Court convicted defendant of multiple credit card thefts and ordered civil compensation for victim's losses.

Nr. 11370057715

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2016. gada 16.novembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša

piedaloties prokurorei S.Hščanovičai

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ nolaupīja svešu maksāšanas līdzekli.

2015.gada 13.augustā laika posmā no plkst. 09.30 līdz plkst. 14.30, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. A/, atrodoties

Pļaviņu novada, /adrese/ SIA /Nosaukums A/ veterinārās aptiekas telpās, mantkārīgā nolūkā, no /pers. B/s naudas maka slepeni nozaga Swedbank

norēķinu karti Nr.5573684501493180 uz /pers. B/ vārda 3 EUR vērtībā, nodarot mantisko kaitējumu par šo summu cietušajai /pers. B/.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

/pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.

2015.gada 13.augustā ap plkst. 20.3 3 /pers. A/ Pļaviņu novada, Pļaviņās, Daugavas ielu 85, no veikala „Top” telpās novietotā Swedbank

bankomāta, izmantojot /pers. B/ nolaupīto Swedbank norēķinu karti Nr. 5573684501493180, ievadot PIN kodu, ko /pers. B/ iepriekš viņam bija

uzticējusi, noņēma no /pers. B/ konta naudu 50 EUR, nodarot cietušajai mantisko kaitējumu par šo summu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

/pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.

2015.gada 4.septembrī ap plkst. 11.20 /pers.A/ Pļaviņu novada, Pļaviņās, Daugavas ielu 85, no veikala „Top” telpās novietotā Swedbank

bankomāta, izmantojot /pers. B/ nolaupīto Swedbank norēķinu karti Nr. 5573684501493180, ievadot PIN kodu, ko /pers. B/ iepriekš viņam bija

uzticējusi, noņēma no /pers. B/ konta naudu 100 EUR, nodarot cietušajai mantisko kaitējumu par šo summu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

/pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.

2015.gada 4.septembrī ap plkst.14.42 /pers. A/ Pļaviņu novada, Pļaviņās, Daugavas ielu 85, no veikala „Top” telpās novietotā Swedbank

bankomāta, izmantojot /pers. B/ nolaupīto Swedbank norēķinu karti Nr. 5573684501493180, ievadot PIN kodu, ko /pers. B/ iepriekš viņam bija

uzticējusi, noņēma no /pers. B/ konta naudu 100 EUR, nodarot cietušajai mantisko kaitējumu par šo summu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

/pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.

2015.gada 4.septembrī ap plkst.14.42 /pers. A/ Pļaviņu novada, Pļaviņās, Daugavas ielu 85, no veikala „Top” telpās novietotā Swedbank

bankomāta, izmantojot /pers. B/ nolaupīto Swedbank norēķinu karti Nr. 5573684501493180, ievadot PIN kodu, ko /pers. B/ iepriekš viņam bija

uzticējusi, noņēma no /pers. B/ konta naudu 100 EUR, nodarot cietušajai mantisko kaitējumu par šo summu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

/pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.

2015.gada 4.septembrī ap plkst.14.43 /pers. A/ Pļaviņu novada, Pļaviņās, Daugavas ielu 85, no veikala „Top” telpās novietotā Swedbank

bankomāta, izmantojot /pers. B/ nolaupīto Swedbank norēķinu karti Nr. 5573684501493180, ievadot PIN kodu, ko /pers. B/ iepriekš viņam bija

uzticējusi, noņēma no /pers. B/ konta naudu 100 EUR, nodarot cietušajai mantisko kaitējumu par šo summu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

/pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.

2015.gada 4.septembrī ap plkst.16.41 /pers. A/ Pļaviņu novada, Pļaviņās, Daugavas ielu 85, no veikala „Top” telpās novietotā Swedbank

bankomāta, izmantojot /pers. B/ nolaupīto Swedbank norēķinu karti Nr. 5573684501493180, ievadot PIN kodu, ko /pers. B/ iepriekš viņam bija

uzticējusi, noņēma no /pers. B/ konta naudu 100 EUR, nodarot cietušajai mantisko kaitējumu par šo summu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

/pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.

2015.gada 4.septembrī ap plkst.17.58 /pers. A/ Jēkabpilī, Rīgas ielā 126, no Swedbank bankomāta Nr.A121, izmantojot /pers. B/ nolaupīto

Swedbank norēķinu karti Nr. 5573684501493180, ievadot PIN kodu, ko /pers. B/ iepriekš viņam bija uzticējusi, noņēma no /pers. B/ konta naudu 100

EUR, nodarot cietušajai mantisko kaitējumu par šo summu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

/pers. A/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.

2015.gada 4.septembrī ap plkst.19.24 Jēkabpilī, Rīgas ielā 126, no Swedbank bankomāta Nr.A121, izmantojot /pers. B/ nolaupīto Swedbank

norēķinu karti Nr.5573684501493180, ievadot PIN kodu, ko /pers. B/ iepriekš viņam bija uzticējusi, noņēma no /pers. B/ konta naudu 100 EUR,

nodarot cietušajai mantisko kaitējumu par šo summu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina un liecināja, ka cietušo pazīst no 2015. gada pavasara. Bija tāds

gadījums, kad palūdza izņemt naudu. Šo cilvēku ļoti ciena un darīt pāri ir muļķīgi. Izmeklētāja rādīja ierakstu no video. Atpazina sevi. Tas, ka vairākas

reizes ir bijis pie bankomāta, pārsteidz visvairāk. Kāda jēga bija skraidīt desmit, piecpadsmit reizes un vēl Jēkabpilī. Tajā dienā Jēkabpilī nebija. Telefona

numurs-/numurs/. Ja kādam vajag piezvanīt, dod savu telefonu. Visu laiku telefons ir pie viņa. Datumu neatceras, liekas, ka bija piektdiena. Pulksten

četros bija neadekvāts, gulēja un pamodās no rīta. Gulēja pie draugiem Pļaviņās, Raiņa ielā. Bija kopā ar čigānu tautības pārstāvjiem, kas varēja viņu

ietekmēt vai nozombēt. Varbūt nebrauca uz Jēkabpili, bet brauca viņa telefons. Kad ir tādā stāvoklī, kāds var arī paņemt telefonu. Vai tad PIN kod bija

jāiegaumē. Pie tā veikala viss notika ļoti spontāni. Cik ātri iegāja, tik ātri izgāja no veikala. Divi, trīs gadi atpakaļ bija Nordek bankas karte. Kā izņemt

bankomātā naudu, zina. Ieliek karti, ievada PIN kodu un izņem naudu. Bez PIN koda naudu nav iespējams izņemt. Nevar izskaidrot, ko darīja pie

bankomāta, neskatoties uz to, ka pašam nav kartes. Pie /pers. B/ uz veikalu gāja reizi nedēļā. Telpas atrodas blakus. Vasarā nāca retāk. Uz rudens pusi

sniegu notīrīt, plītiņu iekurināt, skursteni iztīrīt. Labierīcību ne viņam, ne viņai tur nav. Apsūdzību lasīja, vienam punktam nepiekrīt. Nesaprot, kāpēc

naudu nevarēja izņemt vienā dienā, bet jāstaigā pa piecām, sešām reizēm? Kā var vienlaicīgi būt divās vietās-Pļaviņās un Jēkabpilī? Uz Jēkabpili nekādi

aizbraukt nevarēja. Marika, kad pateica, ka viņai pazudusi karte, teicis, ka jāvēršas policijā. Ko darīja pie bankomāta un kādas darbības veica,

paskaidrot nevar. Nevar arī paskaidrot, to, ka citas personas tanī laikā nav bijušas pie bankomāta. Tanī dienā it kā nedzēra daudz, bet galva bija pilnīgi

neadekvāta. Tas čigānu tautības pārstāvis, ar kuru kopā dzēra, vairs nav starp dzīvajiem, pagājušajā gadā nomira.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /pers. A/ savu vainu neatzina, tiesa, veicot pierādījumu pārbaudi, konstatēja, ka apsūdzētā vainīgums noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā ir pierādīts ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem.

Cietusī /pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka ar apsūdzēto iepazinās 2015. gada pavasarī, varbūt maijā. Apsūdzētājs strādā blakus taras pieņemšanas

punktā. Iepriekš ar viņu pazīstama nebija. 2015.gada 13. augustā vajadzēja izņemt saimniecei naudu. Viņa nepaziņoja, ka brauks pēc veterinārās

aptiekas ietirgotās naudiņas. Naudas nebija un viņa skrēja uz banku, jo zināja, ka bankas kontā ir naudiņa. Pa ceļam uz banku, viņu satika veca tantiņa un

sāka prasīt par sava mājdzīvnieka veselību. Kaut gan steidzās, tante visu laiku pratināja. Laiks iet un saimniece var jau gaidīt un, tad pie veikala

ieraudzīja Viktoru, viņu pasauca un teica, lai ātri izņem naudu. Viņam pateica savu PIN kodu un iedeva karti. Viņš atnāca, atdeva naudu un karti. Tad

aizgāja uz aptieku. Karti ielika makā, maku somā. Karti neizmanto. Pēdējo reizi izmantoja karti tad, kad bija Skotijā Livingstonā ciemos pie meitas un

vēl lidostā Glāzgovā. Pēc tam karti pirkumiem neizmantoja. No Z/S Delles, kas atrodas Krustpils nov. Antūžos, gaidīja pārskaitījumu par

medikamentiem. Tur strādā par vetārsti un viņiem pasūta zāles. Viņi uz faktūrrēķinu pārskaita naudu un, tad to naudu viņa maksā firmām par

medikamentiem. Iegāja savā internetbankā paskatīties vai Z/S ir pārskaitījusi naudu. Nauda 703 euro bija pārskaitīta. Un tad ieraudzīja, ka vairākas

reizes, sešas vai septiņas, izņemta nauda. Pēdējo reizi Jēkabpils bankomātā, kopā izņemti septiņi simti euro. Atverot maku, konstatēja faktu, ka makā

kartes nav. Iespējams, ka persona, kura viņu apzaga, neņēma ātrāk naudu, jo viņai nebija ko paņemt, jo nauda nebija pārskaitīta. Naudu varēja paņemt

tikai tajā laikā, kad pārskaitīja naudu. Vienīgā persona, uz kuru ir aizdomas, ir Viktors. Cilvēki, kuri nāk uz aptieku, aiz letes nenāk. Tas varēja notikt tad,

kad palūdza viņam pieskatīt aptieku. Ir bijuši tādi gadījumi, kad palūdza viņam pieskatīt aptieku, jo aptiekā nav labierīcību. PIN kods pierakstīts nebija.

Kad deva to karti, lai izņem tos 250 euro, tad arī pateica PIN kodu. Protams, ka viņš to PIN kodu atcerējās. Cita persona PIN kodu zināt nevarēja un

paņemt karti arī nevarēja. Mājās sveši cilvēki neapgrozās. Nav tādu cilvēku, kas nāktu pie viņas ciemos. Tajā laikā viņš ģērbās vasaras drēbēs, sarkans

krekls bija ļoti bieži. Vienmēr galvā bija melna cepure-naģene. Iekštelpās arī nēsāja cepuri. Izņemot /pers. A/, nevienam PIN kodu un karti nav devusi.

Naudu bankomātā var izņemt nospiežot PIN kodu. Attiecības ar Viktoru ļoti labas. Cilvēks atstāj ļoti labu iespaidu. Viņš nāca parunāt. Par naudu

nerunāja. Tikai tanī dienā, kad konstatēja, ka nozagta nauda un viņu satika Pļaviņās, pie veterinārās aptiekas, pateica šo faktu, ka ir nozagta karte. Viņš

bija ļoti pārsteigts, izbrīnīts. Pateica, ka nozagta nauda no kartes. Viktors savu vainu noliedz. Saruna par to, ka viņš ir vienīgais, kurš zināja PIN kodu, ir

bijusi. Viņš to noliedz. Nauda viņai ir Swedbankā. Pļaviņās veikalā TOP uz Daugavas ielas atrodas bankomāts. Pļaviņās tas ir vienīgais bankomāts. Viņa

strādā Pļaviņās, Raiņa ielā. Viktoram darbs blakus. No viņas darba līdz Swedbank bankomātam ir apmēram 1,5 km. Somiņa parasti ir darbavietā, aiz

kases aparāta, aiz letes. Soma nekad neatrodas priekštelpā. Aiz garas letes var vienkārši ieiet. Parasti /pers. A/ sēdēja pie galdiņa priekštelpā. Lete un

kases aparāts atrodas aiz muguras, kad sēž pie galdiņa, kurš atrodas pie loga. No tās vietas nevar redzēt to vietu, kur glabā somu. Bieži /pers. A/

nenāca. Taru viņš pieņēma otrdienās un sestdienās. Sestdienās viņa nestrādāja. Viktors nāca reizi nedēļā. Dažreiz uz ielas tikās.

No /pers. B/ānes iesnieguma protokolā fiksētām ziņām redzams, ka viņa 2015.gada 6.septembrī, apskatot savu internetbanku, konstatējusi,

ka no viņas konta 4.septembrī vairākās reizēs izņemti 700 EUR, ko pati viņa nav darījusi (lietas 10.lapa).

No /pers. B/ānes konta pārskata redzams, ka nauda 2015.gada 13.augustā izņemta 50 EUR apmērā, bet 2015.gada 4.sweptembrī septiņās

reizēs izņemta kopsummā 700 EUR (lietas 14.lapa).

No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Valsts amatpersona ziņojuma

redzams, ka SIA „Madaras 89”veikala Pļaviņās, Daugavas ielā 85 „Top” saņemts CD ieraksts, kas filmēts veikalā 2015.gada 4.septembrī (lietas

. )apa1.71

No CD videoieraksta no SIA „Madara 89” veikala „Top” Pļaviņās, Daugavas ielā 85 video novērošanas kamerām, diska apskates protokolā

fiksētā izriet, ka 2015.gada 4.septembrī plkst. 11.20., 14.42.; 14.43; 16.41. pie veikalā esošā bankomāta fiksēts apsūdzētais /pers. A/ (lietas 18.-

21.lapa). Tiesas sēdē /pers. A/ arī nenoliedza, ka videoierakstā pie bankomāta redzams viņš kaut ko darām, taču viņš nevar izskaidrot savu atrašanos

pie bankomāta, jo pašam bankas kartes nav.

No izziņā par mobilo numuru 26988240, piederošu apsūdzētajam /pers. A/, no publiskā mobilā telefonu tīkla saglabājamajiem datiem fiksētas

ziņas, ka mobilam telefonam 2015.gada 13.augustā bijuši sakari, Pļaviņu novadā, bet 2015.gada 4.septembrī plkst. 17.27. Pļaviņu novadā, bet jau

plkst.19.28 Jēkabpils, Kalna ielas apkārtnē (lietas 34.-36.lapa).

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores Aigas Zvilnas ziņojumos fiksētās ziņas,

ka 2015.gada 13.augustā no /pers. B/ naudas maka tika nozagta viņai piederošā kredītkarte (lietas 38.-39.lapa).

Izvērtējot visus iepriekš izklāstītos un tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus un saistot tos kopumā un savstarpējā sakarībā ar visiem

krimināllietas materiāliem, izvērtējot pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā iegūto un pārbaudīto pierādījumu ticamību, attiecināmību un

pieļaujamību, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ darbībās ir Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes –

subjektīvā puse un objektīvā puse.

Prokurore tiesas izmeklēšanā lūdza no apsūdzības /pers. A/ izslēgt nelikumīgu svešas maksāšanas kartes izmantošanu 2015.gada 13.augustā no

plkst.9.30 līdz 14.30, laikā, kad /pers. A/ nolaupīja svešu maksāšanas līdzekli cietušajai, taču to netika nelikumīgi izmantojis. Tiesa atzīst, ka tiesas

izmeklēšanā netika gūti pierādījumi, ka šajā laikā /pers. A/ būtu izmantojis /pers. B/ nolaupīto maksāšanas līdzekli, līdz ar to no apsūdzības izslēdzama

svešas maksāšanas kartes izmantošana šajā laika periodā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1. pantu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā,

tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Atbilstoši Krimināllikuma 9. pantam noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi

nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav velējusies, tomēr apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos (netiešs nodoms).

Vērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītās liecības, tiesa tās atzīst par ticamām, pieļaujamām un attiecināmām. Izvērtējot apsūdzētā liecību, tiesa

konstatē, ka apsūdzētais noliedz savu vainu viņam celtajā apsūdzībā, taču tajā pašā laikā izteica pieņēmumu, ka varēja šādas darbības izdarīt kaut kādu

vielu ietekmē, kuras lietojis 2015.gada 4.septembrī kopā ar kādu čigānu tautības cilvēku. Faktu, ka 2015.gada 13.augustā būtu naudu izņēmis no

bankomāta ar cietušās nelikumīgi iegūtu karti, neatcerējās, kaut gan nenoliedz, ka video ierakstā pie bankomāta redzams viņš. Noliedz, ka būtu

4.septembrī atradies Jēkabpilī, nevar izskaidrot, kādā veidā viņa telefons atradies Jēkabpilī. Apsūdzētā liecība ir pretrunā ar cietušās liecību, kā arī ar lietā

esošajiem rakstveida pierādījumiem un dokumentiem. Izvērtējot cietušās liecību, tiesa secina, ka cietušajai nav pamata apsūdzēto aprunāt, viņa liecina par

faktu, ka nevienam citam nav teikusi vai devusi savu bankas kartes PIN kodu, kā tikai vienu reizi apsūdzētajam. Apsūdzētais bieži viņu bija palaidis uz

labierīcībām, pieskatot cietušās darba vietu un šajā laikā varēja piekļūt viņas bankas norēķinu kartei, jo tā atradās makā, maks somiņā, kura stāvēja pie

kases aparāta aiz letes. Vispārzināms fakts, ka no bankomāta naudu ar norēķinu karti nav iespējams izņemt, ja nav zināms PIN kods. CD videoierakstā

no SIA „Madara 89” veikala „Top” Pļaviņās, Daugavas ielā 85 video novērošanas kamerām, kas aprakstīts apskates protokolā redzams, ka 2015.gada

4.septembrī plkst. 11.20., 14.42.; 14.43; 16.41. pie veikalā esošā bankomāta fiksēts apsūdzētais /pers. A/ un citas personas šajā laikā pie bankomāta

nav atradušās. Tiesas sēdē /pers. A/ nenoliedza, ka videoierakstā pie bankomāta redzams viņš, taču viņš nevarēja tiesai izskaidrot savu atrašanos pie

bankomāta, jo pašam bankas kartes nav vismaz divus gadus. Apsūdzētais nevarēja izskaidrot arī apstākļus, kādā veidā viņa telefona abonenta numurs

fiksēts 2016.gada 4.septembrī Jēkabpilī netālu no vietas, kur no bankomāta divas reizes tika izņemta nauda kopsummā 200 EUR no cietušās bankas

norēķinu konta. Šie konstatētie fakti ir pretrunā ar apsūdzētā liecībām un liecina vienīgi par to, ka apsūdzētais vēlas izvairīties no atbildības un soda.

Novērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, izvērtējusi tos kopsakarā ar visiem krimināllietas materiāliem, tiesa atzīst, ka apsūdzētā

vainīgums viņam celtajā apsūdzībā ir pilnīgā pierādīts un pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas.

LR Augstākās tiesas 2006.gada apkopojumā „Tiesu prakse lietās par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”

norādīts, ka sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana ir pabeigta ar materiālā labuma saņemšanas brīdi.

Nozieguma objekts ir tautsaimniecības intereses finanšu-kredīta sfērā, bet nozieguma priekšmets-finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam par maksāšanas līdzekļiem uzskata skaidru naudu, čekus, maksājumu kartes(kredītkarti, debetkarti un citas tamlīdzīgas

kartes, bankomātu kartes, maksājumu dokumentus, elektronisko naudu, attālinātu elektronisko banku operāciju programmatūru) un citus tamlīdzīgus

līdzekļus.

Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma objektīvo pusi veido aktīvas darbības, kas atzītas par nelikumīgām un var izpausties kā

nozieguma priekšmeta nolaupīšana, iznīcināšana, nelikumīga izmantošana. Noziegumam ir materiāls sastāvs. Ar maksāšanas līdzekļu nelikumīgu

izmantošanu jāsaprot prettiesiski darījumi vai materiāla labuma gūšana ar maksāšanas līdzekļa palīdzību. Konkrētajā gadījumā /pers. A/ guva materiālu

labumu naudu, izmantojot cietušās maksājumu karti, ko viņai bija nolaupījis.

Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas pamats. Lai pareizi kvalificētu noziedzīgu nodarījumu, ir jākonstatē pilnīga

atbilstība starp noziedzīgā nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Tikai

tajā gadījumā, kad noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikumā,

ir pamats atzīt, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums un ir iespējams to pareizi kvalificēt. Noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes tiek atspoguļotas

apsūdzībā un tiesas par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā.

LR Augstākās tiesas 2006.gada apkopojumā „Tiesu prakse lietās par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”

un judikatūrā norādīts, ka sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana ir pabeigta ar materiālā labuma saņemšanas brīdi(LR Augstākās tiesas

Senāta Krimināllietu departamenta spriedums lietā SKK J-215/07). Tātad maksāšanas līdzekļa izmantošana, kuras mērķis ir norēķināšanās bez skaidras

naudas, ir pabeigta ar materiālā labuma saņemšanas brīdi.

No subjektīvās puses Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzēto noziegumu var izdarīt tikai ar tiešu ar nodomu. Nodoma intelektuālo

momentu likumdevējs raksturo ar seku paredzēšanu, tas nozīmē, ka vainīgais zina vai domā par kaut kādas parādības iestāšanās iespēju. Turklāt tam, ko

viņš zina, jāpamatojas uz objektīvi pastāvošām likumsakarībām, tas ir, vainīgajam jāapzinās, kādas sekas iestāsies, ar kādiem apstākļiem tās būs

determinētas un kas viņam jādara, lai šīs sekas iestātos. Nodoma intelektuālā momenta otra svarīga pazīme ir cēloņsakarības attīstības apzināšanās.

Nozieguma subjekts ir jebkura fiziska, pieskaitāma persona, kas sasniegusi 14 gadu vecumu. /pers. A/ ir pieskaitāma persona, kas sasniegusi

vecumu ar kuru iestājas kriminālatbildība, citu ziņu lietā nav.

Tādējādi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2006.gada 5.decembra kopsēdes lēmumā un

2006.gada Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse lietās par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas

līdzekļiem” atzīts, ka zādzība un maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana nav jākvalificē kā noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība, bet Krimināllikuma

193.panta otrajā daļā norādītā maksāšanas līdzekļa izmantošana uzskatāma par speciālo normu attiecībā pret normām, kurās paredzēta atbildība par

mantas nolaupīšanu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. panta otro daļu, kriminālprocesā ir pierādāmi noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā

arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīg rīki. Pierādīšanas priekšmetā

ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Kriminālprocesa likuma 19. pants noteic, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā netiek

konstatēta likumā noteiktajā kārtībā, un ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz

aizstāvību. Tiesa atzīst, ka lietā nav radušās nekādas saprātīgās šaubas par noziedzīgā nodarījuma subjektīvo un objektīvo pusi.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta

pirmās daļas noteikumiem (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta apkopotā tiesu prakse noziedzīgo

nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, 2013., 6.lpp.) Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts,

ka /pers. A/ izdarījis noziedzīgus nodarījumus un tie ir pareizi kvalificēti pēc Krimināllikuma 193. panta otrās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā laikā un

vietā nolaupīja un nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli. Apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa

likuma 520.pants.

Apsūdzētais /pers. A/ agrāk divas reizes sodīts sodāmība dzēsta, 4 reizes sodīts administratīvi (lietas 45.lapa), strādā gadījumu darbus, apgādībā

atrodas viens bērns. No Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības 31.10.2016. izvērtēšanas ziņojuma redzams, ka /pers. A/

nekad nav centies strādāt oficiālu darbu, savas bezatbildības dēļ ir pazaudējis ģimeni, mitinās pie paziņām, brīvo laiku pavada kopā ar paziņām, lietojot

alkoholu, izdarīto nenožēlo, mazina savu vainu vai vispār to noliedz. Strādā gadījumu darbus, lai nopelnītu sev iztiku, kontaktējas ar meitām (lietas 68.-

71.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētais izdarījis smagu noziegumu.

Saskaņā ar krimināllikuma 47., 48.pantu apsūdzētā atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu,

vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Izvērtējot Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcijā norādīto soda veidu piemērošanu, tiesa secina, ka pamatsods naudas soda veidā

apsūdzētajam nav piemērojams. Izvērtējot Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 3.punktā, ceturtā daļā norādīto, tiesa secina, ka šis soda veids ir

apsūdzētajam neatbilstošs, jo apsūdzētais strādā gadījumu darbus, viņa ienākumi ir neregulāri, līdz ar to šī soda piespriešanas gadījumā pastāv risks, ka

tiesas spriedums būs neizpildāms.

Piemērot apsūdzētajam pamatsodu brīvības atņemšanas veidā, kaut vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, tādējādi apsūdzēto izolējot no sabiedrības, nav

lietderīgi, jo šāds sods būtu pārāk bargs.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa atzīst par lietderīgāku apsūdzētajam piemērot sodu piespiedu darbu veidā. Piespiedu darbs atbilstoši

Krimināllikuma 40.panta pirmajai daļai nosakāms no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Tiesas ieskatā apsūdzētajam par Krimināllikuma

193.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu nosakāms piespiedu darbs, veicot piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos

darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības, nepiemērojot papildsodu mantas konfiskāciju, kas nav paredzēts panta sankcijā kā

obligāts.

Apsūdzētais izdarījis deviņus noziedzīgus nodarījumus. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, nosakot galīgo sodu, piemērojams daļējas

sodu saskaitīšanas princips. Tiesa atzīst, ka šāds sods apsūdzētajam būs pietiekoši audzinošs taisnīgs, taisnīguma atjaunojošs un saprotams cietušajai.

Laika posmā no 2015.gada 13.augusta līdz 4.septembrim /pers. A/, izmantojot /pers. B/ nolaupīto Swedbank norēķinu karti Nr.

5573684501493180, noņēma no cietušās konta kopumā 750 EUR, nodarot /pers. B/ mantisko kaitējumu par šo summu.

Cietusī /pers. B/ pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju 750 EUR apmērā (lietas 15. lapa). Tiesa atzīst, ka cietušās prasība par radītā

kaitējuma kompensāciju ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās

iespējas materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz

tiesas nolēmuma pamata.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā ar

Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums dod tam, kam tas kaitējis, tiesības prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var

vainot. Konkrētajā gadījumā cietušajai ir tiesības uz atlīdzinājumu par radīto kaitējumu tādā apmērā, kādā ir radīts mantiskais zaudējums.

Tādejādi tiesa atzīst, ka cietušās prasība par kaitējuma kompensāciju apmierināma 750 EUR apmērā, piedzenot kaitējumu no apsūdzētā.

Lietiskais pierādījums CD disks ar video ierakstu glabājams pie krimināllietas.

Procesuālo izdevumu lietā nav.

Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. pantu apsūdzētajam nav piemērojams, jo tiesa nekonstatēja tādus

apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.-530. pantiem, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 13.augustā laika posmā no

plkst.9.30 līdz 14.30 un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 13.augustā ap plkst.20.33

un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Atzīt /pers. A/par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 4.septembrī ap plkst.11.20

un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 4.septembrī ap

plkst.14.42 un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 4.septembrī ap

plkst.14.42 un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 4.septembrī ap

plkst.14.43 un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 4.septembrī ap

plkst.16.41 un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 4.septembrī ap

plkst.17.58 un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2015.gada 4.septembrī ap

plkst.19.24 un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas pirmo punktu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, galīgo

sodu /pers. A/ noteikt piespiedu darbu uz 280 (divi simti astoņdesmit)stundām.

Drošības līdzekli /pers. A/ neizraudzīt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 750 EUR (septiņi simti piecdesmit euro).

Lietisko pierādījumu CD disku ar videoierakstu glabāt pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma pieejamības 2016.gada

22.novembrī, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2016.gada 22.novembrī.

Tiesnese J.Bebriša