Supreme Court dismisses appeal for retrying a criminal case based on factual re-evaluation of evidence.

ECLI:LV:AT:2023:0803.11181198318.6.L

Lieta Nr. 11181198318, SKK-400/2023

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2023. gada 3. augustā

Senāts šādā sastāvā: senatori Aija Branta, Aivars Uminskis, Inese Laura Zemīte,

iepazinies ar apsūdzētās /pers. A/ aizstāves zvērinātas advokātes Ilzes Grolmusas kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2023. gada

19. aprīļa lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmā daļa noteic, ka tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā

likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai ja kasācijas sūdzība vai protests iesniegts par tiesas nolēmumu, kas

saskaņā ar likumu nav pārsūdzams.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības

iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai

kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

Kasācijas sūdzībā apsūdzētās /pers. A/ aizstāve I. Grolmusa lūdz atcelt apelācijas instances tiesas lēmumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai.

Senāts konstatē, ka aizstāve kasācijas sūdzībā pamatā atkārtojusi apsūdzētās /pers. A/ apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, apstrīdot

notiesāšanas pamatotību vieglu miesas bojājumu tīšā nodarīšanā cietušajai /pers. B/.

Atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētā /pers. A/ tiesiski un pamatoti atzīta par vainīgu

viņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un viņas darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 130. panta otrās daļas. Apelācijas instances tiesa

atzinusi, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127.–130. pantā noteiktajām prasībām,

sniedzot pareizu novērtējumu šo pierādījumu attiecināmībai, pieļaujamībai, ticamībai un pietiekamībai.

Apelācijas instances tiesa atzinusi par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem – /pers. C/ ģimenes ārsta

prakses izziņā, Valts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Ekspertīzes un izpētes departamenta Latgales reģionālās nodaļas eksperta 2018. gada

10. decembra eksperta atzinumā Nr. 488 un tiesu medicīnas eksperta /pers. D/ pirmās instances tiesā sniegtajās liecībās ietvertajām ziņām par faktiem –

pierādīts, ka 2018. gada 30. oktobrī /pers. B/ guvusi vieglus miesas bojājumus, kas varēja tikt nodarīti apsūdzībā minētajos apstākļos. Tāpat apelācijas

instances tiesa atzinusi par pareizu pirmās instances tiesas secināto, ka cietušajai /pers. B/ konstatēto miesas bojājumu tīša nodarīšana apstiprinās gan ar

cietušās /pers. B/, gan liecinieku /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ liecībās ietvertajām ziņām par faktiem. Tiesa atzinusi, ka cietušajai /pers. B/

konstatēto miesas bojājumu tīša nodarīšana apstiprinās arī ar apsūdzētās /pers. A/ liecībās ietvertajām ziņām, liecinot par savām pret cietušo /pers. B/

vērstajām darbībām.

Apelācijas instances tiesa, izvērtējot tiesu medicīnas ekspertīzes eksperta atzinumā fiksētās ziņas par faktiem, noraidījusi /pers. A/ apelācijas

sūdzībā apgalvoto par Kriminālprocesa likuma 128. panta trešās daļas pārkāpumu un atzinusi, ka pirmās instances tiesa minēto pierādījumu ir izvērtējusi

kopumā un savstarpējā sakarībā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, tajā skaitā cietušās /pers. B/ un apsūdzētās /pers. A/ liecībām, kā arī eksperta

/pers. D/ liecībām tiesas sēdē, uzturot atzinumā secināto un sniedzot skaidrojumu par cietušajai /pers. B/ konstatēto miesas bojājumu iegūšanas

mehānismu.

Ievērojot minēto apsvērumu kopumu, Senāts atzīst, ka apsūdzētās /pers. A/ aizstāves I. Grolmusas kasācijas sūdzībā izvirzītie argumenti pamatoti

ar viņas subjektīvo viedokli par lietā iegūto pierādījumu vērtējumu. Pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas Kriminālprocesa

likuma 128. pantā, savukārt izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem ne, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums par

to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums, kas kasācijas instances tiesā nav

pārbaudāms. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas

kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības (S e n ā t a 2019. gada 27. decembra lēmuma lietā Nr. SKK-433/2019,

ECLI:LV:AT:2019:1227.11089238414.8.L, 9. punkts).

Līdz ar to Senāts atzīst, ka apsūdzētās /pers. A/ aizstāves kasācijas sūdzībā izteiktie argumenti pēc būtības ir vērsti uz to, lai panāktu apelācijas

instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ un panāktu atkārtotu pierādījumu izvērtēšanu, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa

likuma 569. pantā noteikto.

Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu un 573.1 panta pirmo daļu, Senāts

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

A. Branta A. Uminskis I. L. Zemīte