Appeal court vacated first instance sentence and imposed a new combined sentence for contempt of court orders.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court vacated the first instance judgment regarding the defendant's sentence for contempt of court orders and issued a new ruling. The defendant had repeatedly violated protective measures against violence, including contact bans, while the prosecution argued for the original 30-day sentence. The court increased the total sentence to six months based on the cumulative nature of the offenses.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 168.1 pants; Krimināllikuma 50. pants: The court may vacate a first instance sentence for contempt of court and impose a new combined sentence when the defendant repeatedly violates protective measures.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Krimināllieta Nr.19310678824
Lietas arhīva Nr.KA03-0151-25
ECLI:LV:LAAT:2025:1204.19310678824.4.S
Latgales apgabaltiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē, 2025.gada 4.decembrī
Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs - Andris Strauts un tiesneši – Dagmāra Skudra un Gunārs Strucinskis,
piedaloties prokurorei Gintai Viļumai, apsūdzētajam – /Persona D/, apsūdzētā aizstāvim – zvērinātam
advokātam Vjačeslavam Platpiram,
atklātā tiesas sēdē, apelācijas kārtībā, sakarā ar Dienvidlatgales prokuratūras prokurores Gintas Viļumas
apelācijas protestu par Latgales rajona tiesas 2025.gada 24.marta spriedumu, iztiesāja krimināllietu /Persona D/
apsūdzībās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, atbildība par kuriem paredzēta Krimināllikuma 168.1 pantā.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Latgales rajona tiesas 2025.gada 24.marta spriedumu /Persona D/, personas kods /Personas kods A/, atzīts
par vainīgu un sodīts par to, ka vairākkārt ļaunprātīgi nepildīja Latgales rajona tiesas /datums/ lēmumu (lietā
Nr./numurs/) par aizsardzību pret vardarbību, ar kuru viņš tika iepazīstināts /datums/ un ar kuru viņam noteikti
pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, tostarp: - aizliegums jebkurā veidā sazināties ar/Persona G/; -
aizliegums atgriezties un uzturēties mājoklī /Adrese E/; - aizliegums atrasties tuvāk par 100 metriem mājoklim
/Adrese E/; - aizliegums satikties ar/Persona G/ un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari; - aizliegums,
izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar /Persona G/; -
aizliegums izmantot /Persona G/ personas datus.
[1.1] /Persona D/, apzinoties minētā Latgales rajona tiesas /datums/ lēmuma par aizsardzību pret
vardarbību(turpmāk tekstā arī - lēmuma par aizsardzību pret vardarbību) būtību un esot brīdināts par
kriminālatbildību par šī lēmuma ļaunprātīgu nepildīšanu, /datums/ tīši ignorēja lēmumā norādīto aizliegumu un
ļaunprātīgi sazinājās ar /Persona G/, sūtot īsziņas un zvanot uz viņas mobilo telefonu.
Pirmās instances tiesa atzina, ka ar šādām savām darbībām /Persona D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu,
atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 168.1 pantā, un par šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piesprieda
viņam sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 30 (trīsdesmit) dienām.
[1.2] /Persona D/, apzinoties lēmuma par aizsardzību pret vardarbību būtību un esot brīdināts par
kriminālatbildību par šī lēmuma ļaunprātīgu nepildīšanu, /datums/ tīši ignorēja lēmumā norādīto aizliegumu un
ļaunprātīgi sazinājās ar/Persona G/, sūtot īsziņas uz viņas mobilo telefonu.
Pirmās instances tiesa atzina, ka ar šādām savām darbībām /Persona D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu,
atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 168.1 pantā, un par šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piesprieda
viņam sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 30 (trīsdesmit) dienām.
[1.3] /Persona D/, apzinoties lēmuma par aizsardzību pret vardarbību būtību un esot brīdināts par
kriminālatbildību par šī lēmuma ļaunprātīgu nepildīšanu, /datums/ tīši ignorēja lēmumā norādīto aizliegumu un
ļaunprātīgi sazinājās ar/Persona G/, sūtot īsziņas uz viņas mobilo telefonu.
Pirmās instances tiesa atzina, ka ar šādām savām darbībām /Persona D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu,
atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 168.1 pantā, un par šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piesprieda
viņam sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 30 (trīsdesmit) dienām.
[1.4] /Persona D/, apzinoties lēmuma par aizsardzību pret vardarbību būtību un esot brīdināts par
kriminālatbildību par šī lēmuma ļaunprātīgu nepildīšanu, /datums/ tīši ignorēja lēmumā norādīto aizliegumu un
ļaunprātīgi sazinājās ar/Persona G/, sūtot īsziņas un zvanot uz viņas mobilo telefonu.
Pirmās instances tiesa atzina, ka ar šādām savām darbībām /Persona D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu,
atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 168.1 pantā, un par šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piesprieda
viņam sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 30 (trīsdesmit) dienām.
[1.5] /Persona D/, neskatoties uz lēmumā par aizsardzību pret vardarbību noteiktajiem aizliegumiem un
zinot par kriminālatbildību to nepildīšanas gadījumā, /datums, laiks/, tīši ieradās/Persona G/dzīvesvietā /Adrese E/,
kur sarunājās un uzturēja vizuālu saskari ar/Persona G/, kā arī atradās /Persona G/dzīvesvietā. Turpinot savas
noziedzīgās darbības, /Persona D/ /datums/ pēcpusdienā, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā,
atkārtoti ieradās/Persona G/dzīvesvietā /Adrese E/, kur sarunājās un uzturēja vizuālu saskari ar/Persona G/, kā arī
atradās /Persona G/ dzīvesvietā.
Pirmās instances tiesa atzina, ka ar šādām savām darbībām /Persona D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu,
atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 168.1 pantā, un par šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piesprieda
viņam sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 60 (sešdesmit) dienām.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgais sods
/Persona D/ noteikts – brīvības atņemšana uz 4 (četriem) mēnešiem.
/Persona D/ soda izciešanas laikā ieskaitīts viņa aizturēšanas laiks no /datums, laiks/ līdz /datums, laiks/ (2
divas dienas).
Izciešamais brīvības atņemšanas soda termiņš – 3 (trīs) mēneši 28 (divdesmit astoņas) dienas.
Atstāti negrozīti, līdz spriedums stājas spēkā, /Persona D/ piemērotie drošības līdzekļi – pieteikšanās
noteiktā laikā Valsts policijas /struktūrvienība/, /Adrese D/, aizliegums mainīt dzīvesvietu /Adrese C/, aizliegums
tuvoties un satikties ar/Persona G/un atrasties tuvāk par 100 metriem mājai /Adrese E/, un aizliegums izbraukt no
valsts.
No /Persona D/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 382,50euro (trīs simti astoņdesmit divi euro 50
centi) par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību, nosakot termiņu labprātīgai šo izdevumu atlīdzināšanai – 30 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
[2] Minēto Latgales rajona tiesas spriedumu Dienvidlatgales prokuratūras prokurore Ginta Viļuma
noprotestēja apelācijas kārtībā.
Prokurore, iesniegtajā apelācijas protestā norādot par pirmās instances tiesas sprieduma nepamatotību daļā
par apsūdzētajam /Persona D/ noteikto sodu, kas ir pārāk mīksts un nav samērīgs ar lietā konstatētajiem atbildību
mīkstinošajiem un pastiprinošajiem apstākļiem, lūdza: atcelt Latgales rajona tiesas 2025.gada 24.marta spriedumu
daļā par /Persona D/ noteikto sodu un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu, sodot /Persona D/:
- par Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (izdarīts /datums/) - ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 60 (sešdesmit) dienām;
- par Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (izdarīts /datums/) - ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 60 (sešdesmit) dienām;
- par Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (izdarīts /datums/) - ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 60 (sešdesmit) dienām;
- par Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (izdarīts /datums/) - ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 60 (sešdesmit) dienām;
- par Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (izdarīts /datums/ un
/datums/) - ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 90 (deviņdesmit) dienām.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, - pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitīt
piespriestos sodus un noteikt /Persona D/ galīgo sodu – brīvības atņemšana uz 8 (astoņiem) mēnešiem.
Pārējā daļā Latgales rajona tiesas 2025.gada 24.marta spriedumu atstāt negrozītu.
Prokurores apelācijas protestā izteiktais lūgums pamatots ar šādiem argumentiem:
[2.1] pirmās instances tiesa, kaut arī pareizi konstatējusi Krimināllikuma 47.panta otrajā daļā paredzēto
atbildību mīkstinošo apstākli (proti, vainas atzīšana, izdarītā nožēlošana un noslēgtais izlīgums), kā arī
Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 12.punktā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus (noziedzīga
nodarījuma recidīvs un noziedzīga nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē), tomēr, pie soda noteikšanas šos
apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus novērtējusi neatbilstoši, jo, pastāvot vienam atbildību mīkstinošam
apstāklim, - par katru apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, turklāt, par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu
/datums/ un /datums/, pat pastāvot diviem atbildību pastiprinošiem apstākļiem -, piesprieda sodu, kas ir nesamērīgi
tuvs panta sankcijā noteiktajai minimālajai robežai;
[2.2] tiesa nepamatoti atzina, ka cietusī /Persona G/ ar savu uzvedību daļēji veicināja noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu un, neatzīstot šo apstākli par atbildību mīkstinošu apstākli, uzskatīja, ka šis apstāklis ir par pamatu soda
mīkstināšanai par pēdējo apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu (proti, /datums/ un /datums/). Taču, lietā esošie
pierādījumi, proti, /Persona G/liecības apstiprina, ka pietuvošanās cietušās dzīvesvietai un tai sekojošā
komunikācija ar cietušo notika pēc /Persona D/ iniciatīvas, nevis bija cietušās veicināta, jo cietusī ielaida apsūdzēto
savā dzīvoklī pēc viņa lūguma. Līdz ar to, prokurores ieskatā, tiesas secinājums par/Persona G/ uzvedības ietekmi
uz apsūdzētā rīcību, kurš netika atzīts (un kuru arī nebija pamata atzīt) par atbildību mīkstinošu apstākli, nevarēja
būt pamats soda mēra samazināšanai;
[2.3] papildus minētajam, jāņem vērā, ka nesamērīgi mīksts sods nesasniegs Krimināllikuma 35.panta otrajā
daļā paredzēto soda mērķi, proti, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu
likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, bet tieši pretēji – vairos apsūdzētajā nesodāmības
sajūtu un veicinās jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
[3] Apelācijas instances tiesas sēdē Dienvidlatgales prokuratūras prokurore Ginta Viļuma uzturēja lietā
iesniegto apelācijas protestu, lūdzot apmierināt tajā izteiktos lūgumus, pamatojot tos ar protestā norādītajiem
argumentiem. Papildus prokurore norādīja, kaLatgales rajona tiesas 2025.gada 24.marta spriedums daļā par
noteikto sodu ir nepamatots un atceļams, jo /Persona D/ ir piespriests pārāk mīksts sods, kas nav samērīgs ar lietā
konstatētajiem atbildību mīkstinošajiem un pastiprinošajiem apstākļiem. Pirmās instances tiesas noteiktais sods
nesasniegs Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi, bet vairos apsūdzētajā nesodāmības sajūtu,
kas var būt pamats noziedzīgu nodarījumu recidīvam. To, ka šāds risks pastāv, apstiprina tas, ka /Persona D/ pēc
pārsūdzētā sprieduma pasludināšanas vēl ir saukts pie kriminālatbildības par jauna noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu /datums/, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 168.1 pantā.
[4] Apsūdzētais /Persona D/ prokurores iesniegto apelācijas protestu neatzina un lūdza to noraidīt, jo viņš
atzīst savu vainīgumu un nožēlo izdarīto. Tiesas noteiktos aizliegumus pārkāpa, lai palīdzētu mātei saimniecībā un
atvieglotu viņas dzīvi, jo mātei drīz paliks astoņdesmit pieci gadi. Šobrīd ar māti attiecības ir labas. Māte viņam ir
pārskaitījusi naudu, lai viņš varētu iepirkties cietuma veikalā. Atrodoties cietumā, viņš ir izdarījis secinājumus un
nolēmis, ka pie mātes neatgriezīsies un nesazināsies ar viņu, pat ja tiesas noteiktie aizliegumi būs atcelti.
Nenoliedz, ka ir pārkāpis tiesas noteikto aizliegumu tuvoties mātei, kad pirms tam viņam ar prokurora priekšrakstu
par sodu tika noteikts sods par tuvošanās aizlieguma neievērošanu. Uzskata, ka prokurores protestā pieprasītais
sods būs pārāk bargs.
[5] Apsūdzētā aizstāvis – zvērināts advokāts Vjačeslavs Platpirs, atbalstot aizstāvamā viedokli, lūdza
prokurores protestu noraidīt, jo aizstāvamaisir izdarījis attiecīgus secinājumus, ka turpmāk netuvosies mātei un
nepārkāps noteiktos aizliegumus. Tāpat viņam ir izskaidrota likumā noteiktā kārtība par tiesas noteikto aizliegumu
atcelšanu. Pašlaik aizstāvamajam attiecības ar māti ir uzlabojušās, māte atbalsta dēlu, pārskaitot viņam naudu
iepirkumiem. Analizējot tiesu praksi par analoģiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, noskaidrots, ka ļoti retos
gadījumos tiesas piemērojušas reālu brīvības atņemšanas sodu vai īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu. Šajā
gadījumā piespriestais sods nav ne probācijas uzraudzība, ne arī kāds cits soda veids, tāpēc aizstāvība uzskata, ka
galīgais brīvības atņemšanas sods uz 4 mēnešiem ir pietiekoši bargs, lai turpmāk aizstāvamo atturētu no analoģisku
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Motīvu daļa
[6] Noklausoties prokurores argumentus, apsūdzētā paskaidrojumus un viņa aizstāvja viedokli, pārbaudot
apelācijas protestā norādītos argumentus attiecināmībā uz pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem
konstatējumiem, secinājumiem un atzinumiem, apelācijas instances tiesa nonāk pie slēdziena, ka Latgales rajona
tiesas 2025.gada 24.marta spriedums ir jāatceļ daļā par /Persona D/ noteikto sodu par katru noziedzīgu nodarījumu
un noteikto galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības.
[7] Pārbaudot pirmās instances tiesas sēdes protokolu un spriedumu, apelācijas instances tiesa konstatē, ka
krimināllieta pirmās instances tiesā iztiesāta, neveicot pierādījumu pārbaudi. Tiesa, iepazinusies ar lietā atrodošies
pierādījumiem, ņemot vērā, ka apsūdzētais vainīgumu uzturētājās apsūdzībās atzina pilnībā, pieteica lūgumu tiesai
neveikt pierādījumu pārbaudi lietas iztiesāšanā, valsts apsūdzības uzturētāja un apsūdzētā aizstāvis neiebilda
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, pieņēma lēmumu
neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietas iztiesāšanā. Tiesa izskaidroja apsūdzētajam pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanas būtību un sekas (lietas 2.sējuma 93.-94.lapa).
[8] Izņemot to, ka apsūdzētais /Persona D/ atzīst vainīgumu izvirzītajās un tiesā uzturētajās apsūdzībās,
apelācijas instances tiesa konstatē, ka krimināllietā atrodošies pierādījumi pilnā apjomā apstiprina apsūdzētajam
inkriminētās darbības un inkriminēto darbību juridisko kvalifikāciju. Līdz ar to, apelācijas instances tiesa atzīst, ka
pirmās instances tiesas spriedums daļā par apsūdzētā vainīguma konstatēšanu uzturētajās apsūdzībās, bez
pierādījumu pārbaudes veikšanas lietas iztiesāšanā, ir likumīgs un pamatots.
[9] Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par /Persona D/ izraudzīto soda veidu, apelācijas
instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas atzinumam, ka /Persona D/ ir jāpiemēro brīvības atņemšanas
sods, jo ar prokurora priekšrakstu par sodu piemērotais sods – probācijas uzraudzība - nav atturējis apsūdzēto no
jaunu analoģisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tāpēc apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances
tiesas izraudzītais soda veids – brīvības atņemšana atbilst izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturam, cietušajai
nodarītajam kaitējumam un apsūdzētā personībai.
[10] Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu prokurores apelācijas protestā izteikto prasību apjomā,
t.i., daļā par apsūdzētajam noteiktajiem īslaicīgas brīvības atņemšanas soda mēriem par katru noziedzīgu
nodarījumu un noteikto galīgo brīvības atņemšanas sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, apelācijas instances
tiesa atzīst, ka /Persona D/ pirmās instances tiesas noteiktais soda mērs par katru noziedzīgu nodarījumu un
noteiktais galīgais sods neatbilst Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definētajam soda mērķim.
[10.1] No pirmās instances tiesas sprieduma redzams, ka tiesa, nosakot soda mēru /Persona D/, ir ņēmusi
vērā tikai vainīgā atbildību ietekmējošos apstākļus, nesaistot tos ar katra par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma
kaitīgumu, tā faktiskajiem apstākļiem, apsūdzētā nodoma saturu, faktisko rīcību un noziedzīgo darbību sistemātisko
raksturu, kā rezultātā par /datumi/ izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētajam noteikusi vienādu soda
mēru – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 30 dienām.
[10.2] Bez tam, pirmās instances tiesa, konstatējot divus /Persona D/ atbildību pastiprinošos apstākļus,
vienu atbildību mīkstinošo apstākli, neizvērtējot cietušās /Persona G/rīcības motīvus un atzīstot, ka /datums/ un
/datums/ /Persona D/ izdarītos noziedzīgos nodarījumus daļēji veicinājusi cietušās rīcība, par minētajā laikā izdarīto
noziedzīgo nodarījumu noteikusi sodu - īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 60 dienām. Izdarot atzinumu par/Persona
G/ rīcību, tiesa nav vērtējusi /Persona G/iesniegumos un liecībās norādītās ziņas par viņas dēla rīcību, kā arī nav
ņēmusi vērā, ka tieši /Persona D/ darbības pret māti, kura sasniegusi cienījamu vecumu, bija pamats, lai tiesa
pieņemtu lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
[10.3] Apelācijas instances tiesa norāda, ka šāda soda noteikšanas kārtība nav pareiza, jo noziedzīgās
darbības veids var būt līdzīgs, bet tās kaitīgums ar katru reizi palielinās, tāpēc, lai ievērotu piemērojamā soda
samērīgumu, individualizējot to, noziedzīgā nodarījuma apstākļiem jābūt izvērtētiem kopsakarībā ar
Krimināllikuma 46.pantā noteiktajiem vispārīgajiem soda noteikšanas principiem.
Arī juridiskajā literatūrā norādīts, ka noziedzīgo nodarījumu primāri raksturo tā kaitīguma pakāpe, kas tiek
likta likumdevēja veidoto sankciju pamatā un norāda uz noziedzīga nodarījuma objekta jeb apdraudētās intereses
nozīmīgumu. Vienlaikus, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, jāizvērtē arī tie lietā konstatētie apstākļi, kas
raksturo konkrēto noziegumu un atšķir to pēc kaitīguma pakāpes no citiem tāda paša veida noziegumiem,
piemēram, konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi, veids un paņēmieni, cietušā personība, vainīgā
motivācija, kvalificējošie apstākļi, noziedzīgā nodarījuma realizācijas stadija un iemesli, kas nav ļāvuši noziedzīgo
nodomu realizēt līdz galam, un citi apstākļi, kas katrā atsevišķā gadījumā veido individuālu pazīmju kopumu (sk.
/Persona H/ 46.panta komentārs. Grām.: /Persona I/, /Persona H/ Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII1
nodaļa). Rīga: /Nosaukums A/, 2015, 205. lpp.).
No minētā izriet, ka noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums ir atklāti juridiski jēdzieni, kuri
tiesai, nosakot sodu, katrā gadījumā ir jāpiepilda ar saturu atbilstoši lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
[10.4] Ņemot vērā minēto, apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa, nosakot sodu
/Persona D/ par katru noziedzīgo nodarījumu, iepriekš minētos apstākļus ir atstājusi bez ievērības, līdz ar to, nav
tiesiska pamata atzīt, ka sods vainīgajam noteikts, izvērtējot soda noteikšanas kritērijus un principus. Tāpēc ir
atceļams pirmās instances tiesas spriedums daļā par /Persona D/ noteikto sodu par katru noziedzīgu nodarījumu un
par galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības. Pieņemot atceltajā daļā jaunu spriedumu, apelācijas instances
tiesa noteic /Persona D/ sodu prokurores protestā izteiktā lūguma ietvaros.
[11] Sakarā ar procesuālo pienākumu nepildīšanu un izvairīšanos no tiesas /datums/ apelācijas instances
tiesa pieņēma lēmumu grozīt /Persona D/ piemērotos drošības līdzekļus, - pieteikšanās noteiktā laikā Valsts
policijas /struktūrvienība/, aizliegums mainīt dzīvesvietu, aizliegums tuvoties un satikties ar/Persona G/un atrasties
tuvāk par 100 metriem mājai /Adrese E/, - uz apcietinājumu. /datums/ /Persona D/ tika aizturēts un ievietots
/nosaukums/ cietumā. Ņemot vērā, ka /Persona D/ tiek piespriests reāls brīvības atņemšanas sods, - lai nodrošinātu
soda izpildes uzsākšanu -, /Persona D/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums - tiek atstāts negrozīts.
[12] Apsūdzētā /Persona D/ intereses apelācijas instances tiesā pārstāvēja un aizstāvēja zvērināti advokāti
Vitālijs Platpirs un Vjačeslavs Platpirs, kuriem saskaņā ar iesniegtajiem aprēķiniem unsaskaņā ar Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,
samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” pienākas samaksa no valsts līdzekļiem: 60
euro (sešdesmit euro) Vitālijam Plapiram un 100 euro (viens simts euro) Vjačeslavam Plapiram.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu samaksa advokātam, kad izdevumus
par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem, ir attiecināma uz procesuāliem izdevumiem. Kriminālprocesa
likuma 368.panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem.
Tātad, saskaņā ar minēto no apsūdzētā /Persona D/ valsts labā jāpiedzen 160 euro (viens simts sešdesmit euro).
Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par
aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem, ir personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz
iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem.
[12.1] No /datums/ /nosaukums/ valstspilsētas pašvaldības Sociālā dienesta izziņas redzams, ka /Persona D/
piešķirts trūcīgās mājsaimniecības statuss. Informācijas par to, ka /Persona D/ materiālais stāvoklis uzlabojies,
lietas materiālos nav. No/datums/ /Persona D/ tiek turēts apcietinājumā.
[12.2] Ņemot vērā minēto, apelācijas instances tiesa atzīst, ka /Persona D/ mantiskais stāvoklisizslēdz
iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem. Tāpēc, pamatojoties uz Kriminālprocesa
likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atbrīvo /Persona D/ no procesuālo izdevumu samaksas par valsts
nodrošināto aizstāvju darbu apelācijas instances tiesā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, 565.panta ceturto daļu, Latgales
apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
nosprieda
Latgales rajona tiesas 2025.gada 24.marta spriedumu atcelt daļā par /Persona D/ noteikto sodu par
Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, - /datumi/ un /datums/ un /datums/ -, un
saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu noteikto galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības.
Atceltajā daļā taisīt jaunu spriedumu:
/Persona D/ par Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu:
- /datums/ - sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 40 (četrdesmit) dienām;
- /datums/ – sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 40 (četrdesmit) dienām;
- /datums/ - sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 40 (četrdesmit) dienām;
- /datums/ – sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 40 (četrdesmit) dienām;
- /datums/ un /datums/ - sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 60 (sešdesmit) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, - noteiktos sodus daļēji saskaitot -, galīgo sodu pēc
noziedzīgo nodarījumu kopības /Persona D/ noteikt – brīvības atņemšana uz 6 (sešiem) mēnešiem.
/Persona D/ soda izciešanas termiņu sākt skaitīt no /datums/. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto
daļu /Persona D/ noteiktā soda termiņā ieskaitīt viņa aizturēšanas laiku no /datums/ līdz /datums/ (divas dienas) un
apcietinājumā turēšanas laiku no /datums/ līdz /datums/. Noteikt, ka /Persona D/ izciešamais sods ir - brīvības
atņemšana uz 3 (trīs) mēnešiem un 16 (sešpadsmit) dienām.
Piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumā turēšanu - atstāt negrozītu, līdz soda izpildes uzsākšanai.
Pārējā daļā Latgales rajona tiesas 2025.gada 24.marta spriedumu atstāt negrozītu.
Atbrīvot /Persona D/ no procesuālo izdevumu samaksas par aizstāvju darbu apelācijas instances tiesā.
Argumentēts apelācijas tiesas nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā 2025.gada 19.decembrī.
Apelācijas instances tiesas nolēmums nav pārsūdzams.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs (*paraksts) A.Strauts
Tiesnese (*paraksts) D.Skudra
Tiesnesis (*paraksts) G.Strucinskis
*Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.