Court dismisses administrative penalty case due to police officer lacking authority to draft the violation protocol.

Lietas Nr.133077016

Lietas arhīva Nr.1-0770-16/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 12.septembrī

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Freimane,

sekretāre Z.Ozoliņa,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta,

konstatēja

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Andrejs Naumovs 2016.gada 10.augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.613140/711 par to, ka

2016.gada 27.jūlijā ap pulksten 19.00 /pers. A/Jūrmalā, /adrese/ ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas inspektora Renāra Pētersona likumīgajām prasībām laikā, kad

policijas darbinieks pildīja dienesta pienākumus, ignorēja rīkojumu nenovietot automašīnu /TL marka/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, 326.ceļa zīmes

“Apstāties aizliegts” darbības zonā, kā arī atbrīvot brauktuvi no transportlīdzekļa.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu

procesā, taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit

trešajā “a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz tiesas sēdi neieradās. Par lietas izskatīšanu viņam paziņots atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

238.1 panta astotās daļas, 268.1 panta pirmās daļas prasībām. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta pirmās daļas 1.,

2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lietu var izskatīt bez pie administratīvās atbildības saucamās personas klātbūtnes.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lieta pret /pers. A/ ir izbeidzama šādu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.panta noteikumiem lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.panta trešajai daļai lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicam saskaņā ar likumu, kas spēkā

pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā.

No Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.panta izriet, ka lietvedībai administratīvo pārkāpumu lietās jānotiek stingrā saskaņā ar likumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.pants noteic, ka administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi

normatīvie akti.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmajai daļai, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā

kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā

pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.2 un 239.pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var

pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 247.pantu personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi

normatīvie akti. Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas. Ja šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt

administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai Valsts policijas darbinieks

atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantā ir noteiktas rajonu (pilsētas) tiesas tiesneša tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt

administratīvos sodus par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, taču nevienā normatīvajā aktā nav noteiktas tiesneša

tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta piekto daļu administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot

tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Atbilstoši minētā panta 8.daļai pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik

ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā. Šā panta 12.daļas 2.punkts noteic, ka par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas procesuālajā

darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo kodeksu vai citu likumu nebija tiesību to veikt. Tāpat saskaņā ar šā panta 16.daļu šajā kodeksā un citos likumos noteiktajos

gadījumos administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona), kura nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, iegūtās ziņas par faktiem fiksē atzinumos, apskates

protokolos un citos dokumentos, kas iegūti administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā.

Atbilstoši likuma “Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktam saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei

ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārtraukumiem vai arī

nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējot minētās likuma normas, tiesa secina, ka tikai Valsts policijas darbiniekam ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpumu protokolu par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka administratīvā pārkāpuma protokolu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.panta ir sastādījis Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Andrejs Naumovs, tātad persona, kurai nebija tiesību stādīt administratīvā pārkāpuma

protokolu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Administratīvā pārkāpuma protokolam ir divējāda daba. Pirmkārt, tas ir dokuments, kurā tiek fiksētas procesuālās darbības, norādītas lietas izlemšanai nepieciešamās

ziņas (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246., 248.pants), kā arī ar protokolu tiek uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Otrkārt, protokols atbilstoši

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam ir vērtējams arī kā pierādīšanas līdzeklis, kas ietver ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību. Tas ir,

administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā fiksē ziņas par izdarīto pārkāpumu un kuram ir pierādījuma nozīme lietā.

Lai pierādīšanas līdzeklis būtu izmantojams, tam ir jābūt iegūtam ar tiesiskām metodēm (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 7.novembra sprieduma lietā

Nr.A42735909 12.punktu).

Turklāt jāņem vērā, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir uzskatāmas par krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta

izpratnē (skat. Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija sprieduma lietā Nr.2001-17-0106 secinājumu daļas 6.1.punktu.). Ar administratīvā pārkāpuma protokolu personai

tiek inkriminēts konkrēts pārkāpums, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība, līdzīgi kā krimināllietās personai tiek celta apsūdzība. Ar šo brīdi personai tiek darīts zināms,

kādu pārkāpumu tā ir izdarījusi, ar šo brīdi persona var sākt realizēt savas likumā noteiktās tiesības uz aizstāvību. Minēto iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokols ir

būtiska administratīvā pārkāpuma lietvedības daļa.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja

nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz tiesai iespēju turpināt administratīvā pārkāpuma lietvedību uz administratīvā pārkāpuma protokola pamata, ko ir

sastādījusi amatpersona, kurai nebija tiesību to sastādīt.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 175.panta ir izbeidzama.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 272., 274., 275., 289.16 pantu, tiesa

nosprieda

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeks 175.panta.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas

Jūrmalas tiesu namā.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2016.gada 22.septembris.

Tiesnese I.Freimane