas darbiniekam nav iemeslu sniegt nepatiesas ziņas,

izprotot, ka par to var draudēt tiesību aktos paredzētā atbildība.

Atbilstoši Kodeksa 244.pantam institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvo pārkāpumu lietās pierādīšanas standarts ir augsts, proti, personas vainai jābūt pierādītai ar pierādījumiem, kas nodrošina faktu

konstatāciju ārpus saprātīgām šaubām. Tā kā administratīvo pārkāpumu lietas uzskatāmas par krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē, personai, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir jābūt nodrošinātām kriminālprocesuālām garantijām.

Viena no būtiskākajām ir nevainīguma prezumpcijas ievērošana. No nevainīguma prezumpcijas izrietoša ir arī kriminālprocesuālā garantija, ka visas

pamatotās šaubas skaidrojamas par labu personai (in dubio pro civis).

Tiesa uzskata, ka šajā lietā ir ievēroti visi personu tiesību aizsargājošie principi, tai skaitā nevainīguma prezumpcija. Judikatūrā ir atzīts, ka tiesai ir

jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (Sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 18.septembra

sprieduma lietā Nr.SKA-395/2007 14.punktu, 2007.gada 22.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-52/2007, 2007.gada 24.maija sprieduma lietā

Nr.SKA-219/2007 17.punktu, 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-493/2008 14.punktu).

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir iegūti pierādījumi, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Kodeksa 149.5panta piektajā daļā. Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC398609, inspektora dienesta ziņojumu un pārējiem lietas

materiāliem, kas atbilst Kodeksa prasībām un tiesai nav pamata tos apšaubīt.

Atbilstoši Kodeksa 32.panta pirmajai un otrajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, tiesa

ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. A/ izdarītais pārkāpums apdraud drošību ceļu satiksmē.

Par /pers. A/ personību no lietas materiāliem noskaidrots, ka viņš ir precējies, apgādībā atrodas mazgadīgs bērns, strādājošs, ikmēneša ienākumi

pēc nodokļu nomaksas ir 800-900 euro, ir konstatēti administratīvie pārkāpumi. Turklāt tiesa ņem vērā lietas materiālos esošās ziņas par /pers. A/

veselības stāvokli.

Saskaņā ar Kodeksa 33.pantu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīt to, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona atzina savu vainu

un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto.

Atbilstoši Kodeksa 34.pantam atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Tāpat arī tiesa nekonstatēja Kodeksa 31.panta otrajā daļā paredzētos apstākļus (administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav

sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam), kas liegtu /pers.

A/ piemērot administratīvo arestu.

Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pie administratīvās atbildības saucamās personas personību raksturojošās ziņas, kā arī viņas attieksmi pret

pārkāpumu un savas rīcības izvērtēšanu, kā arī administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai nosakāms

149.5panta piektās daļas sankcijā paredzētais minimālais sods.

Kodeksa 149.5panta piektās daļas soda sankcija nosaka transportlīdzekļa tiesību atņemšanu.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem neizriet, ka /pers. A/ nav ieguvis kuģa vadīšanas tiesības, līdz ar ko ir piemērojams aizliegums tās

iegūt.

Kodeksa 274.panta otrās daļas 13.punkts noteic, ka izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu, kurā

norāda turpmāko rīcību ar izņemtajām mantām, dokumentiem, kā arī ar iemaksāto garantijas naudu.

Kodeksa 257.panta pirmā daļa noteic, ka [..] izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

[ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4panta septītajā daļā, 149.5panta piektajā daļā vai 149.15pantā (izņemot sestajā

daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod

glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ar Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr. 2012-23-01 nospriests atzīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

257.panta pirmās daļas, otrā teikuma vārdus: „ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5panta

piektajā daļā vai 149.15pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei” attiecībā uz transportlīdzekļu īpašniekiem

(transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem), kuri nav izdarījuši administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots sods, par

neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam un spēkā neesošiem no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesas

spriedumā noteikts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra, pamatojoties uz šo spriedumu, tās glabāšanā esošos transportlīdzekļus transportlīdzekļu

īpašniekiem un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētajiem, kuri nav izdarījuši administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas

sods, pēc to pieprasījuma atdod neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes. Tādējādi, transportlīdzeklis nekavējoties pēc pieprasījuma (neatkarīgi no

piemērotā naudas soda izpildes) atdodams transportlīdzekļa īpašniekam (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam), kurš nav izdarījis

administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods. Savukārt, ja izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā

norādītais turētājs) ir persona, kurai piemērots sods, transportlīdzeklis atdodams pēc naudas soda izpildes.

Kā redzams no lietas materiāliem, saskaņā ar Kodeksa 257.panta pirmo un trešo daļu un Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumu

Nr.1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 11.punktu izņemts administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas rīks (transportlīdzeklis) /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/.

Lietā noskaidrots, ka /pers. A/ nav izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks.

Ievērojot minēto, transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, kas izņemts 2018.gada 31.oktobrī un

nodots glabāšanā Valsts aģentūrai „Nodrošinājuma valsts aģentūra”, atdodams īpašniekam (turētājam), kurš nav izdarījis administratīvo pārkāpumu, par

kuru piemērots naudas sods, pēc to pieprasījuma, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecība Nr.BA283352 uz /pers. A/ vārda, kas atrodas administratīvās lietas materiālos, saskaņā ar Kodeksa

309.panta trešo daļu, ir izņemama. Spriedums izpildei daļā par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu nosūtāms Ceļu satiksmes drošības

direkcijai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 33., 34.,

149.5panta piekto daļu, 213., 238., 243., 243.1, 244., 272., 274. - 276., 289.6panta piekto un sesto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta

pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Kodeksa 149.5panta piektajā daļā

un piemērot administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, uzlikt naudas sodu EUR 1200 (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā, atņemt

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem un aizliegt iegūt kuģu vadīšanas tiesības uz 4 (diviem) gadiem.

Spriedumu daļā par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un tas nav pārsūdzēts, bet, ja

pārsūdzēts, tad pēc tam, kad stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 dienu

laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods nomaksājams – saņēmējam Valsts kasei, reģistrācijas Nr.90000050138,

saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100.

Izņemto transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, kas nodots glabāšanā Valsts aģentūrai

„Nodrošinājuma valsts aģentūra”, atdot transportlīdzekļa īpašniekam (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam), kurš nav izdarījis

administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, pēc to pieprasījuma, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes, vēršoties ar iesniegumu

Valsts aģentūrā “Nodrošinājuma valsts aģentūra”.

Izņemto transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr.BA283352 uz /pers. A/ vārda pēc sprieduma spēkā stāšanās nodot Ceļu satiksmes drošības

direkcijai.

Spriedums daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi. Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba

dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Sprieduma pilns teksts sastādīts un pieejams 2018.gada 2.novembrī.

Tiesnese E.Leitāne