Court orders SEB Bank to collect debt from defendant including interest and court costs.

Lietas Nr. C33306114

Lietas arhīva Nr. C-0964-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 8.jūnijā

Rīgas rajona tiesa:

S.Bernharde

ar sekretāru /pers./,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē 2015.gada 26.maijā izskatīja civillietu AS “SEB banka” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 19.martā AS “SEB banka” (turpmāk arī – prasītājs) iesniedza tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 24.janvārī prasītājs atbildētājam piešķīris kredītkarti ar kredītlimitu Ls 2000 apmērā.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs nepilda uzņemtās saistības pret prasītāju un nav savlaicīgi veicis pielīgtos maksājumus, kā rezultātā izveidojies

parāds.

2014.gada 9.janvārī prasītājs atbildētājam nosūtījis vēstuli, kurā informēja par vienpusēju atkāpšanos no līguma un lūdz nekavējoties atmaksāt

prasītājam parādu. Pēc vēstules saņemšanas atbildētājs parādu nav atmaksājis.

Prasītājs norāda, ka uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētāja kopējais parāds ir Ls 2161,99 jeb 3076,23 euro apmērā, kas

sastāv no pamatparāda Ls 2000 jeb 2845,74 euro apmērā, procentiem Ls 156,51 jeb 222,69 euro apmērā un līgumsoda Ls 5,48 jeb 7,80 euro

apmērā. Procenti un līgumsods aprēķināts par laiku no 2008.gada 29.februāra līdz 2008.gada 9.jūlijam.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1591., 1716., 1753., 1756., 1759., 1765., 1934., 1943., 1946.pantu un

Civilprocesa likuma 26.pantu, 127.-130.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 3076,23 euro apmērā, tiesāšanās izdevumus un lūdz

noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas līdz pilnīgai sprieduma izpildei.

[2] 2014.gada 26.martā atbildētājam nosūtīts paziņojums paskaidrojumu sniegšanai. Minētais paziņojums tiesā saņemts atpakaļ ar pasta ziņojumu,

ka atbildētājs minētajā adresē nedzīvo.

[3] Uz tiesas sēdi 2015.gada 26.maijā atbildētājs neieradās.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu

adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā

norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56. 'panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka

tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas

norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājam ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajam.

Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs aicināts uz tiesas sēdi ar 2015.gada 17.aprīļa publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas

izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, turklāt atbildētājs aicināts uz tiesas sēdi ar publikāciju laikrakstā

“Latvijas Vēstnesis”, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Prasītāja pārstāvis 2015.gada 26.maija tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā, sniedza tiesai paskaidrojumus.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama, kad tāda tiesība bijusi pielīgta.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja pamatparādu 2845,74 euro.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja pamatparādu 2845,74 euro.

Ar lietas materiālos esošo 2007.gada 23.janvāra pieteikumu (lietas 8.lapa) ir pierādīts, ka atbildētājs ir iesniedzis pieteikumu prasītājam līguma

noslēgšanai par Mastercard Classic kredītkartes izsniegšanu un izmantošanu.

No lietas materiālos esošā Paziņojuma tiesa secina, ka prasītājs atbildētājam izdevis kredītkarti un piešķīris kredītlimitu Ls 2000 jeb 2845,74

euro apmērā.

No lietā esošajiem Konta izrakstiem (lietas 11.-17.lapa) redzams, ka atbildētājs ir lietojis saņemto naudas summu.

Ar lietas materiālos esošo 2014.gada 9.janvāra Paziņojumu par neizpildītām saistībām un pasta sūtījumu izdruku (lietas 24.-25.lapa) ir pierādīts,

ka prasītājs ir vienpusēji atkāpies no Kredītkartes līguma un aicinājis atbildētāju ne vēlāk kā līdz 2014.gada 23.janvārim veikt visas parāda summas

atmaksu. Prasītājs arī brīdinājis atbildētāju, ka pretējā gadījumā prasītājs vērsīsies tiesā.

No lietas materiālos esošā parāda aprēķina redzams, ka prasītājs ir aprēķinājis atbildētāja pamatparādu Ls 2000 jeb 2845,74 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, tam, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav apstrīdējis ne pušu noslēgto līgumu, ne prasītāja aprēķinu.

Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka prasība par pamatparāda piedziņu ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama

parāda pamatsumma 2845,74 euro apmērā.

[5] Prasītājs ir lūdzis piedzīt procentus par aizdevuma lietošanu Ls 156,51 jeb 222,69 euro.

Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.panta noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Noteikumu 13.2.punktu par Kredīta limita izmantošanu, atbildētājs maksā prasītājam procentus Cenrādī norādītajā apmērā.

Pārbaudot lietas materiālos esošo Cenrādi un prasītāja aprēķinātos procentus par aizdevuma lietošanu laika periodā no 2008.gada 29.februāra

līdz 2008.gada 9.jūlijam, tiesa atzīst prasītāja prasību daļā par lietošanas procentu piedziņu par pamatotu un apmierināmu.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja veikto aprēķinu.

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka atbildētāja pienākums ir maksāt procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2008.gada 29.februāra līdz

2008.gada 9.jūlijam, kas kopā sastāda Ls 156,51 jeb 222,69 euro.

[6] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu Ls 5,48 jeb 7,80 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami

no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Noteikumu 17.4.punktu par maksājumu kavējumu atbildētājam jāmaksā līgumsods 0,1% apmērā par katru

kavēto dienu, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina ir redzams, ka prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu par maksājumu

samaksas kavējumu par laika periodu no 2008.gada 29.februāra līdz 2008.gada 9.jūlijam, kas sastāda Ls 5,48 jeb 7,80 euro.

Tiesa, vērtējot līgumsoda apmēru, atzīst to par samērīgu, jo līgumsods nepārsniedz pamatparāda apmēru, turklāt tiesa

ņem vērā, ka atbildētājs nav izmantojis savas tiesības prasīt līgumsoda samazinājumu atbilstoši Civillikuma 1724.1pantā

noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka līgumsoda piedziņa ir apmierināma Ls 5,48 jeb 7,80 euro.

[7] Prasītājs lūdz noteikt tiesības līdz sprieduma izpildes dienai saņemt 6% gadā no parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ņemot vērā to, ka ir pierādīta atbildētāja parāda esamība, un tiesa ir atzinusi, ka no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenama naudas summa, tad ir

apmierināms prasītāja lūgums par tiesību noteikšanu saņemt sešus procentus no neatmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā, tad no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie

tiesas izdevumi: valsts nodeva 357,79 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro un izdevumi par publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

18,50 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami prasītāja nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,05

euro apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, pamatparādu 2845,74 euro,

procentus par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2008.gada 29.februāra līdz 2008.gada 9.jūlijam 222,69 euro, līgumsodu par laika periodu

no 2008.gada 29.februāra līdz 2008.gada 9.jūlijam 7,80 euro, valsts nodevu 357,79 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro,

izdevumus par publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 18,50 euro apmērā, kopā piedzīt 3457,22 euro (trīs tūkstoši četri simti piecdesmit septiņi

euro un 22 centi).

Noteikt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no

/pers. C/, personas kods /personas kods/, sešus procentus gadā no parāda pamatsummas.

Samaksu veikt AS “SEB banka”, konta Nr.LV79UNLA0091000904403.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,05 euro apmērā.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese S.Bernharde