Court dismissed appeal against drunk driving conviction where defendant admitted guilt and facts were clear.

Lietas Nr. 138002014

Lietas arhīva Nr. 105AA-0031-14/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2014.gada 17.martā

VIDZEMES APGABALTIESA šādā sastāvā:

tiesnese referente E.Knēgere

tiesneši E.Driba un M.Lapiņš

rakstveida procesā 2014.gada 6.martā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers.E/ /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 15panta ceturtajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu - sakarā ar /pers. E/ apelācijas sūdzību par Valkas rajona tiesas tiesneses

2014.gada 17.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 15.janvārī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas patruļdienesta

rotas kārtībnieks Aivis Veigulis sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA908257 par to, ka /pers. E/ 2014.gada 15.janvārī

plkst.20.35 Smiltenes novadā, Smiltenē, pa Daugavas ielu virzienā uz Baznīcas laukumu vadīja vieglo automašīnu VW Passat

Variant, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola ietekmē. Minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā

konstatēta 2,42 promiles. Mērījums veikts ar alkometru Alco Quant 6020 Nr.A107283. Pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu

39.1.2.punkts un atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā.

Valkas rajona tiesas tiesnese ar 2014.gada 17.janvāra spriedumu atzinusi /pers. E/ par vainīgu Latvijas APK 149. 15panta

ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, piemērojusi administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, uzlikusi naudas

sodu EUR 1200, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Tiesnese, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties pārkāpēja paskaidrojumus, atzinusi, ka /pers. E/ vaina administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta un lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem un vainu.

Nosakot sodu, tiesnese ievērojusi Latvijas APK 32.pantu un atzinusi, ka /pers. E/ atbildību mīkstina izdarītā vaļsirdīga atzīšana un

nožēlošana, bet atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Par minēto spriedumu /pers. E/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdzis atcelt Valkas rajona tiesas 2014.gada 17.janvāra

spriedumu un lietu izbeigt.

/pers. E/ (turpmāk - Iesniedzējs) uzskata, ka tiesa neesot vispusīgi izvērtējusi viņa paskaidrojumus un citus pierādījumus lietā,

secinot, ka viņš ir izdarījis administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas APK 149. 15panta ceturtās daļas, tādēļ spriedums esot nepareizs un

nelikumīgs.

Iesniedzējs atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka 2014.gada 15.janvārī ap plkst.20.35 viņš atradies automašīnā VW Passat

Variant, taču nekad neesot vadījis automašīnu Smiltenes novadā, Smiltenē pa Daugavas ielu virzienā uz Baznīcas laukumu, kā

norādīts tiesas spriedumā un fiksēts tiesas sēdes protokolā. Minētais apliecinot, cik nepareizi sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols.

Pastāvot strīds, vai Iesniedzējs vadījis automašīnu, jo faktiski tikai sēdējis automašīnā un domājis, vai nevajadzētu stāvlaukumā

to novietot taisni - pareizi stāvēšanai, bet to nav vadījis, nav izkustinājis no vietas.

Iesniedzējs esot paļāvies un noticējis policijas ekipāžas darbinieku teiktajam, lai visam piekrītot, tad tiesa uzlikšot tikai naudas

sodu un vadītāja tiesības netikšot atņemtas. Transportlīdzekli vadot vairāk kā 25 gadus un nekad iepriekš nav bijis šāds pārkāpums

un nav zinājis, ka ļoti precīzi ir jāsniedz paskaidrojums par faktiskiem apstākļiem. Tiesas sēdē tikai pieļāvuma formā izteicis

pieņēmumu, ka stāvlaukumā izkustinājis vieglo automašīnu no vietas, bet tiesas sēdes protokolā tas nav atspoguļots. Kategoriski

noliedzis to, ka būtu braucis metru uz priekšu un metru atpakaļ, kad piebraukusi policija. Tiesas sēdes protokolā tas esot ierakstīts

nepareizi.

Uzskata, ka lietā neesot iegūti pārliecinoši pierādījumi, kas apstiprinātu, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā

Iesniedzējs būtu vadījis vieglo automašīnu reibuma stāvoklī. Valkas rajona tiesas spriedums balstoties tikai uz policijas darbinieka

sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un tiesa neesot pārbaudījusi, vai šis protokols atspoguļo patieso situāciju, kā arī neesot

vispusīgi izvērtējusi Iesniedzēja paskaidrojumus un pieņēmusi nelikumīgu spriedumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvās pārkāpuma lietas Nr.138002014 materiālus, izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, pārsūdzētā

sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā norādītos apstākļus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka Valkas rajona tiesas spriedums

ir atstājams negrozīts, bet /pers. E/ apelācijas sūdzība noraidāma.

Apelācijas instances tiesā iesniegtā sūdzība, saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta otro daļu, tika izskatīta rakstveida procesā.

Latvijas APK divdesmit trešās "a" nodaļas 289. 13panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes

lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tā kā, saskaņā ar Latvijas APK 289. 22panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā, atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās "a" nodaļas prasībām, šī iepriekš minētā likuma norma ir piemērojama arī apelācijas

instances tiesā.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa, atbilstoši Latvijas APK 243.pantam, ir izvērtējusi lietā iegūtos

pierādījumus un pamatoti atzinusi /pers. E/ vainu Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, tādēļ pievienojas pārsūdzētajā spriedumā norādītajai argumentācijai un savā nolēmumā to neatkārto.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā

iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un

noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Savukārt šī panta ceturtajā daļā noteikts, ja vien administratīvā

pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par

faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma protokolā

Nr. PA 908257 fiksējusi policijas amatpersona, tātad /pers. E/ 2014.gada 15.janvārī plkst.20.35 Smiltenes novadā, Smiltenē pa

Daugavas ielu vadījis vieglo automašīnu VW Passat Variant ar valsts numura zīmi /TL numurs/, būdams 2,42 promiļu alkohola

reibumā.

Šādu faktu apstiprina Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr. NB 317917, kad /pers. E/ veikta alkohola

koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaude ar mēraparātu AlcoQant Nr.A107283, veicot pirmo mērījumu 2014.gada 15.janvārī

plkst.20.44 mēraparāta nolasījums bijis 2,64 promiles, ar pieļaujamo kļūdu 2,42 promiles un otrajā mērījumā plkst.21.02 mēraparāta

nolasījums bijis 2,74 promiles, ar pieļaujamo kļūdu 2,52. promiles. Minēto protokolu /pers. E/ ir parakstījis un piekritis veiktās

pārbaudes rezultātiem, kā arī parakstījis katru mēraparāta izdruku ar tajās norādīto konstatēto promiļu daudzumu.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr. 15 "Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija

asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" 9.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa

vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes

rezultātiem.

Atbilstoši šiem noteikumiem, /pers. E/ kā transportlīdzekļa vadītājs ir piekritis mērījumos konstatētajai alkohola koncentrācijai

viņa izelpotajā gaisā 2,42 promilēm, kas ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs.

Tā arī /pers. E/ ir piekritis viņam sastādītā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītiem faktiem, šo protokolu parakstot un

neizsakot nekādus iebildumus.

Pirmās instances tiesas sēdē /pers. E/ ar savu parakstu ir apliecinājis, ka atzīst administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto

pārkāpumu un paskaidrojis, ka vēlējies mašīnu iztaisnot un nolikt tuvāk ceļa malai, tādēļ pabraucis metru uz priekšu, metru atpakaļ un

piebraukusi policija.

Ar šiem paskaidrojumiem ir pierādīts transportlīdzekļa vadīšanas fakts, jo policijas darbinieki piebraukuši pie automašīnas, kad

to vadījis /pers. E/.

Apelācijas sūdzībā norādītajam, ka automašīnā tikai atradies un nav to vadījis, un izteicis tikai pieņēmumu, ka stāvlaukumā

izkustinājis vieglo automašīnu, nav pievienoti nekādi pierādījumi, tādēļ apelācijas instances tiesa šos izteikumus vērtē kā /pers. E/

mēģinājumu izvairīties no atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Apelācijas sūdzībā /pers. E/ norādījis, ka transportlīdzekli vada 25 gadus, tātad viņam kā transportlīdzekļa vadītājam bija jāzina

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi", kuros noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam

aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī bija jāzina, kāds administratīvais sods

paredzēts par šādu pārkāpumu, tādēļ nav ticams sūdzībā minētais, ka policijas darbinieki viņu maldinājuši, skaidrojot, ja visam

piekritīs, tad netiks atņemtas vadītāja tiesības un būs tikai naudas sods.

Tā arī apelācijas sūdzībai nav pievienoti nekādi pierādījumi /pers. E/ apgalvojumam, ka pirmās instances tiesas sēdes protokolā

nepareizi ierakstīti viņa paskaidrojumi.

Atzīstot savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, /pers. E/ pēc 2014.gada 17.janvāra tiesneses sprieduma ir samaksājis

2014.gada 21.janvārī viņam uzlikto naudas sodu 1200 EUR, kā arī nomaksājis izdevumus par alkohola ietekmes pārbaudi.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietā ir iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka /pers. E/ ir izdarījis

Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, un, atbilstoši Latvijas APK 32.pantam, viņam uzlikts

administratīvais sods, tādēļ pirmās instances tiesas tiesneses spriedums atzīstams par pamatotu un likumīgu, bet iesniegtā

apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Vidzemes

apgabaltiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valkas rajona tiesas tiesneses 2014.gada 17.janvāra spriedumu par /pers.E/,/personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, bet /pers. E/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums sastādīts un

pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 17.martā.

Tiesnese referente E.Knēgere

Tiesneši E.Driba

M.Lapiņš