Tenant's family members held jointly liable for rent arrears but dismissed for non-signatories to agreement.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim against the tenant's family members for joint liability on rent arrears. While the tenant was found liable for the debt and interest, the court rejected the plaintiff's argument that family members declared in the registry were automatically solidarily liable without signing the settlement agreement. The decision established that statutory joint liability for lease obligations requires explicit agreement or specific legal grounds beyond mere registry declarations.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law on Rent; Civil Law on Obligations: The court held that family members declared in the registry are not automatically solidarily liable for lease obligations unless they have explicitly agreed to the debt or specific statutory conditions for joint liability are met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C37101115
Lietas arhīva Nr. C-1011-15/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2015.gada 6.novembrī
Tukuma rajona tiesa
tiesnese K.Vanaga
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „MARCOS FIN LET” maza apmēra prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par parāda
piedziņu. Tiesa
konstatēja
2015.gada 29.jūnijā SIA „MARCOS FIN LET” (turpmāk tekstā prasītāja) cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un
/pers. E/ (turpmāk tekstā atbildētāji) par parāda piedziņu, norādot, ka 2014.gada 3.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgta Vienošanās
Nr.M-5.7/10 par Dzīvokļa atbrīvošanu un parāda samaksas kārtību, jo /pers. B/ nepildīja 2003.gada 6.jūlijā ar prasītāju noslēgto Īres līgumu Nr.M-
5.2/8, proti, nemaksāja īres maksu un komunālo pakalpojumu maksu pilnā apmērā, kā rezultātā izveidojās parāds 1018,39 euro. Prasībā norādīts, ka
atbilstoši Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām ziņām dzīvoklī /adrese A/ ir deklarējušies /pers. B/ ģimenes locekļi /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/. Atsaucoties
uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu, prasītāja norāda, ka pilngadīgajiem īrnieka ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiska atbildība
par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. Prasītāja uzskata, ka visi atbildētāji ir solidāri atbildīgi par īres maksas un komunālo pakalpojumu samaksu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka vienošanās 1.2.punktā noteikts, ka parāda summa jāsamaksā 10 mēnešu laikā, ik mēnesi maksājot 101,84 euro, tomēr
atbildētāji nokavēja jau pirmo maksājumu, proti, tikai 2014.gada 9.septembrī prasītāja saņēma 90 euro. Citus maksājumus atbildētāji nav veikuši.
Prasītāja norāda, ka atbildētāji ir pieļāvuši parāda samaksas termiņa nokavējumu, līdz ar ko, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, viņu pienākums ir
maksāt procentus. Uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu līgumisko procentu apmērs ir sasniedzis 77,34 euro. 2015.gada 4.februārī prasītājas
pārstāvis nosūtīja atbildētājiem uz deklarēto dzīves vietu pirmstiesas brīdinājumu Nr.201/14, lūdzot samaksāt pamatparādu un līgumiskos nokavējuma
procentus 1004,33 euro apmērā. Neskatoties uz minēto, atbildētāji savas saistības nav izpildījuši.
Prasības pieteikumā norādīts, ka puses ir vienojušās par strīda izskatīšanas līgumisko piekritību.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1753., 1756., 1764., 2112., un 2141.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājiem solidāri pamatparādu
928,39 euro un līgumiskos nokavējuma procentus 77,34 euro, kā arī visus tiesas izdevumus, nosakot prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā.
Atbildētājiem, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas prasībām, uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētāju
deklarētā dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām,
atbildētājiem izskaidrotas procesuālās tiesības.
Atbildētāji nav iesnieguši tiesai paskaidrojumu par prasību, nav pieteikuši noraidījumu tiesnesei un nav iebilduši lietas izskatīšanai rakstveida
procesā. Tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 56.pantā nostiprināto kārtību, kādā pusēm tiek piegādāti un izsniegti tiesas dokumenti un konkrēti minētā
panta piektajā daļā nostiprināto paziņošanas prezumpciju, ka tiesas dokumenti fiziskajai personai tiek piegādāti pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,
bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbildētāji citu dzīvesvietas adresi tiesai nav paziņojuši, tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai
daļai uzskatāms, ka dokumenti atbildētājiem izsniegti deklarētajā dzīvesvietas adresē septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.
Ņemot vērā to, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada
28.augustā.
Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar 2014.gada 3.jūlija vienošanās, starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/, 2.4.punktu, noteikts, ka jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība,
kas rodas starp pusēm, tajā skaitā no vienošanās, skar vienošanos, vienošanās grozīšanu, pārkāpšanu, izbeigšanu, likumību vai spēkā esamību tiks
izšķirts saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto līgumisko piekritību Tukuma rajona tiesā vai Zemgales apgabaltiesā, atkarībā no prasības summas un
priekšmeta.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 30.pantu, slēdzot līgumu, tā slēdzēji var noteikt to pirmās instances tiesu, kurā izšķirami strīdi, kas viņiem varētu
celties par šo līgumu vai tā izpildīšanu. Ņemot vērā, ka puses vienojušās par strīda izšķiršanu Tukuma rajona tiesā, lieta piekritīga šai tiesai.
No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2013.gada 6.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts īres līgums Nr.M-5/8, saskaņā ar
kuru prasītāja izīrēja atbildētājai dzīvokli Nr.17, /adrese/, laika periodā no 2013.gada 6.jūlija līdz 2014.gada 5.jūlijam (lietas 15.-18.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt prasībā norādīto, ka dzīvoklī deklarējās /pers. B/ ģimenes locekļi /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/.
2014.gada 3.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgta vienošanās par Dzīvokļa atbrīvošanu un parāda samaksu (lietas 13.lapa).
Saskaņā ar vienošanos, puses konstatējušas, ka īrnieks nav veicis maksājumus pilnā apmērā saskaņā ar līgumu, kā rezultātā īrnieka parāds
izīrētājam ir 1018,39 euro. Vienošanās 3.punktā noteikts, ka atbildētāja /pers. B/ parāda summu samaksā 10 mēnešu laikā no vienošanās noslēgšanas
brīža, maksājot 101,84 euro katru mēnesi līdz 25.datumam.
Kā izriet no prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem, parāds noteiktajā termiņā nav samaksāts. No atbildētājas ir saņemts viens
maksājums 90 euro apmērā, līdz ar to neizpildītās saistības apmērs ir 928,39 euro.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts
izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka atbildētāja nav izpildījusi uzņemtās saistības pēc vienošanās un parādu nav samaksājusi, vienošanos nav
apstrīdējusi un iebildumus pret prasības summu nav cēlusi.
Ņemot vērā minēto, no atbildējas /pers. B/ piedzenams pamatparāds 928,39 euro.
Pamatots un apmierināms ir prasījums par līgumisko procentu piedziņu no atbildētājas /pers. B/.
Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pnatu nolīgstot procentus, jānotec to apmērs, ja tas nav darīts, tad
atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1762.panta 1.punktu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi
ar galvenās saistības izbeigšanos.
Vienošanās 1.4.punktā noteikts, ka, ja īrnieks nenodod atbrīvotu dzīvokli izīrētājam vai neveic parāda summas samaksu noteiktajā termiņā,
izīrētājs ir tiesīgs pieprasīt no īrnieka Civillikuma 1753.pantā noteiktos līgumiskos nokavējuma procentu samaksu 0,2% apmērā no parāda summas par
katru nokavējuma dienu.
No parāda aprēķina izriet, ka procenti 77,34 euro apmērā, par katru nokavēto saistību aprēķināti laika periodā no 2014.gada 25.augsuta līdz
2015.gada 25.septembrim. Tiesai nav šaubu, ka atbildētāja ir pieļāvusi savu saistību izpildes nokavējumu līdz ar to no atbildētājas /pers. B/ ar tiesas
spriedumu piedzenami līgumiskie nokavējuma procenti 77,34 euro.
Par nepamatotu un noraidāmu tiesa atzīst prasījumu parādu un nokavējuma procentus piedzīt solidāri no /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/.
Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –
kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no
neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī
tiesība pāriet arī uz viņu mantiniekiem, izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda
darbība, kurā ir nozīme paša saistītā sevišķām personiskām spējām un attiecībām.
Kā jau norādīts, starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ ir noslēgta vienošanās par dzīvokļa atbrīvošanu un parāda samaksas kārtību. Šo vienošanos
atbildētāji /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ nav parakstījuši, līdz ar to viņi nav šī darījuma dalībnieki. Vienošanās nav atzīta par spēkā neesošu un tā
pildāma atbilstoši Civillikuma 1587.pantam.
Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata attiecināt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu uz saistību, kas noteikta pēc vienošanās, kuras dalībnieki
nav /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/.
Tādējādi, prasība daļā pret /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ noraidāma.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās
pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei, jo, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas
nolikts pa seši no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, no atbildētājas /pers. B/ prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts
nodeva 150,86 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,39 euro nav piedzenami, jo prasījums
pret pārējiem atbildētājiem ir noraidīts.
No lietā iesniegtā maksājuma uzdevuma redzams, ka prasītāja ir samaksājusi zvērinātam advokātam P.Jansonam 80,93 euro par prasības
pieteikuma sastādīšanu. Minētā summa pilnībā piedzenama no atbildētājas, jo nepārsniedz 30 procentus no apmierinātas prasības daļas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.pantam, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,49 euro, kuri
atbilstoši lietas izziņai maksājami par tiesas sūtījumiem.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 92.- 94., 97., 189.- 193., 195., 204.1 un 250.25pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „MARCOS FIN LET”, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu
928,39 euro, likumiskos procentus par laiku no 2014.gada 25.augusta līdz 2015.gada 25.februārim 77,34 euro un tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu
150,86 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un izdevumus par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem 80,93 euro, kopā piedzenot
1242,22 euro (viens tūkstotis divi simti četrdesmit divi euro, divdesmit divi centi).
Noraidīt prasību par solidāru parāda un likumisko procentu piedziņu no /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/.
Noteikt SIA „MARCOS FIN LET”, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/,
personas kods /personas kods/, likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,49 euro (septiņi euro, četrdesmit deviņi
centi).
Valsts labā piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija /adrese/; NMR 90001672316; ar PVN
apliekamās personas Nr. LV90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV 22; Konta Nr. /konta numurs/; maksājuma mērķis-,
norādot ziņas lietas identificēšanai.
Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa
nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona
tiesā.
Tiesnese K.Vanaga