Court orders payment of rent, damages, and capped legal fees in a first-instance debt collection case.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay rent and ordered the plaintiff to receive the full debt amount including damages. The court found that the defendant had only partially paid one invoice while ignoring numerous others issued under a valid lease agreement. Consequently, the court awarded the principal sum, contractual penalties, and state fees, while strictly capping the defendant's legal costs at 50% of the maximum allowable amount for first-instance proceedings.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 34., 41., 44., 190., 194., 204.1 pants: In a first-instance debt collection case, the court must award the full claim including damages but limit the defendant's legal costs to 50% of the maximum statutory cap.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-4951-18/28
ECLI:LV:RVPT:2018:0622.C30495118.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 22.jūnijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Pujate
ar tiesas sēdes sekretāri L.Franci,
piedaloties SIA “Baltic pumps” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Edgaram Štālam, SIA “AB projekts” pilnvarotajam
pārstāvim Gintam Lazdiņam,
atklātā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā izskatīja civillietu SIA “Baltic Pumps” prasībā pret SIA “AB
projekts” par parāda piedziņu.
Ap r ak s t o š ā d aļ a
[1] 2018.gada 14.martā SIA “Baltic pumps” (turpmāk – prasītājs) iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasības
pieteikumu pret SIA “AB projekts” (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu, un 2018.gada 15.martā ierosināta civillieta.
[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 24.martā starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku, tika noslēgts
nomas līgumu Nr. 616.
Atbilstoši nomas līgumam 1.1.punktam un 2017.gada 8.jūnija pieņemšanas nodošanas aktam Nr. 4039, 2017.gada 7.jūlija
pieņemšanas nodošanas aktam Nr.4096, un 2017.gada 14.decembra pieņemšanas nodošanas aktam Nr.4558 prasītājs nodeva atbildētāja
lietošanā 2017.gada 8.jūnija pieņemšanas nodošanas aktā Nr. 4039, 2017.gada 7.jūlija pieņemšanas nodošanas aktā Nr.4096, un
2017.gada 14.decembra pieņemšanas nodošanas aktā Nr.4558 norādītās iekārtas, un puses, atbilstoši nomas līguma 1.2.punktam
pieņemšanas nodošanas aktos noteica iekārtu nomas maksu.
Atbilstoši 2017.gada 8.jūnija pieņemšanas nodošanas aktam Nr. 4039, 2017.gada 7.jūlija pieņemšanas nodošanas aktam Nr.4096,
un 2017.gada 14.decembra pieņemšanas nodošanas aktam Nr.4558, prasītājs atbildētājam izrakstīja rēķinus:
Rēķina Rēķina Rēķina
Rēķina
izrakstīšanas apmaksas summa
Nr.
datums datums euro
19-06-17 170196 26-06-17 641,30
10-07-17 170219 17-07-17 532,40
17-07-17 170229 24-07-17 254,10
24-07-17 170240 31-07-17 254,10
31-07-17 170254 07-08-17 254,10
07-08-17 170267 14-08-17 254,10
14-08-17 170278 21-08-17 254,10
21-08-17 170292 28-08-17 36,30
29-12-17 170507 05-01-18 1 355,20
08-01-18 180005 15-01-18 338,80
08-01-18 180016 15-01-18 193,60
Atbildētājs ir veicis tikai Rēķina Nr. 170196 daļēju apmaksu 576,20 euro apmērā, neviens cits no minētajiem rēķiniem no
atbildētāja puses termiņā nav apmaksāts.
Atbildētājam tika sūtīta pretenzija par parāda samaksu, taču nekāda reakcija no atbildētāja puses nav bijusi un parāds nav segts.
Nomas līguma 5.4.punkts paredz, ka gadījumā, ja nomnieks nokavē šī līguma 3.1.punktā vai 5.2.punktā noteikto maksājumu
termiņu, nomnieks maksā iznomātājam līgumsodu 0,5 procentu apmērā no kavētās summas par katru nokavētu kalendāro dienu, bet, ja
kavējums turpinās ilgāk par 10 kalendārajām dienām, sākot ar kavējuma 11.kalendāro dienu, līgumsoda apmērs ir 1 procents no kavētās
summas par katru nokavēto kalendāro dienu. Līgumsoda apmaksas termiņš ir 5 darba dienas.
Ievērojot to, ka visu rēķinu apmaksa ir kavēta ilgāk par 15 dienām, kas ļauj prasītājam piemērot līgumsodu 10 % apmērā no
nesamaksātās summas, prasītājam ir pamats prasīt līgumsodu par pieļauto maksājuma kavējumu, aprobežojot līgumsoda apmēru ar 10%
no kavētā maksājuma summas, kopā 379,19 euro apmērā.
Ievērojot minēto prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam nomas maksu 3 791,90 euro apmērā, līgumsodu 379,19
euro apmērā, samaksāto valsts nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus (advokāta
izdevumi par juridiskās palīdzības sniegšanu) pēc stāvokļa uz lietas izskatīšanas brīdi.
[3] 2018.gada 4.aprīlī prasītājs iesniedza tiesā pieteikumu par prasības nodrošināšanu.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2018.gada 5.aprīļa lēmumu apmierināts prasītāja iesniegtais
pieteikums par prasības nodrošināšanu, apķīlājot SIA “AB projekts” piederošo kustamo mantu un ierakstot aizlieguma atzīmi Ceļu
satiksmes drošības direkcijas datu bāzē reģistrētajam SIA “AB projekts” piederošajam transportlīdzeklim Opel Insignia, ar valsts
reģistrācijas numuru LC7401, nepārsniedzot prasības summu 4 171,09 euro apmērā.
[4] 2018.gada 12.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja sniegtie paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību atzīst pilnā apmērā
un atbildētājam nav iebildumu pret prasību.
[5] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un sniedza
paskaidrojumus atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem apsvērumiem.
[6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību atzina pilnā apmērā, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā.
Motī vu daļ a
[7] Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda, ja atbildētājs pilnībā atzinis
prasību un tiesa prasību apmierina.
Saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības
priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos
aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
[8] Noklausoties lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida
pierādījumus, kā arī ņemot vērā to, ka atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību atzina pilnā apmērā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota
un apmierināma pilnā apmērā, pamatojoties uz turpmāk norādītajām tiesību normām, un lietā taisāms saīsināts spriedums.
[9] Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības,
vai pēc likuma.
Atbilstoši Civillikuma 1511.panta prasībām līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu
tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā
pieņemšana no otras puses, vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm, kā to noteic Civillikuma 1512.pants.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām
iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas, kā to
paredz Civillikuma 1652.pants.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
[10] Atbilstoši Civillikuma 1716.panta prasībām līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību
neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu
īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav
aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu
praksei.
[11] Ņemot vērā to, ka atbildētājs tiesā iesniegto prasību atzinis pilnā apmērā, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto parāda
summas aprēķinu un faktu, ka atbildētājs nav veicis parāda samaksu.
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1511., 1512., 1587., 1652., 1838., 1716., 1717.pantu, atzīst, ka prasītāja
prasība par nomas maksas pamatparāda 3 791,90 euro un līgumsoda 379,19 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot
minēto summu no atbildētāja par labu prasītājam.
[12] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma
1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā.
Ievērojot minēto, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 3 791,90 euro. Saskaņā ar
Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus.
Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas
pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Ņemot vērā to, ka prasība apmierināta pilnā apmērā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par
labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 401,48 euro par tiesā iesniegto prasības pieteikumu, valsts nodeva 70,00 euro par tiesā
iesniegto pieteikumu par prasības nodrošināšanu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, ko prasītājs samaksājis,
iesniedzot prasības pieteikumu tiesā (lietas 7., 8., 36.lapa).
[14] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā – t.i. 562,65 euro apmērā, ko veido
izdevumi advokāta palīdzības samaksai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam,
ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..]. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi – proti, izdevumi advokāta palīdzības samaksai,
prasībās, kurām ir mantisks raksturs, un kurās prasības summa nepārsniedz 8 500,00 euro, ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne
vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, kā to noteic Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a”
apakšpunkts. Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa paredz, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie
izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Tādējādi, ņemot vērā to, ka prasījums apmierināts pilnā apmērā, piedzenot no atbildētāja kopsummā 4 171,09 euro, 30 % no
prasījuma apmierinātās daļas veido 1 251,32 euro, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta ceturtās daļas prasībām atlīdzināmie
izdevumi advokāta palīdzības samaksai lietās, kas izskatītas tikai pirmās instances tiesā, nedrīkst pārsniegt 50 % no maksimālā
atlīdzības apmēra, kas konkrētajā gadījumā ir 625,66 euro.
Ievērojot minēto un ņemot vērā to, ka ar lietas vešanu saistīto izdevumu apmērs advokāta palīdzības samaksai nepārsniedz
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā un šā panta ceturtajā daļā norādīto maksimālo atlīdzības apmēru, no
atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi, ko veido izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā apmērā, t.i.
562,65 euro.
[15] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu
piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu atbildētājam sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
R e zo l u t ī v ā d a ļ a
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34., 41., 44., 190., 194., 204.1 pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “AB projekts”, reģ.Nr.40003958448, sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“Baltic pumps”, reģ.Nr.40003682536, labā 5 208,42 euro (pieci tūkstoši divi simti astoņi euro un četrdesmit divi centi), kas sastāv no:
- pamatparāda 3 791,90 euro;
- līgumsoda 379,19 euro;
- valsts nodevas 401,48 euro;
- valsts nodevas 70,00 euro;
- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,20 euro;
- ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem 562,65 euro.
Samaksa prasītāja labā izdarāma SIA “Baltic pumps”, reģ.Nr.40003682536, norēķinu kontā, kas atvērts AS “Swedbank”, konta
Nr.LV44HABA0551008285062.
Noteikt SIA “Baltic pumps”, reģ.Nr.40003682536, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt no SIA “AB projekts”, reģ.Nr.40003958448, likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātās pamatparāda
summas 3 791,90 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot
pamatkapitāla lielumu.
Noteikt SIA “AB projekts”, reģ.Nr.40003958448, sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Pujate