Court dismissed appeal against fine for waste container blockage due to third-party vehicle obstruction.

Lieta Nr.1A29011417/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 25.augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321 (turpmāk - iesniedzēja) sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk - iestāde) 2017.gada 25.aprīļa lēmumu Nr.D57-

AK-17-17-22,

konstatēja

2017.gada 10.aprīlī iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV219567 par to, ka 2017.gada 21.martā plkst.08.44 Rīgā,

Palangas ielā 7 kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks nenodrošināja atkritumu tvertņu novietošanas vietas uzturēšanu tīrībā un kārtībā,

pieļaujot sadzīves atkritumu uzkrāšanos tajā, neievērojot Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas saistošie noteikumi” 11.3.punktā noteiktās prasības. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 75.panta pirmajā daļā.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 25.aprīļa lēmumu Nr.D57-AK-17-17-22 iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības

uzliekot naudas sodu 300 EUR.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 5.jūnijā saņemta iesniedzējas sūdzība.

Sūdzībā norādīts, ka iesniedzēja nav saucama pie administratīvās atbildības šādu apsvērumu dēļ.

Iesniedzēja veic dzīvojamās mājas Palangas ielā 7, Rīgā pārvaldīšanu, pamatojoties uz 2016.gada 8.jūlija Rīgas pašvaldības un iesniedzējas starpā

noslēgto dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī, par ko lietā nepastāv strīds.

Savukārt iesniedzējas pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku radīto atkritumu izvešanu, kas no iesniedzējas puses tiek nodrošināts. Iesniedzēja

objektā Palangas ielā 7, Rīgā atkritumu izvešanu nodrošināja un vietas apsekošanu veic katru dienu. Iesniedzēja informē, ka atkritumu apsaimniekotājs

2017.gada 21.martā nav varējis izvest atkritumu konteinerus līdz plkst.8.44, jo piekļuve atkritumu konteineru laukumam nebija iespējama, tā bija

bloķēta, traucēja novietotās automašīnas. Pēc piekļuves nodrošināšanas atkritumi tika uzvesti nekavējoties, t.i., atkritumi tika izvesti, un teritorija sakopta.

Iesniedzēja uzskata, ka iestāde pieņemot lēmumu nav izpildījusi Latvijas APK prasības, proti, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi neizpētīja visus lietas

apstākļus kopumā, nenoskaidroja cēloņus un apstākļus, kas veicināja administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, neievēroja principu, ka visas personas ir

vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā, nesaskatīja visus atbildību mīkstinošus apstākļus, kā arī nenoskaidroja citus apstākļus.

Lūdz tiesu pilnībā atcelt iestādes lēmumu un izbeigt lietu.

2017.gada 12.jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemti iestādes paskaidrojumi, kuros iestāde vērš tiesas uzmanību, ka ievērojot, ka

pārkāpums konstatēts darbdienā (otrdienā), lietā fiksēto sadzīves atkritumu lielo apjomu, faktu, ka sadzīves atkritumu tvertnes ir pārpildītas un pie tām

tika novietoti sadzīves atkritumi, nerodas šaubas, ka iesniedzēja kā daudzdzīvokļu mājas Palangas ielā 7, Rīgā pārvaldniece, kuras tiesiskais pienākums ir

nodrošināt un uzturēt kārtībā pārvaldījumā esošās atkritumu tvertņu novietošanas vietas, nav pildījusi uzliktos pienākumus ievērojamu laiku.

Kritiski vērtējams iesniedzējas arguments, ka atkritumi netika izvesti līdz 08.44, sakarā ar to, ka piekļuve atkritumu konteineru laukumam bija

nobloķēta novietotu automašīnu dēļ, jo lietvedības ietvaros šis fakts netika apstiprināts. Savukārt tāds arguments nevar kalpot par attaisnojumu

pieļautajam pārkāpumam, jo iesniedzēja ir pieredzējusi daudzdzīvokļu māju pārvaldniece, kurai ir zināmi iespējamie šķēršļi, kas ir saistīti ar daudzdzīvokļu

māju pārvaldīšanu, un to risinājumi.

Ņemot vērā minēto, iestādes ieskatā, lēmums tika pieņemts objektīvi un vispusīgi izvērtējot visus lietā esošos materiālus. Iestāde iesniedzējas

sūdzību neatzīst un uzskata, ka pieņemtais lēmums ir atstājams negrozīts.

Ar 2017.gada 8.jūnija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam termiņam -

2017.gada 15.jūlijam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas dalībnieku

lūgumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Atbilstoši Latvijas APK 289.6panta septītajai daļai tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Saskaņā ar 2013.gada 17.decembra Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi”

11.3.apakšpunktu nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu tvertņu

novietošanas vietas (izņemot 11.5.apakšpunktā minētos gadījumus), raugoties, lai tās ir pieejamas nekustamā īpašuma iedzīvotājiem un sadzīves atkritumu

apsaimniekotājam, kā arī to, ka sadzīves atkritumi tiek novietoti tikai atkritumu tvertņu novietošanas vietās izvietotajās atkritumu tvertnēs. Atkritumu

tvertņu novietošanas vietas, kas nav atkritumu tvertņu novietnes, izbūvējamas uz noblietētas zemes, asfaltēta vai bruģēta laukuma, katrai tvertnei paredzot

vismaz 2 m2.

Latvijas APK 75.panta pirmā daļa nosaka, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu (starptautisko) pārvadājumu

noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos

transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro, konfiscējot pārkāpuma

izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Lai atzītu, ka iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt vai iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā laikā un vietā nav nodrošinājusi atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu.

Sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka administratīvais pārkāpums noticis trešo personu darbības dēļ un iesniedzēja nav saucama pie administratīvās

atbildības.

Kā redzams no lietā esošā apskates protokola un pievienotajām foto izdrukām pretī namam Rīgā, Palangas ielā 7 pagalmā, vietā, kur atrodas

atkritumu konteineri ir uzkrājušies sadzīves atkritumi. Visi septiņi atkritumu konteineri ir pilni ar atkritumiem un blakus tiem ir novietoti vairāki atkritumu

maisi ar atkritumiem. Apskates laikā neviens tīrīšanas vai sakopšanas darbus neveica.

Tiesnese pievienojas iestādes paskaidrojumos paustajam viedoklim, ka ņemot vērā atkritumu apjomu un pārkāpuma konstatēšanas laiku, secināms,

ka atkritumu uzkrāšanās notikusi ilgstošākā laika periodā, nevis vienas dienas laikā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa nosaka, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.90

„Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” prasību neievērošanu.

Tāpat iesniedzējai sods noteikts atbilstoši administratīvā soda mērķim. Turklāt tiesnese iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma. Savukārt iestādes

2017.gada 25.aprīļa lēmums Nr.D57-AK-17-17-22 ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas

1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu tiesnese

nosprieda

noraidīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321 sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 25.aprīļa

lēmumu Nr.D57-AK-17-17-22.

Atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 25.aprīļa lēmumu Nr.D57-AK-17-17-22.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska