Court dismissed defendant's defense and allowed plaintiff's claim for loan repayment and interest.

NORAKSTS

Lietas Nr. C30541216

Lietas arhīva Nr. C-5412-16/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 28.jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tiesnese I.Pujate rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Paus Konsults” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Ap r ak s t o š ā d aļ a

[1] 2016.gada 15.aprīlī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Paus Konsults” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma

1587., 1589., 1590., 1652., 1716., 1717., 1719., 1720., 1753., 1756., 1757., 1765., 1793., 1905., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934.,

1943.pantu, cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka AS ”GE Money”, reģ.nr. 40003346547, (turpmāk tekstā - Aizdevējs) un /pers. A/, personas

kods /personas kods/, 2007.gada 5.jūlijā noslēdza Aizdevuma līgumu Nr.1120540107 (turpmāk tekstā - Līgums) par aizdevuma summu

1 500,00 LVL (viens tūkstotis pieci simti lati un 00 santīmi) apmērā.

Saskaņā ar Līgumu Aizdevējs veica aizdevuma pārskaitījumu uz Atbildētāja iesniegumā norādīto norēķinu kontu, ko apliecina

pieteikumam klāt pievienotais maksājuma uzdevums, savukārt Atbildētāja apņēmās nodrošināt aizdevuma savlaicīgu atmaksu, t.i.,

samaksāt aprēķinātos procentus par aizdevuma lietošanu un atmaksāt noteiktu daļu no aizdevuma pamatsummas, ievērojot aizdevuma

atmaksas grafiku. Līgumā pēdējais atmaksas dienas datums - 15.07.2012.

Saskaņā ar Līgumu Aizdevējs pildīja savas saistības un piešķīra aizdevumu Atbildētājai, savukārt Atbildētāja savas no Līguma

izrietošās saistība nepildīja, kā rezultātā izveidojās parāds par summu 2 740,46 euro (divi tūkstoši septiņi simti četrdesmit euro un 46

centi).

Saskaņā ar starp AS “GE Money” un SIA “Paus Konsults”, reģ.nr.40003352670 (turpmāk tekstā - Prasītājs) , 2011.gada 1.jūnijā

noslēgto Cesijas līgumu, AS “GE Money” savas prasījuma tiesības pret Atbildētāju ir cedējusi SIA “Paus Konsults”, pamatojoties uz ko

Prasītājs izmantoja savas cesionāra tiesības un, darbojoties kā pats kreditors, arī pēc Cesijas līguma noslēgšanas aprēķināja procentus.

Atbildētāja pamatsummas parāds uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu sasniedz 1 689,97 euro (viens tūkstotis seši simti

astoņdesmit deviņi euro un 97 centi).

Saskaņā ar Līguma 2.2.punktu Atbildētāja apņēmās par aizdevuma izmantošanu maksāt Līgumā noteiktos Aizdevuma procentus.

Procentu likme saskaņā ar Līgumu ir 32% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas. Aizdevuma lietošanas procenti tika

aprēķināti laika posmā līdz 15.07.2012. un to parāds uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu sasniedz 637,02 euro (seši simti

trīsdesmit septiņi euro un 02 centi).

Saskaņā ar Līguma 5.1.punktu Atbildētājai bija jāmaksā līgumsods 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par

katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu. Līgumsods aprēķināts līdz 15.07.2012. un tā parāds uz prasības pieteikuma sagatavošanas

dienu sasniedz 36,31 euro (trīsdesmit seši euro un 31 cents).

Saskaņā ar Līguma 3.2.punktu Aizdevējam (pēc Cesijas līguma noslēgšanas arī Prasītājam) ir tiesības vienpusēji atkāpties no

Līguma un pieprasīt Aizņēmējam Līguma saistību izpildi, ja Aizņēmējs kavē aizdevuma vai procentu samaksas termiņu. Prasītājs pēc

Cesijas bija panācis vienošanos ar Atbildētāju par maksājumu veikšanu, taču Atbildētāja pārstāja pildīt maksājumus. Ņemot vērā to,

Prasītājs izmantoja savas pielīgtās tiesības un līdz ar pēdējo atmaksas datumu saskaņā ar Līgumu, 2012.gada 15.jūlijā vienpusēji atkāpās

no Līguma.

Pie apstākļiem, kad Atbildētājs nav veicis piešķirtā aizdevuma atmaksu arī pēc Prasītāja brīdinājuma par nepieciešamību nokārtot

parādsaistības, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī likumiskos nokavējuma procentus 377,16 e u ro par laiku no 2012.gada

16.septembra līdz 2016.gada 24.martam.

[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas prasītāja labā parādu 2 740,46 euro, kuru veido galvenais parāds 1 689,97 euro,

likumiskie procenti 1 014,18 euro un līgumsods 36,31 euro, un tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus apmērā, kas uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu sastāda 6%.

[2] 2016.gada 18.aprīlī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir arī atbildētājas deklarētā

dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai trīsdesmit dienu laikā

no pieteikuma nosūtīšanas dienas, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī

izskaidrojot atbildētājas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un izskaidrojot tiesības pieteikt noraidījumu.

Atbildētāja nedz norādītājā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniegusi tiesai paskaidrojumus par prasības

pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

2016.gada 20.maijā pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 28.jūnijā un par iespēju saņemt

sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti,

ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka personai ir

paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2016.gada 20.maijā, nosūtot minēto informāciju uz

prasības pieteikumā norādīto adresi, kas vienlaikus ir atbildētājas deklarētā dzīvesvietas adrese, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas

dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir nosūtīti Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā

kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības

kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos

izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Motī vu daļ a

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmā daļa noteic, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā

pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa

likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav

cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē,

līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai,

prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

[6] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma.

Lietas materiāliem pievienotais 2007.gada 5.jūlija Aizdevuma līgums Nr.1120540107 apstiprina, ka AS „GE Money” un

atbildētāja nodibinājuši saistību tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājai izsniegts aizdevums Ls 1 5000, ar procentu likmi –

36,67 %. Līguma termiņš noteikts līdz 2012.gada 15.jūlijam. Ar savu parakstu uz minētā līguma atbildētāja apstiprinājusi, ka ar līgumu

un klātpievienotajiem noteikumiem atbildētāja ir iepazinusies un apņemas tos pildīt (lietas 16.lapa).

Aizdevuma izsniegšanu atbildētājai apliecina lietas materiāliem pievienotais maksājuma uzdevums Nr.30059 (lietas 19.lapa).

Saskaņā ar aizdevuma līguma 4.1.punktu atbildētāja apņēmusies maksāt aizdevuma ikmēneša maksājumus saskaņā ar līgumā

noteikto atmaksas kārtību (grafiku). Tādējādi atbildētāja apņēmās līdz 2012.gada 15.jūlijam atmaksāt aizdevuma summu un procentus

par aizdevuma lietošanu saskaņā ar līgumā minētajiem ikmēneša maksājumiem, katra mēneša 15.datumā veicot maksājumus Ls 50,39

apmērā.

Tādējādi tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar

Civillikuma 1533.pantu, šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma

prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

[6.1] Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma.

Lietas materiāliem pievienotais 2011.gada 1.jūnija Cesijas līgums un Pielikums Nr.1 pie 01.06.2011. noslēgtā Cesijas līguma

Nr.3 apstiprina, ka AS „GE Money” un prasītājs nodibinājuši tiesiskas attiecības, ar kurām AS „GE Money” nodevusi, bet prasītājs

pieņēmis visas tiesības un pienākumus, kas izriet no AS „GE Money” un atbildētājas 2007.gada 5.jūlijā noslēgtā Aizdevuma līguma

Nr.1120540107 (lietas 11., 15.lapa).

Saskaņā ar minēto cesijas līgumu cedents nodevis cesionāram prasījumus kopā ar visām pie tiem piederīgām un cesijas brīdī

pastāvošām tiesībām, tai skaitā, bet ne tikai tiesības pieprasīt līgumsodu un/vai nokavējuma procentus, parāda piedziņas izdevumus,

tiesāšanās un sprieduma izpildes izdevumus, kas saistīti ar parāda summas atgūšanu.

Tādējādi secināms, ka ar cesijas līgumu cesionāram no cedenta pārgājusi prasījuma tiesība. Ar cesiju nav radies jauns prasījums,

bet gan pārveidots esošais prasījums, aizstājot vienu kreditoru ar citu.

Atbilstoši Civillikuma 1805.pantam cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar

prasījumu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka prasītājs ir

ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no AS „GE Money” un atbildētājas noslēgtā 2007.gada 5.jūlija Aizdevuma līguma

Nr.1120540107.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Prasītāja saistību izpildi apstiprina lietas materiāliem pievienotais maksājuma uzdevums Nr.30059, kas apstiprina, ka uz

atbildētājas bankas kontu ir pārskaitīts kredīts 1 495,00 LVL (lietas 19.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja maksājumus aizdevuma pamatsummas 1 500,00 euro

samaksai nav veikusi, un tādējādi atbildētājas pamatparāds aprēķināts 1 689,97 euro (lietas 18.lapa).

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai

paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas apstiprinātu

pielīgto saistību izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu un tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un

līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav samaksāts, tādēļ prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētājas prasītāja labā

pamatparādu – 1 689,97 euro.

[8] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka

procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti.

Aizdevuma līguma 2.2.punktā prasītājs un atbildētājs vienojušies par aizdevuma izmantošanu maksāt procentus līdz aizdevuma

pilnīgai samaksai, saskaņā ar līgumā noteikto procentu likmi – 32% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas. Tādējādi tiesa

atzīst, ka atbildētājai, noslēdzot ar prasītāju aizdevuma līgumu, radusies procentu maksāšanas saistība.

No lietai pievienotajiem dokumentiem redzams, ka atbildētājas nesamaksāto procentu apmērs par aizdevuma lietošanu par laiku

līdz 2012.gada 15.jūlijam ir 637,02 euro.

Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību vai aprēķina atbilstību līguma

noteikumiem. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījums, kas dotu pamatu atzīt, ka no līguma izrietošās saistības ir izpildītas un procentu

maksājumi veikti līgumā noteiktajā termiņā, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par nesamaksāto procentu piedziņu no atbildētājas par

aizdevuma lietošanu 637,02 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

[8.1] Prasītājs prasības pieteikuma lūdzis piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 377,16 euro par laiku no

2012.gada 16.jūlija līdz 2016.gada 24.martam.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši

Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Aizdevuma līgumā puses vienojās par aizdevuma atmaksas termiņu līdz 2012.gada 15.jūlijam. 2014.gada 19.decembrī prasītājs

nosūtījis atbildētājai atgādinājumu par saistību izpildi (lietas 22.lapa).

No prasītāja iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka likumiskie procenti par laiku no 2012.gada 16.jūlija līdz 2016.gada 24.martam

aprēķināti 377,16 euro apmērā, un tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību. Tādējādi, ņemot vērā to, ka

atbildētāja līdz lietas izskatīšanas dienai nav izpildījusi savas no aizdevuma līguma izrietošās saistības, prasība par likumisko procentu

piedziņu par parāda samaksas kavējumu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētājas prasītāja labā likumiskos procentus

377,16 euro.

[9] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 36,13 euro, kas aprēķināts par laiku līdz 2012.gada 15.jūlijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt,

Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību

pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta.

Aizdevuma līguma 5.1.punktā noteikts atbildētājas pienākums līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumā maksāt līgumsodu

10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

Izvērtējot, vai prasītāja prasība piedzīt līgumsodu konkrētajā strīdā ir vērtējama kā netaisnīgu līguma noteikumu piemērošana, tiesa

atzīst, ka prasītājs ir pilnībā ievērojis Civillikuma 1.pantā noteikto labas ticības principu, jo līgumsods aprēķināts par aizdevuma līguma

darbības laiku. Tiesa prasītāja līgumsoda aprēķinu un apmēru, proti – līgumsods nepārsniedz 10 % no pamatparāda apmēra, atzīst par

taisnīgu un samērīgu ar atbildētāja pieļauto nokavējumu, ievērojot to apstākli, ka atbildētāja ilgstoši nav pildījusi no līguma izrietošās

saistības, neveicot parāda samaksu arī pēc 2014.gada 19.decembra atgādinājuma Nr.70406533-4 nosūtīšanas.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja sniegtās ziņas, ka atbildētāja līdz tiesas dienai nav norēķinājusies par parādu pilnā apmērā.

Lietas izskatīšanas laikā ir konstatēta atbildētājas saistību neizpilde pret prasītāju, līdz ar to, tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams

līgumsods prasītāja norādītajā un atbildētājas nepastrīdētajā apmērā, t.i. 36,31 euro.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi

tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1 689,97 euro, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[11] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un

citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 344,36 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 9.-10.lapa).

Ņemot vērā to, ka prasība apmierināta pilnībā, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts

nodevu 344,36 euro un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro, kopā 349,06 euro.

[11] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ņemot

vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l u t ī v ā d a ļ a

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Paus Konsults”, reģistrācijas

Nr.40003352670, 3 089,52 euro (trīs tūkstoši astoņdesmit deviņi euro un piecdesmit divi centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 1 689,97 euro (viens tūkstotis seši simti astoņdesmit deviņi euro un deviņdesmit septiņi centi);

- līgumiskajiem procentiem par laiku līdz 2012.gada 15.jūlijam 637,02 euro (seši simti trīsdesmit septiņi euro un divi centi);

- likumiskajiem procentiem par laiku no 2012.gada 16.jūlija līdz 2016.gada 24.martam 377,16 euro (trīs simti septiņdesmit

septiņi euro un sešpadsmit centi)

- līgumsoda par laiku līdz 2012.gada 15.jūlijam 36,31 euro (trīsdesmit seši euro un trīsdesmit viens cents);

- tiesas izdevumiem 349,06 euro (trīs simti četrdesmit deviņi euro un seši centi).

Samaksa par labu prasītājam izdarāma prasītāja bankas kontā – Nordea Bank AB, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Nordea

Bank AB Latvijas filiāle, konts /konta numurs/, bankas kods S.W.I.F.T. kods NDEALV2X, maksājuma saņēmējs SIA “Paus Konsults”.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Paus Konsults”, reģistrācijas Nr.40003352670, tiesības par laiku n o sprieduma

pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no

simta gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 1 689,97 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2016.gada 28.jūnijs.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnese I.Pujate

Rīgā 2016.gada 28.jūnijā