Court fully allows transport carrier's claim for unpaid freight and statutory interest under Latvian Civil Law.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's partial payment defense and ordered the plaintiff to receive the full debt of 3,995 euros plus interest. The defendant argued for a lower sum based on a verbal agreement regarding a specific shipment, but failed to provide evidence to support this claim. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, awarding the principal amount, accrued interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1587; 1765: A court must award the full proven debt and statutory interest when the defendant fails to substantiate a claim of partial payment or a verbal price reduction agreement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0179-17/3
ECLI:LV:RPPT:2017:0907.C28376616.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2017.gada 7.septembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa
tiesnese I.Ramane
ar tiesas sēdes sekretāri I.Harkovu
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „STEF-BRIM TRANS” prasībā pret SIA „CITY TS” par parāda un likumisko procentu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 9.decembrī SIA „STEF-BRIM TRANS” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, 1756.,
1757.,1758.,1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo, otro un trešo daļu, cēla tiesā prasību pret SIA „CITY TS” (turpmāk – atbildētājs) par parāda un
likumisko procentu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs un atbildētājs noslēguši pārvadājuma līgumus par pārvadājumu Rīga - Maskava, INKU2631856, CMR
LV-1711, pārvadājums ar transportlīdzekli, reģistrācijas Nr.GS-436; pārvadājumu Rīga - Maskava, CAXU9053197, CMRLV-30101, pārvadājums ar
transportlīdzekli, reģistrācijas Nr.HS-1679; pārvadājumu Rīga - Maskava, TGHU9293503, CMRLV-30102, pārvadājums ar transportlīdzekli,
reģistrācijas Nr.JG-1900 (turpmāk – līgumi).
Atbilstoši līgumiem, prasītājs apņēmās veikt pārvadājumus, savukārt atbildētājs apņēmās par pārvadājumiem samaksāt pēc attiecīgā pārvadājuma
veikšanas un rēķina saņemšanas.
Prasītājs veica pārvadājumus saskaņā ar līgumu noteikumiem, bet atbildētājs nav veicis pilnu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Atbildētājs daļēji apmaksājis 2015.gada 10.novembra rēķinu Nr.830 un pilnībā nav apmaksājis 2015.gada 10.novembra rēķinu Nr.831 un
2015.gada 30.novembra rēķinu Nr.876. Atbildētāja pamatparāds ir 3995 euro.
Atbildētājam nosūtīta 2016.gada 3.novembra pretenzija par parāda samaksu. Pretenzija un prasītāja mēģinājumi vienoties atstāti bez ievērības.
Par parāda samaksas nokavējumu par laiku no 2016.gada 10.novembra līdz 2016.gada 29.novembrim prasītājs aprēķinājis likumiskos 8
procentus 17,50 euro apmērā.
Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja pamatparādu 3995 euro un likumiskos procentus 17,50 euro apmērā, kā arī noteikt tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 8,05 procentus.
2017.gada 30.janvārī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums par prasību, norādot, ka puses bija vienojušās, ka prasītājs izpildīs
pārvadājumu, kas tika veikts 2015.gada 6.novembrī, par ko prasītājs izrakstījis rēķinu Nr.830. Taču atbildētājs ar prasītāju bija vienojies, ka šī
pārvadājuma cenu 1505 euro, ko atbildētājs arī samaksājis, un ko prasītājs nav apstrīdējis. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu
prasītāja un atbildētāja vienošanos par 2015.gada 6.novembra pārvadājuma maksu 2205 euro apmērā.
Atbildētājs ir saņēmis 2016.gada 3.novembra pretenziju Nr.0l-03-.112016 par parāda samaksu, kurā prasītājs norādījis, ka atbildētājs nav
apmaksājis daļu no rēķina Nr.830, kā arī rēķinus Nr.831 un Nr.876 par kopējo summu 3995 euro par prasītāja veikto pārvadājumu veikšanu saskaņā
ar starp pusēm noslēgtajiem pārvadājumu līgumiem.
2016.gada 23.novembrī atbildētājs sniedzis atbildi uz šo pretenziju, paskaidrojot, ka prasītājs šādus pārvadājumus nav veicis, līdz ar to rēķini
izrakstīti nepamatoti. Tāpat atbildētājs norādījis, ka tā rīcībā neatrodas līgumi, uz kuru pamata izrakstīti šie rēķini. Prasītājs attiecīgos līgumus atbildētājam
nav piestādījis, līdz ar to atbildētājs nav guvis apstiprinājumu un pamatojumu prasītāja piestādītajiem rēķiniem.
Turklāt rēķini Nr.831 un Nr.876 atbildētajam pirms tam netika piestādīti. Tie tika nosūtīti tikai kopā ar pretenziju, kas rada šaubas par to
pamatotību. Atbildētājs lūdzis prasītājam piestādīt līgumus, uz kuru pamata tika izrakstīti rēķini, taču prasītājs to nav izdarījis, bet uzreiz vērsies ar prasību
tiesā.
Atbildētājs norāda, ka prasītājs arī tiesā nav iesniedzis līgumus, kas paliecinātu minēto rēķinu pamatotību. Turklāt no prasītāja 2016.gada
3.novembra pretenzijas redzams, ka prasītājs pats apšauba, vai piestādītie rēķini ir pamatoti, norādot, ka gadījumā, ja atbildētājs šo rēķinu samaksu jau ir
veicis, tad lūdz atbildētājam piestādīt attiecīgus dokumentus, kas to apliecina.
Pamatojoties uz norādīto atbildētājs uzskata, ka prasītājs nepamatoti atsaucies uz Civillikuma 1587.pantu, jo šajā gadījumā starp pusēm līgumi nav
bijuši noslēgti, līdz ar to rēķini Nr.831 un Nr.876 izrakstīti nepamatoti. Savukārt rēķinu Nr.830 atbildētājs jau ir apmaksājis tādā apmērā, kādā bija
vienojies ar prasītāju. Tādējādi atbildētājam nepastāv nekādas neizpildītas saistības pret prasītāju.
Paskaidrojumā lūgts noraidīt prasību kā nepamatotu un nepierādītu.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesas sēdes vieta un laiks atbildētājam paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja
juridisko adresi. Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu ir pamats uzskatīt, ka atbildētājam tiesas sēdes vieta un laiks
paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā. Atbildētājs neierašanās iemeslus tiesai nav paziņojis, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.
Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja
klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir
pamatota un apmierināma pilnīgi.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ievērojot norādīto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem.
Atbilstoši tiesību doktrīnā nostiprinātajai atziņai tiesai jānoskaidro tie lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā. Savukārt pierādīšanas
priekšmetā civillietā ir iekļauti prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti. Tikai šie fakti noskaidrojami izšķirot celto prasību. Šos
noskaidrojamos faktus norāda puses, taču to faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galēji nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru
hipotēzēs ir norādīti fakti, kas noteic pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa
(1.-28.nodaļa). Prof. K.Torgāna zin.red.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 45.lpp).
Izvērtējot atbildētāja rakstveida paskaidrojumus, konstatējams, ka atbildētājs neatzīst parādsaistību, kas pamatotas ar rēķiniem Nr.831 un Nr.876,
esamību, jo noliedz līgumisko attiecību pastāvēšanu. Savukārt parādsaistību, kas pamatota ar rēķinu Nr.830 apstrīd norādot, ka pastāvējusi pušu
vienošanās par pārvadājuma maksu 1505 euro apmērā.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar
Civillikuma 1401.pantu saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma
darbība, kam ir mantiska vērtība.
Izvērtējot pušu paskaidrojumus un lietā iesniegtos rakstveida pierādījumiem, tiesa konstatē, ka atbildētāja izvirzītie apgalvojumi prasības
nepamatotībai ir pretrunā ar lietas materiāliem pievienotajiem rakstveida pierādījumiem.
Atbilstoši Civillikuma 1511.pantā noteiktajam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu gribas izteikums savstarpējā vienošanās par kādu
tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Savukārt Civillikuma 1512.pantā noteikts, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas
pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai
vairākpusējs līgums).
Atbildētājs apstrīdot prasītāja prasījuma tiesību pamatotību atsaucies uz rakstveida līgumu neesamību. Kā tas noteikts Civillikuma 1474.pantā,
darījums nodibināms ne tikai rakstiskā formā, bet to var noslēgt arī ar mutisku vienošanos. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu
konstatēt, ka puses ir vienojušās par darījuma rakstveida formu. Savukārt Civillikuma 1483.pantā noteiktie gadījumi, kad darījuma rakstveida formu
prasa likums izšķiramajā strīdā nav konstatējami.
Tiesa atzīst, ka prasītāja paskaidrojums, ka puses noslēgušas mutiskus pārvadājuma līgumus ir guvis Civilprocesa likuma 104.panta pirmajā daļā
norādīto apstiprinājumu, līdz ar to atzīstams par pierādījumu.
Pušu tiesisko attiecību pastāvēšanu apstiprina lietas materiāliem pievienotās starptautiskās preču transporta pavadzīmes (turpmāk – CMR) Nr.LV-
30101, Nr.LV-30102 un Nr.LV-1711. CMR laukos Nr.20., 22. esošais atbildētāja zīmogs un pilnvarotā pārstāvja paraksts apstiprina kravas
iekraušanu pārvadāšanai (nodošanu pārvadātājam – atbildētājam). Tādējādi pušu tiesiskās attiecības apspriežamas vadoties no tiesību normām, kas
regulā pārvadājuma līgumus.
Ženēvas 1956.gada 19.maija konvencijas Par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) (turpmāk – CMR konvencija) 1.pantā noteikts,
ka konvencija tiek piemērota katram līgumam par kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, kad līgumā norādītās kravas nosūtīšanas un
saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs, no kurām vismaz viena ir Līgumslēdzēja valsts neatkarīgi no Līgumslēdzējas Puses dzīves vietas un
nacionalitātes. Savukārt CMR konvencijas 4.pantā noteikts, ka pārvadājuma līgums tiek apstiprināts sastādot pavadzīmi. Pavadzīmes trūkums, nepareizs
izpildījums vai zaudējums neietekmē pārvadājuma līguma pastāvēšanu vai derīgumu, tas paliek pakļauts šīs Konvencijas noteikumiem.
No norādītā izriet, ka arī starptautiskais tiesiskais regulējums starptautiskā preču pārvadājuma līguma esamībai neprasa nekādu citu rakstveida
formu kā vien CMR pavadzīmes. Turklāt CMR konvencijas 9.pantā tieši noteikts, kapavadzīme ir pirmais pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai.
Pamatojoties uz norādīto tiesa konstatē, ka atbildētāja apgalvojums, ka puses nav nodibinājušas darījuma attiecības, uz kuru pamata prasītājs
izsniedzis atbildētājam rēķinus ir pretrunā ar tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem.
Prasītāja iesniegtie pierādījumi, tajā skaitā CMR LV-6939, LV-5031, LV-5062, LV-1906, LV-4676, LV-6072, LV-6073, LV-6071, LV-
1007, LV-6801 LV-3929, LV-1008, LV-3108, LV-4680, LV-4676, uz to pamata izrakstītie rēķini un to apmaksu apstiprinošie dokumenti apstiprina
ilgstošu darījuma attiecību pastāvēšanu. Laikā no 2015.gada jūnija līdz novembrim puses bija vienojušās par 16 pārvadājumiem, no kuriem 13 darījumus
atbildētājs ir apmaksājis, neapstrīdot tiesisko attiecību pastāvēšanu un to pamatu.
Turklāt prasītājs divus strīdus pārvadājumus veicis ar to pašu transportlīdzekli, ar kuru jau iepriekš bija veicis tādā pat veidā (mutisks līgums, ko
apstiprina CMR) noslēgta pārvadājuma līguma izpildi. Ar transportlīdzekli, reģistrācijas Nr.GS436, prasītājs veicis pārvadājumu 2015.gada jūnijā, par
ko izrakstīts rēķins Nr.382 (šo darījumu atbildētājs nav apstrīdējis). Pārvadājums, par kuru izrakstīts rēķins Nr.876, 2015.gada novembrī veikts ar šo
pašu transportlīdzekli.
2015.gada jūlijā prasītājs ar transportlīdzekli, reģistrācijas Nr.HS1679, veicis atbildētāja preču pārvadājumu, par ko izrakstīts rēķins Nr.465 (šo
darījumu atbildētājs nav apstrīdējis). Pārvadājums, par kuru izrakstīts rēķins Nr.830, 2015.gada novembrī veikts ar šo pašu transportlīdzekli.
Ievērojot norādīto tiesa atzīst par pamatotu prasītāja viedokli, ka atbildētājam nevarēja rasties šaubas par pārvadājuma tiesisko attiecību spēkā
esamību. Turklāt atbildētāja zīmogs un tā pārstāvja paraksts uz CMR, atbilstoši Komerclikuma 42.pantam liecina, ka atbildētājam ir saistoši no darījuma
izrietošie pienākumi, tajā skaitā samaksas pienākums.
Atbilstoši Komerclikuma 1.panta trešajai daļai, saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Tādējādi nav pamata
apšaubīt, ka prasītājs atbildētāja preču pārvadājumu veicis par atlīdzību. Turklāt to apstiprina atbildētāja veiktie maksājumi par citiem preču pārvadājuma
gadījumiem, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotie maksājuma uzdevumi prasītāja, uz CMR pamata, izrakstīto rēķinu apmaksai.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, saistības ir jāpilda. CMR pavadzīmes Nr.LV-30101, Nr.LV-30102 un Nr.LV-1711 apstiprina prasītāja
saistību izpildi. Savukārt atbildētājs nav iesniedzis tiesai ziņas par faktiem, kas dotu atbildētājam tiesības atkāpties no saistību izpildes, Bet atbildētāja
apgalvojums, ka puses nav bijušas nodibinājušas līgumiskas attiecības, ir pretrunā ar iepriekš analizētajiem pierādījumiem un tiesas izdarītajiem
secinājumiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam iestājies pienākums izpildīt saistību – veikt prasītāja izsniegto rēķinu Nr.830, Nr.831, Nr.876
samaksu pilnā apmērā.
Atbildētājs rēķinu Nr.830 par summu 2205 euro apmaksājis daļēji, norādot, ka veicis rēķina apmaksu atbilstoši norunai 1505 euro apmērā. Ziņas,
kas pamatotu rēķina apmaksu tieši šādā apmērā atbildētājs nav norādījis. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka „pārvadājuma nolīgtā
cena būs EUR 1505”, nekonkretizējot, par konkrēti šāda cena bija paredzēta – tikai par pārvadājumu vai arī par pārvadājumu un papildus darbībām un
dīkstāvi.
Kā redzams no prasītāja izsniegtajiem un atbildētāja izsniegtajiem rēķiniem par pārvadājumiem Rīga – Maskava vidējā cena par pārvadājumu bijusi
950-1000 euro. Arī rēķinā Nr.830 maksa par pārvadājumu (Tranzīts) norādīta šajā intervālā 975 euro. Tādējādi veicot rēķina Nr.830 apmaksu 1505
euro apmērā atbildētājs būtībās ir atzinis pušu vienošanos par papildizmaksu atlīdzināšanu atlīdzību par prasītāja patērēto laiku, veicot papildus darbības.
Turklāt šāda vienošanās atbilst CMR konvencijas 11.panta 2.daļas prasībām.
Prasītāja izrakstīto rēķinu pamatotību apstiprina turpmāk norādītie prasītāja argumenti un iesniegtie pierādījumi.
Rēķinā Nr.830 iekļautais pakalpojums „dīkstāve” aprēķināts par transportlīdzekļa, piekabes un vadītāja terminālī pavadītajām trīs dienām gaidot un
veicot muitas pārbaudi. Aprēķinu pamato 2015.gada 1.novembra Pleskavas muitas punkta Ubiļinka pieprasījums uzrādīt kravu muitas pārbaudei SIA
„Baltija+” terminālī 2015.gada 2.novembrī plkst. 20.00. SIA „Baltija+” 2015.gada 2.novembra akts Nr.851 apstiprina, ka transport pārbaudei
ieradusies plkst.10.15. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2015.gada 3.novembri transportlīdzekļa vadītājs pavadīja gaidot dokumentus, lai veiktu samaksu
par apskati. Transportlīdzekļa iebraukšanas apstiprinājums Nr.10130040/051115/0005007 izsniegts 2015.gada 5.novembrī.
Rēķinā Nr.830 iekļautās „Papildizmaksas” pamato 2015.gada 2.novembra SIA „Baltija+” rēķins Nr.913, par iekraušanas un izkraušanas
pakalpojumiem 45000 RUB, kas atbilst 649,44 euro, kases čeks Nr.23 komisijas maksa par naudas pārvedumu 1350 RUB, kas atbilst l9,48 euro,
rēķina Nr.6541 saņemšana par muitas termināla sniegtajiem pakalpojumiem elektroniskajā pastā 2015.gada 3.novembrī 250 RUB, kas atbilst 3,61
euro.
Rēķina Nr.831 iekļautais pakalpojums „dīkstāve” aprēķināts par transportlīdzekļa un vadītāja terminālī pavadītajām trīs dienām gaidot un veicot
muitas pārbaudi. Aprēķinu pamato 2015.gada 1.novembra Pleskavas muitas M/P Ubiļinka pieprasījums uzrādīt kravu muitas pārbaudei SIA „Baltija+”
terminālī 2015.gada 2.novembrī plkst. 17.00. Muitas pārbaudes akts apstiprina, ka kravas muitas pārbaude sākta 2015.gada 3.novembrī plkst.15.01.
Rēķinā Nr.831 iekļautās „Papildizmaksas” pamato 2015.gada 3.novembra SIA „Baltija+” rēķins Nr.917 par iekraušanas un izkraušanas
pakalpojumiem 45000 RUB, kas atbilst 649,44 euro, kases čeks Nr.3 komisijas maksa par naudas pārvedumu 1350 RUB, kas atbilst 19,48 euro.
Rēķina Nr.876 iekļauto pakalpojumu „dīkstāve” pamato CMR pavadzīmē LV1711 esošais Pleskavas muita zīmogs 299, kas norāda, ka prece
pieņemta muitas kontrolē 2015.gada 21.novembrī. Savukārt muitas zīmogs Nr.583 devis iespēju izbraukt no muitas teritorijas 2015.gada 23.novembrī,
kas norāda, ka transports un tā vadītājs atradušies dīkstāvē trīs dienas.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs un atbildētājs bija vienojušies par papildizmaksu apmēru. Atbildētājs nav iesniedzis argumentus rēķinos
norādīto summu pamatotības apstrīdēšanai, lai gan veicis rēķina 830 daļēju samaksu, kas apstiprina, ka nav apstrīdējis „dīkstāves” un „papildizmaksu”
pieļaujamību kā tādu. Savu „dīkstāves” un „papildizmaksu” aprēķinu un tā pamatojumu tiesai nav sniedzis.
Tāpat tiesa atzīst par pamatotu prasītāja apgalvojumu, ka pastāvošā komercprakse paredz par dīkstāvi 100 euro par katru dīkstāves dienu, jo
atbildētājs šo apgalvojumu nav apstrīdējis, nav iesniedzis tiesai argumentus, kas norādītu tādas komercprakses neesamību vai nepieļaujamību pušu
darījuma attiecībās.
Pamatojoties uz iepriekš norādīto tiesa atzīst, ka prasītāja atbildētājam izsniegtie rēķini Nr.830 par 2205 euro, Nr.831 par 1965 euro, Nr.876 par
1330 euro ir pamatoti. Tā kā lietā nav strīda, ka atbildētājs ir veicis apmaksu 1505 euro apmērā, prasība par parāda 3995 euro piedziņu ir pamatota un
apmierināma.
Par parāda samaksas nokavējumu prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 17,50 euro apmērā.
Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Tiesiskās attiecības, kas pastāv starp prasītāju un atbildētāju veidojušās uz CMR pavadzīmju un rēķinu pamata, kas neparedz nokavējuma
procentu apmēru. Tādējādi prasītājam, atbilstoši Civillikuma 1757.pantā noteiktajam, uz likuma pamata ir radušās tiesības prasīt no atbildētāja likumiskos
nokavējuma procentus par parāda samaksas nokavējumu.
Lai gan rēķinos Nr.830, Nr.831, Nr.876 nav norādīts samaksas termiņš, nav šaubu, ka ir iestājies Civillikuma 1668.2 panta pirmajā daļā noteiktais
saistību izpildes termiņš. 2016.gada 3.novembra brīdinājums apstiprina, ka atbildētājs brīdināts par parāda esamību kā arī par prasītāja nodomu iesniegt
prasību tiesā, ja parāds netiks atlīdzināts labprātīgi līdz 2016.gada 10.novembrim. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja veiktā nokavējuma procentu aprēķina
periods atbilst likuma prasībām, turklāt tas veikt ievērojot Civillikuma 1.pantā noteikto principu un atzīstams par atbildētājam labvēlīgāko.
Civillikuma 1765.panta otrajā daļā noteikts, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta
līgumā par pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes. Savukārt Civillikuma 1765.panta trešajā daļā paredzēta mainīgās
procentu pamatlikmes noteikšanas kārtība. 2016.gada 1.jūlijā Latvijas Bankas noteiktā procentu pamatlikme bija 0,00%.
Prasītājs no pamatparāda summas 3995 euro aprēķinājis likumiskos procentus 8% gadā par laiku no2016.gada 10.novembra līdz 2016.gada
29.novembrim 17,50 euro apmērā.
Tiesa konstatē, ka prasītāja norādītais likumisko procentu aprēķins atbilst likuma prasībām, līdz ar to apmierināms.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrās daļas noteikumiem
likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai
pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā (Civillikuma 1765.panta trešā daļa), bet līguma attiecībās, kurās piedalās
patērētājs, – seši procenti no simta gadā. Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas pieļautu atbildētāju pušu tiesiskajās attiecībās atzīt par patērētāju. Tādējādi
prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā no
nesamaksātās parāda pamatsummas 3995 euro. Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas
1.punkta „b” apakšpunkta noteikumiem, 395,24 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis ceļot prasību tiesā,
kopā 399,94 euro.
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājam 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1 panta, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no SIA „CITY TS”, reģistrācijas Nr.40103724910, SIA „STEF-BRIM TRANS”, reģistrācijas Nr.42403001868, labā parādu 3995
euro, likumiskos procentus par laiku no 2016.gada 10.novembra līdz 2016.gada 29.novembra 17,50 euro un tiesas izdevumus 399,94 euro, kopā
4412,44 euro (četri tūkstoši četri simti divpadsmit euro 44 centi).
Samaksa veicama prasītāja kredītiestādē: AS „Swedbank”, kredītiestādes kods HABALV22, konta Nr.LV65 HABA 0001 4080 4756 2.
Noteikt SIA „STEF-BRIM TRANS” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no SIA „CITY TS” likumiskos
procentus – astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes no nesamaksātās parāda pamatsummas 3995 euro, ievērojot, ka procentu aprēķins
apstājas sasniedzot kapitāla lielumu.
Noteikt SIA „CITY TS” sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2017.gada 21.septembris.
Tiesnese I.Ramane