Court dismissed default judgment against Energy Solutions for lack of response and valid service. Defendant failed to answer within 30 days. Court ruled in favor of Latvenergo. Default judgment upheld due to procedural compliance. Defendant ignored service notice. Court applied simplified procedure rules. Outcome favors creditor. Legal basis: Civil Procedure Law. No appeal possible yet.

Lietas Nr.C771732723

Lietas arhīva Nr. C-07248-24/78

ECLI:LV:RPT:2024:1003.C771732723.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024. gada 3. oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese Agnese Zemmere

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvenergo” vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu pret SIA “Energy Solutions”.

Aprakstošā daļa

[1] 2023. gada 12. decembrī Rīgas pilsētas tiesā saņemts AS “Latvenergo” (turpmāk – Prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras

lietā par naudas piedziņu pret SIA “Energy Solutions” (turpmāk – Atbildētājs).

Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023. gada 20. decembra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu 1 960,73 EUR apmērā par laika periodu no 2022. gada 1. marta līdz 31. jūlijam, līgumiskos

nokavējuma procentus 198,32 EUR par laika posmu no 2022. gada 20. februāra līdz 31. jūlijam, likumiskos nokavējuma 8% gadā no nenomaksātās

parāda summas par laika periodu no 2023. gada 9. februāra līdz 2023. gada 9. decembrim 130,70 EUR, samaksāto valsts nodevu 326,23 EUR

apmērā, kopā 2 615,98 EUR. Tāpat Prasītājs lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas.

Prasība pamatota ar Ministru kabineta 21.01.2014. “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr. 50 5., 12., 25., 26., 27., 44., 65.,

87., 116. punktu, Civillikuma 1402., 1432., 1473., 1512., 1587., 1652., 1764., 1765., 1811., 2021., 2033., 2107., 2109. pantu Civilprocesa likuma

26. pantu, 303. nodaļa, 406 6. panta 2., 3. daļām.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, 2024. gada 18. janvārī Atbildētājam uz viņa juridisko adresi nosūtīts prasības

pieteikums un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

[2.1] Atbildētājam tiesas nosūtītais prasības pieteikums atpakaļ tiesā saņemts 2024. gada 20. februārī.

[2.2] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētājs

iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

[2.3] Tiesai pieejamā reģistrā pārbaudīts, ka civillietas ierosināšanas brīdī Atbildētājam nebija reģistrēta oficiāla e-adrese.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2024. gada 29. augustā Prasītājam uz elektroniskā

pasta adresi un Atbildētājam uz viņa juridisko adresi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai. Vienlaicīgi lietas dalībnieki tika informēti

par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Tāpat lietas dalībniekiem

izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt

minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Prasības pieteikumā norādīts, 2017. gada 9. oktobrī starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts līgums (Līgums Nr. 66493800000) par

elektroenerģijas tirdzniecību, Atbildētāja objektiem – kokapstrādes cehs un koģenerācijas elektrostacija adresē: Limbažu iela 1, Alojā, Limbažu novadā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka līgumā noteiktais norēķinu produkts – Elektrum Stabilais. Tirdzniecības periods līgumā bija noteikts no

2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim. Ar 2021. gada 17. septembrī sagatavotajiem un apstiprinātājiem grozījumiem Līgumā,

elektroenerģijas tirdzniecības periods tika noteikts no 2021. gada 1. decembra uz nenoteiktu laiku.

No prasības pieteikuma redzams, ka Līgums starp Prasītāju un Atbildētāju parakstīts fiziski (klātienē).

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājs nodrošināja elektroenerģijas tirdzniecību Atbildētāja objektam, ievērojot Latvijas Republikas Ministru

Kabineta 21.01.2014. “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr. 50 (turpmāk – Noteikumi) prasības.

Prasībā norādīts, ka norēķinu produkts ar norēķinu veidu – rēķins, nozīmē, ka norēķinu veikšanai tika izmantota sistēmas operatora sniegtā

informācija par elektroenerģijas patēriņu, kas noteikts ar distances saziņas līdzekļiem, jo Objektos elektroenerģiju uzskaitīja viedie elektroenerģijas

komercuzskaites mēraparāti (skaitītāji). Rēķini apmaksai tika sūtīti uz Atbildētāja norādītajām e-pasta adresēm.

Norēķinu kārtība atrunāta ar Līguma 12., 25., 26., 27., 65.5., 65.9. punktos.

Civillikuma 1511. pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1811. pantu, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 2109. pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Civillikuma 2033. pantā noteikts, ka pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa [..].

Noteikumu 27. punktā noteikts, ka par elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanu lietotājs informē tirgotāju elektroenerģijas tirdzniecības

līgumā noteiktajā kārtībā. [..].

Noteikumu 34. punktā noteikts, ka mājsaimniecības lietotāja pienākums ir elektroenerģijas tirdzniecības līgumā vai universālo pakalpojumu

sniedzošā tirgotāja norādītajā termiņā veikt maksājumus par tirgotāja piegādāto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem,

citiem pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda 1 960,73 EUR apmērā par laika periodu no 2022. gada 1. marta līdz 31. jūlijam ir

pamatota un apmierināma.

[4.2] Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja nokavējuma procentus 198,32 EUR par laika posmu no 2022. gada 20. februāra līdz 31. jūlijam.

Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Saskaņā ar Noteikumu 85. punktu par katru maksājuma kavējuma dienu tirgotājs ir tiesīgs pieprasīt lietotājam nokavējuma maksu līdz 0,15 % no

laikus nesamaksātās summas.

No Līguma I daļas apmaksas noteikumiem izriet, ka nokavējuma procenti par maksājuma kavējumu ir 0,15% par katru kavējuma dienu.

Prasītājs prasījuma pamatošanai iesniedza nokavējuma procentu aprēķinu.

Pamatojoties uz minēto, kā arī ņemot vērā pušu starpā noslēgtā līguma Nr. 66493800000 pirmās daļas apmaksas noteikumus, tiesa atzīst, ka

Prasītājs pamatoti lūdz piedzīt no Atbildētāja nokavējuma procentus par maksājumu kavējumu 198,32 EUR par laika posmu no 2022. gada 20. februāra

līdz 31. jūlijam.

[4.3] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma 8% gadā no nenomaksātās parāda summas par laika periodu no

2023. gada 9. februāra līdz 9. decembrim 130,70 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi,

par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā (..). Saskaņā ar Civillikuma 1763. panta

1. punktu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

No publiski pieejamas informācijas izriet, ka procentu pamatlikme saskaņā ar Civillikuma 1765.panta trešo daļu no 2023.gada 1.jūlija ir 4% un no

2024.gada 1.janvāra ir 4,50%.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Prasītājs pamatoti aprēķinājis un lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 130,70 EUR apmērā par laika periodu no

2023. gada 9. februāra līdz 9. decembrim.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto pamatojumu, tajā skaitā parāda apmēru un tā pamatotību, jo tas apstiprinās ar lietas

materiālos esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā

apmērā un tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus

pret prasību nav cēlis, prasības pieteikumā minētos faktus nav apstrīdējis un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka

Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ievērojot sprieduma [4.1]-[4.3] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenams galvenais parāds 1 960,73 EUR

apmērā par laika periodu no 2022. gada 1. marta līdz 31. jūlijam, nokavējuma procenti 198,32 EUR par laika posmu no 2022. gada 20. februāra līdz

31. jūlijam, likumiskie nokavējuma procenti 130,70 EUR par laika periodu no 2023. gada 9. februāra līdz 9. decembrim.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. [..]

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 326,23 EUR apmērā, kas sastāv no valsts nodevas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi.

Tiesa konstatē, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,00 EUR, kas vadoties no Civilprocesa likuma 42. panta pirmās daļas

piedzenami no Atbildētāja par labu Tiesu administrācijai.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita

starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Senāta Civillietu departamenta 15.12.2021. senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

195.panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst Prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6%

gadā no visas piedzītās summas.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,

250.25 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.

Piedzīt no SIA “Energy Solutions”, reģistrācijas Nr. 40103397643, par labu AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr. 40003032949, galveno

parādu 1 960,73 EUR apmērā par laika periodu no 2022. gada 1. marta līdz 31. jūlijam, nokavējuma procentus 198,32 EUR par laika periodu no

2022. gada 20. februāra līdz 31. jūlijam, likumiskos nokavējuma procentus 130,70 EUR par laika periodu no 2023. gada 9. februāra līdz 2023. gada

9. decembrim, kopā 2 289,75 EUR, kā arī tiesas izdevumus 326,23 EUR apmērā, pavisam kopā 2 615,98 EUR (divi tūkstoši seši simti

piecpadsmit euro un 98 centi).

Parāda samaksa veicama AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr. 40003032949, AS “SEB Banka” kontā Nr. LV93UNLA0050007013441.

Atzīt AS “Latvenergo”, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no SIA “Energy Solutions”, reģistrācijas

Nr. 40103397643, likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās summas.

Piedzīt no SIA “Energy Solutions”, reģistrācijas Nr. 40103397643, par labu Tiesu administrācijai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,00

EUR (deviņi euro un 00 centi) apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sprieduma labprātīgās izpildes termiņā maksājami, norādot šādus rekvizītus:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000,

maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C771732723 (C-07248-24/78).

Noteikt SIA “Energy Solutions”, reģistrācijas Nr. 40103397643 termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesas administrācijas labā, maksājumu apliecinošu

dokumentu nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas tiesā, Rīgā, Valērijas Seiles ielā 10, vai elektroniski rigas.pilseta@tiesas.lv.

Saīsinātā sprieduma faktiskās sastādīšanas datums 2024. gada 4. oktobrī.

Saīsināts spriedums nav pārsūdzams.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2024. gada 4. oktobra), t.i., līdz

2024. gada 15. oktobrim (ieskaitot). Uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrais teikums.

Sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas gadījumā motivēts spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 5. novembrī.

Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, Rīgā, Valērijas Seiles ielā

10, vai elektroniski rigas.pilseta@tiesas.lv, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Spriedums faktiski sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 4. oktobrī.

Tiesnese Agnese Zemmere

Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu