Court convicts driver of drunk driving, imposing 10 days detention, 1200 euro fine, and 4-year license ban.

Lietas arhīva Nr. 1-0137-20/2

ECLI:LV:ZRT:2020:0512.173013720.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2020.gada 12.maijā

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Salaka,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 149.15 panta ceturtās daļas.

Aprakstošā daļa

2020.gada 12.februārī Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP)

Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas amatpersonas š.g. 11.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

PC Nr.431718 un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2019.gada 10.novembrī plkst.02.15 Jelgavā, pa Rūpniecības ielu,

virzienā no Pulkveža O.Kalpaka ielas uz Tērvetes ielas pusi, /pers. B/ vadīja automašīnu AUDI A8, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

atrodoties alkohola ietekmē. Minimālā alkohola koncentrācija 1,90 promiles konstatētas izelpas gaisā ar alkometru AlcoQuant 6020 Nr.A107234 un

atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu piemērots aizliegums izmantot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības. Protokols sastādīts pamatojoties uz policijas amatpersonas pieņemto lēmumu kriminālprocesā Nr.11221116819.

Protokolā norādīts, ka /pers. B/ ir izdarījusi Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un viņas

darbības kvalificētas kā Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2020.gada 9.aprīļa lēmumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas

laikā saistībā ar Covid – 19 izplatību” 5.panta otro daļu, noteikta turpmāka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana rakstveida procesā (lietas

30.lapa).

Līdz tiesneses noteiktajam termiņam 2020.gada 8.maijam lietas dalībnieki nav pieteikuši noraidījumu tiesnesei.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. B/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinusies ar protokola saturu, viņai izskaidrotas Latvijas

APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi protokola eksemplāru. Piezīmes par

protokola saturu /pers. B/ neizteica.

2019.gada 10.novembrī sniegtajā rakstveida paskaidrojumā /pers. B/ paskaidroja, ka 2019.gada 10.novembrī plkst.2.10 vadījusi

automašīnu AUDI A8, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Rūpniecības ielu, virzienā no Pulkveža Oskara Kalpaka ielas uz Tērvetes ielas pusi

un aiz neuzmanības iebraukusi pretējā braukšanas joslā, kā rezultātā notikusi sadursme ar pretim braucošo automašīnu AUDI A8, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/. Trieciena rezultātā aizķērusi arī automašīnu HYUNDAI SONATA, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Bijis diennakts

tumšais laiks, ceļa segums mitrs. Automašīnai bijuši iedegti tuvās gaismas lukturi, bijusi piesprādzējusies ar drošības jostu, ceļu satiksmes negadījumā

cietusi neesot (lietas 9.lapa).

2020.gada 7.maijā Zemgales rajona tiesā no /pers. B/ saņemts paskaidrojums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā viņa lūdz tiesu ņemt

vērā, ka alkohola koncentrācijas pārbaudē izelpotā gaisā netika ievērots, ka pārbaude izdarāma izdarot divus mērījumus 15-20 minūšu laikā. Pieļaujot,

ka pirmais mērījums tika izdarīts plkst.2:36, bet otrais – 02.59, tad pārbaude neatbilst normatīvajam regulējumam – MK noteikumiem “Alkohola,

narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”. Neievērojot šo normatīvajā regulējumā noteikto laika intervālu, iegūto rezultātu

nevar uzskatīt par objektīvu un rezultāts atzīstams par nederīgu.

Mērījuma izdarīšanas laiks un rezultāts pierādāms tikai ar izdruku no likumā noteiktā kārtībā verificēta alkometra. No lietā iesniegtās

izdrukas oriģināla 0508 nav nosakāms, kad tika izdarīts pirmais mērījums, nav nosakāms ne datums, ne laiks. Uz nesalasāmas izdrukas norādīts mērījums

2,15 promiles. Šāds nolasījums atzīstams par neattiecināmu un nepieļaujamu pierādījumu. Uz 2019.gada 10.novembra izdrukas 0509 plkst.2.59 nav

konstatējams mērījuma rezultāts, tādēļ ar šo izdruku netiek pierādīta alkohola klātbūtne viņas izelpotā gaisā.

Nav saprotams no kāda avota iegūts rādījums 1,90 promiles, kas norādītas administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 431718.

Ar izdrukām no alkometra netiek pierādīts, ka 2019.gada 10.novembrī plkst.02.15 viņa vadījusi automašīnu alkohola ietekmē ar

administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto koncentrāciju 1,90 promiles viņas izelpotā gaisā.

Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols ir viņas parakstīts pēc pāris dienām pēc notikuma. Uzticoties policijas darbiniekiem un

nepārbaudot pamatdokumentus (alkometra izdrukas), viņa esot maldināta un parakstījusi lietas apstākļiem neatbilstīgu dokumentu. Transportlīdzekļa

vadītāja pārbaudes protokols ir atzīstams par nepieļaujamu pierādījumu lietā, jo tas iegūts maldinot pārbaudāmo personu. Viņai netika uzrādītas

alkometra uzdrukas, un, ja arī būtu, tās nevarēja būt salasāmas un ziņas, kas ietvertas transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā, nebija

pārbaudāmas.

Bez minētā norāda, ka Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols netika sastādīts notikuma vietā un alkometra mērījumi viņai nav

tikuši uzrādīti. Viņai nezināmu iemeslu dēļ pastāv Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols ar viņas parakstu un tajā pat laikā bez viņas paraksta,

kur norādīts, ka kopija pareiza. Minētais liecina par dokumenta falsifikāciju, jo nevar būt viens dokuments ar parakstu un bez paraksta. Tādējādi minētais

dokuments atzīstams par nepieļaujamu pierādījumu lietā, jo nevar pastāvēt viens dokuments ar dažādu saturu.

Savos paskaidrojumos liecinājusi, ka iebraukusi pretējā braukšanas joslā aiz neuzmanības (bijis diennakts tumšais laiks, ceļa segums

mitrs, bijusi piesprādzējusies, automašīnā degušas tuvās gaismas), nevis alkohola ietekmes dēļ. Lieciniece /pers. G/ savos 2019.gada 10.novembra

paskaidrojumos neliecina, ka esot manījusi, ka viņa būtu alkohola reibumā, taču apgalvo, ka redzējusi alkometra mērījumu 2,14 promiles.

2020.gada 23.aprīļa lēmumā par kriminālprocesa Nr.11221116819 izbeigšanu konstatēts, ka viņa esot vadījusi transportlīdzekli alkohola

ietekmē ar alkometra rādījumu 1,98 promiles. Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 431718 norādīts, ka alkohola koncentrācija viņas izelpā esot

bijusi 1,90 promiles. Tādējādi secināms, ka citi pierādījumi lietā (bez alkometra izdrukām) ir vērtējami pretrunīgi un tulkojami par labu pie administratīvās

atbildības saucamai personai.

Ņemot vērā minēto, nav pierādījumu faktam, ka viņa 2019.gada 10.novembrī plkst.2.15 būtu vadījusi transportlīdzekli 1,90 promiļu

ietekmē. Lūdz tiesu ņemt vērā norādīto un neatzīt par pierādītu administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC 431718 norādīto, ka viņa izdarījusi Latvijas

APK 149.15 panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu un administratīvo lietu izbeigt.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. B/ izdarīja Latvijas APK

149.15 panta ceturtajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu, proti, 2019.gada 10.novembrī viņa vadīja transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa pārbaudē

konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 15 panta ceturto daļu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa

vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit

līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem

gadiem.

Atbilstoši Latvijas APK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese administratīvajā lietā konstatē šādus pierādījumus un lietas faktiskos apstākļus:

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.431718 konstatēts fakts, ka 2019.gada 10.novembrī plkst.02.15 Jelgavā, pa Rūpniecības

ielu, virzienā no Pulkveža O.Kalpaka ielas uz Tērvetes ielas pusi, /pers. B/ vadīja automašīnu AUDI A8, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

atrodoties alkohola ietekmē. Minimālā alkohola koncentrācija 1,90 promiles konstatētas izelpas gaisā ar alkometru AlcoQuant 6020 Nr.A107234 un

atbilst alkohola koncentrācijai asinīs (lietas 3.lapa).

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās ziņas pamatotas ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa

Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonas 2020.gada 29.janvāra lēmumu par kriminālprocesa Nr.11221116819 izbeigšanu ( lietas 4.lapa) un tam

pievienotajām lietas materiālu kopijām (administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.421341, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu NB

Nr.355530 ar tam pievienotajām alkometra izdrukām, VP Zemgales RP Kārtības policijas biroja Patruļpolicjias nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

jaunākā inspektora V.Braičuka ziņojumu, /pers. B/ paskaidrojumiem, /pers. G/ un /pers. J/ paskaidrojumiem, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas

protokolu Nr. NK 013873 ar pielikumu Nr.1, administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.421340, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā PC

Nr.431717), kā arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonas 2020.gada 23.aprīļa lēmumu

par kriminālprocesa Nr.11221116819 izbeigšanu (lietas 36.-37.lapa).

No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonas

2020.gada 29.janvāra lēmuma par kriminālprocesa Nr.11221116819 izbeigšanu redzams, ka 2019.gada 12.novembrī policijas iestādē tika uzsākts

kriminālprocess pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā par to, ka 2019.gada 10.novembrī plkst.

02.15 Jelgavā, pa Rūpniecības ielu, virzienā Pulkveža O.Kalpaka ielas uz Tērvetes ielas pusi, /pers. B/ vadīja transportlīdzekli AUDI A8, reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola ietekmē. Pie ēkas Rūpniecības ielā 61 /pers. B/ izraisīja sadursmi ar transportlīdzekļiem AUDI A8,

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/un HYNDAY SONATA , reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kur miesas bojājumi nodarīti /pers. G/ un

/pers. L/. Lēmuma secināts, ka /pers. B/ rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā,

pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu un kriminālprocesa materiālu kopijas nodot jautājuma izlemšanai par administratīvās lietvedības uzsākšanu.

Pamatojoties uz pieņemto lēmumu, ievērojot Latvijas APK 37.panta otrajā daļā noteikto, 2020.gada 11.februārī /pers. B/ tika

sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 431718, kas 2020.gada 12.februārī pēc piekritības nolēmuma pieņemšanai tika nosūtīts Zemgales

rajona tiesai.

2020.gada 23.aprīlī Zemgales rajona tiesā tika saņemts policijas amatpersonas 2020.gada 23.aprīlī pieņemtais lēmums par

kriminālprocesa Nr.11221116819 izbeigšanu, no kura cita starpā redzams, ka, pamatojoties uz /pers. L/ iesniegto sūdzību, 2020.gada 23.martā

Jelgavas prokuratūras prokurors atcēla policijas amatpersonas 2020.gada 29.janvārī pieņemto lēmumu par kriminālprocesa Nr.11221116819 izbeigšanu

un nosūtīja to pirmstiesas procesa izmeklēšanas darbību turpināšanai. Lēmumā norādīts, ka veicot papildus izmeklēšanas darbības pirmstiesas

izmeklēšanas laikā tika konstatēti kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi – /pers. B/ rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas

paredzētas Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.

Pēc tiesas pieprasījuma Jelgavas prokuratūras virsprokurore 2020.gada 11.maijā sniedza informāciju, ka procesā iesaistītās personas

sūdzību par policijas amatpersonas 2020.gada 23.aprīlī pieņemto lēmumu par kriminālprocesa Nr.11221116819 izbeigšanu Jelgavas prokuratūrā nav

iesniegušas, līdz ar to tiesnesei nav procesuālu šķēršļu izskatīt minēto administratīvā pārkāpuma lietu.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk- CSDD) Informatīvās sistēmas datiem redzams, ka 2017.gada 2.maijā /pers. B/

izsniegta vadītāja apliecība /numurs/, kas ir aktīva ar tās derīguma termiņu līdz 2027.gada 2.maijam. /pers. B/ vadītāja apliecība /numurs/administratīvā

pārkāpuma lietā nav aizturēta un pievienota lietas materiāliem. Tiesības vadīt „B” kategorijas transportlīdzekļus /pers. B/ ieguvusi 2017.gada 2.maijā

(lietas 19.lapa).

Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko

transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles.

Savukārt Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko

transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Tiesnese konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir kļūdaini norādīts, ka /pers. B/ ir pārkāpusi Ceļu satiksmes likuma 28.panta

pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, jo no CSDD Informatīvās sistēmas datiem redzams, ka /pers. B/ transportlīdzekļa vadīšanas stāžs ir lielāks par

diviem gadiem, tādējādi /pers. B/ pārkāpusi Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, kurā noteikts, ka transportlīdzekļa

vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija

asinīs pārsniedz 0,5 promiles. Tiesnese atzīst, ka minētā kļūda vērtējama kā pārrakstīšanās kļūda, kas nevar ietekmēt lēmumu pēc būtības.

Tiesnese atzīst, ka alkohola koncentrācija /pers. B/ izelpotajā gaisā noteikta, ievērojot MK 2018.gada 27.novembra noteikumos Nr.719

(turpmāk – MK noteikumi Nr.719) “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo

vielu ietekmi” noteikto kārtību un prasības.

No lietas materiāliem pievienotā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr. NB 355530 (lietas 6.lapa) un alkometra izdrukām

(lietas 7. un 35.lapa) redzams, ka 2019.gada 10.novembrī ar kontroles aparātu AlcoQuant 6020 plus Nr.A107234 plkst.02.36 /pers. B/ izelpojamā

gaisā konstatētas 1,98 promiles alkohola satura, bet plkst.02.59– 1,90 promiles alkohola satura. /pers. B/ paraksts uz minētā pārbaudes protokola

apliecina, ka viņa ir iepazinusies ar pārbaudes rezultātiem un tiem piekrīt.

Pretēji /pers B/paskaidrojumā norādītajam, tiesnese atzīst, ka lietā esošajos mēraparāta – alkometra izdruku oriģinālos (lietas 35.lapa)

ir salasāms gan pārbaudes veikšanas datums un laiks, gan /pers. B/ konstatētā alkohola koncentrācija izelpas gaisā. Tiesnese vērš uzmanību, ka

alkometriem ir izvirzītas noteiktas prasības, kas noteiktas MK 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr. 977 “Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka

alkohola koncentrāciju personas izelpotajā gaisā” un atbilstoši kuriem, tiek aprēķināta alkometra maksimāli pieļaujamā kļūda. Konkrētajā gadījumā

/pers. B/ veiktajos mērījumos, pirmajā konstatējot 2.15 promiles un otrajā – 2.07 promiles, attiecīgi aprēķinot alkometra mērījuma pieļaujamo kļūdu un

atņemot to no veiktā mērījuma, viņai izelpotajā gaisā alkohola koncentrācija ir uzrādījusi attiecīgi 1.98 promiles un 1.90 promiles. Tādējādi nav

pamatotas /pers. B/ paskaidrojumā norādītās ziņas, ka nav saprotams no kāda avota iegūts rādījums 1.90 promiles.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.719 6.punktam transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā veic,

izdarot divus mērījumu ar 15-20 minūšu intervālu.

No transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr. NB 355530 un tam pievienotajām alkometra izdrukām redzams, ka 2019.gada

10.novembrī /pers. B/ pirmais mērījums izelpotajā gaisā veikts plkst.02.36, bet otrais mērījums veikts pēc 23 minūtēm, proti, plkst.02.59, atzīstot, ka VP

Zemgales RP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors V.Braičuks, veicot transportlīdzekļa

vadītāja pārbaudi nav ievērojis MK noteikumu Nr.719 6.punktā noteikto 15-20 minūšu intervālu, veicot otro mērījumu to pārsniedzot par trim minūtēm.

Tiesnese atzīst, ka 20 minūšu intervāla pārsniegšana konkrētajā gadījumā nerada tik nozīmīgas juridiskās sekas, lai konstatēto /pers. B/

izdarītā pārkāpuma faktiskos apstākļus atzītu par nelikumīgi konstatētiem un transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu par nepieļaujamu vai

ierobežoti pieļaujamu pierādījumu Latvijas APK 243.panta izpratnē. Turklāt /pers. B/ konstatētā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir būtiski

pārsniegusi panta dispozīcijā noteiktās 1,5 promiles, līdz ar to otrā mērījuma veikšana par trim minūtēm vēlāk neietekmē rezultātu un nerada šaubas, ka

alkohola koncentrācija personai pārsniedz 1,5 promiles un neietekmē arī administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju. Minētā procesuālā nepilnība, proti,

mērījumu intervāla pārsniegšana, tiesneses ieskatā nevar ietekmēt /pers. B/ izdarītā administratīvā pārkāpuma sekas tik būtiski, lai atbrīvotu viņu no

administratīvās atbildības, izbeidzot administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Vērtējot /pers. B/lietā sniegtos paskaidrojumus, tiesnese tiem piešķir ticamību tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar citiem lietā iegūtajiem

pierādījumiem. Tiesnese netic /pers. B/ paskaidrojumā norādītajām ziņām par to, ka viņa tikusi maldināta un tikai pēc pāris dienām parakstījusi lietas

apstākļiem neatbilstīgus dokumentus. Kā redzams no lietas materiāliem, alkohola koncentrācijas pārbaude /pers. B/ veikta notikuma vietā pēc ceļu

satiksmes negadījuma, kurā tika iesaistīti vairāki transportlīdzekļi. Lietā atrodas 2019.gada 10.novembrī sastādītais transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes

protokols un tam pievienotas alkometra izdrukas, kurus /pers. B/ir parakstījusi, neizsakot iebildumus. Turklāt par šo faktu policijas iestādē sākotnēji tika

uzsākts kriminālprocess Nr. 11221116819, kurā /pers. B/ nav apstrīdējusi ne transportlīdzekļa vadīšanas faktu alkohola ietekmē, ne arī norādījusi,

viņas ieskatā, uz pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem veiktajā pārbaudes procedūrā. Tāpat iebildumi netika izteikti pret administratīvā pārkāpuma

protokola Nr. PC 431718 saturu, kas tika sastādīts /pers. B/ klātbūtnē. Arī no /pers. G/ paskaidrojuma redzams, ka viņa bija aculieciniece faktam, ka

AUDI A8 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, vadītājam, kurš iebraucot pretējā braukšanas joslā, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu,

tika veikta alkohola pārbaude, uzrādot promiles. Šādu savas vainas neatzīšanu vairākus mēnešus pēc notikuma, sākotnēji nenorādot uz lietā būtiskiem un

nozīmīgiem apstākļiem, tiesnese vērtē kā pie administratīvās atbildības saucamās personas aizstāvības pozīciju, izskaidrojot to ar personas vēlmi izvairīties

no administratīvās atbildības un iespējamās soda bardzības.

No IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka /pers. B/ gada laikā

administratīvi sodīta vienu reizi – 2019.gada 24.februārī pēc Latvijas APK 149. 8 panta astotās daļas, bet sods piemērots pamatojoties uz Latvijas APK

276.panta pirmās daļas 1.punktu – 40 euro apmērā, kas izpildīts (lietas 21.lapa).

Transportlīdzeklis AUDI A8, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, administratīvā pārkāpuma lietā netika izņemts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, un novērtējot lietā esošos pierādījumus tiesnese secina, ka /pers. B/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir

kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņa ir izdarījusi Ceļu satiksmes likuma

28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkta pārkāpumu.

Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.431718, 2020.gada

29.janvāra lēmumu par kriminālprocesa Nr.11221116819 izbeigšanu un tam pievienotajām dokumentu kopijām (administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PC 421341, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB 355530 un tam pievienotajām alkometra izdrukām, VP Zemgales RP Kārtības

policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora V.Braičuka ziņojumu, /pers. G/, /pers. J/ paskaidrojumiem, ceļu

satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr. NK 013873, administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 421340, lēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā Nr. PC 431717, daļēji pašas /pers. B/ paskaidrojumiem, kā arī 2020.gada 23.aprīļa lēmumu par kriminālprocesa Nr.11221116819 izbeigšanu un

citiem lietas materiāliem kopumā ir pilnībā pierādīta viņas vaina Latvijas APK 149. 15panta ceturtās daļas administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ir

pierādīts fakts, ka /pers. B/ protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījusi transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija ir

pārsniegusi 1,5 promiles.

Tiesnese atzīst, ka lietā iegūtie pierādījumi ir atzīstami par ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem Latvijas APK 243.panta izpratnē.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, /pers. B/ saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņai administratīvo sodu Latvijas APK 149. 1 5 panta ceturtās daļas soda sankcijas

ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļus, pārkāpējas personību, viņas vainas pakāpi un

mantisko stāvokli, proti, algotu darbu nestrādā, mācās, apgādībā viena persona, administratīvi sodīta. Atbildību mīkstinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas

APK 33.pantu un atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu tiesnese nekonstatē. Konstatēto atbildību mīkstinošo un

pastiprinošo apstākļu neesamību tiesnese ņem vērā, nosakot /pers. B/ piemērotā pamatsoda – administratīvā aresta un papildsoda – naudas sods, soda

mēru, atzīstot par iespējamu tos noteikt minimālajā šo sodu sankcijas apmērā.

Latvijas APK 31.pantā noteiktie apstākļi administratīvā aresta nepiemērošanai lietā nav konstatēti.

Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas

kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas tiesas nolēmums.

Lēmums par administratīvā soda – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, pamatojoties uz Latvijas APK 291.pantu, ir izpildāms ar

tā pieņemšanas brīdi. Saskaņā ar Latvijas APK 309.pantu lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu

transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un izņemot transportlīdzekļu vadītāja

apliecību.

Saskaņā ar Latvijas APK 29.panta ceturto daļu personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko

vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa

vadīšanas tiesības.

Atbilstoši Latvijas APK 285.pantam sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā neaptur lēmuma izpildi speciālo tiesību – transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšanas piemērošanā.

Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz

izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Atbilstoši MK 2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” un Latvijas APK 274.panta otrās daļas 12.punktam,

institūcija (amatpersona) lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.

Savukārt saskaņā ar MK 2018.gada 27.novembra noteikumos Nr.719 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā

gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 10.punktu, pārbaudes izdevumi, kas saistīti ar veiktajiem mērījumiem alkohola

koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, sastāda 15,65 euro un tos sedz transportlīdzekļa vadītājs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 29., 213., 272., 274.- 275., 289. 6.-289.7 ., 289.13 ., 289.16-289.18., 2991., 309. un 317.pantu,

tiesnese

nosprieda

1. Atzīt par vainīgu /pers. B/Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo

arestu uz desmit diennaktīm un naudas sodu 1200 euro apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.

4. Sprieduma izpildi daļā par speciālo tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jelgavas nodaļai un valsts aģentūrai “Valsts

tehniskās uzraudzības aģentūra”.

5. Uzlikt par pienākumu /pers. B/ desmit dienu laikā nederīgo vadītāja apliecību /numurs/iesniegt Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

6. Uzlikt par pienākumu /pers. B/ 30 dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, labprātīgi segt spriedumā norādītos izdevumus 15,65

euro apmērā par alkohola koncentrācijas veikto pārbaudi.

Pilns nolēmums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 12.maijā.

Spriedumu desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to

šādā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesā 202.kabinetā.

Izdevumi par alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikto pārbaudi iemaksājami 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, to

iemaksu veicot šādā kontā: Saņēmējs: Valsts policija, Reģ.Nr.90000099040, kods TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000.

Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.

Tiesnese I.Salaka