Court dismissed appeal against village council decision for land allocation to a company.

Lieta Nr.A42308506 (A1330-07/20) SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 26.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese B.Lietiņa,

piedaloties: pieteicēja – SIA „VMG un KOLM” pārstāvei – valdes loceklei L.B., atbildētāja – Salas pagasta padomes pilnvarotajai pārstāvei – Vandai Kaņepei;

atklātā tiesas sēdē, Antonijas ielā 6, Rīgā, izskatīja administratīvo lietu SIA „VMG un KOLM” pieteikumā par Salas pagasta padomes 2005.gada 28.decembra lēmuma (sēdes protokols Nr.12, &284) atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 27.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „VMG un KOLM” (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums (reģ.Nr.1793) par Salas pagasta padomes 2005.gada 28.decembra lēmuma (sēdes protokols Nr.12, &284) (turpmāk tekstā – arī Lēmums) atzīšanu par nelikumīgu. Pieteikumu SIA „VMG un KOLM” vārdā parakstījusi valdes locekle – L.B. [2] Ar pārsūdzēto atbildētāja Lēmumu, atbildētājs nolēmis: 1) piešķirt patstāvīgā lietošanā SIA „VMG un KOLM” piederošās ēkas fermas (dzēsts fermas nosaukums) (ar kad.apz. (dzēsts kadastra numurs)) uzturēšanai zemi

1.0 ha platībā, (..); 2) zemes gabalam 1.0 ha platībā un uz tā esošajai ēkai (kad.apz. (dzēsts kadastra numurs)) noteikt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve (kods0104) un piešķirt adresi : „Prāta vīri”, (dzēsts fermas nosaukums) Salas pagasts, Rīgas rajons. (..). [3] Pieteicējs lūdz atcelt norādīto lēmumu sekojošu motīvu dēļ. [3.1] Pieteicējas ieskatā Salas pagasta padome ar 2005.gada 28.decembra lēmumu ir ierobežojusi pieteicēja darbības iespējas ar fermu (dzēsts fermas nosaukums); [3.2] Pieteicēja 2005.gada 7.aprīlī iesniedza Salas pagasta padomē lūgumu pieņemt lēmumu par SIA „VMG un KOLM” fermas (dzēsts fermas nosaukums) apsaimniekošanai piešķiramo zemes gabalu 3,5ha. Lēmums tika pieņemts 2005.gada 28.decembrī, tādējādi atbildētājs ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteikto termiņu pieteicēja lūguma izskatīšanai; [3.3] Atbildētājs Lēmumā ir tikai atsauces uz normatīvajiem aktiem, bez juridiska pamatojuma. Lēmuma pieņemšanas pamatojums ir tikai lēmuma pielikumā Nr.1, tomēr tas neatbilst faktiskajiem apstākļiem un likuma prasībām; [3.4] Atbildētājam nebija tiesību no SIA „VMG un KOLM” īpašuma izslēgt kūtsmēslu krātuvi, barības tranšeju un ūdenstorni, jo minētās būves ietilpst fermas sastāvā.

[4] Atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai, norāda, ka atzīst pieteikumu daļā par pieļauto procesuālā termiņa – lēmuma pieņemšanai pārkāpumu. [4.1] Zemes lietošanas tiesību pāreja ir attiecināma tikai uz fiziskām, bet ne juridiskām personām, līdz ar to SIA „VMG un KOLM” piešķirtā zeme 3,5 ha nepāriet lietošanā SIA „VMG un KOLM”, bet tiek ieskaitīta brīvajā valsts zemēs, kā to paredz likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.pants, t.i., pašvaldība var izskatīt juridisko personu iesniegumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, ja tiek pieprasīta brīvā valsts zeme un piešķirt šo personu piederošo ēku un būvju uzturēšanai.

Pamatojoties uz pieteicēja iesniegtajiem ēku un būvju apliecinošiem dokumentiem, pašvaldība piešķīra ēkas – fermas ar kadastra Nr.80880080097001 1614,6kv.m. uzturēšanai nevis 3,5ha, bet 1,0ha zemi. Tā kā uz zemes 3,5ha atrodas ēkas - kūtsmēslu krātuve, divas skābbarības tranšejas un ūdenstornis, kuru piederība nav zināma un pastāv varbūtība, ka tās varētu būt privatizētas par kapitāla daļām, bezsaimnieka manta vai citādi atsavinātas, tad Salas pagasta padomei nav likumīga pamata piešķirt zemi SIA „VMG un KOLM” tai nepiederošu būvju uzturēšanai; [4.2] 1997.gada 22.septembrī Salas pagasta projektā piešķīra SIA „VMG un KO” 3,5ha zemi ar perspektīvu, ka ferma, kas tajā laikā arī funkcionēja kā ferma, attīstīsies un pastāvēs. SIA „VMG un KO” savā darbības laikā nomāja no Salas pagasta padomes zemi 100ha platībā ganību vajadzībām un lietoja arī ūdenstorni, kas nebija pieteicēja īpašumā.

SIA „VMG un KOLM” īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nenokārtoja nedz uz zemi, nedz uz ēkām. Projektā piešķirtā zeme uzmērīta netika, ēkas inventarizētas arī netika, tāpēc skaidrība par ēkām uz kurām īpašuma tiesības varētu tikt atzītas parādījās tikai ar ēku tehniskās inventarizācijas lietas iesniegšanu, ko izdarīja L.Bērziņa 2005.gada 21.novembrī. Ar to tika identificētas visas ēkas – precīzs telpu grupu uzskaitījums un pašvaldībai bija iespēja precizēt, uz kurām ēkām SIA „VMG un KOLM” (SIA „VMG un KO” tiesību pārņēmējs) varētu pretendēt; [4.3] Pēc SIA „VMG un KO” saimnieciskās darbības izbeigšanās bez apsaimniekošanas palika ūdenstornis, kuru pašlaik brīvprātīgi apsaimnieko un uztur apkārtnē esošo daudzdzīvokļu mājas (dzēsts mājas nosaukums) iedzīvotāji, kuriem vienīgā dzeramā ūdens ņemšanas vieta ir šis ūdenstornis, kā arī kūts (dzēsts kūts nosaukums), kas ir privatizēta par pajām, izmanto ūdenstorni ūdens ņemšanai.

Šobrīd pašvaldība risina jautājumu par šī un vēl citu pagastā līdzīgā statusā esošo ūdenstorņu pārņemšanu ar domu izmantot to sabiedrības vajadzībām, bet ne radīt iespēju nodibināt īpašuma tiesību fiziskai personai, jo piešķirot šobrīd zemi 3,5ha SIA „VMG un KOLM” rodas iespēja pieprasīt legalizēt uz šīs zemes esošās ēkas. Saskaņā ar atbildētāja teritorijas attīstības plānu teritorija, uz kuras atrodas SIA „VMG un KOLM” piešķirtā zeme ir ražošanas teritorija un apbūves noteikumi liedz iespēju atjaunot fermas darbību; [4.4] Visas būves ir celtas kolhoza laikā un kolhozam arī bija iespēja un tiesības, saskaņā ar likumu „Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku privatizāciju” šīs ēkas vai nu nošķirt par pajām , nenošķirt vispār, vai atsavināt kā citādi, katru ēku atsevišķi, neskatoties uz to, ka šīs ēkas ietilpa konkrēta īpašuma, kā šajā gadījumā, fermas (dzēsts fermas nosaukums) inventarizācijas lietas sastāvā.

Ar to atbildētājs paskaidro, ka pieteikums par šo ēku uzskaitījumu kā blakus lietu, neatbilst šim gadījumam;

[4.5] Pieteicēja, 2005.gada 7.aprīlī, iesniedzot Salas pagasta padomei iesniegumu par zemes SIA „VMG un KOLM” piešķiršanai pastāvīgā lietošanā, neiesniedza izsoles lapu izpildu lietā Nr.511-01/96, pielikumu Nr.1 pie izsoles lapas izpildu lietā. Minētos dokumentus L.B. iesniedza 2005.gada 22.septembrī, par ko liecina L.B. iesniegums un zvērināta tiesu izpildītāja paraksts, kas izdarīts 14.09.2005. uz dokumentu norakstiem. Saņemot visus augstāk minētos dokumentus, atbildētājs ar 2005.gada 31.oktobra lēmumu 244& (protokols Nr.10) izbeidza zemes lietošanas tiesības SIA „VMG un KO”, ieskaitīja šo zemi brīvajās valsts zemēs un ieturot likumā noteikto termiņu 1.mēnesi, 2005.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu 2284& un piešķīra SIA „VMG un KOLM” piederošo ēku uzturēšanai nepieciešamo zemes platību 1,0ha. [4.6] Salas pagasta padome atzīst L.B. pieteikumu daļā par Administratīvā procesa likuma 64.panta neievērošanu – nepieņēma lēmumu par lietas izbeigšanu sakarā ar lietas izskatīšanai paredzēto dokumentu trūkumu. [5] Uz tiesas sēdi pieteicēja un atbildētāja pilnvarotās pārstāves ir ieradušas. [5.1] Pieteicēja tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā izklāstītajiem argumentiem. [5.2] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā, kā arī rakstveida paskaidrojumā tiesai sniegtajiem argumentiem. Motīvu daļa

[6] Tiesa, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, uzklausījusi tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms kā nepamatots. [7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. [8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 249.pantu, tiesa taisa spriedumu par pieteicēja norādīto pieteikuma priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas. Pieteicēja iesniegusi tiesā pieteikumu par pārsūdzētā Lēmuma atzīšanu par pretlikumīgu. Atbilstoši administratīvā procesa likuma 184.panta 1.punktā noteiktajam, pieteikumu var iesniegt par administratīvā akta atcelšanu (..) atzīšanu par (..) prettiesisku. Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, neprecizējot to. Tiesa, interpretējot pieteicējas pieteikumā ietverto prasījumu, atbilstoši administratīvās tiesas praksē pieņemtajam, proti, no saprātīga pieteicēja viedokļa, atzīst, ka lietā vērtējams pieteicējas prasījums par pārsūdzētā Lēmuma atzīšanu par prettiesisku. [9] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta ceturtajai daļai, iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem(..), kā arī vispārējiem tiesību principiem. Pamatojumā norāda attiecīgā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs Lēmumu pamatojis ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.pantu, kā arī ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.344 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība” 9.1 punktu un MK 2002.gada 27.augusta noteikumiem Nr.384 „Adresācijas noteikumi” un Salas pagasta apbūves noteikumiem (lietas lapa 7). [10] Ar Lēmumu atbildētājs ir apmierinājis pieteicējas iesniegumu daļēji, piešķirot SIA „VMG un KOLM” pastāvīgā lietošanā zemi 1.0 ha platībā piederošas ēkas – fermas (dzēsts fermas nosaukums) (kad.apz.(dzēsts kadastra numurs)) uzturēšanai, kā arī noteicis nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – lauksaimnieciska rakstura uzņēmuma apbūve un piešķīris adresi:

„Prāta vīri”, Pavasari, Salas pagasts, Rīgas rajons (lietas lapa 7). Pieteicējas ieskatā, konkrētais Lēmums ir viņai nelabvēlīgs administratīvais akts, tā kā iesniegumā par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā bija pieprasīti 3.5 ha zemes. [11] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 84.pantā noteiktajam, administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā pieteicējas pieteikumā ietverto prasījumu, tiesai, izspriežot šo lietu, ir jāvērtē, vai atbildētājs ir pareizi piemērojis materiālās un procesuālās tiesību normas. [12] Izvērtējusi Lēmumu, tiesa konstatē, ka Lēmums nesatur izvērstu lietas faktisko apstākļu izklāstu.

Šādu izklāstu satur Lēmuma 1.pielikums. Tā kā Lēmums rezolutīvajā daļā satur atsauci uz pielikumu Nr.1, pielikums Nr.1 uzskatāms pat Lēmuma neatņemamu sastāvdaļu un tajā ietvertais izvērstais pamatojums, t.sk. faktisko apstākļu izklāsts, atzīstams par atbilstošu Administratīvā procesa likumā (67.panta otrā daļā) noteiktajam. [13] Atbildētājs ir norādījis likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.pantu. Minētā norma nosaka kārtību, kādā tiek izskatīti iesniegumi par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā.

Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.apakšpunktā noteikto, juridisko personu pieprasījumi, tiek izskatīti, ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme (..) šīm juridiskajām personām piederošo ēku un būvju (izņemot privatizācijas rezultātā iegūtās ēkas un būves) uzturēšanai. [14] Atbilstoši lietas materiāliem, par nodibinātiem lietā atzīstami fakti: [14.1] 1997.gada 28.aprīlī, nekustamā īpašuma pārdošanas publiskajā izsolē (izpildu lieta Nr.511-01/96) SIA Ražošanas komercfirma „VMG un KO”, iegādājās nekustamo īpašumu – liellopu fermu (dzēsts fermas nosaukums) un tās apsaimniekošanai nepieciešamo kustāmo mantu un lopus, saskaņā ar izsoles lapas 1.pielikumu (mantas uzskaitījums) (lietas lapa 12-13). [14.2] Ar Rīgas rajona Salas pagasta zemes komisijas 1997.gada 22.septembra lēmumu Nr.28, SIA „VMG un KO” (reģ.

Nr.40003327404), tika piešķirta lietošanā zeme 3,5 ha platībā, fermas (dzēsts fermas nosaukums) uzturēšanai. [14.3] Ar SIA ražošanas komercfirmas „VMG un KO” lēmumu par reorganizāciju, no uzņēmuma tika atdalīta daļa un izveidota SIA ražošanas komercfirma „VMG un KOLM”(reģ. Nr. 40003570451). Reorganizācija reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2001.gada 26.novembrī (lietas lapa 15).

[14.4] Pieteicēja kā SIA „VMG un KOLM” īpašniece 2005.gada 7.aprīlī griezās ar iesniegumu pie atbildētāja par SIA „VMG un KO” 1997.gada 22.septembrī piešķirtās zemes 3,5 ha platībā pastāvīgā lietošanā (kā arī piešķirt ēkām nosaukumu „Prāta vīri”, sakarā ar īpašnieku maiņu (lietas lapa 66). Iesniegumā pieteicēja norādījusi, ka ferma (dzēsts fermas nosaukums) un ūdens tornis pieder SIA „VMG un KOLM”, pievienojot SIA „VMG un KO” īpašuma sadalīšanas aktu (lietas lapa 67). [15] Izvērtējusi Lēmuma izdošanas formālos un procesuālos priekšnoteikumus, tiesa secina, ka atbildētājs ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteikto Lēmuma izdošanas termiņu, kā arī nav pagarinājis Lēmuma izdošanas termiņu likumā noteiktajā kārtībā un nav par to paziņojis iesniedzējai (64.panta otrā daļa).

Procesuālā termiņa pārkāpumu, savā rakstveida paskaidrojumā ir atzinis arī atbildētājs. Taču, izvērtējusi lietas materiālus kopumā, tiesa secina, ka šis atbildētāja pieļautais procesuālais pārkāpums nav atzīstams par pamatu lēmuma atzīšanai par prettiesisku, turpmāk izklāstīto argumentu dēļ. [15.1] Administratīvā procesa likuma 64.panta otrā daļa noteic, ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu (..) pašvaldības domes (padomes)priekšsēdētājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam (..). Lietā nepastāv strīds par to, ka likumā noteiktajā kārtībā atbildētājs pieteicējai kā iesniedzējai par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, kā arī nav ticis pieņemts padomes priekšsēdētājas motivēts lēmums par termiņa pagarināšanu (ilgāk kā par 4 mēnešiem), kas atzīstams par procesuālu pārkāpumu. [15.2] Vienlaikus, izvērtējusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pastāvēja objektīvi un no atbildētāja neatkarīgi apstākļi, kas bija par pamatu pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu.

Proti, atbildētāja rīcībā nebija dokumentu, kas apstiprinātu pieteicējas iesniegumā norādīto informāciju par īpašumtiesībām (t.sk. uz ūdenstorni). Savukārt, iesniegumā norādītā informācija pēc sava satura bija nepilnīga (nebija norādīti ne zemes gabalu kadastra apzīmējumi, ne citas identificējošas pazīmes). Pastāvot konkrētajiem apstākļiem, tiesas ieskatā atbildētāja rīcība pēc būtības atzīstama par pamatotu un atbilstošu Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, proti, pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem un no citām institūcijām (.. ). Lietas materiālos ir rodams apliecinājums, ka pieteicējai ir nosūtīts rakstveida pieprasījums, par dokumentu iesniegšanu atbildētājam, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai (lietas lapa 71). Tiesa nevērtē atbildētāja pārstāves tiesas sēdē paustos apgalvojumus par to, ka pieteicējai dokumenti tikuši vairākkārt pieprasīti arī telefoniski, jo šos apgalvojumus pieteicēja neapstiprināja un tie objektīvi nav pārbaudāmi.

[15.3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmo daļu, pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas (..) iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu vai par administratīvā akta izdošanu. Pieteicēja pieprasītos dokumentus iesniegusi atbildētājam kopā ar atkārtotu zemes pieprasījumu pastāvīgā lietošanā 2005.gada 22.septembrī (lietas lapa 66-70) un 2005.gada 21.novembrī, ko apliecina zīmogs par saņemšanu uz būves tehniskās inventarizācijas lietas (lietas lapa 73).

Savukārt, atbildētājs ar 2005.gada 31.oktobra lēmumu (protokols Nr.10, & 244) izbeidza zemes lietošanas tiesības SIA „VMG un KO”, un ieskaitīja šo zemi brīvajās valsts zemēs. Savukārt, Lēmumu atbildētājs pieņēmis 2005.gada 28.decembrī. Tiesas ieskatā atbildētāja pieprasītie dokumenti un ziņas atbildētājam bija būtiskas un nepieciešamas, lai pieņemtu taisnīgu un objektīvu lēmumu. Tāpat, pastāvot konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem, atbildētājam bija nepieciešams izbeigt iepriekš nodibinātās zemes lietošanas tiesības ar SIA „VMG un KO” un zemi ieskaitīt brīvajās, valstij piekritīgajās zemēs. Pretējā gadījumā konkrēto zemi vispār pieteicējai nebija pamata pieprasīt (tā kā tā nebija ieskaitīta brīvajās valsts zemēs). [15.4] Atbilstoši Administratīvās tiesas praksē nostiprinātai atziņai, lēmuma izdošanas termiņa pārkāpums, ko pieļāvis atbildētājs ir pamats administratīvā akta atcelšanai tikai gadījumā ja šis termiņa pārkāpums ir tieši ietekmējis nolēmumu pēc būtības.

Izvērtējusi konkrētās lietas faktiskos apstākļus, tiesa atzīst, ka atbildētāja pieļautais termiņa pārkāpums, nevarēja ietekmēt nolēmumu pēc būtības turpmāk izklāstīto argumentu dēļ. [15.4.1] Likums „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (14.pants), zemes lietošanas tiesību pāreju paredz tikai fiziskajām, ne juridiskajām personām. Attiecīgi SIA ražošanas komercfirmai „VMG un KOLM” (reģ. Nr. 40003570451) lietošanā piešķirtās zemes lietošanas tiesības nav pārgājušas SIA „VMG un KO”. Līdz ar minēto, pieteicējas iesniegumu atbildētājs pamatoti vērtējis saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.pantu, proti, kā juridiskās personas iesniegumu brīvās valsts zemes piešķiršanai lietošanā, juridiskai personai piederošu ēku uzturēšanai. [15.4.2] Tiesa pievienojas atbildētāja viedoklim, ka no lietas materiāliem nav konstatējams, ka SIA „VMG un KO” būtu ieguvusi īpašumtiesības uz ēkām: (kūtsmēslu glabātuve (kad apz. (dzēsts kadastra numurs)), skābbarības tranšejām (kad.apz. (dzēsts kadastra numurs) un kad.apz. (dzēsts kadastra numurs)), un ūdenstorni (kad.apz. (dzēsts kadastra numurs)).

Tiesa noraida pieteicējas argumentu, ka šīs ēkas ir iegūtas izsoles rezultātā kopā ar fermu (dzēsts fermas nosaukums), jo ir vērtējamas kā kalpojošas galvenajai lietai izsolē (izpildu lietā Nr.511-01/96) iegūtajai lietai – fermai (dzēsts fermas nosaukums). No izsoles lapas konstatējams, ka izsoles priekšmets ir : nekustamais īpašums

– liellopu ferma (dzēsts fermas nosaukums) un tās apsaimniekošanai nepieciešamais kustāmā manta un lopi. Tāpat norādīts, ka izsoles lapa ir derīga tikai kopā ar pielikumu Nr.1 (lietas lapa 12). Pielikumā Nr.1 pie izsoles lapas Izpildu lietā Nr.511-01/96 ir norādīts, ka lielopu fermas (dzēsts fermas nosaukums) kopā ar tās apsaimniekošanai nepieciešamo mantu, t.sk. slaukšanas vads, mēslu izvedēju transportieris, bloķēta siena šķūņa ēka, sulīgās lopbarības šķūnis, skābpiena tranšeja u.c. kopā 16 pozīcijas, norādot kopējo nekustamā īpašuma platību 1614,6kvm.

Pielikumā Nr.1 uzskaitītās mantas saraksts ir vērtējams kā pilnīgs izsolē iegādātās mantas (nekustamā īpašuma un tā apsaimniekošanai nepieciešamās mantas) uzskaitījums un nevar tikt tulkots paplašināti. Bez tam, pielikumā norādītā kopējā nekustamā īpašuma platība kvadrātmetros, kas tāpat vērtējama kā izsmeļoša. Pieticējas norādītās citas ēkas (ūdenstornis, kūtsmēslu glabātuve un divas skābbarības tranšejas) nav iekļautas izsoles priekšmetā. [15.4.3] Apstāklis, ka pieteicēja Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālajā nodaļā ir pasūtījusi būves inventarizācijas lietas ne tikai nekustamajam īpašumam – ferma (dzēsts kadastra numurs), bet arī – ūdenstornis (dzēsts kadastra numurs), kūtsmēslu krātuve (dzēsts kadastra numurs) un divas skābbarības tranšejas (dzēsti kadastra numuri) nerada un nepierāda īpašumtiesības.

Minētie dokumenti apstiprina konkrētu nekustamo īpašumu reģistrāciju valsts kadastra reģistrā un īpašuma tehniskās inventarizācijas stāvokli, bet nesatur informāciju par īpašumtiesībām un to nodibināšanas pamatu. Bez tam, apstāklis, ka katram nekustamajam īpašumam tika izgatavota sava inventarizācijas lieta apstiprina apstākli, ka nekustamā īpašumā – ferma (dzēsts fermas nosaukums) (dzēsts kadastra numurs) neietilpst ne ūdenstornis, ne kūtsmēslu krātuve, ne skābbarības tranšejas. [15.4.4] Arī SIA „VMG un KO” īpašuma sadalīšanas aktā, kas sastādīts 2001.gada 9.augustā tāpat nav norādītas iepriekš uzskaitītās ēkas ūdenstornis, kūtsmēslu glabātuve un divas skābbarības tranšejas.

Bez tam, īpašuma sadalīšanas akts pats par sevi nepierāda īpašumtiesības uz aktā uzskaitītajiem īpašuma priekšmetiem. Pēc savas tiesiskās dabas juridiskās personas īpašuma sadales akts pauž uzņēmuma dalībnieku gribu attiecībā uz uzņēmuma mantu. Savukārt, sabiedrības reorganizācijas reģistrācija Uzņēmumu reģistrā vienlaikus nav atzīstama arī par sabiedrībai nodalītā (atdalītā) īpašuma īpašumtiesību reģistrāciju. [16] Atbildētāja Lēmums daļā par lietošanas mērķa noteikšanu nekustamajam īpašumam, kā arī daļā par adreses piešķiršanu ir pieteicējai labvēlīgs administratīvais akts, attiecīgi atzīstams, ka objektīvi nepastāvēja iespēja pieteicējai saņemt vēl labvēlīgāku administratīvo aktu šajā daļā, līdz ar ko, Lēmuma tiesiskums daļā par lietošanas mērķa noteikšanu nekustamajam īpašumam, kā arī daļā par adreses piešķiršanu papildus nav vērtējams.

Bez tam, arī pieteicējas iebildumi attiecībā par Lēmuma prettiesiskumu pēc savas būtības bija attiecināmi tikai uz daļu, ar kuru atbildētājs lēmis par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Salas pagasta padomes 2005.gada 28.decembra lēmuma (sēdes protokols Nr.12, &284) ir tiesisks, tādēļ atstājams spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu, Administratīvā rajona tiesa,

nosprieda:

noraidīt SIA „VMG un KOLM” pieteikumu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

Tiesnese B.Lietiņa